Anotācija (ex-ante)

Enerģētikas sektors (neietverot transportu) ir lielākais SEG emisiju avots Latvijā. 2021. gadā enerģētikas sektors radīja 35,5 % no kopējās Latvijas SEG emisiju bilances. Saskaņā ar 2022. gadā Latvijas iesniegto ziņojumu Eiropas Komisijai par SEG emisiju prognozēm, politiku un pasākumiem var secināt, ka Latvijai ir jāpieliek papildu centieni, lai nodrošinātu 2030. gadam izvirzīto mērķu izpildi, kas noteikti tiesību aktu paketē "Fit for 55%". Līdz ar to ne vien enerģētikas, bet arī transporta sektoram ir būtiska loma virzībā uz klimatneitralitāti. Virzību uz klimatneitralitāti var veicināt dažādi, tostarp mainot enerģijas patēriņa paradumus, izvēloties efektīvākus risinājumus un aizstājot fosilo energoresursu patēriņu ar enerģiju, kas ražota no AER.

Transporta sektors, ietverot autotransportu, dzelzceļa, kuģniecību un aviāciju, ir viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem ES, un kopš 2011. gada transporta sektora radītās SEG emisijas ir pieaugušas no 19,7 % līdz 25 %, savukārt, lai panāktu klimatneitralitāti, transporta sektora radītās SEG emisijas līdz 2050. gadam jāsamazina par 90 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu).

Rail Baltica ir pārrobežu elektrificētās dzelzceļa infrastruktūras projekts, kas savieno trīs Baltijas valstis ar Centrāleiropu Ziemeļjūras - Baltijas koridorā. Rail Baltica mērķis ir integrēt Baltijas valstis vienotā Eiropas dzelzceļa tīklā, veicinot savienojamību ar Eiropu, militāro mobilitāti un ekonomisko attīstību reģionā, vienlaikus veicinot pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Rail Baltica ieviešana ir definēta kā viens no mērķiem Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, un līdz ar Rail Baltica nodošanu ekspluatācijā paredzams, ka ievērojams transportlīdzekļu lietotāju skaits turpmāk izmantos dzelzceļa infrastruktūru, tādējādi veicinot ievērojamu CO₂ emisiju samazinājumu.

Savukārt laika periodā līdz 2050. gadam tiek paredzēta ievērojama industriālo procesu elektrifikācija, kā rezultātā pašreizējais ikgadējais elektroenerģijas bruto patēriņš varētu pieaugt par divām reizēm. Šādu pieaugumu galvenokārt noteiks fosilā kurināmā, jo īpaši dabasgāzes, aizstāšana ar no AER saražoto elektroenerģiju.

Taču, lai veicinātu elektrifikāciju, valsts elektroenerģijas tīklam nepieciešams strādāt kā elektrifikāciju veicinošam faktoram, spējot patērētājiem un elektroenerģijas ražotājiem nodrošināt tiem nepieciešamo tīkla jaudu. Jau pašlaik elektroenerģijas tīklā ir atsevišķi punkti, kuros pieejamā elektroenerģijas tīkla jauda ir izsmelta un nav iespējams pieslēgt jaunas AER jaudas, kas būtu nepieciešamas, lai virzītos uz klimatneitralitāti.

Risinājums attiecībā uz iepriekš minēto problemātiku ir pievienot papildu jaudu esošajām elektroenerģijas apakšstacijām, izbūvēt jaunas apakšstacijas, kā arī stiprināt tīklu ar jaunu augstsprieguma līniju, tādēļ ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, ar kuru paredzēts Modernizācijas fonda ietvaros pieejamo finansējumu 40 000 000 eiro apmērā piešķirt Latvijas elektroenerģijas tīkla jaudas pastiprināšanai.

Konkursa ietvaros atbalstāmā aktivitāte ir elektroenerģijas sadales sistēmas kopējās jaudas palielināšana un saistītās infrastruktūras būvniecība un attīstīšana. Ņemot vērā, ka jau iepriekš ir identificētās tās teritorijas, kurās nepieciešama šādu darbību īstenošana, konkurss tiek īstenots ierobežota projektu iesniegumu konkursa veidā, kurā kā projekta iesniedzējs ir noteikts elektroenerģijas sadales sistēmas operators - akciju sabiedrība (turpmāk - AS) "Sadales tīkls". Vienlaikus, lai nodrošinātu sekmīgu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanu, AS "Sadales tīkls" kā projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs projektu var īstenot kopā ar sadarbības partneri – akciju sabiedrību "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk - sadarbības partneris), ja tas nepieciešams projekta mērķa sasniegšanai.

Pieejamais finansējums un komercdarbības atbalsta nosacījumi
Konkursa ietvaros pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 100 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šo noteikumu ietvaros projekta iesniedzējam piešķirtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta izpratnē. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 18. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam katra elektroenerģijas sadales sistēmas operatora licences darbības zonu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - SPRK), katram elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram izsniedzot attiecīgu licenci, un šo izsniegto licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators ir tiesīgs darboties tikai SPRK izsniegtās licences norādītajā darbības zonā, un elektroenerģijas sadales sistēmas operators nevar šo licenci nodot citām personām (sk. tajā skaitā Elektroenerģijas tirgus likuma 7. panta otro un trešo daļu, Enerģētikas likuma 6. panta pirmo daļu). No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka elektroenerģijas sadale tiek organizēta pēc ģeogrāfiskā monopola principa, proti, izveidojot dabisko monopolu, kas atbilstoši likumdevēja mērķiem ir vienots, integrēts un funkcionāli organizēts. No Elektroenerģijas tirgus likuma 18. panta otrās daļas izrietošā monopola būtība ir tā, ka šis monopols no likumdevēja puses ir atdalīts no konkurētspējīgas vides, kur dabiski nav iespējama un nav pieļaujama pilnīga tirgus liberalizācija. Tādējādi, elektroenerģijas sadales sistēmas operatori ir dabiski infrastruktūras monopolisti, jo nav ekonomiski pamatoti uzturēt paralēlus elektroenerģijas sadales tīklus, tādējādi arī sadārdzinot elektroenerģijas lietotājam sniegto pakalpojumu. Vēsturiski, izpildot ES direktīvu un attiecīgi pēc tam arī nacionālo normatīvo aktu prasības, visas normatīvajos aktos noteiktās elektroenerģijas sadales sistēmas operatora funkcijas, ko līdz tam veica akciju sabiedrība "Latvenergo" (turpmāk – AS "Latvenergo") un tās filiāles, no 2007. gada 1. jūlija patstāvīgi pilda AS "Sadales tīkls". Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 19. pantu elektroenerģijas sadales sistēmas operators ir atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu un ir nošķirts no elektroenerģijas ražošanas, pārvaldes un tirdzniecības darbībām. 2011. gadā AS "Latvenergo" tās īpašumā esošos vidēja un zema sprieguma elektroenerģijas sadales sistēmas tīklus un iekārtas, ievērojot, cita starpā, Enerģētikas likuma 20.¹ panta otrajā daļā noteikto, ieguldīja AS "Sadales tīkls" pamatkapitālā, tādējādi par elektroenerģijas sadales tīklu un iekārtu īpašnieku kļuva AS "Sadales tīkls". Šī dabiskā monopola ietvaros infrastruktūra ir tikusi nodalīta kā vienots kopums, nodalot to no ražotājiem un pārdevējiem un saglabājot šo infrastruktūras monopolu valsts rokās. Vienlaikus šāds monopols ar normatīvajiem aktiem garantē, ka jebkuram elektroenerģijas tirgotājam, elektroenerģijas lietotājam ir vienādas tiesības izmantot kopējo infrastruktūru. Šāda pieeja atbilst starptautiskajām prasībām, tā kā minētais dabiskais monopols ir ticis veidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (spēkā līdz 2011. gada 2. martam), kuras 13. un 14. pantā tika noteikts, ka dalībvalstis izraugās vai pieprasa uzņēmumiem, kam pieder sadales sistēmas, izraudzīties vienu vai vairākus sadales sistēmas operatorus uz laiku, kas jānosaka dalībvalstīm, ņemot vērā ar efektivitāti un ekonomisko līdzsvaru saistītus apsvērumus. Sadales sistēmas operators savā apgabalā, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības apsvērumus, uztur drošu, stabilu un efektīvu elektroenerģijas sadales sistēmu. AS "Sadales tīkls" ir lielākais licencētais elektroenerģijas sadales sistēmas operators Latvijā, un tās darbības lauks aptver 99 % no Latvijas Republikas teritorijas - tostarp arī teritorijas, kurās paredzētas šī noteikumu projekta ietvaros noteiktās investīcijas. AS "Sadales tīkls" sniedz elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumus atbilstoši SPRK izsniegtās licences Nr. E13017/11 (izsniegta uz laiku no 2007. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam) nosacījumiem un sniedz šos sadales pakalpojumus par SPRK apstiprinātiem elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifiem gandrīz 821 tūkstotim klientu. Definējot AS "Sadales tīkls" īstenoto komercdarbību kā sabiedrisko pakalpojumu, likumdevējs to ir nostādījis īpašā izņēmuma stāvoklī attiecībā pret atklātu saimniecisko darbību. Papildus jāmin, ka finansējuma piešķiršana AS "Sadales tīkls" projekta ietvaros plānotajām aktivitātēm nav klasificējama kā komercdarbības atbalsta piešķiršana, un konkrētajā gadījumā projekta ietvaros plānotajām aktivitātēm nepiemīt valsts atbalsta stimulējoša ietekme, jo attiecīgās aktivitātes AS "Sadales tīkls" tirgus apstākļos būtu
īstenojis arī bez piešķirtā atbalsta. Rezumējot iepriekš minēto, secināms, ka AS "Sadales tīkls" ir dabīgi izveidojies monopols, līdz ar to, tam piešķirot atbalstu, nav attiecināmas komercdarbības atbalsta kontroles normas.

Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksas
Konkursa ietvaros ir attiecināmas izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti. Detalizētas attiecināmo izmaksu pozīcijas ir noteiktas šī noteikumu projekta IV. nodaļā. AS "Sadales tīkls", ņemot vērā punktus, kuros pieejamā elektroenerģijas tīkla jauda ir izsmelta un nav iespējams pieslēgt jaunas AER jaudas, kā arī uzsākto Rail Baltica izbūvi, ir noteicis teritorijas, kurās primāri nepieciešama elektroenerģijas tīkla jaudas palielināšana, attiecīgi konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti plānots īstenot Vidzemes piekrastes un Saldus novadā, veicot apakšstacijas "Salacgrīva" pārbūvi, jaunu 110 kilovoltu apakšstaciju "Saulkrasti" un "Saldus" izbūvi, sadales punkta izveidi Limbažu novada Skultes pagastā, kā arī jaunas 110 kilovoltu elektroenerģijas pārvades līnijas "Skulte-Salacgrīva" izbūvi. Tomēr var rasties no AS "Sadales tīkls" darbības neatkarīgi apstākļi, kuru dēļ kādā no iepriekš minētajām teritorijām var nebūt iespējams īstenot kādu no projekta aktivitātēm. Piemēram, ja saistībā ar trešo pušu rīcību, kas var kavēt vai liegt veikt jaunas apakšstacijas izbūvi Saulkrastos, tiks secināts, ka trešo pušu rezultātā tiek būtiski apgrūtināta un apdraudēta projekta īstenošana, tad kā alternatīva jaunas apakšstacijas izbūvei Saulkrastos ir Rīgas pilsētas apkaimē Berģi, kur AS "Sadales tīkls" arī ir identificējis nepieciešamību pēc papildu elektroenerģijas tīkla jaudas. Neatkarīgi no iepriekš minētā tiks nodrošināts, ka investīcijas tiks veiktas SPRK izsniegtās licences norādītajā AS "Sadales tīkls" kā elektroenerģijas sadales sistēmas operatora darbības zonā. Attiecināmās izmaksas, kas izriet no konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, un izmaksu attiecināmībās nosacījumi ir noteikti šī noteikumu projekta IV. nodaļā. Noteikumu projekts paredz, ka konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas termiņš nepārsniedz 60 mēnešus no projekta līguma spēkā stāšanās dienas, savukārt izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc 2025. gada 13. jūnija, bet ne vēlāk kā līdz iepriekš minētā projekta īstenošanas termiņa beigām. Izmaksu attiecināmības sākotnējais datums - 2025. gada 13. jūnijs - noteikts, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2025. gada 13. jūnija lēmumu (C(2025) 3936 final) par Modernizācijas fonda ieņēmumu izmaksu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK – pirmais 2025. gada pusgada izmaksas cikls, ar kuru pieņemts lēmums par Modernizācijas fonda finansējuma izmaksu attiecīgā investīciju priekšlikuma īstenošanai 40 000 000 euro apmērā. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmeņa normatīvais regulējums nenosaka vienotu pieeju izmaksu attiecināmības brīdim Modernizācijas fonda ietvaros īstenotajiem projektiem, šāds risinājums ļaus AS "Sadales tīkls" uzsākt noteikumu projektā noteiktās atbalstāmās aktivitātes pēc iespējas ātrāku īstenošanas uzsākšanu, un veiktās izmaksas tiks uzskatītas par attiecināmām izmaksām.

Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksas:
1) 110 kilovoltu apakšstacijas izbūves, divu jaunu 110/20 kilovoltu apakšstaciju izbūves, viena 110 kilovoltu sadales punkta izbūves un vidsprieguma elektroiekārtu un elektrolīniju, kas saistītas ar apakšstaciju ieslēgšanu kopējā tīklā, izbūves izmaksas;
2) jaunas 110 kilovoltu elektroenerģijas pārvades līnijas izbūves izmaksas;
3) projektēšanas, būvdarbu veikšanas, būvuzraudzības, autoruzraudzības un ekspertīzes izmaksas, iekārtu, materiālu un izejvielu iegādes izmaksas, iekārtu testēšanas, ieregulēšanas un pieņemšanas ekspluatācijā izmaksas, darbaspēka izmaksas, komandējumu izmaksas un citas izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanu un konkursa mērķa sasniegšanu (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kompensācijas izmaksu nekustamā īpašuma īpašniekiem par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu, kas noteiktas saskaņā ar Enerģētikas likuma 24. pantu);
4) projekta administrēšanas un projekta vadības nodrošināšanas izmaksas, projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām;
5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas.

Konkursa ietvaros izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tiek ievēroti noteikumu projekta 15. punktā noteiktie nosacījumi, tostarp nosacījums, ka projekta ietvaros investīcijas veicamas infrastruktūrā, kas ir finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā, ko apliecina ieraksts zemesgrāmatā, vai nekustamajā īpašumā, kura lietošanas tiesības iegūtas saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. un 19.¹ pantu, t.i., jaunu energoapgādes komersantu objektu (izņemot enerģijas ražotāju un tirgotāju objektus) ierīkošanai energoapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam. Ņemot vērā iepriekš minēto, pretēji ierastajai praksei, kur finansējuma saņēmēja īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kurā tiek veikti ieguldījumi, jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā, attiecībā uz AS "Sadales tīkls" nacionālajā normatīvajā regulējumā ir noteikta cita kārtība. Minēto nosacījumu izpildi AS "Sadales tīkls" apraksta projektu iesnieguma veidlapas attiecīgajā sadaļā.
Finansējuma saņēmējs ievēro, ka izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmām, ja tās tiek apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai to atvasinājumiem. Ar attaisnojuma dokumentiem tiek saprasti rēķini, maksājuma uzdevumi, līgumi, pieņemšanas–nodošanas akti, ceļazīmes, algas aprēķina saraksts u.c.

Konkursa izsludināšana un projekta iesnieguma iesniegšana
SIA "Vides investīciju fonds" (turpmāk - Vides investīciju fonds) 10 darbdienu laikā pēc noteikumu projekta stāšanās nosūtīs projekta iesniedzējam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu. AS "Sadales tīkls" noteiktais projekta iesnieguma iesniegšanas termiņš būs ne mazāks kā 30 darbdienas pēc uzaicinājuma iesniegt projekta iesniegumu saņemšanas. Vērtēšanas komisija izskata projekta iesniegumu tikai tad, ja tas ir iesniegts Vides investīciju fondā līdz uzaicinājumā norādītā projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām.
Projekta iesniegums ietver noteikumu projekta 1. pielikumā noteikto projekta iesnieguma veidlapu, kā arī papildus iesniedzamos dokumentus. Lai veicinātu informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldes sektorā, uzlabotu valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinātu efektivitāti tiesisko jautājumu risināšanā attiecībās starp valsts iestādi un juridiskajām personām, vienlaikus veicinot dokumentu elektronisko apriti, saskaņā ar noteikumu projektu projekta iesnieguma veidlapa atbilstoši iepriekš sagatavotai veidnei, kā arī papildus iesniedzamie dokumenti tiek iesniegti elektroniska dokumenta veidā. 2025. gada 15. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts Ekonomiskās ilgtspējas likums (25-TA-877). Ar Ekonomiskās ilgtspējas likuma 17. panta piekto daļu plānots noteikt, ka, lai pretendētu uz Modernizācijas fonda ietvaros pieejamo finansējumu, projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku. Atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta pirmajai daļai, prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, savukārt atbilstoši šā likuma 3. panta otrajai daļai, elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. 

Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšana
Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu, Vides investīciju fonds izveido vērtēšanas komisiju, kurā ir pārstāvji no Vides investīciju fonda un ministrijas. Vērtēšanas komisijas sastāvu un tās nolikumu (vispārīgos jautājumus, vērtēšanas komisijas locekļu un ekspertu atbildību un pienākumus, projektu iesniegumu saņemšanas un reģistrācijas kārtību, vērtēšanas komisijas un ekspertu kompetenci, komisijas sekretāra kompetenci un vērtēšanas komisijas darbību) apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu. Vērtēšanas komisija projektu iesniegumu vērtē atbilstoši noteikumu projekta 2. pielikumā noteiktajiem administratīvās, atbilstības un finanšu vērtēšanas kritērijiem, kam sekojoši Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, ievērojot noteikumu projektā noteikto kārtību. Noteikumu projekts paredz iespēju projekta iesniedzējam precizēt projekta iesniegumā sniegto informāciju, ja vērtēšanas komisija konstatē neatbilstību vienam vai vairākiem noteikumu projekta 2. pielikumā noteiktajiem precizējamiem projekta vērtēšanas kritērijiem. Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas lēmumu, veic papildpārbaudi un slēdz projekta līgumu, ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem projekta vērtēšanas kritērijiem. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Vides investīciju fonds un projekta iesniedzējs projekta līgumu noslēdz Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma" 20. punktā minētajā termiņā. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu attiecīgajā termiņā, Vides investīciju fonds atceļ lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu. 

Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi
Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un nosacījumi maksājumu saņemšanai ir noteikti noteikumu projekta IX. nodaļā. Ja finansējuma saņēmējs izpilda minētajā nodaļā ietvertos nosacījumus, ministrija veic maksājumu 20 darbdienu laikā, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un lēmumu par finansējuma saņēmēja projekta pārskata apstiprināšanu. Ministrija minēto termiņu var pagarināt par laiku, kas nepieciešams precizējumu un pieprasītās papildu informācijas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā par 10 darbdienām.

Finansējuma saņēmēja pienākumi un atbildība
Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, ja attiecināms, noteiktie pienākumi, saņemot Modernizācijas fonda finansējumu konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenošanai, ir noteikti noteikumu projekta X. un XI. nodaļā.
Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru sešu mēnešu periodu (pusgadu) līdz periodam sekojošā mēneša 20. datumam iesniedz Vides investīciju fondā starpposma pārskatu un trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā projekta īstenošanas beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu. Finansējuma saņēmējs piecus kalendāra gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par apakšstacijās uzstādītās atjaunīgās enerģijas jaudu un elektrotīklā nodoto atjaunīgās enerģijas apjomu, un līdz katra nākamā gada 1. maijam iesniedz Vides investīciju fonda Modernizācijas fonda projektu elektroniskajā monitoringa sistēmā (EMSI) projekta rezultātu monitoringa pārskatu par monitoringa gadu atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidnei.
Viens no noteikumu projektā noteiktajiem pienākumiem finansējuma saņēmējam paredz, ka projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra paliek finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā un tiek ekspluatēta un uzturēta vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris šajā periodā var veikt infrastruktūras pārvietošanu vai pārbūvi, ja tā nepieciešama elektroenerģijas sadales sistēmas vai elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības vai uzturēšanas vajadzībām vai bojājumu novēršanai. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka šī prasība netiek ievērota, Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta īstenošanai izmaksāto Modernizācijas fonda līdzekļu atgūšanu pilnā apmērā, un finansējuma saņēmējs Modernizācijas fonda līdzekļus atmaksā ministrijai uz Vides investīciju fonda vēstulē norādīto kontu atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai.