Anotācija (ex-ante)

Tūrisma nozarē novērojama tūrisma piedāvājuma sadrumstalotība un liels mazo komersantu īpatsvars. Katram tūrisma pakalpojuma sniedzējam darbojoties atsevišķi, ir apgrūtinoši piesaistīt ārvalstu tūristus, ir sarežģītāka gan konkurētspējīga tūrisma produkta izstrāde, gan iespēja realizēt mārketinga un publicitātes aktivitātes. Konkurējošas, bet vienlaikus uz sadarbību un kopīgiem mērķiem vērstas, privātās-publiskās partnerības tīklojumi ir apliecinājuši savu darbības efektivitāti un spēju panākt augstāku konkurētspēju starptautiskos tirgos.

Lai risinātu galvenos konkurētspējas izaicinājumus: tūrisma piedāvājuma sadrumstalotību un lielo mazo komersantu īpatsvaru tūrisma nozarē, tiek izstrādāta atbalsta programma jaunu tūrisma produktu attīstīšanai. Atbalsta programmas mērķis ir veicināt, lai  komersantu konkurētspējas priekšrocība balstītos uz komersantu apvienošanos, izveidojot kopīgus, konkurētspējīgākus tūrisma produktus.
Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsme lielā mērā ir saistīta ar ārvalstu tūristu piesaisti, tāpēc tiek veicināts jauno tūrisma produktu eksports – ārvalstu tūristu piesaiste.
Līdz ar to, fokusējot valsts intervenci krīzes skartajā tūrisma nozarē un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības, 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” (turpmāk - pasākums) ietvaros plānots:
- sniegt atbalstu jaunu tūrisma produktu izstrādei;
- nodrošināt apmācības sadarbības tīkliem un sadarbības tīkla dalībniekiem par jaunu, inovatīvu un piekļūstamu tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanu, mārketinga pasākumu veikšanu un citām tēmām;
- sniegt atbalstu ārvalstu tūristu piesaistei;
- nodrošināt atbalstu iesaistei tūrisma sadarbības platformās un organizācijās.

Pasākums ir vērsts uz “Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” dotā uzdevuma Nr.160 (veicināt Latvijas tūrisma atjaunošanos, izaugsmi un eksportspēju, nodrošinot vietējā un starptautiskā tūrisma mārketinga aktivitāšu īstenošanu, liela mēroga tūrisma enkurprojektu izveidošanu reģionos, atbalstot komersantus tūrisma sadarbības tīklu ietvaros) īstenošanu. 
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam paredzēts atbalstīt kvalitatīvu un eksportspējīgu tūrisma produktu izstrādi un modernizāciju, nodrošinot tūrisma popularizēšanas pasākumus un veicinot mazo un vidējo tūrisma uzņēmumu inovācijas potenciālu.
Pasākuma ietvaros plānots, ka tiks izveidoti 20 jauni tūrisma produkti. Balstoties uz atbildīgās iestādes aplēsēm, īstenojot pasākumu, ārvalstnieku karšu maksājumu apjoms Latvijā palielināsies par 1,36% salīdzinot pret 2022. gadu (jeb palielināsies par 14 miljoniem euro). Tūristu izdevumi par izstrādātajiem tūrisma produktiem pieaugs līdz 5,6 miljoniem euro, sagaidāmais sadarbības tīklu dalībnieku apgrozījuma palielinājums par 10%, un papildu plānots, ka ārvalstu tūristu izdevumi ārpus tūrisma produktiem palielināsies līdz 8,4 miljoniem euro. Pasākuma ietvaros tiek prognozēts, ka darba spēka nodokļos (nodarbinot aptuveni 2000 darbiniekus) nodokļos ik gadu tiks nomaksāti 15 miljoni euro.

Pasākuma ietvaros plānotas divs projektu iesniegumu atlases kārtas.
Pirmās kārtas projektu iesniegumu atlases notiks ierobežotas projektu atlases veidā, kurā tiks atlasīta Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra), kas nodrošinās konsultācijas potenciālajiem projekta iesniedzējiem par sadarbības tīkla stratēģiju un darbības plānu izstrādi, veicinās jaunu tūrisma produktu izstrādi otrās kārtas ietvaros, iekļaus daļu no tūrisma produktiem Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas aktivitātēs, kā arī organizēs tīklošanās pasākumus sadarbības tīkliem un to dalībniekiem.   
Otrās kārtas ietvaros projektu iesniegumu atlases notiks atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējam, kurš plāno iesniegt projekta iesniegumu otrās kārtas ietvaros, vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē ir jāvēršas aģentūrā un jāiesniedz sadarbības tīkla stratēģija izvērtēšanai. Aģentūra izvērtēs iesniegtās sadarbības tīkla stratēģijas un sniegs konceptuālus priekšlikumus to pilnveidošanai, ja tādi būs radušies.
Otrās kārtas projektu iesniegumu atlasē plānots, ka tiks atlasīti 8 sadarbības tīkli – 4 tematiskie sadarbības tīkli un 4 ģeogrāfiskie. Pasākuma otrās kārtas finansējuma saņēmēji ir sadarbības tīkli. Sadarbības tīkli otrās kārtas ietvaros saņem atbalstu jaunu tūrisma produktu izstrādei un to virzīšanai tirgū granta veidā. Sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieki pasākuma ietvaros saņems arī nefinanšu atbalstu no aģentūras tīklošanās, konferences un apmācību veidā.

Ja Ekonomikas ministrija (turpmāk - atbildīgā iestāde) pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu ierosinās palielināt pasākumam kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu līdz kopējam plānotajam finansējuma apmēram, tad tiks izsludināta pasākuma jauna atlases kārta.  

1. Pieejamais finansējums
Pasākuma ietvaros kopējais plānotais finansējums ir 6 439 834 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 1 015 725 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 5 473 858 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 863 366 euro) un valsts budžeta finansējums 673 593 euro (t.sk. elastības finansējums 106 243 euro) un minimālais privātai līdzfinansējums 292 383 euro (t.sk. elastības finansējums 46 116 euro), kas sadalās kārtās šādi:
- pirmās kārtas ietvaros 592 169 euro (t.sk. elastības finansējums 93 400 euro),  tai skaitā ERAF finansējums 503 343 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 79 390 euro) un valsts budžeta finansējums 88 826 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 14 010 euro);
- otrās kārtas ietvaros 5 847 665 euro (t.sk. elastības finansējums 922 325 euro), tai skaitā ERAF finansējums 4 970 515 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 783 976 euro), un valsts budžeta finansējums 584 767 euro (t.sk. elastības finansējums 92 233 euro) un minimālais privātais finansējums 292 383 euro (t.sk. elastības finansējuma apjoms 46 116 euro).

Pasākuma ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 5 424 109 euro, tai skaitā ERAF finansējums 4 610 492 euro, valsts budžeta finansējums 567 350 euro un minimālais privātais finansējums 246 267 euro, kas sadalās:
- pirmās kārtas ietvaros 498 769 euro, tai skaitā ERAF finansējums 423 953 euro un valsts budžeta finansējums 74 816 euro;
- otrās kārtas ietvaros 4 925 340 euro, tai skaitā ERAF finansējums 4 186 539 euro, valsts budžeta finansējums 492 534 euro un minimālais privātais finansējums 246 267 euro.

Otrās kārtas ietvaros viena sadarbības tīkla projekta iesnieguma maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 615 668 euro, tai skaitā ERAF finansējums 523 317 euro, valsts budžeta finansējums 61 567 euro un minimālais privātais finansējums 30 784 euro. Otrās kārtas ietvaros viens sadarbības tīkla dalībnieks viena vienota uzņēmuma līmenī no finansējuma saņēmēja var saņemt de minimis atbalstu ne vairāk kā 50 000 euro apmērā.

Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz plānotajam maksimālajam finansējuma apmēram.

Eiropas Savienības  Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma intervences kodi atbilstoši noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām:
*pirmās kārtas ietvaros 170 - uzlabot programmu iestāžu un ar fondu īstenošanu saistīto struktūru kapacitāti;
*otrās kārtas ietvaros  21 – MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp produktīvas investīcijas.

Atbalsts otrās kārtas ietvaros neparedz atbalstu lielajiem komersantiem, līdz ar to atbildīgā iestāde pieteiks grozījumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam, lai pārceltu finansējumu no 11. intervences koda uz 21. intervences kodu.

2. Finansējuma saņēmēji
- Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā finansējums tiek piešķirts aģentūrai. Aģentūra tiek iesaistīta pasākuma īstenošanā, lai attīstītu sadarbības tīklu pieeju tūrisma nozarē, nodrošinātu veiksmīgu pasākuma realizāciju un veicinātu jaunu tūrisma produktu izstrādi.
- Otrās kārtas ietvaros finansējums tiek piešķirts sadarbības tīkliem. Projekta ietvaros sadarbības tīkls var piesaistīt sadarbības partnerus, kas iesaistās tūrisma produkta izstrādē un attīstīšanā, bet pasākuma ietvaros sadarbības tīkla sadarbības partneri nedrīkst saņemt komercdarbības atbalstu ne finanšu, ne nefinanšu veidā.
Otrās kārtas ietvaros atbalstu sniedz ģeogrāfiskajiem (reģionālajiem) sadarbības tīkliem un tematiskajiem sadarbības tīkliem:
- Tematiskajiem sadarbības tīkliem tiek atbalstīts ne vairāk kā viens sadarbības tīkls katrā no augsti prioritārajiem tūrisma veidiem: darījumu tūrisms; veselības tūrisms; kultūras un radošo industriju tūrisms; dabas tūrisms. Tematiskie sadarbības tīkli apvieno komersantus visā Latvijas teritorijā un specializējas uz vienu no tūrisma veidiem.
- Ģeogrāfiskie (reģionālie) sadarbības tīkli  tiek veidoti kādā konkrētā teritorijā un apvieno dažādu jomu pārstāvjus: tūristu mītnes, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus, pasākumu organizatorus, tūrisma operatorus, transporta pakalpojuma sniedzējus vai citus komersantus, kuri tiek iekļauti kādā no tūrisma produktiem.

Pasākuma mērķa grupa un gala labuma guvēji ir sadarbības tīkla dalībnieki – sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti.

Tūrisma produkta inovāciju un to, ka produktam nav vietēja mēroga analoga vērtēs aģentūra atzinuma sniegšanas laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

3. Sasniedzamie rādītāji
Pirmās kārtas ietvaros sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:
- līdz 2024. gada 31. decembrim sniegti vismaz 10 atzinumi par potenciālo projekta iesniedzēju sadarbības tīklu stratēģijām;
- līdz 2029. gada 31. decembrim šī pasākuma ietvaros aģentūras organizētajās apmācībās iesaistīto cilvēku skaits ir ne mazāks kā 50;
- līdz 2029. gada 31. decembrim šī pasākuma ietvaros organizēti vismaz 5 tīklošanās pasākumi;
- līdz 2029. gada 31. decembrim šī pasākuma ietvaros organizēta viena noslēguma konference;
- līdz 2029. gada 31. decembrim Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas aktivitātēs iekļauti vismaz  8 jauni tūrisma produkti.

Otrās kārtas ietvaros noteikti šādi sasniedzamie rādītāji:
iznākuma rādītāji:
- līdz 2029. gada 31.decembrim atbalstītie komersanti (tai skaitā sīkie (mikro), mazi un vidēji komersanti) – 120 (bez elastības finansējuma 102);  
- līdz 2024. gada 31. decembrim ar grantiem atbalstītie komersanti – 12 (bez elastības finansējuma 10);
- līdz 2029. gada 31. decembrim ar grantiem atbalstītie komersanti – 120 (bez elastības finansējuma 102). Katra projekta ietvaros ar grantiem atbalstīto komersantu skaits nav mazāks par 15 (bez elastības finansējuma 13);

rezultāta rādītājs - līdz 2029. gada 31. decembrim publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) ir ne mazākas kā 311 842 euro (bez elastības finansējuma 265 065 euro);

nacionālie rādītāji:
- līdz 2029. gada 31. decembrim īstenotas darbības no visos darbības plānos iekļautajām darbībām - 75 %  apmērā;
- projekta īstenošanas pēdējā pilnajā finanšu gadā savstarpēji nesaistītu sadarbības tīklu dalībnieku, skaitot tikai projekta iesniegumā norādītos dalībniekus, kopējais neto apgrozījums palielinājums, salīdzinot ar šo noteikumu 20.3. iesniegto rādītāju, - par 10 procentiem.

Atbildīgā iestāde ir atbildīga par šajos noteikumos noteikto nacionālo rādītāju uzraudzību atbilstoši "Vadlīnijām Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā". 

Aģentūrai un sadarbības tīklam ir jāuzkrāj dati par Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomā (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) atbalstītajiem komersantiem, ievadot tos Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS).

Pasākuma ietvaros plānots, ka vispirms tiek izsludināta pirmās kārtas projektu iesniegumu atlase jeb tiek atlasīta aģentūra. Šo noteikumu projektā noteikto pienākumu veikšanai tiek uzsākta otrās kārtas projektu iesniegumu atlase. Informācija par projektu iesniegumu iesniegšanas uzsākšanu tiks publicēta sadarbības iestādes tīmekļa vietnē. Veicot secīgu pirmās un otrās kārtas projektu iesniegumu atlasi tiek nodrošināts, ka visiem potenciālajiem projekta iesniedzējiem ir pietiekams laiks, lai sagatavotu projekta pieteikumus un saņemtu atzinumu no aģentūras. Vienlaikus jāņem vērā, ka aģentūra jau šobrīd (no 2023.gada 1.janvāra) nodrošina konsultācijas un sniedz informāciju potenciālajiem otrās kārtas atbalsta pretendentiem, kas nepieciešama to stratēģiju un darbības plānu sagatavošanai.

4. Atbalstāmās darbības
Pirmās kārtas ietvaros, aģentūrai tiek sniegts atbalsts:
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošana, tai skaitā obligāto publicitātes pasākumu nodrošināšana;
- konsultatīva atbalsta sniegšanai potenciālajiem projektu iesniedzējiem par stratēģijas un darbības plāna izstrādi (konsultācijas tiek nodrošināts pirms otrās kārtas projektu iesniegumu atlases uzsākšanas);
- dalībai sadarbības tīkla sanāksmēs (sadarbības tīklam ir pienākums ne retāk kā reizi gadā noorganizēt sadarbības tīkla dalībnieku sanāksmi, pieaicinot aģentūras pārstāvi);
- informatīva atbalsta sniegšanai sadarbības tīklam par tūrisma produktu izstrādi un virzīšanu tirgū, tai skaitā sadarbības partneru piesaistē un iespējamo eksporta tirgu izpētē;
- pārbaužu veikšanai otrās kārtas ietvaros par dubultā finansējuma situāciju, korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmēm;
- apmācību nodrošināšana sadarbības tīklu vadītājiem, mārketinga veidotājiem vai personālam vai sadarbības tīkla dalībniekiem par sadarbības tīklu veidošanu, vadīšanu un jaunu, inovatīvu tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanu;
- tīklošanās pasākumu un noslēguma konferences organizēšanai.   
Aģentūra pirmās kārtas ietvaros īsteno specifiskā atbalsta mērķa pasākuma uzdevumus savas deleģētās funkcijas ietvaros. Ņemot vērā, ka aģentūrai ir noteikta funkcija īstenot pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta programmām un nodrošināt Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansēto aktivitāšu administrēšanu, tad noteikumu projekta 33. punktā noteiktās atbalstāmās darbības ir aģentūras darbības, lai veiktu attiecīgo funkciju un sekmīgi nodrošinātu pasākuma īstenošanu.

Aģentūras personāla atlīdzības  izmaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 364 800 EUR.
Aģentūra uz projekta īstenošanas laiku izveidos divas jaunas amata vietas (projekta vadītāji), jo esošo aģentūras darbinieku funkcijās neietilps šī projekta īstenošana. Projektā iesaistīto aģentūras darbinieku funkcijas un darba apjoma proporcionālais sadalījums tiks noteikts projekta vadītāju amata aprakstos, tādējādi nodrošinot, ka aģentūras darbinieku funkcijas nepārklāsies ar citiem projektiem. Ja aģentūras projekta iesniegums projektu iesniegumu atlases procesā netiks apstiprināts, aģentūra šādus pienākumus neveiks, un jaunas amata vietas netiks izveidotas.   

Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīkliem tiek sniegts atbalsts:
- projekta vadībai (projekta vadības personāla atlīdzība par projekta ietvaros veicamo darbību plānošanu, koordinēšanu un kontroli, tai skaitā arī izmaksas par projekta dokumentācijas nodrošināšanu atbilstoši ES un nacionāla līmeņa tiesību aktos noteiktajām prasībām, projekta iepirkumu organizēšanas un kontroles veikšanas izmaksas. Projektu vadībā var tikt iesaistīts projektu vadītājs, projektu vadītāja asistents, iepirkuma speciālists, grāmatvedis un finansists/ekonomists). Projekta vadības izmaksās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un atvaļinājuma izmaksas izmaksas attiecināmas tikai gadījumā, ja tiek slēgts darba līgums;
- obligāto publicitātes pasākumu nodrošināšanai;
- vizītēm pie ārvalstu partneriem;
- komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumiem, tai skaitā dalībai starptautiskajās konferencēs un izstādēs;
- pieredzes apmaiņas un zināšanu pārneses pasākumiem Latvijā un ārvalstīs;
- dalībai starptautiskos konkursos, kuru mērķis ir sadarbības tīkla un tā dalībnieku, sadarbības tīkla produktu un pakalpojumu, tūrisma veida vai Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšana;
- sadarbības tīkla un tā dalībnieku, sadarbības tīkla produktu un pakalpojumu, tūrisma veida vai Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamības sekmēšanai un mārketinga, un publicitātes aktivitātēm;
- iesaistei starptautiskās sadarbības platformās un organizācijās;
- ar tūrisma produktu izstrādi, attīstību vai tūrisma veida attīstību saistīto pētījumu vai izpētes veikšanai;
- jaunu tūrisma produktu izstrādei, tai skaitā, testēšanai, produkta pilotēšanai un sertificēšanai;
- pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pakalpojumu iegādei, kas saistīta ar tūrisma produktu izstrādi;
- nozarei specifisku praktisko un tematisko apmācību organizēšanai.

Izstrādājot tūrisma produktus un pakalpojumus, sadarbības tīklam jāņem vērā tūrisma produktu piekļūstamības princips, kā to paredz ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, proti, pasākuma ietvaros izveidotie tūrisma pakalpojumi būs piekļūstami cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem.

Otrās kārtas ietvaros sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieki pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas pakalpojumu iegāde ir iespējama gan no sadarbības tīkla sadarbības partneriem, gan no citām pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, nepieciešamo pakalpojumu iegādi veicot saskaņā ar iepirkuma procedūras normatīvajiem aktiem.    
    
Sadarbības partneriem pasākuma ietvaros nav atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu, bet sadarbības tīkls savās kopējās aktivitātēs var iesaistīt sadarbības partnerus, ja šīs darbības ir saistītas ar sadarbības tīkla mērķa sasniegšanu, bet sadarbības tīkls nedrīkst attiecināt sadarbības partneru individuālās izmaksas. Par sadarbības partnera tiesībām un pienākumiem sadarbības tīkls un sadarbības partneris vienojas savstarpējā sadarbības līgumā. 

5. Finansējuma saņēmēja pienākumi, kas saistīti ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu
Sadarbības tīklam ir pienākums līdz līguma parakstīšanai par projekta īstenošanu izstrādāt un iesniegt KPVIS sadarbības tīkla iekšējo kārtību de minimis atbalsta piešķiršanai sadarbības tīkla dalībniekiem, saskaņojot to  ar sadarbības iestādi, kā arī līdz līguma parakstīšanai par projekta īstenošanu izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem, saskaņojot to ar sadarbības iestādi.

Aģentūrai ir pienākums pirms sadarbības tīklu darbības plāna apstiprināšanas un pirms de minimis atbalsta piešķiršanas sadarbības tīklam vai tā dalībniekiem pārbaudīt vai ERAF ietvaros projekta īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", tai skaitā pārbaudīt demarkāciju arī starp citiem publiskā finansējuma avotiem. Ja nepieciešams, aģentūra veic darbības to novēršanai un labošanai.

Sadarbības tīklam pirms de minimis atbalsta piešķiršanas gala labuma guvējam pārbauda vai nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", tai skaitā pārbaudīt demarkāciju arī starp citiem publiskā finansējuma avotiem, kā arī pārbaudīt, vai nav konstatējamas korupcijas, krāpšanas riska un interešu konflikta pazīmes, ja nepieciešams, veicot darbības to novēršanai un labošanai.

Finansējuma saņēmējs (aģentūra un sadarbības tīkls) pirms de minimis atbalsta piešķiršanas gala labuma guvējam pārbauda vai saskaņā ar publiski pieejamo informāciju VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē  nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

Sadarbības tīkls pirms de minimis atbalsta piešķiršanas gala labuma guvējam pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs sadarbības tīklam tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
Finansējuma saņēmējs (aģentūra un sadarbības tīkls)  lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.

Lai pasākuma ietvaros nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu, tiks nodrošināta informācijas apmaiņa par noslēgtajiem līgumiem (atbalsta saņēmēju saraksts). Visās atbalsta saņemšanas veidlapās, kuras iesniedz atbalsta saņēmējs, tiks iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā atbalsta saņēmējs norāda īstenotos un plānotos projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts tiks kumulēts ar konkrētā maksājuma pieprasījuma ietvaros pieprasīto finansējumu; kā arī vienotajā de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, vērtējot atbalsta piešķiršanu atkārtoti pārliecinās, vai konkrētajām darbībām par vienām un tām pašām izmaksām atbalsts jau nav saņemts.

Aģentūra, sadarbības iestāde, sadarbības tīkli un sadarbības tīkla dalībnieki projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta nepieļaujamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - regula Nr. 2018/1046) 61. panta prasībām.

Sadarbības iestādes komisijas locekļi, eksperti un novērotāji paraksta šo noteikumu 3. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu, ka nepiedalīsies pieteikumu izvērtēšanā interešu konflikta situācijā. Apliecinājumu paraksta pirms sadarbības tīkla pieteikumu izskatīšanas un vērtēšanas. Apliecinājumu Sadarbības iestāde glabā atbilstoši regulas Nr. 2018/1046 132. pantam un šo noteikumu 93. punktam.

Sadarbības tīkla administratīvais vadītājs, darbinieki un, piesaistītie vērtēšanas eksperti, kuri pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam, pirms vērtēšanas procesa uzsākšanas, pirms līguma noslēgšanas un atbalsta sniegšanas starp sadarbības dalībniekiem vai sadarbības tīkla partneriem paraksta šo noteikumu 3. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Apliecinājumu sadarbības tīkls glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2018/1046 132. pantam un šo noteikumu 93. punktam.

Aģentūra izvērtē sadarbības tīklus un sadarbības tīkla dalībniekus un sadarbības tīkls sadarbības tīkla dalībniekus Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem. 

Aģentūra tiešsaistes datu pārraides režīmā nodrošina sadarbības tīkla un sadarbības tīkla dalībnieku pārbaudi Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” starpresoru vienošanās ietvaros, savukārt sadarbības tīkls pārbauda datus, pieprasot informāciju vēstules formā vai noslēdz sadarbības līgumu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru.

Lai nodrošinātu korektu de minimis atbalsta uzskaiti, atbalsta sniedzēja izstrādātajos iekšējās kārtības noteikumos tiks paredzēti nosacījumi kā tas izvērtēs, vai konkrētās izmaksas attiecas uz konkrētā subjekta darbību. 

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
 

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms 79.2 pants. Terorisma finansēšana 79.3  pants. Teroristu grupa 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi 89.1 pants. Noziedzīga organizācija 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība 177. pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā 178. pants. Apdrošināšanas krāpšana 179. pants. Piesavināšanās 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā 190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana 199. pants. Komerciālā uzpirkšana 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas 320. pants. Kukuļņemšana 321. pants. Kukuļa piesavināšanās 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) 323. pants. Kukuļdošana 326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
	Par nodokļiem un nodevām	142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
Pārbaudāmā persona	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
* finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
*finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.

Finansējuma saņēmējam kopā ar projekta iesniegumu apliecināt, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Finansējuma saņēmējs ir informēts par Regulas Nr. 2018/1046, Eiropas Parlamenta un padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas Nr. 2014/24/ES 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9.aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumu par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu un apņemas tās ievērot. Šāds nosacījuma nepieciešamība izriet no Revīzijas iestādes audita Nr. SA/ESIF/2020/10 ziņojumā ietvertā ieteikuma.

6. Vienkāršoto izmaksu metodikas
Pirmās kārtas ietvaros paredzēta atbildīgās iestādes izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika par aģentūras atbalstāmo darbību īstenošanai paredzētajām personāla atlīdzības izmaksām, tai skaitā darba alga, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un atvaļinājuma izmaksas Minētā metodika tiks saskaņota ar vadošo iestādi. Vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt līdz projektu iesniegumu atlases uzsākšanai.

Ekonomikas ministrija neparedz izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku nefinanšu atbalstam, šo pieeju saskaņojot ar Eiropas Komisiju. Ja Eiropas Komisija nesaskaņos Ekonomikas ministrijas pieeju, tiks izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika nefinanšu atbalstam.

Otrās kārtas ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanai paredzētas šādas vienkāršoto izmaksu metodikas:
1) sadarbības tīkla projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām;
2) grantu metodika sadarbības tīkla dalībniekam, kurā ir iekļautas:
- ar tūrisma produktu izstrādi, attīstību vai tūrisma veida attīstību saistīto pētījumu vai izpētes veikšanas izmaksas;
- tūrisma produktu izstrādes izmaksas, tai skaitā produktu izveidei, testēšanai un pilotēšanai nepieciešamie pamatlīdzekļi;
- izmaksas, kas saistītas ar dalību starptautiskos konkursos;
- izmaksas, kas saistītas ar starptautiskās sertifikācijas iegūšanu, kas uzlabo tūrisma produktu eksportspēju;
- izmaksas obligāto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu nodrošināšanai.

Pasākuma ietvaros iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai". Ārvalstu komandējuma izmaksas sedzamas projekta īstenošanas personālam un projektu vadītājam vai sadarbības tīkla dalībniekiem, kas saistītas ar tūrisma produktu pārdošanu ārvalstu tirgos, to pamatojot.

Pasākuma īstenošanā tiks piemērotas vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, ja tās attiecināmas uz projektu, tiklīdz minētās metodikas būs stājušās spēkā. 1.2.3.6. pasākumā paredzētās Atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas plānots izstrādāt līdz projekta atlasēm. Gadījumā, ja vienkāršoto izmaksu metodikas nav izstrādātas un saskaņotas ar vadošo iestādi, līdz atlases izsludināšanai, projekta iesniegumā izmaksas plāno atbilstoši faktiskajām izmaksām.