Anotācija (ex-ante)

Lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā galvenais trūkums ir nepietiekama savstarpējā sadarbība starp zinātniskajām institūcijām un lauku uzņēmējiem-praktiķiem (lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem), lai veicinātu uz šo nozaru praktiskajām vajadzībām vērstu risinājumu izstrādi un to ieviešanu un pielietojumu praksē.
Ieguldījumi inovāciju un jaunu produktu, procesu, tehnoloģiju un metožu attīstībā sekmēs lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības konkurētspēju un ilgtspējību, vienlaikus dodot ieguldījumu arī Eiropas inovāciju partnerības mērķu sasniegšanā, tostarp nodrošinot pētījumu rezultātu izplatīšanu, kā arī produktu un metožu izstrādi un to integrāciju ražošanas procesā.
Šāds atbalsts veicinātu ne tikai augstas pievienotās vērtības inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaikus palielinot uzņēmumu konkurētspēju, pārstrukturēšanu un to iesaistīšanos vietējā un pasaules tirgos, bet arī lauku saimniecību tehnoloģisko attīstību, ekonomiskās dzīvotspējas uzlabošanu un ražīguma paaugstināšanu, praksē izmantojot sadarbības projektos radītās zināšanas un tehnoloģijas, tostarp digitālās. Tādējādi kopumā tiktu veicināta lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru attīstība.

Īstenojot intervenci, tiks atbalstīta ciešāka sadarbība starp lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas pārstrādes nozares pārstāvjiem, konsultantiem un pētniekiem, veicinot inovatīvu produktu, pakalpojumu un metožu izstrādi, kā arī pieejamo inovācijas pasākumu plašāku izmantošanu un jaunu risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē.
Intervencē atbalsts tiks sniegts Eiropas Inovācijas partnerības (turpmāk - EIP) darba grupām inovatīvu projektu īstenošanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kas paredz inovatīvus risinājumus, nosakot ievērojami plašāku potenciālo labuma guvēju loku, tēmas aktualitāti un potenciālo pievienoto vērtību un sekmējot nozaru attīstību kopumā.
Šis atbalsts sekmēs lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības konkurētspēju un ilgtspējību, nodrošinot pētījumu rezultātu izplatīšanu, kā arī izstrādāto produktu un metožu integrāciju ražošanas procesā. Tādējādi kopumā tiktu veicināta lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru attīstība.

Noteikumu projekta 6. punktā ir atsauce uz prioritārām jomām, kas tika noteiktas darba grupās, kuras organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Darba grupās piedalījās nevalstisko organizāciju, izglītības un pētniecības institūciju pārstāvji, konsultāciju sniedzēji, kā arī lauksaimnieki un mežsaimnieki. Prioritārās jomas ir apstiprinātas Lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un meža nozares zināšanu un inovāciju stratēģiskajā vadības padomē, tomēr tās nav ierobežojošas un projekts var tikt vērsts arī uz citu tēmu risinājumu, ciktāl tas nav pretrunā ar EIP mērķiem.
Intervencē izveidojot sadarbību, EIP darba grupai ir jānoslēdz savstarpējs sadarbības līgums, kurā jāparedz sadarbības partneru funkciju sadale projekta īstenošanā, pienākumi un atbildība, jānosaka vadošais partneris, jānorāda plānotais kopējais finansējums, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējums un katra sadarbības partnera ieguldījums sadalījumā pa ieguldījumu veidiem (finansiālais, materiālais vai cilvēkresursu ieguldījums), jāparedz norēķinu kārtība starp sadarbības partneriem un saistības, kas iziet no projekta īstenošanas. Tāpat jāparedz nosacījumi un kārtība par sadarbības partnera izstāšanos no grupas, kā arī līguma laušanas nosacījumi.

Noteikumu projekta terminos "inovācija" un "jauns produkts" (2.4. un 2.5. apakšpunkts) lietotais jēdziens "būtiski uzlabojumi" nozīmē, piemēram, jaunu funkciju pievienošanu, funkcionālo īpašību un lietojuma uzlabošanu, tostarp kvalitātes paaugstināšanu, finansiālo pieejamību, lietojamības, ērtuma uzlabošanu, ekonomiskāku izmantošanu, izturības palielināšanu, produkta dzīves cikla pagarināšanu.

Lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmums ir saimnieciskās darbības veicējs, kā arī individuālais komersants vai juridiska persona, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus;

Eiropas Inovāciju partnerības darba grupa ir tāda darba grupa, ko izveidojuši sadarbības partneri, lai īstenotu projektus, kas sekmē Eiropas Inovāciju partnerības mērķu sasniegšanu.

Obligāts intervences nosacījums ir rezultātu publiskošana (rezultāts nav patentējams), lai nodrošinātu, ka projekta rezultāts tiek plaši izplatīts un praksē ieviesti inovatīvi risinājumi.

Intervences finansējums sadalīts šādi: vienai EIP darba grupai nozares līmenī kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 300 000 euro, bet vienai EIP darba grupai saimniecības līmenī kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 euro.
Ja atbalsta saņēmējs, īstenojot projektu, iegādājas tehniku, iekārtas un to aprīkojumu, kas turpmāk var tikt izmantoti saimnieciskajā darbībā, paredzēta arī projekta uzraudzība – pieci gadi pēc projekta īstenošanas.
Atbalsts šajā intervencē par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar pārklāties ar atbalstu no citiem līdzīgiem atbalsta pasākumiem. Demarkācija un potenciālais dubultā finansējuma risks tiks novērsts, projektu līmenī Lauku atbalsta dienestam sadarbojoties ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru.

Tā kā saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Latvijas Viedās specializācijas monitoringa sistēma" (izskatīts Ministru kabinetā 15.09.2015.; protokols Nr. 47, 35.§) (turpmāk – informatīvais ziņojums par RIS3 monitoringu) intervence ir noteikta par vienu no Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) īstenošanas instrumentiem, tajā īstenotās darbības tiešā veidā sniegs ieguldījumu RIS3 īstenošanā un mērķu sasniegšanā.

Iesniegtie projektu iesniegumi sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši noteikumu projekta 1. pielikumā minētajiem projektu atlases kritēriju punktiem, kuri ir izskatīti un š. g. 26. septembrī apstiprināti KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā. Prioritāri atbalstu var saņemt tādi atbalsta pretendenti, kas ieguvuši lielāku projektu atlases punktu skaitu un atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Ja projektu iesniegumu atlasē iegūto punktu skaits ir vienāds, priekšroka dodama projekta iesniegumam ar mazāku Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu un mazāku projekta attiecināmo izmaksu summu. Lielāks punktu skaits tiek piešķirts šādos kritērijos:
a) darbības kapacitāte;
b) pieprasītā finansējuma intensitāte;
c) pielietojuma diapazons (prioritātes);
d) EIP darba grupas partneru sastāvs;
e) rezultātu izplatīšana
f) projekta ietekme uz ražošanas ciklu;
g) projekta attiecināmo izmaksu summa;
h) projekta gatavība;
i) projekta ekonomiskā ietekme.

Savukārt eksperti novērtē projekta kvalitāti (2. pielikums) tiem projektiem, kuru īstenošanai attiecīgajā kārtā publiskais finansējums ir pietiekams. 2. pielikuma kritēriji arī ir izskatīti un apstiprināti KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā. Projekta kvalitāti novērtē pēc šādiem kritērijiem:
a) inovācija;
b) identificēto risināmo jautājumu (vajadzību vai problēmu) novērtējuma kvalitāte un tā loģiskā sasaiste ar projekta mērķiem un darbībām;
c) ietekmes novērtējums uz primārajiem ražotājiem;
d) ieguvums nozarei un sektoram;
e) risku analīze;
f) ekonomiskās lietderības novērtējums;
g) kopējais paredzamais finansējums un tā atbilstība projekta mērķu sasniegšanai, kā arī finansējuma sadalījums starp partneriem.

Pamatojoties uz noteikumu projektu, tiks sagatavota metodika "Vienas vienības izmaksas – stundas likmes atalgojums sadarbības partneriem”. Metodika tiks sagatavota un saskaņota līdz projekta iesniegšanas izsludināšanas kārtai.

Lai nodrošinātu to, ka KLP finansētās darbības nepārklājass ar citu ES fondu finansētām darbībām, Lauku atbalsta dienestam (turpmāk – LAD) ir izveidota tieša sasaiste ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu, kurā iespējams pārbaudīt projektu nepārklāšanās un atbalsta nedublēšanos. Ir paredzēts, ka LAD sadarbībā ar citām attiecīgām iestādēm, izmantojot šo sistēmu, veic pārbaudi jau projektu iesniegšanas brīdī arī projektu uzskaites sistēmā, lai nodrošinātu to, ka par vieniem un tiem pašiem ieguldījumiem netiek saņemts dubults atbalsts.