Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošie būvkonstrukciju būvnormatīvi tika pieņemti laika periodā no 2014.gada līdz 2015.gadam – stājās spēkā 2015. gada 1. jūnijā. Šo būvnormatīvu pieņemšanas laikā tika saglabāta vēsturiskā pieeja, ka attiecībā uz katru būvkonstrukciju ir atsevišķs būvnormatīvs. Tomēr, šobrīd šāda pieeja rada tikai tehniskā regulējuma sadrumstalotību un pati par sevi nerada nekādu pievienoto vērtību. Papildus ir jāņem vērā, ka būvkonstrukciju būvnormatīvos papildus ietvertās prasības jau šobrīd dublē tās prasības, ka ir ietvertas Eirokodeksa nacionālo pielikumos, un šo prasību izmaiņu gadījumos var nākotnē radīt neatbilstības aprēķinos. Skatoties no šāda aspekta, šobrīd nav lietderīgi saglabāt atsevišķus būvkonstrukciju būvnormatīvus, bet tie būtu apvienojami vienā būvnormatīvā. Papildus būtu nepieciešams arī ņemt vērā, ka spēkā esošie būvkonstrukciju būvnormatīvi neattiecas uz visām būvkonstrukcijām, bet tikai uz noteiktu to daļu. Savukārt Eirokodeksos ir ietvertas prasības visām būvkonstrukcijām.

Noteikumu projekts problēmu risina un vienuviet nosaka, ka būvprojekta būvkonstrukciju daļu projektē saskaņā ar adaptētiem Eirokodeksa standartiem un to nacionālajiem pielikumiem. Eirokodeksa standartu nacionālos pielikumus izstrādā un pārskata būvniecības jomas organizācijas SIA „Latvijas standarts” standartizācijas komitejās atbilstoši standartu izstrādes kārtībai. Latvijas būvnormatīvu:
LBN 203-15 ”Betona būvkonstrukciju projektēšana” - aizstāj LVS EN 1992 Betona konstrukciju projektēšana. 2. Eirokodekss;
LBN 204-14 “Tērauda būvkonstrukciju projektēšana” - aizstāj LVS EN 1993 3. Eirokodekss: Tērauda konstrukciju projektēšana;
LBN 205-15 “Mūra būvkonstrukciju projektēšana” - aizstāj LVS EN 1996 6. Eirokodekss: Mūra konstrukciju projektēšana;
LBN 206-14 “Koka būvkonstrukciju projektēšana” - aizstāj LVS EN 1995 5. Eirokodekss: Koka konstrukciju projektēšana;
LBN 207-15 “Ģeotehniskā projektēšana” - aizstāj LVS EN 1997 7. Eirokodekss: Ģeotehniskā projektēšana;
LBN 212-15 “Tērauda un betona kompozīto būvkonstrukciju projektēšana” - aizstāj LVS EN 1994 4. Eirokodekss: Tērauda un betona kompozīto konstrukciju projektēšana;
LBN 213-15 “Alumīnija būvkonstrukciju projektēšana” - aizstāj LVS EN 1999 9.Eirokodekss: Alumīnija konstrukciju projektēšana;
LBN 215-15 “Seismiski izturīgu būvkonstrukciju projektēšana” – aizstāj  LVS EN 1998  8. Eirokodekss: Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana.

Paredzēts, ka būvkonstrukciju projektēšanā būs piemērojami arī citi Latvijas valsts standarti, kas publicēti piemērojamo standartu sarakstā nacionālās standartizācijas institūcijas tīmekļvietnē www.lvs.lv. Šāda pieeja ir saskanīga ar citos būvnormatīvos jau ietverto regulējumu (sk., piemēram, Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 177.punktu).

