Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem 21.02.2024 laikā no plkst. 21:00 līdz plkst. 23:30 var būt traucēta vienotās pieteikšanās moduļa darbība. To laikā portālā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas un parakstīšanās pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
22-TA-1734: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju” (turpmāk – Projekts) izstrādāts pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta piekto daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt Ārvalstu adopcijas komisijas (turpmāk – komisija) sastāvu, izveides kārtību, kompetenci, darba organizāciju un atzinuma pieņemšanas kārtību.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2022.gada 1.jūlijā spēkā stāsies grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – likums), kuri noteic papildus regulējumu attiecībā uz bērna adopciju uz ārvalsti.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par ārvalstu adopcijas komisiju” izstrādāti, lai izpildītu likuma 31.panta piektajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam par komisijas izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un atzinuma ieņemšanas kārtību.
Likuma 31. panta trešā daļa noteic, ka “Likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.”
Bērna adopcijas uz ārvalsti regulējošās normas šobrīd iekļautas vairākos normatīvos aktos, proti, Civillikuma 169. panta sestajā daļā paredzot, ka “pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi”, kā arī 2018. gada 30. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.667 “Adopcijas kārtība” VIII nodaļā “Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm un ārvalsts kompetentās iestādes darbība Latvijā” ietvertajās tiesību normās, tomēr nav noteikts vienots regulējums procedūrai, pēc kuras tiktu izvērtēti visi objektīvie Civillikumā noteiktie apstākļi un bērna adopcijas uz ārvalsti atbilstība Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Atbilstoši likuma 31. panta trešajā daļā noteiktajam,  bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpus ģimenes aprūpi, saņem komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm (turpmāk – atzinums).
Atbilstoši likuma 31. panta piektajā pantā noteiktajam deleģējuma, Ministru kabinets nosaka komisijas izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un atzinuma ieņemšanas kārtību.

Noteikumu projekts paredz noteikt:
1. Komisijas izveides kārtību un sastāvu;
2. Komisijas kompetenci;
3. Komisijas darba organizāciju;
4. Komisijas atzinuma sniegšanas noteikumus;

Komisijas sastāvs un izveides kārtība:
Noteikumu projekts paredz, ka komisija ir koleģiāla institūcija, kurā ietilpst pilnvarotas amatpersonas un biedrību pārstāvji. Komisijas sastāvu veido septiņi pastāvīgi komisijas locekļi.
Pastāvīgos komisijas locekļus pilnvaro  Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs un trīs tiešās valsts pārvaldes iestādes: Labklājības ministrija; Tieslietu ministrija; Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Pārējie trīs pastāvīgie pārstāvji ir iekļauti no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētajām kompetentajām biedrībām: biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija”; Latvijas Psihologu biedrība un biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”.
Lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu komisijas darbu, tiek paredzēts, ka reizē ar pārstāvja pilnvarojumu tiek noteikts arī tā aizvietotājs, kas piedalīsies komisijas sēdē un būs lemttiesīgs komisijas locekļa prombūtnes laikā. Tiešās pārvaldes iestādei, Latvijas Republikas Tiesībsarga birojam vai biedrībai ir pienākums nodrošināt pārstāvi un tā aizvietotāju līdz komisijas pilnvaru termiņa beigām.
Lai nodrošinātu, ka biedrību bērna vislabāko interešu izvērtēšanā pārstāv ar bērnu tiesību aizsardzības jomu saistīts vai ar ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu interesēm un vajadzībām saistītos jautājumus pārzinošs pārstāvis, noteikumu projekts paredz prasības biedrību pilnvaroto pārstāvju kandidātu darbam komisijā.
Komisija pēc vajadzības var pieaicināt citas personas un institūcijas viedokļa sniegšanai, ja tas nepieciešams, lai objektīvi izvērtētu bērna labākās intereses.
Noteikumu projekt paredz, ka komisijas priekšsēdētājs ir Labklājības ministrijas pārstāvis un komisijas sekretariāta funkcijas pilda Labklājības ministrija. Komisijas personālsastāvu uz trīs gadu termiņu apstiprina labklājības ministrs.

Komisijas darba organizācija:
Komisijas darbs ir atkarīgs no bāriņtiesu iesniegto pieprasījumu atzinuma sniegšanai apjoma, tādēļ pašreiz nav iespējams prognozēt komisijas sanāksmju biežumu. Lai nodrošinātu komisijas uzdevumu sniegt bāriņtiesai atzinumu, noteikumu projekts paredz noteikt, ka komisijas sēdes notiek pēc nepieciešamības.
Lai nodrošinātu komisijas darba efektivitāti un pēc iespējas visu komisijas locekļu iespēju piedalīties komisijas sēdē, to norise paredzēta klātienē, attālināti vai hibrīdi (daļai komisijas locekļu atrodoties klātienē, daļai pieslēdzoties attālināti, komisijas sekretariāta izveidotā digitālās sanāksmju platformas sanāksmē).
Lai tiktu nodrošināta visu komisijas locekļu viedokļu uzklausīšana, noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja komisijas loceklis un viņa aizvietotājs nevar piedalīties kārtējā komisijas sēdē, tā pienākums ir sniegt savu viedokli rakstveidā ne vēlāk, kā piecas darbdienas pirms kārtējās sēdes nosūtot to komisijas sekretariātam. Komisijas sekretariāts sēdes laikā nodrošina pārējo komisijas locekļu iepazīstināšanu ar rakstveidā iesniegto komisijas locekļa viedokli, to nolasot. Komisijas loceklis, kurš iesniedzis rakstveida viedokli, komisijas sēdes balsojumā nepiedalās.
Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sēdes ir slēgtas. Par sēdē izskatāmo jautājumu komisijas sēdē klātesošajiem komisijas locekļiem un pieaicinātajām personām, kā arī visām personām, kuras saņēmuši informāciju, bet nav klātesošas komisijas sēdē, pienākums ir ievērot prasības, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informāciju un fizisko personu datu aizsardzības prasības attiecībā uz sēdē izskatāmo jautājumu, saņemtajiem dokumentiem, izskanējušajiem viedokļiem, lēmumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar adoptējamā bērna lietu.

Komisijas sekretariāta darbs:
Noteikumu projekts paredz, ka ne vēlāk kā piecpadsmit darbdienas no bāriņtiesas pieprasījuma sniegt atzinumu saņemšanas, komisijas priekšsēdētājs sasauc komisijas sēdi.
Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu nodrošina komisijas sekretariāts, kas ne vēlāk kā desmit darbdienas pirms komisijas sēdes elektroniski informē komisijas locekļus par plānoto komisijas sēdi, norādot sēdes norises vietu, laiku un sanāksmes formu, paredzot iespēju daļai komisijas locekļu piedalīties attālināti, un nosūta darba kārtību un izskatāmos materiālus ar paroli aizsargātā failā, ievērojot informācijai noteikto ierobežotas pieejamības statusu.

Komisijas lēmuma pieņemšana:
Noteikumu projekts paredz, ka komisija, pamatojoties uz bāriņtiesas pieprasījumu, sniedz motivētu atzinumu par adopcijas procesa uz ārvalsti atbilstību bērna labākajām interesēm. Atzinumā tiek ietverts izvērtējums konkrētā lēmuma pamatojumam.
Noteikumu projekts paredz, ka komisijas sēdēs notiks balsojums (lēmums), tāpēc noteikumu projektā ir noteikta komisijas lēmuma pieņemšana, kas tiks fiksēta sēdes protokolā. Komisijas priekšsēdētājs apkopo visus izteiktos un rakstveidā iesniegtos viedokļus, formulē vienu kopīgu komisijas atzinumu un aicina klātesošos komisijas locekļus par to balsot. Balsojums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja komisijas sēdē balsojums sadalās vienādi, tiek turpinātas diskusijas, argumentācijas izteikšana par strīdīgajiem aspektiem. Kad visi klātesošie komisijas locekļi izteikušies, komisijas priekšsēdētājs aicina atkārtoti balsot. Ja arī atkārtotā balsojumā balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts, ka balsojums par adopcijas procesa uz ārvalsti atbilstību bērna labākajām interesēm ir negatīvs, ko atzīmē protokolā un ietver atzinumā. 
Saskaņā ar noteikumu projektu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no komisijas locekļu skaita un pārējie iesnieguši rakstveida viedokli, noteikumu projekta 16.punktā noteiktajā kārtībā.  Ja nepieciešams, sēdē izskatāmā jautājuma izlemšanai var pieaicināt attiecīgās jomas speciālistus. Pieaicinātajiem speciālistiem nav balsstiesību komisijas lēmumu pieņemšanā.
Vienlaikus tiek paredzēta kārtība, kādā komisijas loceklis, kurš konstatējis, ka tā dalība lēmuma pieņemšanā ir pretrunā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vai ētikas normām, nepiedalās turpmākā jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā.
Saskaņā ar noteikumiem lēmuma pieņemšanai un atzinuma sniegšanai komisija vērtē bērna viedokli par adopciju uz ārvalsti, kas iesniegts rakstveidā noformēta sarunas protokola veidā. Ja bērns savu funkcionālo spēju dēļ, mazā vecuma dēļ vai citu apstākļu dēļ nav spējīgs pats paust viedokli, tiek iesniegta pārskata veidlapa, kurā skaidroti apstākļi, kādēļ nav iespējams noskaidrot bērna viedokli.
Lēmuma pieņemšanai tiek vērtēta arī informācija, kas apliecina kompetento iestāžu veiktās darbības, lai nodrošinātu adoptējamā bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē Latvijā, kā arī citu, konkrētā lietā būtisku informāciju, atzinuma sniegšanai. Noteikumu projekts paredz, ka sēdē iespējams pieņemt lēmumu par sēdes atlikšanu, sakarā ar nepieciešamās informācijas izgūšanu vai kāda speciālista pieaicināšanas nepieciešamību viedokļa uzklausīšanai. Par šāda lēmuma pieņemšanu tiek veikta atzīme sēdes protokolā un tiek noteikts nākamās sēdes datums, tādējādi atvieglojot komisijas sekretariāta darbu, jo uzaicinājums uz nākošo komisijas sēdi izsūtāms tikai komisijas loceklim/locekļiem, kuri nav bijuši klāt konkrētajā sēdē.
Komisijas sekretariāts rakstiski noformēs komisijas atzinumu kā lēmumu un ne vēlāk kā desmit darbdienas no lēmuma pieņemšanas Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā nosūta to bāriņtiesai, kura atzinumu pieprasījusi un konkrētā bērna likumiskajam pārstāvim.

Līdz 2022. gada 30. jūnijam uzsāktās ārvalstu adopcijas procesa lietās piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā šā procesa uzsākšanas brīdī (Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārejas noteikumu 47.punkts). Uzsāktās ārvalsts adopcijas procesa lietas ir lietas, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu ārvalsts adoptētājam. Lietās, kurās bāriņtiesa pirms šo noteikumu spēkā stāšanās ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un ir pieļaujama bērna adopcija uz  ārvalstīm, komisija sniedz atzinumu par bērna  ārvalstu adopciju, ja adopcijas reģistrā ir ziņas par ārvalsts adoptētāju atbilstoši konkrētā bērna (bērnu) vecumam, dzimumam, veselības stāvoklim, kā arī bērnu skaitam un ir sniedzama informācija par adoptējamo bērnu (bērniem) adoptētājam. Atkārtots bāriņtiesas lēmums par bērna ārvalstu adopciju nav nepieciešams, ja Ārvalsts adopcijas komisijas lēmums ir pozitīvs.


Noteikumu projekts stāsies spēkā 2022.gada 1.jūlijā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Adopcijas reģistrā iekļautie bērni, to likumiskie pārstāvji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attiecas uz bez vecāku gādības palikušiem un adopcijas reģistrā iekļautiem bērniem un to likumiskajiem pārstāvjiem. Adopcijas reģistrā uz 2022.gada 1.janvāri iekļauti 1224 bez vecāku gādības palikuši bērni. Aprūpes iestādēs uz 01.01.2022. atradās 341 bērns, no kuriem 168 ir izteikuši vēlmi būt adoptēti. Savukārt, bāriņtiesas bija pieņēmušas lēmumu par bērnu adopciju uz ārvalstīm 97 no šiem 168 bērniem
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Adopcijas reģistrā iekļautie bērni, to likumiskie pārstāvji
Kopā
0,00

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-

4.1.1. 2018. gada 30. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.667 “Adopcijas kārtība”

Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekta 1. un 11.punktā noteikts, ka Ārvalstu adopcijas komisija (turpmāk – komisija) ir koleģiāla institūcija, kura bāriņtiesai, kas lēmusi par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi (turpmāk – kompetentā bāriņtiesa), pēc tās pieprasījuma sniedz atzinumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. panta trešajā daļā noteiktajam. Komisijas kompetence ir izvērtēt kompetentās bāriņtiesas pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumi Nr.667 „Adopcijas kārtība” (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni, tajā skaitā bāriņtiesas kompetenci bērna adopcijas procesa sekmīgai norisei, paredzēts veikt grozījumus noteikumos, papildinot to VIII nodaļu “Adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm un ārvalsts kompetentās iestādes darbība Latvijā”. Noteikumu 63.punktā noteikts, ka adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un bāriņtiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Tādējādi papildus minētajiem nosacījumiem noteikumus nepieciešams papildināt ar norādi, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja kompetentā bāriņtiesa saņem Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta trešajā daļā paredzēto Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu. Tāpat noteikumos nepieciešams paredzēt kompetentās bāriņtiesas veicamās darbības attiecīgā atzinuma saņemšanai (pieprasījuma iesniegšana,  dokumentu, kuri iesniedzami Ārvalsts adopcijas komisijai, uzskaitījums), kā arī rīcību pēc atzinuma saņemšanas (lēmuma pieņemšana, Labklājības ministrijas informēšana par pieņemto lēmumu u.c.).
Ņemot vērā, ka plānotie grozījumi noteikumos attiecībā uz bāriņtiesas kompetenci atzinuma pieprasīšanā neietekmē tiešā veidā noteikumu projektā paredzēto Ārvalstu adopcijas komisijas darbību, bet tikai detalizētāk precizē bāriņtiesas veicamās darbības, pienākumus, kas izriet no Bērnu tiesību aizsardzības likumā un noteikumu projektā paredzētajām tiesību normām, Labklājības ministrija izstrādās un iesniegs Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu pēc noteikumu projekta pieņemšanas.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1. Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija; 2. 1993. gada 29. maija Hāgas konvencijas “Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”; 3. 1967. gada 24. aprīļa Eiropas Konvencija par bērnu adopciju.
Apraksts
1. Noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas prasībām, proti, ar noteikumu projektu tiek izpildītas minētās konvencijas 21. panta prasības, atbilstoši kurām dalībvalstis, kas atzīst un/vai atļauj adopciju, nodrošina to, lai bērna intereses būtu pats svarīgākais apsvērums, un šīs dalībvalstis:
a) nodrošina to, lai atļauju bērnu adopcijai dod tikai kompetentas iestādes, kuras saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem un procedūrām un, pamatojoties uz visu ar lietu saistīto un ticamo informāciju, nosaka, vai adopcija ir pieļaujama, ņemot vērā konkrētā bērna statusu attiecībā uz vecākiem, radiniekiem un aizbildņiem, kā arī vajadzības gadījumā nosaka, vai minētās personas ir devušas informētu piekrišanu adopcijai, saņemot attiecīgas konsultācijas;
b) atzīst, ka adopciju citā valstī var uzskatīt par alternatīvu bērna aprūpes veidu, ja bērnu nav iespējams nodot audžuģimenē vai adopcijai vai nodrošināt citu piemērotu aprūpi bērna izcelsmes valstī;
c) nodrošina to, lai bērna adopcija citā valstī notiktu saskaņā ar tādām pašām garantijām un standartiem kā adopcija bērna izcelsmes valstī [..].

2. Noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta arī 1993. gada 29. maija Hāgas konvencijas “Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos” prasībām. Proti, minētās Konvencijas 4. pantā noteikts, ka adopciju saskaņā ar šo konvenciju veic tikai tad, ja izcelsmes valsts kompetentās iestādes:
a) ir atzinušas, ka bērns ir adoptējams;
b) pēc tam, kad ir pienācīgi izskatītas iespējas bērna adopcijai izcelsmes valstī, ir atzinušas, ka bērna interesēm vislabāk atbilst starpvalstu adopcija;
c) ir nodrošinājušas, ka:
1) ir veiktas vajadzīgās konsultācijas ar tām personām, organizācijām un iestādēm, kuru piekrišana ir vajadzīga adopcijai, un tām ir pienācīgi paziņots par viņu piekrišanas sekām, jo īpaši jautājumā par to, vai adopcija radīs, vai neradīs tiesisko attiecību izbeigšanos starp bērnu un viņa vai viņas izcelsmes ģimeni;
2) attiecīgās personas, organizācijas un iestādes ir brīvi devušas savu piekrišanu noteiktā juridiskā formā un to paudušas vai apliecinājušas rakstiski;
(3) piekrišana nav dota saistībā ar jebkāda veida maksājumu vai atlīdzību un tā nav atsaukta;
(4) mātes piekrišana, ja tāda tiek pieprasīta, ir dota tikai pēc bērna piedzimšanas;
d) ņemot vērā, bērna vecumu un brieduma pakāpi, ir nodrošinājušas, ka:
1) ar viņu ir veiktas apspriedes un viņam vai viņai ir pienācīgi paziņots par adopcijas sekām un viņa vai viņas piekrišanu adopcijai gadījumā, ja šāda piekrišana tiek pieprasīta,
2) ir ņemtas vērā bērna vēlmes un apsvērumi,
3) bērna piekrišana adopcijai gadījumā, ja šāda piekrišana tiek pieprasīta, ir dota brīvi, noteiktā juridiskā formā un pausta vai apliecināta rakstiski, un
4) šāda piekrišana nav dota saistībā ar jebkāda veida maksājumu vai atlīdzību.

3. Tāpat noteikumu projekta atbilstība ir izvērtēta arī 1967. gada 24. aprīļa Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju prasībām. Minētās Konvencijas 8. panta pirmajā daļā noteikts, ka kompetentā iestāde nedrīkst nodibināt adopciju, ja tā nav pārliecināta, ka adopcija atbilst bērna interesēm.

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1. Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija; 2. 1993. gada 29. maija Hāgas konvencijas “Par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”; 3. 1967. gada 24. aprīļa Eiropas Konvencija par bērnu adopciju.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs
  • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
  • Biedrība “Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Latvijas Psihologu biedrība, biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”, Bāriņtiesas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi