Anotācija (ex-ante)

Novērst pretrunas normatīvajā regulējumā, kas nosaka rezidentu studiju darba apjomu un rezidentu darba laiku ārstniecības iestādēs, jo rezidents  ir gan studējošais, kurš studē augstskolas piedāvātajā rezidentūras izglītības programmā, gan nodarbinātais, kurš izglītības programmas ietvaros strādā ārstniecības iestādē, par darbu saņemot atlīdzību, kā rezultātā akadēmiskais gads rezidentūrā ir 11 kalendārie mēneši (pārējām studiju programmām 10 mēneši).

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Likuma spēkā stāšanās termiņš ir nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, kas nevar būt vēlāk par 13.09.2024., jo studijas rezidentūrā tiek uzsāktas ar 01.10.2024. un līdz tam ir jānodrošina RSU trešā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas “Rezidentūra medicīnā” studiju plānu apjoma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajam.

Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajam. Ārsts darbojas specialitātē (specialitātes var būt vairākas), kas noteikta ārsta sertifikātā. Ārsts drīkst darboties pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot atsevišķu izmeklēšanas vai ārstēšanas metodi tikai tad, ja viņam ir ārsta sertifikāts pamatspecialitātē.

Ārsts un ārsts speciālists ir reglamentēta profesija, tas nozīmē, ka prasības kvalifikācijas iegūšanai un viņu profesionālo darbību ārstniecībā nosaka gan ES normatīvie akti – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, gan Latvijas nacionālā likumdošana, kā piemēram, likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, Ārstniecības likums un citi šiem likumiem pakārtotie normatīvie akti.

Rezidentūra ir akreditēta profesionālās izglītības programma noteiktas ārsta pamatspecialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes vai zobārsta apakšspecialitātes iegūšanai. Rezidentūras programmas realizē augstskolas  - Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte.

Rezidentūras programma ietver attiecīgajai ārsta specialitātei nepieciešamo teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi un pilnveidošanu. Līdz ar to, rezidents no vienas puses ir studējošais, kurš studē augstskolas piedāvātajā rezidentūras programmā, bet no otras puses - darbinieks, kurš strādā ārstniecības iestādē, par darbu saņemot atlīdzību.

Šī pieeja ir saskaņā ar Direktīvā 2005/36/EK[1] noteikto, ka specializētā ārsta apmācība ir teorētiskā un praktiskā apmācība universitātē vai apmācīttiesīgā slimnīcā, vai - attiecīgā gadījumā - ārstniecības iestādē un tā ietver apmācāmā specializētā ārsta personisku dalību darbībā un pienākumos saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem.
Apmācību nodrošina kā pilna laika apmācību, kas paredz tādu dalību visās ārstniecības darbībās tajā nodaļā, kurā notiek apmācība, tostarp dežūrās, lai saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajām procedūrām apmācāmais speciālists visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai. Tāpēc uz šiem amatiem attiecas atbilstošs atalgojums.

Attiecīgi arī Ārstniecības likums nosaka, ka rezidentūra ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā[2]. Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu[3]. Rezidentūras normatīvais regulējums attiecas uz visiem rezidentiem, neatkarīgi no tā, vai rezidentūras apmācība tiek īstenota no valsts budžeta līdzekļiem vai rezidenta privātiem maksājumiem.

Darba tiesiskās attiecības rezidentūras laikā garantē rezidentam ne tikai atalgojumu, bet arī šādus sociālās drošības pasākumus:
(1) ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus[4]; (2) persona, kura ir nodarbināta un saņem samaksu par savu darbu, veic obligātās iemaksas līdz ar to ir sociāli apdrošināta[5], proti ir darba negadījumu apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana un vecāku apdrošināšana, arī veselības apdrošināšana; (3) apdrošināšanas stāžā ieskaita to periodu, kad persona pati vai par personu ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Ievērojot visu iepriekš minēto, kā arī atbilstoši Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtībai [6] un atbilstoši starp Veselības ministriju un Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti noslēgtajiem līgumiem par rezidentu apmācību un rezidentu apmācībai paredzēto līdzekļu piešķiršanu, līdz šim rezidenti ārstniecības iestādēs vienmēr ir bijuši un tiek nodarbināti un apmācīti pilnu darba laiku 40 stundas nedēļā jeb vienu slodzi 11 mēnešus gadā, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas, ar četru nedēļu ikgadējo atvaļinājumu saskaņā ar Darba likumu. 

Tomēr saskaņā ar Augstskolu likuma 1. panta 3.daļas 8. punktu 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu un viens kredītpunkts atbilst 25—30 stundu studiju darba apjomam, kas kopsummā veido mazāk kā pilna darba laika 40 astronomiskās stundas nedēļā.

Atbilstoši studiju virziena “Veselības aprūpe” akreditācijas ekspertu sniegtajām rekomendācijām Programmā maksimālais studiju darba apjoms uz 1 kredītpunktu būtu jāsamazina līdz 25–30 akadēmiskajām stundām, un studiju darba apjoms gadā jāsamazina līdz 60 vai 66 kredītpunktiem RSU aprēķināto 72 kredītpunktu vietā uz 48 nedēļām gadā.

Šāda būtiska rezidentūras studiju programmas apjoma samazināšana un darba tiesisko attiecību koncepta maiņa nav pieļaujama, jo rezidenti esot darba tiesiskajās attiecībās ar ārstniecības iestādi rezidentūras laikā ne vien apgūst specialitāti, bet atbilstoši apgūtajai kompetencei un sertificēta ārsta uzraudzībā veic nozīmīgu darbu un pilda darba pienākumus, kas veselības aprūpes sistēmā veido būtisku darba spēka resursu.

Esošās cilvēkresursu krīzes apstākļos, kad ārstu piesaiste un noturēšana darbam veselības nozarē valsts sektorā ir īpašs izaicinājums, ņemot vērā nepietiekamo cilvēkresursu nodrošinājumu kopumā, ārstu novecošanos (47% ārstu ir vecumā virs 55 gadiem (ES valstīs vidēji – 35%), ārstu nevienmērīgu reģionālo izvietojumu (Latvijā lielākajās pilsētās 4,5 ārsti uz 1000 iedz., attālākajos reģionos 2,1 (attiecīgi OECD valstīs vidēji 4,5 un attālākajos reģionos 3,2), kā arī zemos slimnīcās strādājošo mediķu skaitu (11,5 uz 1000 iedz., attiecīgi OECD valstīs vidēji 15,4), ārstu rezidentu darba slodzes samazināšana rezidentūras programmas ietvaros būtiski samazinās pakalpojumu pieejamību, spēju reaģēt uz hronisku saslimšanu pieaugumu, veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar veselības ārkārtas situācijām un apmierināt mainīgās veselības vajadzības.


[1] Direktīvas 2005/36/EK 25.panta 2.un 3.punkts

[2] Ārstniecības likums, 1.panta 19.punkts.

[3] Darba likums, 28.panta 1.punkts.

[4] Darba likums, 28.panta 2.punkts.

[5] Likums “Par sociālo drošību”, 5.pants.

[6] Ministru kabineta 30.08.2011. noteikumiem Nr. 685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”

Nē

Pozitīva ietekme, jo rezidentiem nepasliktināsies situāciju un viņi kā līdz šim iegūs izglītību atbilstoši Direktīvā 2005/36/EK[1] noteiktajam, kas ir pilna laika apmācība, kas paredz dalību visās ārstniecības darbībās, tostarp dežūrās, visas darba nedēļas laikā un visu gadu visu profesionālo darbību veltītu savai praktiskajai un teorētiskajai apmācībai, saņemot par to atalgojumu. 

Pozitīva ietekme, jo netiktu samazināts rezidentūras studiju programmu apjoms un jauno ārstu speciālistu iesaiste un darbs veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, līdz ar to neradot būtiskus riskus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-