24-TA-685: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Iestādes iniciatīva sadarbības ar sociālajiem partneriem ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Normatīvā akta projekta mērķis ir radīt vienotu pieeju pedagogu kopējās slodzes un slodzes sastāva veidošanā, kas veicinātu iespēju veidot atbalstošu, radošu darba vidi, motivējot un novērtējot pedagogu ieguldījumu, entuziasmu un paškontroli, nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi piedalīties izglītības iestādes darbā, atbilstoši izglītības iestādes noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2024.
Pamatojums
Paredzēts, ka projekts stāsies spēkā 2024. gada 1.septembrī, proti, ar jauno mācību gadu. Vienlaikus daļa no projektā iekļautā regulējuma stāsies spēkā 2025. gada 1.septembrī, lai nodrošinātu samērīgu pārejas periodu jaunā regulējuma ieviešanai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā pedagogu darba slodze ir noteikta Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (turpmāk - Pedagogu darba samaksas noteikumi). Šajos noteikumos ir noteikta pedagoga darba slodze stundās nedēļā, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, kā arī tajos ir noteikts darba slodzes sadalījums konkrētiem pedagogu amatiem. Pedagoga darba slodzi kopumā veido laiks mācību stundu / nodarbību vadīšanai un laiks citu pienākumu vadīšanai, t.sk. sagatavošanās mācību stundām, skolēnu darbu labošanai, metodiskajam darbam utt. Mēneša darba algu pedagogam nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās (ieskaitot starpbrīžus starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām) atbilstoši viņa darba slodzei. Pedagogu darba samaksas noteikumi cita starpā nosaka:
pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktu darba slodzi stundās nedēļā, kas ir attiecīgi 21, 30, 36 vai 40 astronomiskās stundas nedēļā;
pedagoga darba slodze – kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga aizvietošanu;
pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktu slodzes sastāvu jeb mācību stundām /nodarbībām atvēlēto maksimālo laiku kopējā slodzē, kas tiek noteikts vai nu kā proporcija izteikta procentos (profesionālās izglītības programmu pedagogs, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogs, izglītības psihologs, sociālais pedagogs, skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, pedagoga palīgs) vai arī kā konkrēts stundu skaits kopējā slodzē (pirmsskolas izglītības pedagogs, profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā, dejā, un sportā pedagogs (izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes), interešu izglītības skolotājs, sporta treneris, skolotājs baleta mākslinieks profesionālās vidējās izglītības iestādē).
Pedagogu darba samaksas noteikumi paredz, ka izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā, plāno pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās. Pedagogu mēneša darba algas likmi nosaka izglītības iestādes vadītājs laikposmam no kārtējā gada 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam, līdz ar to pedagogu darba slodze arī tiek plānota attiecīgajam laika periodam, ņemot vērā kārtējā mācību gadā veicamo darba apjomu un amata aprakstā noteiktos pedagoga darba pienākumus.
Pedagoga darba slodze gadā ir kopējais pedagoga darba nedēļu skaits gadā, kurā ietilpst nedēļu skaits ar intensīvu mācību procesu (mācību gads) un nedēļu skaits pie mazāk intensīva mācību procesa (izglītojamo brīvlaiks). Vispārējās izglītības likumā noteikts, ka mācību stunda ir viena no mācību organizācijas formām, tā ir noteiktā kārtībā notiekoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama gan kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija.
Izglītojamā slodze gadā jeb mācību stundu (nodarbību) slodze ir izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību stundu skaits mācību nedēļā.
Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba slodze gadā ir 44 nedēļas, bet vidējā izglītojamā gada slodze ir 36 nedēļas. Tādējādi vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogam gada 44 darba nedēļās vidēji ir:
36 nedēļas ar intensīvu mācību procesu, kad tiek vadītas mācību stundas (mācīšanas laiks) un veikti citi pedagoga darba pienākumi, kas saistīti ar mācību plāna īstenošanu kārtējā mācību gadā, kā arī citi darba pienākumi, kas ietverti amata aprakstā;
8 nedēļas ar mazāk intensīvu mācību procesu, kurā pedagogs pamatā veic citus pienākumus, kā, piemēram, apkopo mācību darba rezultātus un izvirza sasniedzamos mērķus nākamajam intensīvajam mācību periodam, dalās pieredzē ar citiem pedagogiem, veic savu profesionālo pilnveidi, papildina vai veido mācību materiālus u.c.
Savukārt, skatoties stundu griezumā, ņemot vērā, ka pašreizējā Pedagoga darba samaksas noteikumu redakcijā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem darba slodze gadā noteikta 1584 astronomiskās stundas, pieņemot, ja pedagogs ik nedēļu vada vidēji 24 mācību stundas (40 minūtes), kas veido 65% no kopējās nedēļas slodzes, tad gada griezumā mācīšanas laiks ir vidēji 560 astronomiskās stundas (laiks, kad tiek vadītas mācību stundas). Līdz ar to, ņemot vērā pedagoga darba slodzi gadā ar intensīvu mācību procesu, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem mācīšanas laiks gada griezumā stundu izteiksmē veido apmēram 35% no kopējās darba slodzes, ko ietekmē individuālā pedagoga pienākumi, izglītības pakāpe u.c. (skat. 1.5. attēls).
Savukārt, Profesionālās izglītības likumā noteikts, ka mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā profesionālās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas specifiku, kur izglītības programmu kopējais apjoms izteikts stundās. Pašreizējā Pedagogu darba samaksas noteikumu redakcijā profesionālās izglītības pedagoga darba slodze gadā 1320 astronomiskās stundas.
Profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā visbiežāk, īsteno modulārās profesionālās izglītības programmas. Tās ir profesionālās izglītības programmas, kuru profesionālo saturu atkarībā no izglītības programmai izvirzītā mērķa veido moduļu kopums un kuru apguves rezultātā var iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu. Atbilstoši valsts arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktajam stundu skaitam, profesionālā izglītībā mācību process ilgst 10 mēnešus, starp kuriem ir tikai 2 nedēļu brīvlaiks, tātad profesionālā izglītībā intensīvais mācību laiks ir par 6 nedēļām garāks kā vispārējā izglītībā. Profesionālās vidējās izglītības programmās 4. gadā izglītojamo slodze ir 40 mācību stundas nedēļā.
Izglītības un zinātnes ministrija un nozaru ministrijas nosaka valsts finansēto vietu skaitu izglītības iestāžu licencētajās profesionālās izglītības programmās.
Pedagogu darba samaksas noteikumos norādīts, ka izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pedagoga darba slodzi plāno9, nosakot darba pienākumus un iekļaujot tos amata aprakstā, atbilstoši izglītības pakāpei, kurā pedagogs strādā un izglītības veidam, izglītības programmām, izglītojamo skaitam tajās, individuālajām izglītojamo atbalsta vajadzībām, ņemot vērā izglītības iestādes pārvaldības specifiku, tās darba plānojumu un kapacitāti, tehnoloģiju, atbalsta personāla pieejamība, jaunu mācību metodiku ieviešanas nepieciešamību, kā arī citus plānotos pasākumus. Tāpat ņem vērā katra konkrētā pedagoga specialitāti, pieredzi, u.c. individuālās darba prasmes, kā arī to, vai mācību priekšmets ir vairāku izglītības programmu plānā, kuru īstenošanā atšķiras izglītības programmas apjoms, pielietotās pedagoģiskās metodes u.c.
Pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktā darba slodze stundās nedēļā, kas ir attiecīgi 21, 30, 36 vai 40 astronomiskās stundas nedēļā, apgrūtina izpratnes veidošanu par kopējo pedagoga slodzes noteikšanu, līdz ar to arī atalgojuma noteikšanas principus.
Piemērs: izglītības iestādē mūzikas skolotājs māca mūziku 6.-7. klasēs, kur viņa darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā (pamatizglītības skolotājs), viņš strādā tajā pašā izglītības iestādē arī pirmsskolas grupā, kur viņam darba slodze ir 40 stundas nedēļā (pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs), pēcpusdienās, turpat skolā, viņš vada interešu izglītības pulciņu (ansambli), kur darba slodze ir 30 stundas nedēļā (interešu izglītības skolotājs). Tātad skolotājam, kurš māca mūziku vienā izglītības iestādē, izglītības iestādes vadītājam, nosakot pedagogam kopējo slodzi, ir jāņem vērā 3 atšķirīgi darba slodzes nosacījumi stundu skaitam nedēļā.
Ja noteiktu 40 darba stundu nedēļu visiem pedagogiem, iepriekš minētās amatu atšķirības paliktu, bet tās būtu izprotamākas pie viena kopējā slodzes lieluma.
pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktu darba slodzi stundās nedēļā, kas ir attiecīgi 21, 30, 36 vai 40 astronomiskās stundas nedēļā;
pedagoga darba slodze – kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga aizvietošanu;
pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktu slodzes sastāvu jeb mācību stundām /nodarbībām atvēlēto maksimālo laiku kopējā slodzē, kas tiek noteikts vai nu kā proporcija izteikta procentos (profesionālās izglītības programmu pedagogs, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogs, izglītības psihologs, sociālais pedagogs, skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, pedagoga palīgs) vai arī kā konkrēts stundu skaits kopējā slodzē (pirmsskolas izglītības pedagogs, profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā, dejā, un sportā pedagogs (izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes), interešu izglītības skolotājs, sporta treneris, skolotājs baleta mākslinieks profesionālās vidējās izglītības iestādē).
Pedagogu darba samaksas noteikumi paredz, ka izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā, plāno pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās. Pedagogu mēneša darba algas likmi nosaka izglītības iestādes vadītājs laikposmam no kārtējā gada 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam, līdz ar to pedagogu darba slodze arī tiek plānota attiecīgajam laika periodam, ņemot vērā kārtējā mācību gadā veicamo darba apjomu un amata aprakstā noteiktos pedagoga darba pienākumus.
Pedagoga darba slodze gadā ir kopējais pedagoga darba nedēļu skaits gadā, kurā ietilpst nedēļu skaits ar intensīvu mācību procesu (mācību gads) un nedēļu skaits pie mazāk intensīva mācību procesa (izglītojamo brīvlaiks). Vispārējās izglītības likumā noteikts, ka mācību stunda ir viena no mācību organizācijas formām, tā ir noteiktā kārtībā notiekoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama gan kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija.
Izglītojamā slodze gadā jeb mācību stundu (nodarbību) slodze ir izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību stundu skaits mācību nedēļā.
Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba slodze gadā ir 44 nedēļas, bet vidējā izglītojamā gada slodze ir 36 nedēļas. Tādējādi vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogam gada 44 darba nedēļās vidēji ir:
36 nedēļas ar intensīvu mācību procesu, kad tiek vadītas mācību stundas (mācīšanas laiks) un veikti citi pedagoga darba pienākumi, kas saistīti ar mācību plāna īstenošanu kārtējā mācību gadā, kā arī citi darba pienākumi, kas ietverti amata aprakstā;
8 nedēļas ar mazāk intensīvu mācību procesu, kurā pedagogs pamatā veic citus pienākumus, kā, piemēram, apkopo mācību darba rezultātus un izvirza sasniedzamos mērķus nākamajam intensīvajam mācību periodam, dalās pieredzē ar citiem pedagogiem, veic savu profesionālo pilnveidi, papildina vai veido mācību materiālus u.c.
Savukārt, skatoties stundu griezumā, ņemot vērā, ka pašreizējā Pedagoga darba samaksas noteikumu redakcijā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem darba slodze gadā noteikta 1584 astronomiskās stundas, pieņemot, ja pedagogs ik nedēļu vada vidēji 24 mācību stundas (40 minūtes), kas veido 65% no kopējās nedēļas slodzes, tad gada griezumā mācīšanas laiks ir vidēji 560 astronomiskās stundas (laiks, kad tiek vadītas mācību stundas). Līdz ar to, ņemot vērā pedagoga darba slodzi gadā ar intensīvu mācību procesu, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem mācīšanas laiks gada griezumā stundu izteiksmē veido apmēram 35% no kopējās darba slodzes, ko ietekmē individuālā pedagoga pienākumi, izglītības pakāpe u.c. (skat. 1.5. attēls).
Savukārt, Profesionālās izglītības likumā noteikts, ka mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā profesionālās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas specifiku, kur izglītības programmu kopējais apjoms izteikts stundās. Pašreizējā Pedagogu darba samaksas noteikumu redakcijā profesionālās izglītības pedagoga darba slodze gadā 1320 astronomiskās stundas.
Profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā visbiežāk, īsteno modulārās profesionālās izglītības programmas. Tās ir profesionālās izglītības programmas, kuru profesionālo saturu atkarībā no izglītības programmai izvirzītā mērķa veido moduļu kopums un kuru apguves rezultātā var iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu. Atbilstoši valsts arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktajam stundu skaitam, profesionālā izglītībā mācību process ilgst 10 mēnešus, starp kuriem ir tikai 2 nedēļu brīvlaiks, tātad profesionālā izglītībā intensīvais mācību laiks ir par 6 nedēļām garāks kā vispārējā izglītībā. Profesionālās vidējās izglītības programmās 4. gadā izglītojamo slodze ir 40 mācību stundas nedēļā.
Izglītības un zinātnes ministrija un nozaru ministrijas nosaka valsts finansēto vietu skaitu izglītības iestāžu licencētajās profesionālās izglītības programmās.
Pedagogu darba samaksas noteikumos norādīts, ka izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pedagoga darba slodzi plāno9, nosakot darba pienākumus un iekļaujot tos amata aprakstā, atbilstoši izglītības pakāpei, kurā pedagogs strādā un izglītības veidam, izglītības programmām, izglītojamo skaitam tajās, individuālajām izglītojamo atbalsta vajadzībām, ņemot vērā izglītības iestādes pārvaldības specifiku, tās darba plānojumu un kapacitāti, tehnoloģiju, atbalsta personāla pieejamība, jaunu mācību metodiku ieviešanas nepieciešamību, kā arī citus plānotos pasākumus. Tāpat ņem vērā katra konkrētā pedagoga specialitāti, pieredzi, u.c. individuālās darba prasmes, kā arī to, vai mācību priekšmets ir vairāku izglītības programmu plānā, kuru īstenošanā atšķiras izglītības programmas apjoms, pielietotās pedagoģiskās metodes u.c.
Pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida noteiktā darba slodze stundās nedēļā, kas ir attiecīgi 21, 30, 36 vai 40 astronomiskās stundas nedēļā, apgrūtina izpratnes veidošanu par kopējo pedagoga slodzes noteikšanu, līdz ar to arī atalgojuma noteikšanas principus.
Piemērs: izglītības iestādē mūzikas skolotājs māca mūziku 6.-7. klasēs, kur viņa darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā (pamatizglītības skolotājs), viņš strādā tajā pašā izglītības iestādē arī pirmsskolas grupā, kur viņam darba slodze ir 40 stundas nedēļā (pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs), pēcpusdienās, turpat skolā, viņš vada interešu izglītības pulciņu (ansambli), kur darba slodze ir 30 stundas nedēļā (interešu izglītības skolotājs). Tātad skolotājam, kurš māca mūziku vienā izglītības iestādē, izglītības iestādes vadītājam, nosakot pedagogam kopējo slodzi, ir jāņem vērā 3 atšķirīgi darba slodzes nosacījumi stundu skaitam nedēļā.
Ja noteiktu 40 darba stundu nedēļu visiem pedagogiem, iepriekš minētās amatu atšķirības paliktu, bet tās būtu izprotamākas pie viena kopējā slodzes lieluma.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējā Pedagogu darba samaksas noteikumu redakcijā pedagogu amatiem noteiktās dažādās darba slodzes nedēļā (21, 30, 36, 40 stundas) apgrūtina izpratnes veidošanu pedagogiem par kopējās slodzes un slodzes sastāva veidošanas principiem, līdz ar to darba pienākumu plānošanu katram pedagogam. Izglītības iestāde visbiežāk īsteno dažādas izglītības programmas un izglītības iestādes vadītājam ir neiespējami nodrošināt pedagogam saprotamā veidā (piemēram, mūzikas skolotājam) slodzes noteikšanas, līdz ar to arī atalgojuma noteikšanas, principus.
Izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pedagoga darba slodzi plāno, nosakot darba pienākumus un iekļaujot tos amata aprakstā, ņemot vērā izglītības iestādē īstenotās izglītības programmas, iestādes darba organizāciju, kā arī katra konkrētā pedagoga specialitāti, pieredzi, u.c.;
Izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem pienākumi var būt atšķirīgi, jo tie ir noteikti atbilstoši konkrētās izglītības iestādes izglītojamo vajadzībām kārtējā mācību gadā, līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā nav nepieciešams nacionālā līmenī visiem pedagogiem vienādi regulēt slodzes sastāvu;
Salīdzinošie starptautiskie pētījumi rāda, ka Eiropas Savienības valstīs vidēji mācīšanas laiks kopējā skolotāja slodzē veido 47%, proti, aptuveni pusi no kopējā darba laika skolotāji vada mācību stundas un nodarbības, aptuveni ¼ laika tiek pavadīta, lai plānotu, gatavotos mācību stundām un skolēnu darbu labošanai, attiecīgi vēl aptuveni ¼ daļa – pārējiem pienākumiem;
Latvijā atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, ir noteikts, ka vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem mācību stundu un nodarbību vadīšana var veidot ne vairāk kā 65% no kopējās darba slodzes nedēļā astronomiskajās stundās, vienlaikus paredzot normatīvajā regulējumā, ka uzskaitei mācību stunda tiek skaitīta kā astronomiskā stunda. Līdz ar to faktiski, pēc esošā regulējuma, Latvijā mācīšanas laiks, pārrēķinot mācību stundu skaitu astronomiskajās stundās, lai tas būtu atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai un dati būtu salīdzināmi ar starptautisko praksi, veido 43% kopējā skolotāja nedēļas slodzē, kas attiecīgi ir zemāk kā vidēji Eiropas Savienības valstīs, līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā vispārējās pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem nav nepieciešams noteikt citu mācību stundu/nodarbību vadīšanas un citu pienākumu veikšanas proporciju slodzē.
Profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogam līdztekus mācību stundu vadīšanai ikdienā ir arī vairāki citi darba pienākumi, kuru apjoms pārsniedz šobrīd tiem slodzē paredzētās 4 stundas, tādēļ nepieciešams turpināt pakāpenisku palielinājumu stundu skaitam citu pienākumu veikšanai;
Pirmsskolas izglītībā esošais slodzes sastāva regulējums (dalījums 34/6h) atbilst praktiskai vajadzībai un ir atzīts par piemērotu, lai varētu īstenot pedagogs visus amata pienākumus, taču nepieciešamas izvērtēt darbinieku skaita attiecību pret bērnu skaitu vienā pirmsskolas izglītības grupā. Ņemot vērā amata pienākumu un darba uzskaites specifiku atbalsta personālam nav nepieciešams nacionālā līmenī regulēt slodzes sastāvu, slodze nosakāma atbilstoši amata pienākumiem;
Nosakot nacionālajā līmenī pedagogu slodzes sastāvu, dati liecina, ka netiek risināta pedagogu pārslodzes problēma, jo pieaug to pedagogu īpatsvars, kuri kopumā, vairākās izglītības iestādēs, amatu apvienošanas kārtībā, strādā vairāk kā 40 stundas nedēļā.
Izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pedagoga darba slodzi plāno, nosakot darba pienākumus un iekļaujot tos amata aprakstā, ņemot vērā izglītības iestādē īstenotās izglītības programmas, iestādes darba organizāciju, kā arī katra konkrētā pedagoga specialitāti, pieredzi, u.c.;
Izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem pienākumi var būt atšķirīgi, jo tie ir noteikti atbilstoši konkrētās izglītības iestādes izglītojamo vajadzībām kārtējā mācību gadā, līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā nav nepieciešams nacionālā līmenī visiem pedagogiem vienādi regulēt slodzes sastāvu;
Salīdzinošie starptautiskie pētījumi rāda, ka Eiropas Savienības valstīs vidēji mācīšanas laiks kopējā skolotāja slodzē veido 47%, proti, aptuveni pusi no kopējā darba laika skolotāji vada mācību stundas un nodarbības, aptuveni ¼ laika tiek pavadīta, lai plānotu, gatavotos mācību stundām un skolēnu darbu labošanai, attiecīgi vēl aptuveni ¼ daļa – pārējiem pienākumiem;
Latvijā atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, ir noteikts, ka vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem mācību stundu un nodarbību vadīšana var veidot ne vairāk kā 65% no kopējās darba slodzes nedēļā astronomiskajās stundās, vienlaikus paredzot normatīvajā regulējumā, ka uzskaitei mācību stunda tiek skaitīta kā astronomiskā stunda. Līdz ar to faktiski, pēc esošā regulējuma, Latvijā mācīšanas laiks, pārrēķinot mācību stundu skaitu astronomiskajās stundās, lai tas būtu atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai un dati būtu salīdzināmi ar starptautisko praksi, veido 43% kopējā skolotāja nedēļas slodzē, kas attiecīgi ir zemāk kā vidēji Eiropas Savienības valstīs, līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā vispārējās pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem nav nepieciešams noteikt citu mācību stundu/nodarbību vadīšanas un citu pienākumu veikšanas proporciju slodzē.
Profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogam līdztekus mācību stundu vadīšanai ikdienā ir arī vairāki citi darba pienākumi, kuru apjoms pārsniedz šobrīd tiem slodzē paredzētās 4 stundas, tādēļ nepieciešams turpināt pakāpenisku palielinājumu stundu skaitam citu pienākumu veikšanai;
Pirmsskolas izglītībā esošais slodzes sastāva regulējums (dalījums 34/6h) atbilst praktiskai vajadzībai un ir atzīts par piemērotu, lai varētu īstenot pedagogs visus amata pienākumus, taču nepieciešamas izvērtēt darbinieku skaita attiecību pret bērnu skaitu vienā pirmsskolas izglītības grupā. Ņemot vērā amata pienākumu un darba uzskaites specifiku atbalsta personālam nav nepieciešams nacionālā līmenī regulēt slodzes sastāvu, slodze nosakāma atbilstoši amata pienākumiem;
Nosakot nacionālajā līmenī pedagogu slodzes sastāvu, dati liecina, ka netiek risināta pedagogu pārslodzes problēma, jo pieaug to pedagogu īpatsvars, kuri kopumā, vairākās izglītības iestādēs, amatu apvienošanas kārtībā, strādā vairāk kā 40 stundas nedēļā.
Risinājuma apraksts
Piedāvātie grozījumi Pedagogu darba samaksas noteikumos paredz:
visiem pedagogiem noteikt pāreju uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Vienlaikus tiek paredzēts pārejas periods, nosakot, ka minētais regulējums stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī;
noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas/nodarbības (mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.
Pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā. Pedagogam noteikto darba slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.
visiem pedagogiem noteikt pāreju uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Vienlaikus tiek paredzēts pārejas periods, nosakot, ka minētais regulējums stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī;
noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas/nodarbības (mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.
Pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā. Pedagogam noteikto darba slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pedagogi
Ietekmes apraksts
Mainās darba slodze un var mainīties darba slodzes sadalījums
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 001 556
0
7 142 569
0
9 017 301
9 017 301
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 001 556
0
7 142 569
0
9 017 301
9 017 301
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-2 001 556
0
-7 142 569
0
-9 017 301
-9 017 301
3.1. valsts pamatbudžets
0
-2 001 556
0
-7 142 569
0
-9 017 301
-9 017 301
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
2 001 556
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-7 142 569
-9 017 301
-9 017 301
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekta indikatīvā finansiālā ietekme:
2024. gadam – 2 001 556 euro;
2025. gadam – 7 142 569 euro;
2026. gadam – 9 017 301 euro.
Finanšu līdzekļi 2 001 556 euro apmērā papildu izdevumu finansēšanai 2024. gadā tiks nodrošināti no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu 2025., 2026., 2027. gadam ir skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu nozaru ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.
2024. gadam – 2 001 556 euro;
2025. gadam – 7 142 569 euro;
2026. gadam – 9 017 301 euro.
Finanšu līdzekļi 2 001 556 euro apmērā papildu izdevumu finansēšanai 2024. gadā tiks nodrošināti no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu 2025., 2026., 2027. gadam ir skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu nozaru ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Ar projektu ir iepazīstināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi