Anotācija (ex-ante)

1. Būvju īpašums sastāv no divām būvēm: kravu centra, kadastra apzīmējums 8076 002 0056 006, ar kopējo platību 2373,7 m2 (turpmāk – Kravu centrs) un katlu mājas, kadastra apzīmējums 8076 002 0056 007, ar kopējo platību 25,1 m2 (turpmāk – Katlu māja) ar būvju adresi Ziemeļu iela 18, Lidosta "Rīga", Mārupes pagasts, Mārupes novads.  
Būvju īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2175, īpašnieks – juridiskā persona.  
Būvju īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes vai citi Būvju īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumi kā vien Likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma atzīme.   
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra sistēma) datiem Būvju īpašumam nav reģistrēti apgrūtinājumi.   
Būvju īpašums atrodas uz Lidostai piederoša nekustamā īpašuma Starptautiskā lidosta "Rīga", Mārupes pagastā, Mārupes novadā, nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 002 0007, sastāvā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8076 002 0086). Lidostas īpašuma tiesības ir nostiprinātas Rīgas rajona tiesas Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 206, kur III daļas 1. iedaļā ir veikts ieraksts "18.2. Nostiprinātas nomas tiesības uz zemes gabalu uz 25 gadiem pēc kravas termināla nodošanas ekspluatācijā. Nomnieks: SABIEDRĪBA AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU BALTIJAS KRAVU CENTRS, nodokļu maksātāja kods 40003458674."  
Šobrīd ir spēkā 2000. gada 17. martā noslēgtais zemes nomas līgums (ar tajā veiktajiem grozījumiem), kas ir 2016. gada 11. jūlijā starp Lidostu un Būvju īpašnieku noslēgtā pārjaunojuma līguma neatņemama sastāvdaļa (turpmāk kopā – Zemes nomas līgums) par Zemes vienības daļas 0,5593 ha platībā nomu, kurā noteikts, ka Zemes nomas līgums ir spēkā 25 gadus pēc kravas termināla nodošanas ekspluatācijā, proti, līdz 2026. gada 23. janvārim. Līdz likumprojekta sagatavošanas brīdim Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 206 III daļas 1.iedaļā grozījumi ierakstam 18.2. netika veikti. Būvju īpašums atzīstams par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu Zemes nomas līguma darbības laikā. Zemes nomas līguma slēgšanas brīdī spēkā bija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 5. punkts (spēkā no 1997. gada 21. maija līdz 2016. gada 31. decembrim), kas pieļāva brīvprātīgu dalīto īpašumu veidošanu, paredzot, ka šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums, savukārt izbeidzoties nomas tiesībām, būves beidz pastāvēt kā patstāvīgs īpašuma objekts un kļūst par zemes īpašuma blakus lietu, kas pieder zemes īpašniekam.   
2018. gada 9. janvārī Būvju īpašnieks tika informēts par Būvju īpašuma sastāvā esošā Kravu centra atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzībām (vēstule Nr. EDZL-NOS
2019. gada 29. aprīlī sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" (turpmāk – Sabiedrība), ņemot vērā to, ka Būvju īpašuma sastāvā esošās būves – Kravu centrs un Katlu māja – veido vienotu funkcionāli saistītu būvju kopumu, precizēja 2018. gada 9. janvāra paziņojumā norādīto atsavināmo ēku apjomu, ierosinot atsavināšanas procesu sabiedrības vajadzībām visā Būvju īpašuma apjomā (vēstule Nr. EDZL-NOS-2019/239).  
2019. gada 9. maijā Lidosta norādīja, ka noslēgtie nomas līgumi (ar apbūves tiesībām) nenoteic Lidostai pienākumu ierādīt un nodot nomā citu konfigurācijas un platības ziņā līdzvērtīgu zemes platību gadījumā, ja nomai nodotā zemes platība vai uz tās esošās nomnieku ēkas (būves) tiek atsavinātas sabiedrības vajadzībām, tādējādi kompensējot nomniekam Rail Baltica projekta īstenošanas rezultātā nodarītos zaudējumus (vēstulē Nr. N 2019–616). 
2019. gada 7. jūnijā Būvju īpašnieks 2019. gada 7. jūnijā iesniedza Būvju īpašuma atsavināšanas rezultātā potenciāli radīto zaudējumu aprēķinu (vēstule Nr. 762/06/19). 
2021. gada 29. jūnijā stājās spēkā 2021. gada 15. jūnijā pieņemtie grozījumi Dzelzceļa likumā, kas noteica, ka tādas dzelzceļa zemes nodalījuma joslas daļas, kurā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir izvietota uz estakādēm, galerijām, tiltiem, ceļa pārvadiem vai tuneļos, zemes īpašnieks var būt arī valsts kapitālsabiedrība, un šādos gadījumos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ar zemes īpašnieku vienojas par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma līguma noslēgšanu. 
2021. gada 28. septembrī Lidosta informēja, ka tai nav tiesiska pamata noslēgtajos zemes nomas līgumos noteiktajā kārtībā vienpusēji izbeigt noslēgtos zemes nomas līgumus vai vienpusēji prasīt noslēgto zemes nomas līgumu izbeigšanu ar nomniekiem, tostarp, ar Būvju īpašnieku (vēstule Nr. N-2021-1743).  
2021. gada 25. novembrī Būvju īpašnieks informēja, ka piedalījās atklātā konkursā "Par apbūves tiesību piešķiršanu kravu apstrādes loģistikas centra izbūvei un uzturēšanai", un konkursa rezultātā Būvju īpašnieks un Lidosta 2021. gada 18. augustā noslēdza apbūves tiesību līgumu (turpmāk – Apbūves tiesību līgums), saskaņā ar kuru Lidosta iznomāja Būvju īpašniekam zemesgabalu jauna kravu centra būvniecībai. Noslēgtais līgums paredz, ka jaunā kravu apstrādes centra izbūvei jābūt pabeigtai līdz 2024. gada 18. februārim (vēstule Nr. 858_11/2021). 
2021. gada 8. decembrī Būvju īpašnieks aktualizēja iepriekš pieteiktos prasījumus (iespējamos zaudējumus) par kopējo summu 2 280 006,22 EUR, tostarp: 1) jauna kravu apstrādes angāra celtniecības izmaksas 1 931 034 EUR; 2) jaunas infrastruktūras izveides izmaksas 103 612,10 EUR; 3) zemes izmantošanas maksas sadārdzinājums un papildus maksājums par apbūves tiesību 245 889,01 EUR (vēstule Nr. 958_12/2021).  
2022. gada  11. janvārī Sabiedrības Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) apstiprināja darba uzdevumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam Būvju īpašuma tirgus vērtības un atlīdzināmo zaudējumu noteikšanai, kā arī noraidīja ar Būvju īpašnieka 2021. gada 8. decembra vēstuli  Nr. 958_12/2021 precizētos prasījumus.  
2022. gada 24. augustā Komisijas sēdē tika aprēķināta atlīdzība par Būvju īpašumu atbilstoši Būvju īpašuma tirgus vērtības novērtējumam (turpmāk – Novērtējums) 1 110 000 EUR apmērā. 
2022. gada 27. septembrī Komisijas sēdē, piedaloties Būvju īpašnieka pārstāvjiem, tika izvērtēts taisnīgas atlīdzības apmērs, tostarp uzklausīts Būvju īpašnieka pieteikto zaudējumu pamatojums. 
2022. gada 16. decembrī Īpašnieks informēja, ka piekrīt Būvju īpašuma tirgus vērtībai 1 110 000 EUR apmērā, bet nepiekrīt apsvērumiem, ka kopējā atlīdzības apmērā netiek iekļauti Būvju īpašnieka izdevumi, kas tam nepieciešami saistībā ar tiesībām iegūt un izbūvēt jaunu būvi Lidostas teritorijā, izbeidzoties Zemes nomas līgumam. Vienlaikus Būvju īpašnieks iesniedza "KPMG Baltics SIA" 2022. gada 16. decembrī sagatavotu ziņojumu par Būvju īpašnieka pieteikto zaudējumu apmēru (saistībā ar jaunas būvniecības ieceres īstenošanu Lidostas teritorijā). Tādējādi Būvju īpašnieks uztur pozīciju par nodarīto papildus zaudējumu atlīdzināšanu apmērā, kā norādīts iesniegtajā ziņojumā, proti, 2 991 513 EUR, tajā ieskaitot arī atlīdzības daļu, ko veido Būvju īpašuma tirgus vērtība, un izdevumi jaunas būvniecības iecerei 1 881 513 EUR apmērā. 
2022. gada 27. decembrī Komisijas sēdē atkārtoti tika uzklausīts Būvju īpašnieks. Uzklausot Būvju īpašnieka argumentus, Komisija nekonstatēja tos būtiskos apstākļus, kas pamatotu papildu Būvju īpašuma tirgus vērtībai atlīdzības apmērā iekļaut tos Būvju īpašnieka neizbēgamos izdevumus, kas saistīti vienīgi ar Būvju īpašnieka vēlmi, izbeidzoties Zemes nomas līgumam (ietver īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu), atbilstoši normatīvajiem aktiem iegūt tiesības apbūvēt Lidostai piederošās Zemes vienības daļu un īstenot jaunu būvniecības ieceri Lidostas teritorijā. Līdz ar to, 2022. gada 27. decembrī Komisija apstiprināja atlīdzības apmēru par Būvju īpašuma, kas nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai, atsavināšanu, nosakot to 1 110 000 EUR, vienlaikus noraidot Būvju īpašnieka pieteiktos prasījumus (zaudējumus), kas nav atzīstami par tādiem, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar Nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā radītajām sekām, proti, izdevumus, kas saistīti ar:  
1. jauna kravu apstrādes angāra celtniecības izmaksām; 
2. ar Lidostas Zemes vienības izmantošanas maksas sadārdzinājumu; 
3. ar maksājumu par iegūtajām apbūves tiesībām; 
4. jaunas infrastruktūras izveidi Lidostas teritorijā, kas nepieciešama Būvju īpašnieka projektētā jaunā kravu apstrādes angāra ekspluatācijai. 
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 204) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija, izskatot Komisijas 2022. gada 27. decembra lēmumu par atlīdzības apmēra apstiprināšanu Būvju īpašuma atsavināšanai, ar 2023. gada 3. februāra lēmumu Nr. 03.1-14/353 (turpmāk - Satiksmes ministrijas lēmums Nr. 03.1-14/353) apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par patstāvīgu ēku (būvju) nekustamā īpašuma "Lidosta Rīga" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8076 502 0059) - kravu centra (būves kadastra apzīmējums 8076 002 0056 006), katlu mājas (būves kadastra apzīmējumu 8076 002 0056 007) – Mārupes pagastā, Mārupes novadā, atsavināšanu, nosakot to 1 110 000 EUR apmērā, kuru veido tirgus vērtība un noraidīja Būvju īpašnieka prasījumu par zaudējumu kompensēšanu: jauna kravu apstrādes angāra celtniecībai (izmaksas 1 931 034,00 EUR); infrastruktūras izveidei (izmaksas 103 612,10 EUR);  par zemes izmantošanas maksas sadārdzinājumu (27 433,77 EUR); papildus maksājumus par apbūves tiesībām (218 455,24 EUR).  
Satiksmes ministrijas 2023.gada 3.februāra lēmumā Nr. 03.1-14/353 noteikts, ka Būvju īpašuma rašanās tiesiskais pamats ir zemes nomas līgums, kas noslēgts ar valsts akciju sabiedrību "Starptautiskā lidosta "Rīga"" par zemesgabala iznomāšanu kravas termināla projektēšanai, būvniecībai un ekspluatācijai, kā arī citiem būvniecības darbiem Lidostas "Rīga" teritorijā. Īpašnieka īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu laika ziņā ir aprobežotas ar zemes nomas līguma darbības termiņu līdz 2026. gada 23. janvārim, un šim termiņam izbeidzoties, Īpašnieka pienākums būs nodot valsts akciju sabiedrībai "Starptautiskā lidosta "Rīga"" izveidoto apbūvi, saņemot pat to kompensāciju atbilstoši kravas termināla tirgus vērtībai, vai arī uz savu risku to nojaukt. 
Ievērojot īpašuma tiesību pastāvēšanas laika aprobežojumu, Būvju īpašuma tirgus vērtības aprēķins ir veikts, izmantojot ienākumu pieeju. Par pamatu ņemta iespējamā peļņa, ko šis īpašums nesīs Īpašniekam nākotnē. Atbilstoši zemes nomas līgumam tika noteikts aprēķina periods (četru gadu periods) un aprēķināta kompensācija par apbūvi tās tirgus vērtībā. 
Būvju īpašuma tirgus vērtība, kas aprēķināta pēc ieņēmumu metodes, atspoguļo patieso zaudējumu summu, jo ietver arī peļņas rādītāju un samaksu par Būvju īpašumu, kāda tā būtu jāmaksā zemes īpašniekam par Būvju īpašuma pievienošanu zemei pēc zemes nomas līguma termiņa izbeigšanās. Līdz ar to nekādi papildus izdevumi saistībā ar komercdarbības turpināšanu nav atlīdzināmi. Par šo pozīciju Rail Baltica projekta īstenotājs atbildību uzņemties nevar. 
Ministru kabinets ir pieņēmis 2023. gada 25. maija rīkojumu Nr. 300 "Par nekustamā īpašuma "Lidosta Rīga" Mārupes pagastā, Mārupes novadā, pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai” (turpmāk – Rīkojums Nr. 300).  
Būvju īpašumam saskaņā ar Likuma 10. panta pirmo daļu zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme – aizliegums bez Satiksmes ministrijas rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt vai apgrūtināt.  
2023. gada 26. maijā Satiksmes ministrija saņēma Būvju īpašnieka pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu (turpmāk - Pieteikums), kas Sabiedrībai tika iesniegts 2023. gada 6. jūnijā (vēstule Nr. 02-03-IP/102). Pieteikumā Būvju īpašnieks lūdz atlīdzināt ar apbūves līguma noslēgšanu radušos zaudējumus 419 746 EUR  apmērā (jo tie netika iekļauti Atlīdzības apmērā) un papildus informē, ka saistībā ar Būvju īpašuma atsavināšanu vēl radīsies zaudējumi 1 574 449 EUR apmērā – jaunā kravu apstrādes angāra celtniecības maksimālās izmaksas (starpība starp jauna kravu centra identiskā platībā celtniecības izmaksām 2 684 449 EUR un noteikto atlīdzību 1 110 000 EUR apmērā).  
Saskaņā ar Likuma 11. panta pirmajā daļā  noteikto 2023. gada 30. maijā nosūtīja Būvju īpašniekam paziņojumu Nr. 2 Nr. 2.3.N/2023-1491 ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Paziņojumam tika pievienota Rīkojuma Nr. 300 izdruka un Satiksmes ministrijas lēmums Nr. 03.1-14/142.  
2023. gada 29. jūnijā Būvju īpašnieks informēja, ka neiebilst slēgt līgumu par labprātīgu atsavināšanu un ir gatavs uzsākt darbu pie minētā līguma projekta saskaņošanas, vienlaikus norādot, ka, lai nodrošinātu, ka par Būvju īpašuma atsavināšanu tiek saņemta taisnīga atlīdzība, Būvju īpašnieks sagaida pozitīvu virzību saistībā ar Pieteikuma izskatīšanu līdz līguma par labprātīgu atsavināšanu noslēgšanai.  
2023. gada 19. jūlijā Būvju īpašniekam tika nosūtīts pirkuma līguma projekts (vēstule Nr. 2.3.N/2023-2149), ar pirkuma līguma parakstīšanas termiņu divi mēneši no pirkuma līguma projekta izsniegšanas. Pirkuma līguma projektā noteiktais Būvju īpašuma atbrīvošanas termiņš – 20 dienu laikā no pirkuma līguma spēkā stāšanās dienas.   
2023. gada 25. jūlijā Komisija izvērtēja prasījumus Pieteikumā un pieņēma lēmumu noraidīt Būvju īpašnieka prasījumus kopējā summā 419 746 EUR, kas nav atzīstami par tādiem, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar Būvju īpašuma atsavināšanas rezultātā radītajām sekām, bet izriet no  2021. gada 18. augustā starp Lidostu un Būvju īpašnieku noslēgtā apbūves tiesību līguma un saistāmi ar Būvju īpašnieka būvniecības ieceri un no tās izrietošajiem nākotnes nodomiem: 1) ieguldījumus Lidostas "Rīga" infrastruktūrā 103 612 EUR apmērā; 2) apbūves tiesības maksas maksājumus par periodu no 2021. gada 18. augusta līdz 2024. gada augustam (līdz brīdim, kad Būvju īpašnieks uzcels jaunu kravas termināli) 296 482 EUR apmērā; 3) apbūves tiesības maksas starpību ar Zemes nomas līgumā noteikto maksu par periodu no 2024. gada septembra līdz Zemes nomas līguma termiņam 2026. gada 23. janvārī 19 652 EUR apmērā un nolēma, ka nav pamata vērtēt Būvju īpašnieka prasījumu par nākotnē radītiem izdevumiem saistībā ar jaunā kravu apstrādes angāra celtniecības iespējamajām  izmaksām 1 574 449 EUR apmērā.  
2023. gada 8. septembrī Būvju īpašnieks iesniedza iebildes (vēstule Nr. 62_09/2023) par pirkuma līguma projektu, vienlaikus norādot, ka pirkuma līgumu iespējams noslēgt ar nosacījumiem, ja Būvju īpašniekam tiks saglabātas tiesības lietot Būvju īpašumu līdz 2024. gada 1.novembrim un, ja Būvju īpašuma vērtībā (atlīdzībā)  tiks ietverti zaudējumi 419 746 EUR un zaudējumi, kuri vēl radīsies nākotnē (atbilstoši Pieteikumam).  
2023. gada 9. oktobrī Sabiedrība saņēma Satiksmes ministrijas skaidrojumu, ka Likums labprātīgas atsavināšanas gadījumā paredz vienošanos starp atsavināšanu veicošo institūciju un īpašnieku par nekustamā īpašuma atbrīvošanas kārtību un termiņiem. Taču, vienojoties par atbrīvošanas termiņu, atsavinātajā nekustamajā īpašumā nevar turpināt īstenot saimniecisko darbību, kā arī atbrīvošanai noteiktajā termiņā atsavinātais nekustamais īpašums nedrīkst ģenerēt ienākumu. Pretējā gadījumā atsavinātā nekustamā īpašuma īpašnieks gūst dubultu labumu, kas ir pretrunā gan ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, gan ar CEF (Connecting Europe Facility) finansēšanas līgumu noteikumiem (vēstule Nr. 09-02/2883).  
2023. gada 14. novembrī Būvju īpašnieks atkārtoti tika uzaicināts noslēgt pirkuma līgumu, ar lūgumu informēt par pirkuma līguma parakstīšanu pie notāra līdz 2023. gada 27. novembrim (2023. gada 14. novembra vēstule Nr. 2.3.N/2023-3539).  
Līgums par Būvju īpašuma labprātīgu atsavināšanu nav noslēgts.  
Ņemot vērā minēto, ir izpildīti Likuma 13. pantā noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta par Būvju īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām virzīšanai izskatīšanai Saeimā.  
Pēc likuma spēkā stāšanās īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Iegūstot īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu, tās tiks demontēts. Pēc demontāžas Rīgas rajona tiesas Mārupes pagastā zemesgrāmatas nodalījums Nr. 2175 tiks dzēsts. Zemes nomas līgumu valsts neslēgs, jo ar zemes īpašnieku tiks noslēgts Dzelzceļa likuma 15. pantā viens prim daļā norādītais zemes lietošanas tiesību aprobežojuma līgums.
2. Nekustamais īpašums "Pilskalni" sastāv no septiņām zemes vienībām: zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0235) 1,91 ha platībā; zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  8025 007 0236) 0,3 ha platībā; zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  8025 007 0237) 0,09 ha platībā; zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  8025 007 0238) 7,56 ha platībā; zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  8025 007 0239) 2,81 ha platībā; zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  8025 007 0240) 0,37 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  8025 007 0241) 0,97 ha platībā. Minētās zemes vienības ir izveidotas atsavināšanas procesa sabiedrības vajadzībām ietvaros zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0021) 13,3 ha platībā sadales rezultātā.  
Nekustamais īpašums "Pilskalni" ierakstīts Zemgales rajona tiesas Baldones pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 109. Īpašuma tiesības nostiprinātas juridiskai personai.  
Nekustamajam īpašumam "Pilskalni" zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes vai citi nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumi kā vien Likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma atzīme.  
Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmām zemes vienībām Kadastra sistēmā ir reģistrēti apgrūtinājumi:  
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0239): 1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli – 0,97 ha; 2) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,13 ha; 3) applūstošā (10% applūduma varbūtība) teritorija – 0,07 ha. 
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0240): 1) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs  – 0,2 ha; 2) applūstošā (10% applūduma varbūtība) teritorija – 0,02 ha. 
- zemes vienībai  (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0241): 1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli – 0,68 ha; 2) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,01 ha; 3) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,03 ha; 4) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,03 ha; 
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0236): 1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli – 0,01 ha; 2) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,03 ha; 
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0237): 1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli – 0,09 ha; 2) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,06 ha. 
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam, ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Atsavināšanas procesā Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks ir informēts par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzībām (2022. gada 13. jūlija vēstule Nr. 2.4.N/2022-781).  
Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks pieteica prasījumus un norādīja uz apstākļiem un lietām, kas var ietekmēt Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas vērtību (2022. gada 15. augusta iesniegums): 
1. lauksaimniecības zeme tiek izmantota zemnieku saimniecības vajadzībām (šajā sezonā tiek audzēti rutki) un ienesīgums ir saistīts ar to, kāda kultūra uz atsavināšanas brīdi tiek audzēta zemes vienībā; 
2. par zemi tiek saņemti Lauku atbalsta dienesta piešķirtie platību maksājumi; 
3. iespējamie zaudējumi būs saistīti ar īpašuma samazināšanos un attiecīgi neiegūto ražu un atlikušās Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas vērtības samazināšanos, kā arī par juridiskā atbalsta saņemšanu; 
4. caur Nekustamo īpašumu "Pilskalni" ved servitūta ceļš 0,3 km garumā; 
5. pēc Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas atsavināšanas tiks apgrūtināta piekļuve paliekošajai daļai 2D (7,1497 ha); 
6. Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks nevēlas saglabāt savā īpašumā robežu un platību plānā norādītās daļas 2B un 2C un, ņemot vērā, ka tiks apgrūtināta piekļuve daļai 2D, kā arī apstākli, ka gar Nekustamo īpašumu "Pilskalni" paredzēta dzelzceļa satiksme, apgrūtinot īpašuma izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, īpašnieks aicina apsvērt iespēju atsavināt visu Nekustamo īpašumu "Pilskalni" vai apmainīt to pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, piemēram, Jelgavas novadā. 
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieka izteikto vēlēšanos Nekustamo īpašumu "Pilskalni" apmainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, Finanšu ministrijai, Ķekavas novada, Bauskas novada, Olaines novada un Jelgavas novada pašvaldībām nosūtīts lūgums sniegt informāciju par atsavināmai daļai līdzvērtīgu īpašumu pieejamību. Ar 2022. gada 30. novembra vēstuli (vēstule Nr. 2.4.N/2022-1895) Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks un pilnvarotais pārstāvis informēti par Jelgavas novada pašvaldībā un Ķekavas novada pašvaldībā esošajiem īpašumiem, kas būtu izskatāmi kā potenciāli līdzvērtīgi Nekustamā īpašuma "Pilskalni" atsavināmajai daļai. Nekustamā īpašuma īpašnieks un pilnvarotais pārstāvis atbildi nav sniedzis. 
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir noteicis, ka Nekustamā īpašuma "Pilskalni" atsavināmās daļas tirgus vērtība ir 19 977,34 EUR jeb 0,46 EUR par kvadrātmetru, atlikušās (neatsavināmās) daļas 1,8074 ha platībā vērtības samazinājums ir 361,48 EUR jeb 0,02 EUR par kvadrātmetru. Atlikušās (neatsavināmās) daļas 7,1497 ha platībā vērtības samazinājums nav konstatēts. 
Komisija saskaņā ar noteikumu Nr. 204 26. punktu 2023. gada 27. janvārī nosūtīja Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašniekam uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (vēstule Nr. 2.3.N/2023-196). 
2023. gada 6. martā saņemts Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieka iesniegums (vēstule Nr. 2.2.S/2023-1136), kurā izteikti iebildumi par vērtējumu. 
Komisija, piedaloties Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašniekam 2023. gada 7. martā izvērtēja aprēķināto atlīdzību. Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks norādīja, ka nepiekrīt noteiktajam atlīdzības apmēram un vēlas iesniegt alternatīvu vērtējumu. Pēc vairākkārtēja alternatīva vērtējuma iesniegšanas termiņa pagarinājuma alternatīvais vērtējums noteiktajā termiņā nebija iesniegts. 
Komisija 2023. gada 20. jūnija sēdē: 
1. Precizēja atlīdzību par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas atsavināšanu atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā iegūtajiem datiem par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" atsavināmās un atlikušās (neatsavināmās) daļas platībām, piemērojot Nekustamā īpašuma "Pilskalni" vērtējumā noteikto viena zemes kvadrātmetra tirgus vērtību un atlikušās (neatsavināmās) daļas ar aptuveno platību 1,8074 ha viena kvadrātmetra vērtības samazinājumu. 
2. Apstiprināja atlīdzību par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas atsavināšanu atbilstoši noteiktajai tirgus vērtībai 21 266,00 EUR apmērā, kas sastāv no: 
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0239 2,81 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0240 0,37 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0241 0,97 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0236 0,30 ha platībā un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0237 0,09 ha platībā tirgus vērtības 20 884,00 EUR; 
- kompensējamiem zaudējumiem, kas aprēķināti par atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0235 1,91 ha platībā vērtības samazinājumu – 382,00 EUR. 
3. Konstatēja, ka Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks ir informēts, ka Nekustamā īpašuma "Pilskalni" tirgus vērtībā ir ievērtēti Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieka prasījumi par: 
- ienesīguma zaudēšanu saistībā ar lauksaimniecības zemes izmantošanu zemnieku saimniecības vajadzībām, šajā sezonā audzējot rutkus; 
- Lauku atbalsta dienesta piešķirto platību maksājumu zaudēšanu; 
- iespējamiem zaudējumiem, kas būs saistāmi ar Nekustamā īpašuma "Pilskalni" kopējās platības samazināšanos. 
4. Konstatēja, ka Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks ir informēts par valsts tiesībām pirkt visu Nekustamo īpašumu "Pilskalni", kā arī situāciju ar piekļuves zaudēšanu atlikušai (neatsavināmai) Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļai 2D ar platību 7,1497 ha (šobrīd zemes vienība ar kadastra apzīmējumu  8025 007 0238). 
Saskaņā ar Likuma 6. panta pirmo daļu papildus Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmai Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļai valstij ir  pienākums pirkt atlikušo daļu, kas nepietiekamās platības, apgrūtinājumu, konfigurācijas vai citu apstākļu dēļ nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam (ja īpašnieks nevēlas paturēt savā īpašumā). Līdz ar to nav tiesiska pamata pirkt visu Nekustamo īpašumu "Pilskalni".  
Saskaņā ar Ķekavas novada pašvaldības 2022. gada 4. marta atzinumu Nr. 1-7.1/22/533 robežu un platību plānā norādītā zemes vienības daļa 2D ar platību 7,1497 ha (šobrīd zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0238) ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un Rail Baltica projekta tehniskie risinājumi paredz piekļuves nodrošināšanu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu  8025 007 0238 no projektēta publiskā (pašvaldības nozīmes) ceļa. 
5. Noraidīja Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieka pieteiktos prasījumus par: 
- zaudēto iespēju nākotnē iegūt ražu, vērtējot pēc situācijas, kāda kultūra tiks audzēta uz atsavināšanas brīdi. 
Saskaņā ar Likuma 22. panta otro daļu Nekustamā īpašuma "Pilskalni" tirgus vērtība ir nosakāma atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai. 
Nekustamā īpašuma "Pilskalni" atsavināmās daļas tirgus vērtības un Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieka pieteikto zaudējumu novērtēšanai īpašumu raksturojošo datu, Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieka sniegtās informācijas un ziņu kopums ir vērtēts uz Nekustamā īpašuma "Pilskalni" apskates brīdi – 2022. gada 20. oktobri. 
Likuma 12. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka līgumā par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu institūcija un nekustamā īpašuma īpašnieks vienojas par atlīdzības kompensācijas veidu un kārtību, nekustamā īpašuma atbrīvošanas kārtību un termiņiem, citiem jautājumiem, lai nodrošinātu efektīvu nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā. Tādējādi, lai nepakļautu nekustamā īpašuma īpašnieku riskam par zaudēto iespēju novākt nākotnē paredzamo ražu, norādāms, ka šāda veida jautājumi būtu risināmi, panākot vienošanos par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" atsavināmās daļas labprātīgas atsavināšanas noteikumiem (Pirkuma līguma noteikumiem).  
Ņemot vērā situāciju, ka Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks līdz pirkuma līguma noslēgšanas un atsavināmā nekustamā īpašuma atbrīvošanas brīdim ir tiesīgs brīvi izmantot savas īpašuma tiesības un turpināt Nekustamā īpašuma "Pilskalni" izmantošanu tā uzsāktajā izmantošanas veidā, kas saistībā ar lauksaimniecisko izmantošanas veidu paredz apsaimniekošanas darbus zemes auglības uzturēšanai un kultūraugu novākšanai tam paredzētā laikā, īpašuma tiesību pārejas un atbrīvošanas termiņš būtu saskaņojams ar kultūraugu novākšanas laika sasniegšanas iespēju. 
- juridiskā atbalsta saņemšanu. 
Jebkura speciālista, tostarp jurista, iesaiste nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā ir katra līdzēja rīcības brīvība un tāpēc notiek uz tās puses rēķina, kas vēlas piesaistīt konkrētu speciālistu, lai pamatotu savu viedokli vai pieteiktos prasījumus. Nav pamatoti un samērīgi, ka jebkurus izdevumus, kas saistīti ar īpašnieka iebildumiem, sedz otra pirkuma līguma puse. Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas process ir organizējams caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā. Tas nozīmē, ka institūcija, organizējot saraksti un pārrunas ar nekustamā īpašuma īpašnieku, izskaidro tam atsavināšanas procesa kārtību, to regulējušās tiesību normas, kā arī ar konkrētas situācijas apstākļiem saistītus citus jautājumus. 
Atbilstoši Nekustamo īpašumu "Pilskalni" raksturojošiem datiem un citiem Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieka iesniegtiem pierādījumiem par zaudējumu rašanās apstākļiem, nav secināms, ka pastāvētu objektīva nepieciešamība juridiskās palīdzības saņemšanai. 
- par kompensācijas veida piemērošanu – iespēju atsavināt visu Nekustamo īpašumu "Pilskalni"  vai apmainīt to pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. 
Atbilstoši Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašniekam sniegtajai informācijai par sarakstes rezultātā ar Jelgavas novada un Ķekavas novada pašvaldībām iegūtajām ziņām par to rīcībā esošiem brīvajiem nekustamajiem īpašumiem, Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks nav uzturējis spēkā prasību un informējis par vēlmi iegūt kādu no sarakstē minētajiem nekustamajiem īpašumiem savā īpašumā. 
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija, izskatot Komisijas 2023. gada 20. jūnija lēmumu par atlīdzības apmēra apstiprināšanu Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas atsavināšanai, ar 2023. gada 25. augusta lēmumu Nr. 03.1-14/2429 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas atsavināšanu, nosakot to 21 266,00 EUR, kas sastāv no: zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0239) 2,81 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0240) 0,37 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0241) 0,97 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0236) 0,3 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0237) 0,09 ha platībā tirgus vērtības 20 884,00 EUR; kompensējamiem zaudējumiem, kas aprēķināti par atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0235) 1,91 ha platībā vērtības samazinājumu – 382,00 EUR; noteica, ka Nekustamā īpašuma "Pilskalni" atsavināmās daļas tirgus vērtībā ir ievērtēti īpašnieka pieteiktie prasījumi par ienesīguma zaudēšanu saistībā ar lauksaimniecības zemes izmantošanu zemnieku saimniecības vajadzībām, šajā sezonā audzējot rutkus, Lauku atbalsta dienesta piešķirto platību maksājumu zaudēšanu, iespējamiem zaudējumiem, kas būs saistāmi ar Nekustamā īpašuma "Pilskalni" kopējās platības samazināšanos un noraidīja Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieka prasījumus par: zaudēto iespēju nākotnē iegūt ražu, vērtējot pēc situācijas, kāda kultūra tiks audzēta uz atsavināšanas brīdi, juridiskā atbalsta saņemšanu, iespēju atsavināt visu Nekustamo īpašumu "Pilskalni" vai apmainīt to pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu.  
2023. gada 15. novembrī Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu Nr. 754 "Par nekustamā īpašuma "Pilskalni" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (turpmāk – Rīkojums Nr. 754).  
Nekustamajam īpašumam "Pilskalni" saskaņā ar Likuma 10. panta pirmo daļu zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme – noteikts aizliegums bez Satiksmes ministrijas rakstiskas piekrišanas atsavināt vai apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām nekustamā īpašuma daļu: zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0236) 0,3 ha platībā; zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0237) 0,09 ha platībā; zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0239) 2,81 ha platībā; zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0240) 0,37 ha platībā; zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 007 0241) 0,97 ha platībā.  
2023. gada 21. novembrī Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks tika informēts par Rīkojuma Nr. 754 pieņemšanu un par iespēju noslēgt pirkuma līgumu par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas labprātīgu atsavināšanu un uzaicināts 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas labprātīgu atsavināšanu (vēstule Nr. 2.3.N/2023-3671).  Likumā noteiktajā termiņā atbilde no Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieka nav saņemta.  
2024. gada 19. janvārī Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašniekam nosūtīts paziņojums "Atkārtots paziņojums par iespēju noslēgt pirkuma līgumu", lūdzot līdz 26. janvārim informēt par iespēju noslēgt līgumu par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas atsavināšanu (vēstule Nr. 2.3.N/2024-279).  Noteiktajā termiņā atbilde no Nekustamā īpašuma “Pilskalni” īpašnieka nav saņemta. 
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma "Pilskalni" īpašnieks nav sniedzis atbildi uz nosūtītajiem paziņojumiem, kā arī līgums par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas labprātīgu atsavināšanu nav noslēgts, ir izpildīti Likuma 13. pantā noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta par Nekustamā īpašuma "Pilskalni" daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām sagatavošanai un virzīšanai izskatīšanai Saeimā.  
3. Nekustamais īpašums "Mazputniņi" ierakstīts Zemgales rajona tiesas Iecavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000097122 šādā sastāvā: zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 2722) 10 ha platībā. Īpašuma tiesības nostiprinātas juridiskai personai.  
Nekustamajam īpašumam "Mazputniņi" zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas hipotēkas vai ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma ierakstiem nekustamais īpašums apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā – servitūts ar tiesību uz braucamo ceļu par labu autoceļam –  0,02 ha. Atbilstoši tiesu praksei saistībā ar zemes reformu zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par ceļa servitūtu nenodibina lietu tiesību – servitūtu Civillikuma izpratnē, līdz ar to arī nenodibina liettiesisku tiesību aprobežojumu par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Kadastra sistēmā zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā 2023. gada 21. decembrī, sadalot Nekustamo īpašumu "Mazputniņi" zemes vienību (pirms sadales zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 2722) 10 ha platībā, reģistrētas zemes vienības: 
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3856) 7,45 ha platībā. Apgrūtinājumi: 1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,01 ha; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos – 0,67 ha; 3) vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 1,93 ha; 4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,54 ha; 5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts reģionālajiem autoceļiem lauku apvidos – 0,12 ha; 6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,01 ha; 
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3857) 1,59 ha platībā. Apgrūtinājumi: 1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,33 ha; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,01 ha; 3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts reģionālajiem autoceļiem lauku apvidos – 1,45 ha; 4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī – 0,00 ha; 5) valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa teritorija un objekti – 0,02 ha; 6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos – 0,07 ha; 7) vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 1,09 ha; 8) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,06 ha; 9) vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 0,00 ha; 
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3858) 0,68 ha platībā. Apgrūtinājumi: 1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos – 0,01 ha; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,32 ha; 3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts reģionālajiem autoceļiem lauku apvidos – 0,68 ha; 4) valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa teritorija un objekti – 0,01 ha; 5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,03 ha; 6) vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 0,57 ha; 
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3859) 0,24 ha platībā. Apgrūtinājumi: 1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts reģionālajiem autoceļiem lauku apvidos – 0,1 ha; 2) vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 0,03 ha; 3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,05 ha; 4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,01 ha; 5) ceļa servitūta teritorija – 0,02 ha. 
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam, ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešama nekustamā īpašuma "Mazputniņi" sastāvā esošās zemes vienības – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 3857) 1,59 ha platībā, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3858) 0,68 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3859) 0,24 ha platībā. 
Saskaņā ar Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 24. septembra atzinumu BNP/2022/4.7/1762/N paliekošā zemes vienības daļa aptuveni 7,4664 ha platībā (šobrīd atlikusī (neatsavināmā) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3856) 7,45 ha platībā) atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām par minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām (ir lielāka par 2 ha) un turpmāk ir izmantojama patstāvīgi. 
Atsavināšanas procesā nekustamā īpašuma "Mazputniņi" īpašnieks ir informēts par Nekustamā īpašuma "Mazputniņi" daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzībām (2021. gada 30. septembra vēstule Nr. 2.4.N/2021-4087 un tās precizējums – 2022. gada 23. augusta vēstule Nr. 2.4.N/2022-1031). Īpašnieks ir pieteicis vairākus prasījumus (2022. gada 13. oktobra, 2022. gada 7. novembra vēstules): 
1. nekustamo īpašumu nav bijis iespējams iznomāt, pārdot vai attīstīt, jo potenciālie darījumu dalībnieki nav ieinteresēti darījumu noslēgšanā, ņemot vērā, ka uz zemes vienības daļas tiks izvietota Rail Baltica trase, lūdz kompensēt nodarītos zaudējumus (negūtos ienākumus no neiznomātās zemes); 
2. kopš brīža, kad tika apstiprināts Rail Baltica trases novietojums, nekustamo īpašumu nav bijis iespējams izmantot, lūdz kompensēt samaksāto nekustamā īpašuma nodokli; 
3. atsavināt visu nekustamo īpašumu, jo atlikusī zemes daļa (šobrīd atlikusī (neatsavināmā) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3856) 7,45 ha platībā) nav izmantojama; 
4. saīsināt plānoto ceļa posmu, kas atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 2722 daļas 2,5336 ha platībā (šobrīd uz atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3857) 1,59 ha platībā), cik vien tas būtu iespējams sākot no galvenā ceļa; 
5. iegādāties valstij zemes vienības daļu 2,5336 ha platībā (šobrīd atsavināmās zemes vienības – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3857) 1,59 ha platībā, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3858) 0,68 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3859) 0,24 ha platībā) par cenu 3 EUR par 1 kv.m. zemes platības. 
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija, izskatot Komisijas 2023. gada 29. jūnija lēmumu par atlīdzības apmēra apstiprināšanu Nekustamā īpašuma "Mazputniņi" daļas atsavināšanai, ar 2023. gada 20. jūlija lēmumu Nr. 03.1-14/2075 (turpmāk – Satiksmes ministrijas lēmums Nr. 03.1-14/2075) apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Mazputniņi" (kadastra numurs 4064 010 2722) – zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 2722 daļas 2,5336 ha platībā (zemes vienības platība var tikt precizēta kadastrālās uzmērīšanas procesā) – Iecavas pagastā, Bauskas novadā, atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 7 854,16 EUR jeb 0,31 EUR par kvadrātmetru, nosakot, ka atlīdzības apmērs ir precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību, ja īpašuma sastāvā esošās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainās zemes vienības atsavināmās daļas platība. 
Ar Satiksmes ministrijas lēmumu Nr. 03.1-14/2075 noraidīti īpašnieka pieteiktie prasījumi: 
1. kompensēt negūtos ienākumus no neiznomātās zemes. Īpašumu nav iespējams iznomāt, pārdot vai attīstīt, jo potenciālie darījumu dalībnieki nav ieinteresēti darījumu noslēgšanā, ņemot vērā, ka uz zemes vienības daļas tiks izvietota Rail Baltica trase. 
Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība sevī ietver tiesības valdīt (likumīgā faktiskā vara pār lietu), tiesības lietot (izmantot lietas derīgās īpašības, iegūt no tās peļņu, ienākumu un augļus) un tiesības rīkoties (iespēju noteikt mantas tiesisko stāvokli, to atsavinot, nododot lietošanā). Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Nekustamais īpašums "Mazputniņi" Iecavas pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4064 010 2722, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 2722, 10 ha platībā, nav pakļauts tādiem ar likumu noteiktiem aprobežojumiem, kas ierobežotu rīcību ar to, tai skaitā iznomāt, atsavināt, vai gūt no tā labumu kādā citā normatīvajiem aktiem, tostarp teritorijas plānojumam atbilstošā veidā. Saskaņā ar Likuma 10. panta pirmo daļu zemesgrāmatā atzīmi par aizliegumu atsavināt un apgrūtināt nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām bez institūcijas piekrišanas ieraksta pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību. Zaudējuma pieteikumā norādītais apsvērums, ka šīs tiesības nav iespējams realizēt, jo potenciālie darījumu dalībnieki nav ieinteresēti darījumu noslēgšanā, ņemot vērā, ka uz atsavināmās zemes vienības daļas tiks izvietota Rail Baltica trase, nav uzskatāms par likumisku ierobežojumu realizēt ar likumu piešķirtās tiesības rīkoties ar īpašumu. Tikai no paša īpašnieka ir atkarīgs kādā veidā viņš izvēlas realizēt ar likumu piešķirtās tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Turklāt īpašnieks nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecina apgalvojumu, ka Rail Baltica projekta īstenošana faktiski ir radījusi šķēršļus rīkoties ar Īpašumu atbilstoši atļautajai izmantošanai; 
2. kompensēt samaksāto nekustamā īpašuma nodokli.
Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.pantu nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums. Šī paša likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums gulstas uz nekustamā īpašuma īpašnieku, prasījums ir noraidāms; 
3. atsavināt visu nekustamo īpašumu.
Sabiedrības vajadzībām ir ierosināts atsavināt nekustamā īpašuma "Mazputniņi" Iecavas pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4064 010 2722, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 2722, daļu 2,5336 ha platībā. Atlikumā veidojās (netiek atsavināta) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 2722, daļa 7,4664 ha platība (šobrīd atlikusī (neatsavināmā) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3856) 7,45 ha platībā). Likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ja sabiedrības vajadzībām nepieciešama tikai nekustamā īpašuma daļa un atlikusī tā daļa nepietiekamās platības, apgrūtinājumu, konfigurācijas vai citu apstākļu dēļ nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, institūcija ierosina visa nekustamā īpašuma atsavināšanu un atsavina visu nekustamo īpašumu, ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku nevienojas citādi. Tas ir, gadījumā, kad institūcija veic zemes vienības daļas atsavināšanu, pienākums atsavināt visu zemes vienību ir tikai tādā gadījumā, ja atlikusī (neatsavināmā) zemes vienības daļa nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Bauskas novada pašvaldība 2021. gada 24. septembra vēstulē Nr. BNA/2021/3-14.28/1726/N informēja, ka Iecavas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 27. punkts noteic, ka minimālās zemes vienības platības vispārīgā gadījumā ārpus ciemu teritorijām ir 2 ha. Līdz ar to, ņemot vērā, ka paliekošā zemes vienības daļas platība ir lielāka par 2 ha, tā ir izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Ņemot vērā norādīto, nav tiesiska pamata atsavināt nekustamā īpašuma "Mazputniņi" Iecavas pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4064 010 2722, sastāvā ietilpstošo zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 2722, visā tās apjomā; 
4. iegādāties valstij no īpašnieka nekustamā īpašuma "Mazputniņi" Iecavas pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4064 010 2722, sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 2722 daļu 2,5336 ha platībā (šobrīd zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3857) 1,5900 ha platībā, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3858) 0,6800 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3859) 0,2400 ha platībā), par cenu EUR 3,00 par kvadrātmetru.
Saskaņā ar Likuma 20. panta pirmo daļu atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu. Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu tirgus vērtība ir noteikta 7 854,16 EUR jeb 0,31 EUR par kvadrātmetru. Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata iegādāties īpašuma daļu par nekustamā īpašuma īpašnieka piedāvāto cenu. Īpašnieks nav iesniedzis dokumentus, kas apliecina, ka apkārtnē būtu notikuši nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi, un kurā darījuma priekšmeti būtu īpašuma daļai līdzvērtīgi objekti, kuru cena būtu 3.00 EUR par vienu kvadrātmetru. 
5. attiecībā uz īpašnieka prasījumu saīsināt plānoto ceļa posmu, kas atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4064 010 2722, daļas 2,5336 ha platībā, cik vien tas būtu iespējams sākot no galvenā ceļa – konstatēts, ka akciju sabiedrība "RB Rail", kas ir atbildīga par projektēšanas aktivitāti konkrētā Rail Baltica projekta posmā, ir sniegusi informāciju, ka Rail Baltica projekta ietvaros izbūvējamās infrastruktūras būvprojekta risinājumi paredz valsts reģionālā autoceļa P92 pārvadu pār Rail Baltica dzelzceļa līniju, kas nozīmē, ka zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4064 010 2722 piegulošajā daļā pie Rail Baltica trases uzbēruma augstums būs aptuveni 9–10 m, kas attiecīgi nozīmē, ka nav iespējama tiešas piekļuves zemes vienībai izbūve. Projektētājs, kas publiskā iepirkuma procedūras rezultātā ir ieguvis tiesības izstrādāt Rail Baltica dzelzceļa pamattrases infrastruktūras un ar to saistītās autoceļu infrastruktūras projekta risinājumus, ir veicis ceļu pievienojumu autoceļam P92 izvērtējumu, respektējot ceļa izvietojumu, redzamību, perspektīvo satiksmes intensitāti un pieļaujamo attālumu starp mezgliem. Salīdzinot vairākus pievienojuma variantus, ticis izvēlēts satiksmei drošākais variants. Ņemot vērā norādītos apsvērumus attiecībā uz projektētā uzbēruma augstumu un satiksmes drošību, ceļa posma saīsināšana, mazinot projekta ietekmi uz konkrēto zemes vienību, nav iespējama. 
Pārrēķinot atlīdzības apmēru atbilstoši 2023. gada 21. decembrī Kadastra sistēmā reģistrētajām precizētajām platībām un apstiprinātajai viena zemes kvadrātmetra tirgus vērtībai, atlīdzības apmērs nosakāms 7 781 EUR, ko veido:  
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 3857) 1,59 ha platībā tirgus vērtība 4 924 EUR jeb 0,31 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;  
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3858) 0,6800 ha platībā tirgus vērtība 2 108 EUR jeb 0,31 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;  
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 3859) 0,2400ha platībā tirgus vērtība 744 EUR jeb 0,31 EUR par vienu zemes kvadrātmetru.  
2023. gada 5. septembrī Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu Nr. 570 "Par nekustamā īpašuma "Mazputniņi" Iecavas pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai"" (turpmāk – Rīkojums Nr. 570). 
Nekustamajam īpašumam "Mazputniņi" saskaņā ar Likuma 10. panta pirmo daļu zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme – aizliegums bez Satiksmes ministrijas rakstiskas piekrišanas atsavināt vai apgrūtināt Nekustamā īpašuma "Mazputniņi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4064 010 2722) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 2722) daļu 2,5336 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) Iecavas pagastā, Bauskas novadā, ar lietu un saistību tiesībām.  
2023. gada 8. septembrī Sabiedrība nosūtīja Nekustamā īpašuma "Mazputniņi" īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-2746 ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Paziņojumam tika pievienota Rīkojuma Nr. 570 izdruka un Satiksmes ministrijas lēmums Nr. 03.1-14/2075. 
Īpašnieks nav sniedzis atbildi uz 2023. gada 8. septembra Sabiedrības paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-2746. Piedaloties Komisijas 2023. gada 18. maija sēdē, kurā tika izvērtēta aprēķinātā atlīdzība par Nekustamā īpašuma "Mazputniņi" daļu, nekustamā īpašuma īpašnieka pārstāvis norādīja, ka kategoriski nepiekrīt aprēķinātajai vērtībai, norādot, ka par šādu cenu darījumu neslēgs. 
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma "Mazputniņi" īpašnieks nav piekritis noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu un līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu nav noslēgts, turklāt zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3857) 1,59 ha platībā, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3858) 0,68 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3859) 0,24 ha platībā ir nepieciešamas būvdarbiem 2024. gadā, ir izpildīti Likuma 13. pantā noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām virzīšanai izskatīšanai Saeimā. 
Pēc likuma spēkā stāšanās, īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3857) 1,59 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3858) 0,68 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3859) 0,24 ha platībā (kas izveidotas sadalot zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 2722) 10 ha platībā) tiks ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.   
4. Nekustamais īpašums Mūkupurva ielā 18, Rīga ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 14069 šādā sastāvā: zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) 4,8214 ha platībā. Īpašuma tiesības nostiprinātas trim fiziskām personām, katrai no tām 1/3 domājamās daļas apmērā (turpmāk – Kopīpašnieki).    
Nekustamajam īpašumam Mūkupurva ielā 18, Rīga zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas hipotēkas vai ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības. Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījuma ierakstiem nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmju veidā – 1) valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" filiālei "Rīgas elektrotīkli" piederoši elektrisko gaisvadu tīkli – 1265 kv.m.; 2) Fiziskai personai piederošas ēkas. 
Kadastra sistēmā zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā atsavināšanas procesa sabiedrības vajadzībām ietvaros, sadalot zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 003) 4,8214 ha platībā reģistrēts Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga sastāvs:  
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0817) 0,6875 ha platībā. Apgrūtinājumi: 1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,0582 ha; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam – 0,0471 ha; 3) aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu sadales iekārtu – 0,0059 ha; 4) aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu sadales iekārtu – 0,0315 ha; 5) aizsargjoslas teritorija gar ielu – sarkanā līnija – 0,3517 ha; 6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai – 0,6875 ha; 7) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,6875 ha; 
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0818) 0,1894 ha platībā. Apgrūtinājumi: 1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,0326 ha; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam – 0,004 ha; 3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0013 ha; 4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai – 0,1894 ha; 5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija – 0,0138 ha; 6) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,1894 ha; 
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0819) 3,9444 ha platībā. Apgrūtinājumi – 1) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (01000990031001) – 0,0124 ha; 2) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (01000990031002) – 0,0013 ha; 3) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (01000990031003) – 0,0013 ha; 4) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (01000990031004) – 0,0018 ha; 5) zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa (01000990031005) – 0,002 ha; 6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam – 0,0013 ha; 7) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0043 ha; 8) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija – 0,011 ha; 9) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija – 1,1681 ha; 10) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0015 ha; 11) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0054 ha; 12) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0274 ha; 13) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,026 ha; 14) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0352 ha; 15) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0069 ha; 16) aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam – 0,1817 ha; 17) aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam – 0,1751 ha; 18) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 0,0737 ha; 19) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai – 3,9444 ha; 20) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona - 3,9444 ha. 
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam, ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā Kadastra sistēmā tika veikta zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) 4,8214 ha platībā sadale. Zemes vienības sadales rezultātā izveidotas "Rail Baltica" projektam nepieciešamā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0817) 0,6875 ha platībā, kā arī atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0818) 0,1894 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0819) 3,9444 ha platībā.   
Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2018. gada 21. novembra vēstuli Nr. DA-18-5715-nd un Rīgas pilsētas būvvaldes 2018. gada 13. decembra vēstuli Nr. BV-18-17153-nd atlikusī (neatsavināmā) zemes vienības daļa ar platību 3,9448 ha (šobrīd zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0819) 3,9444 ha platībā) ir veidojama kā jauna zemes vienība, jo pēc platības, konfigurācijas un apgrūtinājumiem atbilst Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" jaunveidojamā zemesgabala statusam. Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2019. gada 24. janvāra vēstuli Nr. DA-19-402-nd atlikusī Nekustamā īpašuma neatsavināmā zemes vienības daļa ar platību 0,1894 ha (šobrīd zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0818) 0,1894 ha platībā) ir veidojama kā jauna zemes vienība, jo pēc platības, konfigurācijas un apgrūtinājumiem atbilst Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" jaunveidojamā zemesgabala statusam, tomēr nav izmantojama apbūvei. Līdz ar to saskaņā ar Likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0819) 3,9444 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0818) 0,1894 ha platībā nav atsavināma sabiedrības vajadzībām. 
Uz atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0817) 0,6875 ha platībā atrodas apbūve (13 būves – dārza mājas un palīgceltnes). Saskaņā ar Valsts zemes dienesta 2020. gada 28. oktobra vēstulē Nr. 2-06-R/1035 sniegto informāciju šīm būvēm nav piešķirti būvju kadastra apzīmējumi, un tās nav reģistrētas Kadastra sistēmā. Saskaņā ar Rīgas pilsētas tiesas (zemesgrāmatu jautājumos) 2020. gada 14. oktobra vēstulē Nr. 7-1/3687 sniegto informāciju šīs būves kā pastāvīgi īpašuma objekti nav reģistrētas zemesgrāmatā. Saskaņā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta 2020. gada 28. oktobra vēstulē Nr. DINIP-20-736- nd sniegto informāciju tās neatrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta pamatlīdzekļu uzskaitē. Tāpat saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2018. gada 22. jūnija vēstulē Nr. BV-18-8037-nd sniegto informāciju būvvaldes rīcībā nav nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija par Nekustamā īpašuma atsavināmajās daļā esošo apbūvi. Īpašnieki nav iesnieguši būvju piederību apliecinošus dokumentus. 
Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata šo būvju vērtību iekļaut atlīdzībā. Pirkuma līgumā Īpašniekiem tiks pielīgta tiesība nojaukt būves un paturēt materiālus. 
Minētais fakts nerada ierobežojumus vai šķēršļus zemes īpašuma atsavināšanas darbībām. Lai sakārtotu šo būvju piederības jautājumu un iegūtu nojaukšanas tiesības, pēc nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanas jaunais zemes īpašnieks būs tiesīgs vērsties tiesā ar prasību par būvju īpašuma tiesību atzīšanu zemes īpašniekam saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta ceturto daļu, saskaņā ar kuru ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam, vai arī vērsties būvvaldē, lai noskaidrotu šo būvju piekritību sezonālu vai pagaidu rakstura būvēm un tās nojauktu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 7.6. apakšpunktu, proti, būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama pirmās vai otrās grupas vienstāva ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nojaukšanai, ja tās ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un to nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku). 
Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000037073 atsevišķa būvju īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 599 0128) sastāvā reģistrētās būves – dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 0100 099 0031 001) un palīgceltnes (būvju kadastra apzīmējumi 0100 099 0031 002, 0100 099 0031 003, 0100 099 0031 004 un 0100 099 0031 005) atrodas uz nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 099 0031) sastāvā atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0819) 3,9444 ha platībā, kas netiek atsavināta Rail Baltica projekta īstenošanai. 
Atsavināšanas procesā Kopīpašnieki pieteikuši zaudējumus: 
1. paliekošās (neatsavināmās) zemes vienības daļas vērtības samazinājums; 
2. žoga nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā vērtības zudums; 
3. žoga, kas norobežo Nekustamā īpašuma Mūkupurva iela 18, Rīga atsavināmo daļu gar Vilkupurva ielu, vērtības zudums; 
4. izdevumi par ūdensvadu un pieslēgumu aku pārbūvi/ izbūvi; 
5. izdevumi par elektrības sadales skapju ierīkošanu un kabeļu pievilkšanu; 
6. nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošo dārza mājiņu un ar tām funkcionāli saistīto būvju aizvietošana; 
7. atlikušajā (neatsavināmajā) īpašuma daļā esošo apbūves gabalu (mazdārziņu) pārplānošanu, būvju pārcelšanu, zemes mērniecību un citām ar to saistītām izmaksām, tai skaitā par dokumentācijas izstrādi un saskaņošanu;
8. izdevumi par topogrāfiskā plāna izstrādi; 
9. izdevumi par jauna piebraucamā ceļa izbūvi pie Nekustamā īpašuma paliekošās (neatsavināmās) daļas; 
10. izdevumi par zemes iemērīšanas darbiem; 
11. izdevumi par juridiskajiem un vērtēšanas pakalpojumiem; 
 izdevumi saistībā ar īres līgumu laušanu un ieceri celt īres mājas to tālākai izīrēšanai; 
13. morālais kaitējums. 
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija, izskatot Komisijas 2022. gada 30. novembra lēmumu par atlīdzības apmēra apstiprināšanu Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga daļas atsavināšanai ar 2023. gada 17. janvāra lēmumu Nr. 03.1-14/142 (turpmāk - Satiksmes ministrijas lēmums Nr.03.1-14/142) apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) daļas 0,6872 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) atsavināšanu, nosakot to 108 672,74 EUR, ko veido: atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 0100 099 0031) daļas 0,6872 ha platībā tirgus vērtība – 85 281,52 EUR jeb 12,41 EUR par kvadrātmetru; zaudējumi par atlikušās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 0100 099 0031) daļas 1 894 m2 platībā vērtības samazinājumu – 21 080,22 EUR jeb 11,13 EUR par kvadrātmetru; zaudējumi par žogu, kas norobežo mazdārziņu zemes nogabalus Nekustamajā īpašumā - 1 943 EUR; zaudējumi par žogu, kas norobežo Nekustamo īpašumu Mūkupurva ielā 18, Rīga gar Vilkupurva ielu – 368 EUR (trīs simti sešdesmit astoņi euro). 
Ar Satiksmes ministrijas lēmumu Nr. 03.1-14/142 noraidīti Kopīpašnieku pieteiktie prasījumi par šādu zaudējumu atlīdzību: 
1. ūdensvadu un pieslēguma aku pārbūve/ izbūve. Kopīpašnieku norādītais apjoms ūdensvada un pieslēgumu aku pārbūvei un atjaunošanai ir 100 metri. Apsekošanā tika uzrādītas ūdens apgādes sadales akas, no kurām izbūvēti ārējie ūdensvada pievadi konkrētiem zemes nogabaliem (pievadi ar ūdens skaitītājiem vidēji 15-20 metru garumā katram zemes nogabalam). Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"" un Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumiem Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" Nekustamajā īpašumā Mūkupurva ielā 18, Rīga izbūvētie ūdensvadi ir uzskatāmi par ārējo ūdensapgādes sistēmu, kas ir izbūvējama, izstrādājot un saskaņojot ārējās ūdensapgādes sistēmas izbūves projektu. 
Rīgas domes Īpašuma departaments ar 2020. gada 28. oktobra vēstuli Nr. DINIP-20-736-nd un Rīgas pilsētas būvvalde ar 2020. gada 30. oktobra vēstuli Nr. BV-20-23772-nd informēja, ka to rīcībā nav nodoti un reģistrēti būvniecības ieceres dokumenti par inženiertīklu izbūvi. Ņemot vērā, ka Kopīpašnieki nav iesnieguši dokumentālus pierādījumus par ārējās ūdensapgādes sistēmas izbūves likumību, atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots; 
2. jaunu elektrības sadales skapju ierīkošana un kabeļu pievilkšana. Pēc aptuvenā mērījuma kadastrs.lv sistēmā konstatēts, ka Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atsavināmajā daļā esošo iekšējā elektrotīkla kabeļu garums ir aptuveni 240 metru. Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumi Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" paredz, ka šāda veida elektrotīklu izbūvei ir jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācija un būvprojekts. Minimālā būvprojekta apjoms 0,4 kV pieslēguma izbūvei ir noteikts Latvijas energostandartā LEK 097 "Prasības būvprojektiem elektrotīkliem ar spriegumu līdz 20 kV". Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" prasībām akciju sabiedrības "Sadales tīkls" kā elektroenerģijas sadales sistēmas operators nodrošina elektrotīkla izbūvi, pieslēguma ierīkošanu, ekspluatāciju un elektroenerģijas patērētāju elektroapgādi līdz elektroietaišu piederības robežai. Savukārt elektroenerģijas patērētājs kā sistēmas lietotājs nodrošina savu elektroietaišu izbūvi un uzturēšanu līdz pieslēguma vietai. Akciju sabiedrība "Sadales tīkls" ar 2021. gada 12. augusta vēstuli Nr. 309600-01.05/417 informēja, ka Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atsavināmajā daļā izbūvēta 20/0,4kV transformatoru apakšstacija T52335, kas nodrošina elektroapgādi elektroenerģijas patērētājiem Mūkupurva un Gramzdas ielu rajonā, tai skaitā, adresē Mūkupurva ielā 18, Rīgā. Elektroenerģijas patērētāju Mūkupurva ielā 18, Rīgā, elektroapgādes nodrošināšanai 2006. un 2008. gadā attiecīgi izbūvētas zemsprieguma kabeļlīnijas TP2335-L8338 (kopgarums 17m) un CK9412x-L8337 (kopgarums 11m), kā arī uzstādītas elektroenerģijas uzskaites sadalnes L8338 un L8337, kurās ir noteikta elektroietaišu piederības robeža. Iepriekš minēto elektroietaišu, kas ir akciju sabiedrības "Sadales tīkls" valdījumā, izbūvi un tās finansējumu nodrošinājusi akciju sabiedrība "Sadales tīkls". Akciju sabiedrības "Sadales tikls" rīcībā nav informācijas par Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atsavināmajā daļā sistēmas lietotāja izbūvētajām elektroietaisēm, tostarp pēcuzskaišu elektropārvades līnijām, to izbūves finansējuma avotiem un legalitāti. Atbilstoši normatīvu aktu prasībām, tostarp Būvniecības likuma, Ministru kabineta 2014. gada 19. augustā noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 574 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums"" un Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr. 573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" (zaudēja spēku ar 01.11.2021.) prasībām, jebkuras inženierkomunikācijas izbūvei nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju un saņemt attiecīgus saskaņojumus Rīgas pilsētā noteiktā kārtībā. Ņemot vērā, ka kopīpašnieki nav iesnieguši dokumentus, kas apliecina elektrotīklu izbūves likumību, atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots;
3. Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atsavināmajā daļā esošo dārza mājiņu un ar tām funkcionāli saistīto būvju aizvietošana. Saskaņā ar būvju izvietojuma plānu un apskatē konstatēto Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atsavināmajā daļā atrodas 13 dārza mājas ar palīgēkām: dārza māja 24 kv.m., palīgēka 15 kv.m., dārza māja 84 kv.m., palīgēka 32 kv.m., palīgēka 27 kv.m., dārza māja 13 kv.m., palīgēka 9 kv.m., dārza māja 54 kv.m., dārza māja 26 kv.m., palīgēka 28 kv.m., dārza māja 24 kv.m., palīgēka 10 kv.m., palīgēka 6 kv.m.. Dārza mājas ar palīgēkām nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un arī zemesgrāmatā. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) 2018. gada 22. jūnija vēstulē Nr. BV-18-8037-nd skaidroto pēc Būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenā būvinspektora veiktās vizuālās apsekošanas rezultātiem secināts, ka dārza mājiņas ir izbūvētas vairāk kā 30 gadus atpakaļ. Būvvaldes rīcībā nav nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija par Nekustamajā īpašumā Mūkupurva ielā 18, Rīga konstatēto apbūvi. Saskaņā ar Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas elektroniskā pastā sniegto informāciju Nekustamajā īpašumā Mūkupurva ielā 18, Rīga līdz brīdim, kad zeme tika atdota zemes īpašniekiem, darbojās dārzkopības kooperatīvs “Rūmava”. Tajā laikā saskaņā ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas 1987. gada 12. jūnija lēmumu Nr. 265 apstiprināto nolikumu par sakņkopības organizēšanu Rīgas pilsētas teritorijā bija atļauta pagaidu neapkurināma tipa ēkas celtniecība līdz 12 kv.m. platībā dārza inventāra, mēslojuma glabāšanai un īslaicīgai atpūtai bez tiesībām tur dzīvot pastāvīgi. Tādējādi Būvvalde paskaidro, ka no publisko tiesību viedokļa Latvijas PSR laikos veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšana nav veicama, bet ir jāaprobežojas ar faktu konstatēšanu par būves(ju) esamību dabā. Pēc vairākiem desmitiem gadu pastāv iespējamība, ka celtniecības dokumentācija nav saglabājusies vispār vai saglabājusies nepilnā apmērā, būvniecības dokumentācijas nepilnība, vai kādu dokumentu iztrūkums pats par sevi nav pamats lemt par būves vai tās daļas nojaukšanu, tas ir patvaļīgās būvniecības seku novēršanu (sk., piemēram, Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 4.marta spriedumu lietā Nr. A421006909), jo tādējādi tiktu pārkāpts tiesiskās stabilitātes princips. Īpašnieki nav iesnieguši dokumentālus pierādījumus par dārza māju ar palīgēkām iegūšanu īpašumā. Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu tikai īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Tādējādi dārza mājas ar palīgēkām no Kopīpašniekiem nav atsavināmas un par tām nav aprēķināma atlīdzība. Ņemot vērā, ka kopīpašnieki nav iesnieguši dokumentus, kas apliecina dārza māju un palīgēku iegūšanu īpašumā, atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots; 
4. Nekustamajā īpašumā Mūkupurva ielā 18, Rīga esošo apbūves gabalu (mazdārziņu) pārplānošana, būvju pārcelšana, zemes mērniecība un citas ar to saistītas izmaksas, tai skaitā par dokumentācijas izstrāde un saskaņošana. Apskates laikā konstatēts, ka nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0031), atsavināmajā zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0817) 0,6872 ha platībā esošo apbūvi nav iespējams pārvietot, to nebojājot. Dārza mājas un palīgēkas tikušas būvētas mazdārziņu vajadzībām, tās tikušas būvētas saimnieciskā kārtā un būvējot nav tikusi plānota to pārcelšanas nepieciešamība, tādēļ tās nav pārvietojamas. Nepastāvot iespējai šīs būves pārvietot, zaudējumi, kas saistīti ar būvju kā kustamas mantas pārvietošanu, nerodas. Zemes nogabalu (mazdārziņu) pārplānošanas un zemes mērniecības nepieciešamība tika pamatota ar to, ka Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atsavināmās daļas atsavināšanas gaitā tiks izjaukts mazdārziņu iekšējais dalījums. Tādēļ Kopīpašnieki uzskata, ka nepieciešams mainīt mazdārziņu plānojumu, pārplānošanas rezultātā iegūstot mazdārziņu funkcijai izmantojamus zemes nogabalus. Atbilstoši Kadastra sistēmā pieejamajai informācijai Nekustamajā īpašumā Mūkupurva ielā 18, Rīga izveidoto mazdārziņu teritorijas (zemes vienības daļas) nav kadastrāli uzmērītas – nav izgatavoti zemes vienības daļu plāni. Zemes mērniecība tika pamatota ar nepieciešamību pēc atlikušo zemes vienību daļu uzmērīšanas veikt esošo inženierkomunikāciju plānu aktualizāciju atbilstoši esošai situācijai. Visus izdevumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atsavināmās daļas nodalīšanu, to starp zemes ierīcības projekta izstrādi un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, segs Rail Baltica projekta īstenotājs. Ņemot vērā, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tiks uzmērītas arī neatsavināmās zemes vienību daļas, nav pamata noteikt zaudējumus, kas saistīti ar šāda veida zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem. Iespējamais zaudējums, kas saistīts ar jaunajās zemes vienībās esošo inženierkomunikāciju plānu aktualizāciju, var tikt vērtēts pēc tam, kad tas jau būs iestājies, t.i., pēc šo plānu aktualizācijas. Saskaņā ar Noteikumu Nr.204 2. punktu  Kopīpašnieki būs tiesīgi pieteikt zaudējumus, kas tiem būs radušies Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atsavināmās daļas atsavināšanas procesā un nebūs iekļauti atlīdzībā vai būs radušies pēc atsavināšanas. Minētie zaudējumi būs atlīdzināmi, pamatojoties uz iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru, kā arī to rašanās cēloņsakarību ar Rail Baltica projekta īstenošanu. Ņemot vērā, ka Kopīpašnieku zaudējumu kompensācijas prasījums neatbilst faktiskajiem apstākļiem, atzīts, ka tas ir nepamatots; 
5. topogrāfiskā plāna izstrāde. Kopīpašnieki norādījuši, ka atsavināšanas procesa vajadzībām tikusi uzstādīta prasība dokumentāli pierādīt iekšējā ūdensvada tīkla esamību un tādēļ bija nepieciešams izstrādāt iekšējā ūdensvada topogrāfisko plānu un to reģistrēt datubāzē. Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 152.1. apakšpunkts noteic, ka pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes II daļu, kurai pievieno inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu. Tas nozīmē, ka inženiertīklu uzmērījumiem bija jābūt veiktiem jau būvniecības procesā, pēc būvdarbu pabeigšanas. Līdz ar to nepastāv zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikums – cēloņsakarība, tas ir, Rail Baltica projekta īstenošana nav priekšnoteikums apstāklim, ka kopīpašniekiem radās šādi izdevumi un atzīts, ka Īpašnieku zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots; 
6. jauna piebraucamā ceļa izbūve pie Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atlikušās (neatsavināmās) daļas. Kopīpašnieki zaudējumu posteņa – no jauna izbūvējama žoga pamatojuma ietvaros, iesnieguši žoga skici, starp kuru un Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu paredzējuši izbūvēt piebraucamo ceļu un iesnieguši sabiedrībasar ierobežotu atbildību "Gartens" izstrādātu tāmi ceļa izbūvei 720 kv.m. platībā. Apstākļu vērtējums nesniedz pamatojumu šādai ceļa izbūves nepieciešamībai, kā arī pieslēguma pie Vilkupurva ielas izveides iespējamībai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2019. gada 20. septembra lēmumu Nr. BV-19-13568-nd "Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu un adrešu Mūkupurva iela 18, Rīga, Vilkupurva iela 23, Rīga un Vilkupurva iela 25, Rīga piešķiršanu", ar kuru ir apstiprināts zemes ierīcības projekts Nekustamajam īpašumam, paliekošajai zemes vienības daļai 0,1894 ha platībā piekļuvi paredzēts nodrošināt pa esošu ceļa nobrauktuvi no Vilkupurva ielas, savukārt paliekošajai zemes vienības daļai 3,9448 ha platībā piekļuve paredzēta pa esošām ceļa nobrauktuvēm no Mūkupurva ielas, kā arī no Kārklu ielas. Līdz ar to Īpašniekiem tiek nodrošināta piekļuve paliekošajām, t.i., no jauna izveidotajām zemes vienībām un zaudējumu kompensācijas prasījums atzīts par nepamatotu; 
7. iemērīšanas darbi. Ar nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0031), zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) atsavināmās daļas 0,6872 ha platībā atsavināšanu saistītos zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus par saviem līdzekļiem veiks Rail Baltica projekta īstenotājs. Līdz ar to kopīpašniekiem nevar rasties šādi izdevumi, saskaņā ar ko atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots; 
8. juridisko un vērtēšanas pakalpojumi. Nav iesniegts neviens attaisnojuma dokuments, kas pamatotu izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu tieši saistībā ar nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0031), zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) atsavināmās daļas 0,6872 ha platībā piespiedu atsavināšanu. Īpašnieku pieteiktās pretenzijas par zaudējumiem ir atzītas par nepamatotām un neatlīdzināmām. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44. panta 2. daļu un 44. panta 3. daļu, tikai apmierinātas prasības gadījumā tiek atlīdzināti izdevumi par juridisko palīdzību. Līdz ar to nav konstatējams likumīgs pamats juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanai. Saskaņā ar   Likuma 23. pantu nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0031), zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) atsavināmās daļas 0,6872 ha vērtējums ir veikts, analizējot visu to informāciju, kas raksturo nekustamo īpašumu un kādu to ir iesnieguši kopīpašnieki. Informācijas apkopošanas pienākuma uzdošana citai personai par atlīdzību ir Īpašnieku brīva griba. Līdz ar to atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots; 
9. īres līgumu laušana un iecere celt īres mājas to tālākai izīrēšanai. Nav iesniegts neviens dokuments, kas pierādītu īres līgumu noslēgšanas faktu un to pastāvēšanu, kā arī nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu kopīpašnieku ieceres (celt īres mājas to tālākai izīrēšanai) īstenošanas uzsākšanu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Līdz ar to atzīts, ka zaudējumu kompensācijas prasījums ir nepamatots; 
10. morālais kaitējums. Morālais kaitējums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā tāpat kā Administratīvā procesa likuma 92. pantā ir uzskatāms par personiskā (nemantiskā) kaitējuma daļu. Nekustamā īpašuma atsavināšanas process atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam notiek caurskatāmā, efektīvā un taisnīgā kārtībā. Kopīpašnieki tiek aicināti sadarboties, sniegt informāciju un piedalīties atsavināmā nekustamā īpašuma atlīdzības noteikšanā. Nekustamais īpašums ir atsavināms labprātīgi vienojoties vai piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata par taisnīgu atlīdzību. Tādējādi, zaudējumu kompensācijas prasījums atzīts par nepamatotu. 
Pārrēķinot atlīdzības apmēru atbilstoši precizētajām platībām un apstiprinātajai viena zemes kvadrātmetra tirgus vērtībai, un vērtības samazinājumam par vienu zemes kvadrātmetru atlīdzības apmērs nosakāms 108 709,97 EUR, ko veido: 
1. Rail Baltica projektam nepieciešamās nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (kadastra numurs 0100 099 0031) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0817) 0,6875 ha platībā tirgus vērtība 85 318,75 EUR jeb 12,41 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;  
2. Zaudējumu atlīdzība 23 391,22 EUR:  
- zaudējumi par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (kadastra numurs 0100 099 0031) sastāvā esošās atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0818) 0,1894 ha platībā vērtības samazinājumu 21 080,22 EUR jeb 11,13 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;  
- zaudējumi par žogu, kas norobežo mazdārziņu zemes nogabalus nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (kadastra numurs 0100 099 0031) sastāvā esošajā atsavināmajā zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0817) 0,6875 ha platībā - 1 943 EUR;  
- zaudējumi par žogu, kas norobežo nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (kadastra numurs 0100 099 0031) sastāvā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0817) 0,6875 ha platībā gar Vilkupurva ielu – 368 EUR. 
2023. gada 28. februārī Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu Nr. 108 "Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai"" (turpmāk – Rīkojums Nr. 108).
Nekustamajam īpašumam Mūkupurva ielā 18, Rīga saskaņā ar Likuma 10. panta pirmo daļu zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme – aizliegums bez Satiksmes ministrijas rakstiskas piekrišanas nekustamā īpašuma daļu 0,6872 ha platībā (patība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālā uzmērīšanas) atsavināt un apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām 
Saskaņā ar Likuma 11. panta pirmajā daļā  noteikto 2023. gada 6. martā nosūtīja Kopīpašniekiem paziņojumus Nr. 2.3.N/2023-601, 2.3.N/2023-603 un 2.3.N/2023-604 ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Paziņojumam tika pievienota Rīkojuma Nr. 108 izdruka un Satiksmes ministrijas lēmums Nr. 03.1-14/142. 
2023. gada 14. martā Kopīpašnieki informēja, ka piekrīt nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0031), zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) daļas 0,6872 ha atsavināšanai, bet nepiekrīt nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0031), zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0031) daļas 0,6872 ha platībā apstiprinātajai taisnīgajai atlīdzībai. 
2023. gada 26. septembrī Kopīpašnieki iesniedza Noteikumu Nr. 204 30. punktā paredzēto sava izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā  vērtējumu. 
2023. gada 18. decembrī biedrība "Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija" pamatojoties uz Noteikumu Nr. 204 31. punktā noteikto, sniedza atzinumu Nr. 88, kurā secināja, ka Kopīpašnieku iesniegtais sava izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotais nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā vērtējums neatbilst Likuma 25. panta otrās daļas nosacījumiem, Sabiedrības 2023. gada 23. marta darba uzdevuma sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam Nr.2019/27, normatīvo aktu un Latvijas standarta Īpašuma vērtēšana LVS 401:2013 prasībām, un nav uzskatāms par pamatotu. 
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 204 32. punktā noteikto, turpmāk ir izmantojams vērtējums, kas sagatavots pamatojoties uz institūcijas izsniegto darba uzdevumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam. 
2024. gada 31. janvārī Sabiedrība nosūtīja vēstules Nr. 2.3.N/2024-547, 2.3.N/2024-548 un 2.3.N/2024-549 adresētas Kopīpašniekiem, kurā informēja par biedrības  "Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija" 2023. gada 18. decembra atzinumu Nr. 88, nosūtīja šo atzinumu un atkārtoti aicināja noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. 
Ņemot vērā, ka līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu nav ticis noslēgts Likuma 13.pantā noteiktajā termiņā 2 mēnešu laikā (skaitot no 2023. gada 6. marta, kad nekustamā īpašuma kopīpašniekiem tika paziņots par līguma būtiskajām sastāvdaļām - priekšmetu un cenu (samaksu)), turklāt zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0817) 0,6875 ha platībā ir nepieciešama būvdarbiem 2024. gadā, ir izpildīti Likuma 13. pantā noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām virzīšanai izskatīšanai Saeimā. 
Pēc likuma spēkā stāšanās, īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums  0100 099 0817) 0,6875 ha platībā tiks ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. 
Kopīpašniekiem ir izskaidrotas tiesības zaudējumus pieteikt arī pēc Nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīga atsavināšanas, ievērojot Noteikumu Nr. 204 2. punktā noteikto. 

Lai neradītu negatīvu ietekmi ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistītu saistību izpildi, tostarp pret finansējuma devēju, konkrētajos apstākļos, ievērojot Likuma 13. pantu, vienīgais situācijas risinājums ir daļas no nekustamo īpašumu "Pilskalni", "Mazputniņi" un Mūkupurva ielā 18, Rīga un Būvju īpašuma (turpmāk kopā – Nekustamie īpašumi) piespiedu atsavināšana Rail Baltica projekta vajadzībām.   
Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot Nekustamo īpašumu īpašniekiem pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīdu interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā nekustamie īpašumi ir  nepieciešami īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai – dzelzceļa transporta infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai, kas nodrošinās Latvijas integrāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmā, veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošinot iedzīvotāju mobilitāti un labiekārtotas vides pieejamību.  
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī Rail Baltica projekta īstenošanas nozīmīgumu, nepieciešams iegūt valsts īpašumā Nekustamos īpašumus, pieņemot atsevišķu likumu par šo nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu Rail Baltica projekta vajadzībām.  
Nekustamie īpašumi pēc likuma spēkā stāšanās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.  
Saskaņā ar Likuma 15. pantu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu, pāriet valstij un šīs tiesības varēs nostiprināt zemesgrāmatā pēc tam, kad būs stājies spēkā likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu un Satiksmes ministrija samaksājusi atlīdzību – ieskaitījusi to īpašnieka norādītajā bankas kontā vai deponējusi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, vai noguldījusi atlīdzību bankas kontā Likuma 33. pantā noteiktajā kārtībā.  
Atbilstoši Likuma 16. panta pirmajai daļai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā (tai skaitā dzēšot visas uz šo nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumus, apgrūtinājumus, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī uz nomas, īres, uztura un mantojuma līgumu pamata nostiprinātās tiesības) un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.  
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto īpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.  
Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īpašniekiem ir tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību par likumprojektu, ar kuru atsavina attiecīgo nekustamo īpašumu. 

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" paredz atsavināt nekustamos īpašumus: 
1) būvju īpašumu "Lidosta Rīga" Mārupes pagastā, Mārupes novadā, kadastra Nr. 8076 502 0059; 
2) nekustamā īpašuma "Pilskalni" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, kadastra Nr. 8025 007 0021, daļu – zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0239 2,81 ha platībā, zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0240 0,37 ha platībā, zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0241 0,97 ha platībā, zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0236 0,3 ha platībā un zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8025 007 0237 0,09 ha platībā; 
3) nekustamā īpašuma "Mazputniņi" Iecavas pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4064 010 2722,  daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3857) 1,59 ha platībā; zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3858) 0,68 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums  4064 010 3859) 0,24 ha platībā; 
4) nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā 18, Rīgā, kadastra Nr. 0100 099 0031, daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0817) 0,6875 ha platībā.