Apvienojot visus būvkonstrukciju būvnormatīvus, tiek ņemts arī vērā, ka, piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumu Nr.794 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 204-14 "Tērauda būvkonstrukciju projektēšana"" 5.punktu, gadījumā, ja tiek veikta līdz 2015.gada 31.maijam (pārejas datums uz Eirokodeksiem) projektētu esošu būvju pārbūve vai atjaunošana, tērauda konstruktīvo elementu lokālajās pārbaudēs par atbilstošām konstrukcijām uzskata arī tādas konstrukcijas, kas atbilst konstrukciju projektēšanas būvnormatīviem, kas bija spēkā no 1988. gada līdz 2015.gada 31.maijam, ja vienlaikus īstenojas šādi nosacījumi: pēc pārbūves vai atjaunošanas netiek palielināta slodze uz konstruktīvo elementu; netiek mainīta konstruktīvā elementa aprēķina shēma; tehniskās apsekošanas laikā nav konstatētas virsnormatīvās izlieces vai citas konstrukciju nedrošuma pazīmes. Šis regulējums tiek saglabāts arī Noteikumu projektā (sk. Noteikuma projekta 5.punktu). Vienlaikus, ņemot vērā, ka aprēķina shēmu projektētājs (būvspeciālists) var izvēlēties komplicētāku un precīzāku, vai arī vienkāršāku un parasti arī konservatīvāku. Pats svarīgākais ir, lai, neatkarīgi no aprēķina metodēm, pārbūves vai atjaunošanas gadījumos netiek palielināta konstruktīvā elementa noslodze attiecībā uz nestspējas un lietojamības robežstāvokļiem, bez šo elementu pastiprināšanas. Tā ir tieši projektētāja (būvspeciālista) atbildība izvēlēties atbilstošāko risinājumu katrā konkrētā gadījumā. Atsevišķi arī jānorāda, ka Noteikumu projekta 7.punkts ir nepieciešams, lai nodrošinātu arī iespēju konkrēti piemērot Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21” 7.punktu, proti, ka veicot tehnisko apsekošanu, par atbilstošām būvkonstrukcijām tiek uzskatītas arī tādas konstrukcijas, kas projektētas līdz 2015. gada 31. maijam un atbilst būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīviem, kas bija spēkā no 1988. gada līdz 2015. gada 31. maijam.

Eirokodeksa EN 1990 “Konstrukciju projektēšanas pamati” 1.4. punktā “Atšķirība starp principiem un pielietošanas noteikumiem” noteikts, ka “[i]r atļauts izmantot alternatīvus projektēšanas noteikumus, kas atšķiras no standartā EN 1990 formulētajiem pielietošanas noteikumiem, ar nosacījumu, ka tiek apliecināts, ka alternatīvie noteikumi ir saskaņā ar attiecīgajiem principiem, un tiem ir vismaz tāds pat drošums, ekspluatējamība un ilgizturība, kādu varētu sagaidīt, lietojot Eirokodeksus.” Noteikumu projekta  4. punktā dotā norāde, kas pēc būtības citē Eirokodeksu, uzsver to, ka projekts jāizstrādā saskaņā ar standarta EN 1990 principiem. Tāpat būvkonstrukciju projektēšanā ir pieļaujams izmantot “European Technical Approval Guidelines” (ETAG) un “European Assessment Documents” (EAD). Bet ir jāsaprot, ka alternatīvajiem noteikumiem ir jāizpilda Eirokodekss EN 1990 “Konstrukciju projektēšanas pamati” punktā 1.4. “Atšķirība starp principiem un pielietošanas noteikumiem” aprakstīto principu prasību nodrošināšanu, kā arī ir jānodrošina Eirokodekss EN 1990 “Konstrukciju projektēšanas pamati” B pielikumā definēto drošuma līmeni.

Skaidrības labad, lai novērstu jebkādus turpmākus pārpratumus, Noteikumu projektā ir arī uzsvērts, ka ģeotehniskā projektēšana ir daļa no būvkonstrukciju projektēšanas (sk. Noteikumu projekta 2.punktu).