Anotācija (ex-ante)

Noteikumos Nr. 564 paredzēti dažādi atvieglojumi Valsts ieņēmumu dienesta administrētās padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem - īsāks izsaukuma pieteikuma izskatīšanas termiņš (divas darbdienas piecu darbdienu vietā) un atbrīvojums no uzaicinātā ārzemnieka izglītības dokumenta iesniegšanas, ja persona netiks nodarbināta reglamentētā profesijā. Ievērojot to, ka likumā "Par nodokļiem un nodevām" veikti grozījumi, paredzot no 2024.gada 1.janvāra pārtraukt padziļinātās sadarbības programmas darbību, no Noteikumiem Nr. 564 nepieciešams svītrot atsauces uz šo programmu.

No Noteikumiem Nr. 564 izslēgti atvieglojumi padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, jo programma no 2024.gada vairs netiks turpināta.

2023. gada 8. jūnija likums "Grozījumi Imigrācijas likumā" paredz pārtraukt pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu uz pirmā iesnieguma pamata personām ar latvisku (lībisku) izcelsmi un viņu ģimenes locekļiem, nosakot tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem. Noteikumi Nr. 564, savukārt, paredz gadījumus, kad personām, pieprasot termiņuzturēšanās atļaujas, nav nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprināts izsaukums, bet šīs kategorijas ārzemnieki no šīs prasības nav atbrīvoti, lai gan viņiem Latvijas Republikā nav uzaicinātāja. 

Ievērojot to, ka trešo valstu pilsoņiem ar latvisku (lībisku) izcelsmi Latvijas Republikā nav uzaicinātāja, jo viņu lēmums pārcelties uz dzīvi Latvijas Republikā nav saistīts ar ģimenes apvienošanu, bet ir patstāvīgs lēmums, kas saistīts ar personu vēlmi atgriezties etniskās izcelsmes valstī, tiesību akta projektā paredzēts atbrīvot šīs personas no nepieciešamības pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprināta izsaukuma, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju. Šīs izņēmums attieksies arī uz šo personu ģimenes locekļiem, kas ieceļos kopā ar galveno iesniedzēju, savukārt, ja ģimenes loceklis vēlēsies ieceļot jau pēc tam, kad galvenais iesniedzējs būs pārcēlies uz dzīvi Latvijā, izsaukums būs nepieciešams. 

2023.gada 17. novembrī spēkā stājās Direktīva Nr. 2021/1883/ES. Lai gan lielākā daļa tajā ietverto nosacījumu jau ir pārņemti Imigrācijas likumā, nepieciešams veikt vēl atsevišķus grozījumus Noteikumos Nr. 564, jo tajos esošais regulējums nepilnīgi pārņem Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto.

Ieviešot Direktīvas Nr. 2021/1883/ES nosacījumus:
1) noteikts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītājiem vai vecākajiem speciālistiem nepieciešama trīs gadu pieredze (piecu gadu vietā), lai kvalificētos Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai;
2) precizēts, ka Eiropas Savienības zilās kartes pieprasītājam nav nepieciešams iesniegt izglītības dokumentus, ja viņam jau bijušas piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā un nemainās nodarbināšanas joma.
3) noteikts, ka ārzemniekam, kuram Eiropas Savienības zilā karte bijusi izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš Eiropas Savienības zilo karti pieprasa Latvijā, nav jāiesniedz izglītību vai pieredzi apliecinoši dokumenti, ja vien viņš netiks nodarbināts reglamentētā profesijā;
4) noteikts, ka Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanas gadījumā darba līguma termiņam jāsasniedz vismaz sešu mēnešu laikposms;
5) noteikts, ka Eiropas Savienības zilās kartes turētāja darba devēja maiņas gadījumā personai nav jāsaņem jauna Eiropas Savienības zilā karte, bet jaunajam darba devējam jānoformē izsaukums, pēc kura apstiprināšanas viņš var uzsākt ārzemnieka nodarbināšanu. Ja darba devēja maiņa notiek brīdī, kad ārzemniekam jau iestājies bezdarba periods vai pēc tam, kad ārzemnieks vismaz 12 mēnešus jau uzturējies Latvijas Republikā ar Eiropas Savienības zilo karti, darba devējs var uzsākt viņa nodarbināšanu nekavējoties pēc izsaukuma pieteikuma iesniegšanas.

Noteikumu Nr. 564 pašreizējā redakcija paredz uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas kārtību, nosakot iespēju dokumentus iesniegt pa pastu vai, apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu. Ievērojot to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde īsteno Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada programmas projektu "Vienotās migrācijas informācijas sistēmas programmatūras platformas modernizēšana (1.posms)", kura ietvaros līdz 2026.gada 1.novembrim paredzēts izstrādāt elektronisko pakalpojumu - migrācijas portālu, nepieciešams Noteikumos Nr. 564 noteikt, ka dokumentu iesniegšana var tikt realizēta arī, izmantojot šo elektronisko risinājumu.

Projekts paredz, ka no 2026.gada 1.novembra ārzemnieki, viņu pilnvarotās personas vai uzaicinātāji varēs iesniegt pieteikumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izstrādāto elektronisko pakalpojumu - migrācijas portālu. Portālā uzturēšanās atļaujas pieprasītājs varēs izveidot lietotāja kontu, autentificējoties ar drošu elektronisko parakstu vai bez tā (norādot personas elektroniskā pasta adresi). Personas identifikācija notiks, personai pieprasot ieceļošanas vīzu vai ierodoties saņemt uzturēšanās atļauju. Paredzams, ka šāda iesniegšanas procedūra ievērojami samazinās valsts pārvaldes iestāžu administratīvo slogu, jo personas dokumenti jau būs digitalizēti, un personas sniegtā informācija varēs tikt izmantota, neveicot tās atkārtotu ievadi informācijas sistēmā. Ievērojot to, ka personām nebūs vairākkārt jāierodas Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, lai klātienē iesniegtu dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, administratīvā sloga samazināšana attieksies arī uz pārstāvniecībām un fiziskajām personām - atļauju pieprasītājiem, turklāt portāla funkcionalitāte nodrošinās iespēju sekot dokumentu virzībai un ar portāla starpniecību elektroniski sazināties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Papildu informācijas pieprasīšanas gadījumā komunikāciju paredzēts veikt ar portāla starpniecību. Pastāvot šaubām par iesniegto dokumentu kvalitāti un autentiskumu, būs iespējams pieprasīt personām ierasties Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai sniegtu interviju un uzrādītu dokumentu oriģinālus. Sākotnējā laikposmā tiktu saglabāta arī iespēja dokumentus atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegt arī pa pastu, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu pilnīgu pāreju uz portāla izmantošanu, šī iespēja tiktu nodrošināta tikai portāla darbības sākumposmā un tikai personām, kuras jau uzturas Latvijas Republikā. Atbilstošā norma iekļaujama Noteikumos Nr. 564 jau šobrīd, lai pastāvētu tiesisks pamats portāla izstrādes uzsākšanai. Vienlaikus normatīvajā aktā paredzēta iespēja ārzemniekiem, kuriem ir drošs elektroniskais paraksts, iesniegt dokumentus pirmreizējas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai arī tad, ja viņi neuzturas Latvijas Republikas teritorijā.