Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt  nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam, definēt pasažieru pārvadājumus pēc pieprasījuma;
no 2023.gada 1.janvāra atcelt deleģējumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem valstspilsētu teritorijās;
precizēt atsevišķas normas pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili, tostarp nosakot jaunas soda sankcijas par prasību neievērošanu.

02.02.2022.

Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta) iniciatīva.
Direktīvas (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 normas ir jāpārņem līdz 02.02.2022. Nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 15.07.2020. Regulai (ES) 2020/1055 ir jānodrošina līdz 21.02.2022.

Par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
Autopārvadājumu likuma (turpmāk – Likums) 30.pants paredz, ka pasažieru pārvadājumu licencēšana noteic valstspilsētu pašvaldību tiesības noteikt kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Pašvaldību likuma izstrādi” (14.07.2020. prot. Nr.44.,54.§) rosināts izvērtēt iespējas samazināt pilnvarojumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus un iespēju pāriet uz vienotu regulējumu visā valsts teritorijā, kas būtu noteikts citos ārējos normatīvajos aktos ziņojuma pielikuma 16.punktā minot Likuma 30.pantā noteikto pilnvarojumu.  
Šobrīd šādi saistošie noteikumi izdoti Rīgā (Rīgas domes 2014.gada 7.oktobra saistošie noteikumi Nr.119
“Par kārtību, kādā izsniedz, aptur uz laiku vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Rīgā”) un pēc satura tie faktiski dublē Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumus Nr.194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”, savukārt Rīgas domes izsniegtā speciālā atļauja (licence) ir derīga pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu tikai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.  RP SIA “Rīgas satiksme” ir VSIA “Autotransporta direkcijas” izsniegta speciālā atļauja (licence), kas derīga līdz 2024.gada 16.martam. https://www.atd.lv/lv/licences/40003619950. Ja turpmāk RP SIA “Rīgas satiksme” pasažieru komercpārvadājumu veikšanai tiks saņemtas licences kartītes autobusiem VSIA “Autotransporta direkcija”, tad atbilstoši  Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.848 ”Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” maksas pakalpojumu cenrādis”” maksa par licences kartītes izsniegšanu sastāda 4 euro gadā. RP SIA “Rīgas satiksme” rīcībā ir 424 autobusi, kas sastāda finansiālo ietekmi uz budžetu 1696 euro gadā. Lai netiktu negatīvi ietekmēts 2022.gada budžets tā plānošanas periodā, Likumprojekts paredz, ka šāda licences kartīšu saņemšanas kārtība stājas spēkā no 2023.gada 1.janvāra.
Projekts paredz izteikt 30.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, saskaņojot ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem 6. pantā pirmajā daļā un izslēgt ceturto un  5.1 daļu.

Par pasažieru pārvadājumiem pēc pieprasījuma

Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 34. punktu līdz 2021. gada 30. novembrim Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma.
Priekšlikums par nepieciešamību veidot šādu pārvadājumu veidu balstīts uz Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) divu pašvaldību teritorijās izmēģināto mobilitātes risinājumu – “transports pēc pieprasījuma”. 
Pilotprojekta mērķis bija uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību attālajos lauku reģionos un tas tika finansēts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. VPR pārstāvji izteica priekšlikumu integrēt transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu esošajā sabiedriskā transporta sistēmā, piedāvājot šo pakalpojumu vietās, kur sabiedriskais transports nav pieejams un teritorijās, kurās esošie reisi gandrīz pilnībā tiek dotēti no valsts budžeta.
Izvērtējot projekta rezultātus tika secināts, ka pakalpojums tika sniegts vietās, kur vairs nekursē autobusi, piesakot  transportu sev vēlamajā maršrutā un maršruts un izpildes laiks katru reizi atšķīrās. Atbilstoši pakalpojuma sniegšanas pazīmēm secināts, ka šāds pārvadājumu veids atbilst šā Likuma tvērumam kā neregulārs pasažieru pārvadājums vietējās pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām nodrošinot nokļūšanu iedzīvotāju noteiktajos galamērķos.     Līdz ar to sagatavots priekšlikums transporta pēc pieprasījuma definīciju ietvert nevis Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, bet Autopārvadājumu likumā. Likumprojekts paredz pasažieru pārvadājumu pēc pieprasījuma definīciju ietvert šā Likumprojekta 1.pantā.
Vienlaikus paredzēts papildināt Likuma  29.pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka pasažieru neregulāros pārvadājumus pēc pieprasījuma veic ar autobusu vai M1 kategorijas vieglo automobili. Likuma 34.1 pantu paredzēts papildināts ar otro daļu, nosakot, ka pasažieru pārvadājumu pēc pieprasījuma mērķis ir nodrošināt vietējo iedzīvotāju individuālu mobilitāti nokļūšanai līdz maršrutu apkalpes vietām un pieturām vai novada centram vispārpieņemtajā darba laikā u.c., ja nokļūšanai pieprasītajā galamērķī nav pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi. Pašvaldības var pašas veikt pasažieru pārvadājumus vai organizēt pakalpojuma pasūtījumu slēdzot līgumu.

Par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili.

Satiksmes ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai pilnveidotu un noteiktu iedarbīgu tiesisko regulējumu pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili jomā.
VID ir sniedzis informāciju Satiksmes ministrijai, secinot, ka pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili jomā ir saskatāmas vairākas iezīmes, kas raksturo nodokļu nomaksas problēmas un norāda uz augstu ēnu ekonomiku. Turklāt šādas iezīmes norāda uz apzinātu šajā nozarē darbojošos komersantu rīcību ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas pienākuma. Nodokļu maksātājiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili, konstatēta virkne pārkāpumu:
-   nozari reglamentējošo prasību neievērošana (pakalpojumu sniegšana bez speciālās atļaujas (licence) un/vai bez licences kartītes, nav nodrošināta taksometru skaitītāju žurnālu regulāra un pareiza aizpildīšana, netiek ievērota žurnālu iesniegšanas disciplīna);
-   maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšana (nav uzstādītas un lietotas elektroniskās ierīces un iekārtas, čeku neizdrukāšana un neizsniegšana uzreiz pēc samaksas saņemšanas, ieņēmumu nereģistrēšana);
-   izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (nav samaksāts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) avanss (depozīts) 130 euro apmērā par katru taksometru vai vieglo automobili, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi, nesamaksātas VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba devēja ziņojumā uzrādot darba ņēmējam mazāk nostrādātās stundas, nesamaksāts pievienotas vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) no nedeklarētās darījumu vērtības, nesamaksāts PVN, nereģistrējoties kā PVN maksātājam, pārsniedzot PVN reģistrēšanās slieksni, nesamaksāts mikrouzņēmumu nodoklis (turpmāk – MUN) no nedeklarētā apgrozījuma);
-   grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana;
-   atsevišķos gadījumos kredītiestādē nav atvērts maksājumu norēķinu konts;
-   nodokļu kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana.
Lai pastiprināti nodokļu nomaksas ievērošanu  VID  ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot tiesības normatīvajā regulējumā papildus noteikt tiesības un kārtību regulējumam par transportlīdzekļu “izņemšanu” no aprites pasažieru komercpārvadājumos nodokļu pārkāpumu gadījumos. Ierosināts ieviest un noteikt jaunu lieguma veidu – transportlīdzekļu numura zīmes aizturēšanu (noņemšanu) un liegums izmantot konkrēto transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili  (nodokļu administrēšanas un kontroles procesā un saimnieciskās darbības apturēšanas procesā).
Regulējums paredz nodrošināt VID uzliktā lieguma darbību, nosakot, ka transportlīdzeklim (norādot tā  identifikācijas numuru (VIN)), kuram Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā VID reģistrējis liegumu izmantošanai pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili, institūcijas (Autotransporta direkcija, plānošanas reģioni un valstspilsētu pašvaldības), neizsniegtu licences kartīti pasažieru komercpārvadājumu veikšanai līdz minētā lieguma noņemšanai. Lai nodrošinātu pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili  izmantoto transportlīdzekļu īpašnieku īpašuma tiesību aizskāruma minimizēšanu, gadījumos, kad transportlīdzekļa īpašnieks pats nesniedz pasažieru komercpārvadājumus, bet šādam transportlīdzeklim VID būs piemērojis liegumu, kurš nav atcelts, jo transportlīdzekļa lietotājs (pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pakalpojuma sniedzējs) nenovērš konstatētos pakāpumus (bezdarbība), kā arī paredzētu mehānismu, kas minimizētu paredzēto ierobežojumu apiešanas iespēju, Likumprojekts paredz papildināt likuma 29.pantu ar  6.1 daļu nosakot, ka pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili aizliegts izmantot autotransporta līdzekli, kuram transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēts VID piemērotais liegums veikt komercpārvadājumus ar vieglo taksometru vai vieglo automobili. Lieguma darbības laikā autotransporta līdzeklim, kurš reģistrēts kā taksometrs, taksometra numura zīmes atļauts mainīt pret vispārējās izmantošanas reģistrācijas numura zīmēm transportlīdzekļa īpašniekam, bez plānošanas reģiona vai valstspilsētas pašvaldības atzīmes.
Ievērojot, ka Autopārvadājumu likuma 35.panta regulējums noteic speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, bet neparedz tās darbības apturēšanu, lai precizētu un saskaņotu tiesību normas, ierosināts precizēt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 panta sestās daļas 4.punktu nosakot, ka VID iesniedz ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību apturēt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt komercdarbību vai anulēt pārvadātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili un licences kartītes uz īpašumā un turējumā esošajiem automobiļiem. Ņemot vērā to, ka praksē pēc saimnieciskās darbības apturēšanas komersanti reti to cenšas atjaunot, savukārt Likumā šobrīd nepastāv šķēršļi  saņemt jaunu speciālo atļauju (licenci), lai saskaņotu tiesību normas Likumprojekts paredz papildināt Likuma 35.panta  3.1  daļu nosakot, ka plānošanas reģions vai valstspilsētas pašvaldība un 35.panta 6.1 daļā – Autotransporta direkcija  anulē speciālo atļauju (licenci) nenoformējot atsevišķu rakstveida lēmumu, ja VID apturējis komersanta saimniecisko darbību un piemērojis liegumu ar tā īpašumā vai turējumā esošo autotransportlīdzekli veikt komercpārvadājumus ar taksometru.
Likuma 35.panta  1.5 daļa noteic, ka plānošanas reģions vai valstspilsētas pašvaldība licences kartīti pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru izsniedz, izdarot ierakstu Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un neizmantojot drošu elektronisko parakstu. Licences kartīti izsniedz uz pārvadātāja iesniegumā pieprasīto termiņu, kas nepārsniedz:
1) speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu;
2) termiņu, līdz kuram autotransporta līdzeklis nodots turējumā pārvadātājam;
3) termiņu, līdz kuram derīga taksometram piešķirtā atļauja piedalīties ceļu satiksmē;
4) periodu, par kuru veikts plānošanas reģiona vai valstspilsētas pašvaldības noteiktais maksājums par licences kartītes izsniegšanu;
5) periodu, par kuru veikts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājums.
Šāds identisks regulējums noteikts arī Likuma 35.panta 55 daļā attiecībā uz pasažieru komercpārvadājumiem ar  vieglo automobili.
    Rīgā 2021.gada maijā bija izsniegtas 1125 licences kartītes  un Rīgas plānošanas reģionā 538 licences kartītes taksometriem. Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā ir vislielākais pieprasījums licences kartīšu izsniegšanā un  izsniedzējam ir jāpārbauda visi dati par transportlīdzekli. Ņemot vērā to, ka pārvadātāji veic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pārsvarā par vienu mēnesi, attiecīgi arī licences kartīte nepārsniedz šādu periodu. Tāpat transportlīdzeklim, kuru  izmanto pasažieru komercpārvadājumos, valsts tehniskā apskate jāveic reizi sešos mēnešos, tas nozīmē, ka vienam transportlīdzeklim gadā izsniedz (pārbauda datus un izdara ierakstu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā)  vidēji 14 reizes. Lai mazinātu administratīvo slogu un ņemot vērā to, ka saskaņā ar  Ceļu satiksmes likuma 71.panta pirmo daļu par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no vienpadsmit līdz divdesmit četrām naudas soda vienībām, Likumprojekts paredz izslēgt 35.panta 15 daļas 3) punktu un 35.panta 55 daļas 3) punktu un atcelt institūciju pienākumu pārbaudīt tehniskās apskates datus, līdzīgi, kā šobrīd netiek pārbaudīti Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas līguma esamība, nosakot to kā pārvadātāja atbildību.
Likuma 35.panta 63 daļa noteic, ka Autotransporta direkcija var anulēt autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja pārvadātājs iesniedz iesniegumu par licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu. Lēmumu par licences kartītes anulēšanu Autotransporta direkcija pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pārvadātāja nodokļu saistību izpildi vai to administratīvo sodu izpildi, kuri piemēroti par pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili regulējošo noteikumu pārkāpumiem.
Ņemot vērā to, ka pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili licences kartītes saņemšana  nav saistīta ar transportlīdzekļa reģistrācijas darbībām kā  speciālo numura zīmju izsniegšanai taksometru pārvadājumos un ir iespējama transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja maiņa licences kartītes darbības laikā, priekšlikums paredz papildināt nosacījumus pie kādiem Autotransporta direkcija var anulēt licences kartīti, nosakot, ka Autotransporta direkcija var anulēt autotransporta līdzeklim izsniegto licences kartīti, ja pārvadātājs iesniedz iesniegumu par licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili anulēšanu vai konstatē, ka pārvadātājs nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs.
Saskaņā ar Likuma 35.1 pantu pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektu (autoosta, dzelzceļa stacija, lidosta, osta) publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst Likumā noteiktajām  prasībām ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi. Šobrīd šāds regulējums darbojas starptautiskās lidostas “Rīga” (turpmāk – Lidosta) teritorijā. Vienlaikus Likums neaizliedz pasažierim izsaukt taksometru vai vieglo automobili uz Lidostu, ārpus teritorijas, kurai noteikta ierobežota piekļuve. 
Tomēr, ņemot vērā lidostas sniegto informāciju, strauji atjaunojoties pasažieru skaitam, ir piepildījušās Lidostas bažas par taksometru pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālās licences kartiņas iebraukšanai Lidostas ierobežotas piekļuves teritorijā, uzmācīgo pasažieru aģitēšanu izvēlēties savus pakalpojumus. Pasažieru aģitēšana notiek traucējot pasažieru kustībai, t.sk., pasažierus aizskarošā veidā, kas rada  negatīvu iespaidu gan par Lidostu, gan Lidostā sniegtajiem transporta pakalpojumiem, gan arī  par Latvijas valsti. Šāda taksometru pakalpojumu sniedzēju rīcības problemātika iezīmējas gan Lidostas darbinieku ikdienas novērojumos, gan arī pasažieru (t.sk. diplomātiskā korpusa pārstāvju) sūdzībās. Lai to novērstu, Likumprojekts paredz papildināt likuma 35.1 pantu ar 4.1 daļu, nosakot, ka autovadītājam pašam vai ar citu personu starpniecību aizliegts piedāvāt pārvadājuma pakalpojumu braucienam no objekta, ja autotransporta līdzeklim, ar kuru tas iebraucis objekta teritorijā nav izsniegta licences kartīte ar speciālo atzīmi šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Šāds regulējums attiektos arī uz pārvadātājiem, kuri komercpārvadājumus veic bez noteiktā kārtībā saņemtas speciālās atļaujas (licences). Par minētā aizlieguma pārkāpumu paredzēta administratīvā atbildība Likuma 57.panta otrajā daļā.

Par administratīvo atbildību pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili un tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumiem.
Šobrīd Likuma 57.panta otrajā daļā noteiktās sankcijas ir vispārīgas - par pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili veikšanas noteikumu pārkāpšanu, aizliegumu neievērošanu vai nenodrošināšanu ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz simt trīsdesmit naudas soda vienībām, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Lai novērstu nelicencētas komercdarbības veikšanu, mazinātu ēnu ekonomiku veicinātu nodokļu nomaksu priekšlikums paredz izdalīt atsevišķu soda sankciju par pasažieru komercpārvadājumu veikšanu bez speciālās atļaujas (licences) vai licences kartītes, vienlaikus par šādu pārkāpumu nosakot arī lielāku naudas soda apmēru, kā 57.panta otrajā daļā, pēc kuras līdz šim tika piemērots sods par komercpārvadājumiem bez speciālās atļaujas (licences) - transportlīdzekļa vadītājam vai pārvadātājam no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests ir vērsis uzmanību, ka kontroles reidu laikā konstatēti gadījumi, kad transportlīdzekļa vadītājs, vada transportlīdzekli, kas aprīkots ar kādu no Autopārvadājumu likumā noteiktā aprīkojuma elementiem, taču nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) un licences kartīti, vai arī pēc komercdarbības izbeigšanas nav noņēmis aprīkojumu. Tāpat konstatēti gadījumi, kad transportlīdzeklis ir aprīkots ar informāciju par taksometra pakalpojuma sniedzēju (piemēram , logo, vai zīmola krāsu salikumu), bet kontroles laikā transportlīdzekļa vadītājs norāda, ka ir šīs kompānijas partneris un šādā veidā to reklamē.  Potenciālajam pasažierim šāds transportlīdzeklis ir atpazīstams kā pakalpojuma sniedzējs, tāpēc pastāv riski, ka šādā veidā tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi. Priekšlikums paredz noteikt soda sankciju, kuru piemēro gadījumos, kad transportlīdzeklis ir aprīkots ar Autopārvadājumu likumā noteiktā aprīkojuma elementiem, lai mazinātu iespējas veikt pasažieru komercpārvadājumus bez speciālās atļaujas (licences) būtu attiecināma arī uz aprīkojumu, kas noteikts Autopārvadājumu likuma 29.panta astotajā daļā attiecībā vieglajiem automobiļiem. Šāda sankcija iepriekš bija noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.32 panta septītajā daļā attiecībā uz taksometru aprīkojumu.

Veicot pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem normatīvā regulējuma izvērtējumu, konstatējams, ka minētajiem pārvadājumu veicējiem ir noteiktas atšķirīgas prasības tehniskajam nodrošinājumam, kā arī šiem pārvadājumu veidiem ir atšķirīgi VID veiktie uzraudzības un kontroles pasākumi, kas varētu veicināt nevienlīdzīgu attieksmi un konkurences izkropļojumus. Tādējādi ierosināta informācijas par komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglo automobili darījumu iesniegšanas un uzraudzības harmonizēšanu.
Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta noteikumu Nr.405 “Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru” (turpmāk – MK noteikumi Nr.405) 69.7.apakšpunkts (stājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā) nosaka taksometra pārvadājumu pakalpojuma sniedzēja pienākumu sūtīt VID informāciju par pārvadājumiem tiešsaistes režīmā. Minētie noteikumi ir izdoti, pamatojoties uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28.1 panta ceturto un piekto daļu, kur ir iekļauts pilnvarojumus Ministru kabinetam noteikt elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību. Tādējādi VID par pārkāpumiem minētās informācijas iesniegšanā veiks uzraudzību un piemēros sodus, pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 140.panta otrajā daļā noteiktajiem sodiem.
Savukārt Ministru kabineta 2019.gada 19.novembra noteikumu Nr.541 “Noteikumi par tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili” 11. un 12.punkts (stājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā) nosaka arī tīmekļa vietnes vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzējam pienākumu sūtīt informāciju VID par pārvadātāju ar vieglo automobili veiktajiem pārvadājumiem tiešsaistes režīmā, tādējādi uzliek analogu ziņošanas pienākumu VID, līdzīgi, kā tas noteikts taksometru pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr VID nav tiesīgs veikt informācijas iesniegšanas uzraudzību, jo normatīvais regulējums to neparedz.
Autopārvadājumu likuma 35.2 panta sestajā daļā ir noteikts datu uzglabāšanas pienākums – tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs sniedz VID informāciju par Latvijas teritorijā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē piedāvātajiem, pārvadātāja atteiktajiem un sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem, autovadītājiem un autotransporta līdzekļiem. Šo informāciju tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs apstrādā un glabā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstī vismaz piecus gadus.
Tādējādi priekšlikums paredz izveidot vienotu regulējumu, kas VID noteiktu pienākumu un tiesības veikt arī tīmekļa vietnes vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzēju iesniegtās informācijas VID uzraudzību un kontroli, papildinot Likuma 57.pantu ar ceturto daļu par pārvadātājam noteiktā pienākuma nekavējoties pēc komercpārvadājuma ar taksometru beigām nosūtīt VID informāciju par veikto pārvadājumu tiešsaistes režīmā nepildīšanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

Vienlaikus Likumprojekts paredz papildināt likumu ar 57.1 pantu, kas noteic administratīvo atbildību par tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšanu. VID ir ierosinājis par šādas prasības neizpildi taksometra pārvadājumos piemēro naudas sodu juridiskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām. Pārvadātāja pienākumu iesniegt VID šos datus nepildīšanu varētu pielīdzināt  likuma “Par nodokļiem un nodevām” 140.panta otrajā daļā noteiktajiem normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanai, par ko piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

Likumprojekts paredz precizēt Likuma 60.pantu ar Likumā papildus ietverto soda sankciju un kompetencēm soda  piemērošanai.

Par izmaiņām autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos.

Šobrīd noteikumi par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai attiecas uz uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot N kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus, nosakot nepieciešamību saņemt speciālo atļauju (licenci) pārvadājumu veikšanai. Lai veiktu starptautiskos pārvadājumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula (EK) Nr.1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (turpmāk – Regula Nr.1072/2009) nosaka, ka pēc licences saņemšanas ir jāsaņem Eiropas Kopienas atļauja uzņēmumam un Eiropas Kopienas atļaujas kopija katram transportlīdzeklim, ja mehāniskā transportlīdzekļa vai tā apvienojuma pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas.
2020.gada 15.jūlijā tika pieņemta Regula Nr.2020/1055, kura groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1071/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK (turpmāk – Regula Nr. 1071/2009) paredzētos noteikumus par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai, nosakot, ka no 2022.gada 21.februāra prasības attiecībā uz piekļuvi profesijai kļūst obligātas arī pārvadātājiem, kas izmanto starptautiskos pārvadājumos iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuri paredzēti tikai kravu pārvadājumiem un kuru pieļaujamā pilnā masa vai tā apvienojuma ar piekabi vai puspiekabi pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas.
Lai vienādotu prasības ar starptautisko regulējumu, tiek noteikts, ka kravas komercpārvadājumu veikšanai Latvijas teritorijā licences kartīte ir nepieciešama N kategorijas transportlīdzeklim vai N kategorijas transportlīdzeklim apvienojumā ar piekabi vai puspiekabi, kura pilna masa pārsniedz 2,5 tonnas, atsakoties no mazāku N kategorijas transportlīdzekļu vai apvienojumu licencēšanas, ņemot vērā, ka Latvijas teritorijā kravas pārvadājumu ietekme uz tirgu ar transportlīdzekļiem zem 2,5 tonnām ir niecīga, uz šo brīdi darbībā esot vienīgi 35 licences kartītēm minētajiem transportlīdzekļiem. Attiecībā uz transportlīdzekļiem un to apvienojumiem sākot no 2,5 tonnām starptautiskajos pārvadājumos, saskaņā ar Regulu Nr.2020/1055, kas groza  Regulu Nr. 1071/2009, tiek piemērotas samazinātās finansiālā nodrošinājuma prasības (1 800 EUR par pirmo izmantoto transportlīdzekli un 900 EUR par katru papildu izmantoto transportlīdzekli), kas tiks piemērotas arī attiecībā uz licences kartītēm, tādējādi vienādojot finansiālā nodrošinājuma prasības pārvadātājiem, kas veic pārvadājumus tikai Latvijas teritorijā un pārvadātājiem, kas veic starptautiskus pārvadājumus.
Lai nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību Regulai Nr. 2020/1055, kas groza  Regulu Nr. 1071/2009, ir nepieciešams veikt grozījumus Autopārvadājumu likumā (izteikta jaunā redakcijā likuma 6.panta pirmā un trešā daļa).
Lai nedublētu Regulā Nr.1071/2009 noteikto regulējumu saistībā ar pārvadājumu vadītāju, likumprojekts paredz svītrot pārvadājumu vadītāja definīciju (likuma 1.panta 5) punkts). Tāpat izsakot jaunā redakcijā likuma 6.panta pirmo daļu un 30.panta pirmo daļu, tiek svītrota prasība pārvadājumu vadītājam saņemt profesionālās kompetences sertifikātu, jo to nosaka Regula Nr. 1071/2009.
Šobrīd Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.122 “Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur Eiropas Kopienas atļaujas, Eiropas Kopienas atļauju kopijas un autovadītāja atestātus starptautiskajiem komercpārvadājumiem ar autotransportu Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.122)  paredz prasību, ka Autotransporta direkcijas izsniegtā Eiropas Kopienas atļaujas kopija komercpārvadājumu veikšanai Eiropas Savienības teritorijā ir derīga arī Latvijas teritorijā (noteikumu 4.punkts). Izvērtējot šo regulējumu, secināms, ka iepriekšminētā prasība būtu jānosaka likumā un tādējādi likuma 6.pants tiek papildināts ar 3.1 daļu un 30.pants papildināts ar 3.1 daļu.
Izvērtējot pārvadātāju atbilstību labas reputācijas prasībai atbilstoši Regulas Nr.1071/2009 6. panta noteiktajam, kriminālsodāmības pārbaude ir noteikta Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā izsniedz, uz laiku aptur vai anulē speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus”, savukārt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra saņemamais informācijas apjoms ir norādīts minēto noteikumu anotācijā, kurā norādīts, ka tiek saņemta informācija par kriminālsodāmību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Izvērtējot šo regulējumu, secināms, ka iepriekšminētā norma būtu jānosaka likumā (likuma 6.panta desmitā daļa).
Ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ir nepieciešams lemt par sodāmības Apvienotajā Karalistē turpmākas iekļaušanas izvērtēšanu. Daudzi Latvijas pilsoņi ir dzīvojuši Apvienotajā Karalistē, kā arī arvien vairāk uzņēmumu valdēs tiek iecelti citu valstu pilsoņi, līdz ar to, pieturoties pie vienlīdzības principa, ir saskatāma nepieciešamība turpināt vērtēt kriminālsodāmību Apvienotajā Karalistē. Pēc noslēgtās vienošanas starp ES un Apvienoto Karalisti, ir saglabātas vairākas prasības autopārvadājumos attiecībā uz abām teritorijām, arī kriminālsodāmības pārbaude Apvienotajā Karalistē būtu saglabājama.
Regula Nr.2020/1055 groza Regulu Nr.1072/2009, papildinot to ar 14.a pantu par atbildību, kurš nosaka dalībvalstīm paredzēt noteikumus par sankcijām nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību Regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļai, ja tie zināja vai, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tiem vajadzēja zināt, ka to uzdotie transporta pakalpojumi ietver šīs regulas pārkāpumus. Lai izpildītu šo prasību, likuma 25.pants tiek papildināts ar trešo daļu, paredzot nosūtītāja, līgumslēdzēja vai apakšuzņēmēja līdzatbildību, nododot kravu pārvadāšanai. Atbilstoši tiek precizēts arī 25.panta nosaukums. Likuma 28.pants ir papildināts ar otro daļu, paredzot ekspeditora līdzatbildību.
Sankciju piemērošana nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem ir nepieciešama gadījumos, kad peļņas nolūkos šie subjekti nosaka pārvadātājiem tādas prasības, kuru izpildē pārvadātājs pārkāpj Regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļā paredzētos noteikumus. Pārvadātāji, kuri piekrīt noteikumiem, kas izraisa pārkāpuma izdarīšanu, iegūst vairāk kravas pārvadāšanai un izkonkurē godprātīgos pārvadātājus, kuri atsaka pasūtījumu pieņemšanu, ja tiek saskatīti riski neatbilstībai normatīvajiem aktiem. Šāda prakse ir izveidojusies, jo nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem šobrīd nav noteikta līdzatbildība pārvadājumu organizēšanā. Pēc pārkāpuma konstatēšanas gadījumos, kad pārvadātājs uzrāda pierādījumus par instrukcijām no nosūtītāja, ekspeditora, līgumslēdzēja vai apakšuzņēmēja, kuru dēļ nebija iespējams ievērot normatīvo aktu prasības pārvadājumu jomā, ir jābūt noteiktai atbildībai gan pārvadātājam, gan instrukciju devējam, tādējādi tiktu mazināts darījumu skaits, kas noslēgts ietverot pārkāpumu rašanos pārvadājuma laikā.
Tiek precizēti atsevišķi likuma panti VI nodaļā par administratīvo atbildību. Tā 54.panta divdesmit devītajā daļā atbildīgo subjektu loks ir papildināts, paredzot atbildību arī ekspeditoram, līgumslēdzējam vai apakšuzņēmējam.
Likuma 54.pants ir papildināts ar trīsdesmit trešo daļu, paredzot naudas sodu nosūtītājam, līgumslēdzējam, apakšuzņēmējam vai ekspeditoram par nepārliecināšanos par pārvadātāja atbilstību pārvadājumu veikšanai vai par tādu transporta pakalpojumu uzdošanu, kas ietver ar Regulu Nr.2020/1055 grozītās Regulas Nr.1072/2009 II un III nodaļas prasību pārkāpšanu. Šādu sankciju noteikšana dalībvalstīm tiek uzdota atbilstoši ar Regulu Nr.1055 izdarītajiem grozījumiem Regulā Nr.1072/2009, papildinot to ar 14.a pantu.
Atbildība paredzēta, ja nosūtītājs, ekspeditors, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs nav pārliecinājies, ka pārvadātājs drīkst veikt pārvadājumus un ir saņēmis Eiropas Kopienas atļauju, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju un autovadītāja atestātu (ja autovadītājam tāds nepieciešams). Tāpat atbildība paredzēta, ja nosūtītājs, ekspeditors, līgumslēdzējs vai apakšuzņēmējs organizē pārvadājumus tā, ka pārvadātājs ir spiests pārkāpt kabotāžas ierobežojumu vai nosaka piegādes termiņus, kurus nevar izpildīt, ievērojot darba un atpūtas nosacījumus.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto  komerciālajos maršrutos (reisos) no valsts vai pašvaldības budžeta netiek kompensēti ar pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi un zaudējumi, tie būtu pielīdzināmi pārvadājumiem, kas tiek izpildīti starptautiskajos maršrutos. Attiecīgi gadījumos, kad komerciālo maršrutu (reisu) autobusu kustības sarakstā ir iekļauta autoosta, par autoostas izmantojamo un sniedzamo pakalpojumu apjomu savā starpā patstāvīgi vienojās abi komersanti, t.i., pārvadātājs ar autoostu. Tostarp pārvadātājs vienojas ar autoostu par kārtību, kādā autoostu kasēs un / vai biļešu izplatīšanas aģentūrās pārdodamas un nododamas biļetes; vienojas pārvadātājs un biļešu izplatītājs, ja komersants izmanto tādu autoostas pakalpojumu kā biļešu tirdzniecība. Līdz ar to pusēm (pārvadātājam un autoostai) būtu tiesības arī vienoties par atsevišķu iebraukšanas maksu un atsevišķu biļešu tirdzniecības maksu. Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams noteikt, ka Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 502 “Autoostu noteikumi” attiecas tikai uz dotētajiem reģionālās nozīmes maršrutiem. Tādējādi Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar 33.panta 5.1daļu.
Par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus

 Šobrīd transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu darbā regulē Darba likuma 14.; 14.1. un 14.2 pants. Darba likuma pārejas noteikumu 21.punkts paredz, ka likuma 14., 14.1 un 14.2 pants ir piemērojams attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanai autotransporta nozarē līdz brīdim, kad stājas spēkā autotransporta nozari regulējoši normatīvie akti, ar kuriem pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta direktīvu 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes direktīvas 88/599/EEK atcelšanu attiecībā uz kontroles prasībām un paredz konkrētus noteikumus attiecībā uz autovadītāju.
2020.gada 15.jūlijā Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi Direktīvu (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, normas (turpmāk – Direktīva (ES) Nr.2020/1057), kura dalībvalstīm ir jāpārņem līdz 2022.gada 2.februārim. Direktīvas Nr.2020/1057 mērķis ir nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību transportlīdzekļu vadītājiem un radīt atbilstošus uzņēmējdarbības un godīgas konkurences apstākļus pārvadātājiem.
Lai pārņemtu Direktīvu (ES) Nr.2020/1057, nepieciešams papildināt Autopārvadājumu likumu ar jaunu V1 nodaļu, nosakot specifiskas prasības par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā, kā arī papildināt VI nodaļu ar attiecīgiem pantiem par administratīvo atbildību par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā noteikumu pārkāpšanu. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību  un saglabātu vispārīgās normas attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu uz citu valsti, Likumprojektā ir noteikts, ka transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai piemēro Darba likuma normas tiktāl, ciktāl to neierobežo šā likuma normas.
Likumprojekts definē, kas ir transportlīdzekļa vadītāja  nosūtīšana, kā arī paredz izņēmumus transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai uz Latviju kas harmonizēti ES ietvaros, nosaka citā ES valstī reģistrēta pārvadātāja pienākumus, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu Latvijā, kā arī nosaka Latvijā reģistrēta pārvadātāja pienākumus, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju veikt pārvadājumu citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Likumprojektā ir noteikts, kāda informācija ir jānorāda transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā, kā arī transportlīdzekļa vadītāja pienākumi, kurš nosūtīts veikt pārvadājumu Latvijā. Ņemot vērā iestāžu normatīvajos aktos noteiktās kompetences, Likumprojekts paredz, ka, lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas sistēmas funkcionēšanu un sadarbību ar ārvalstu kompetentajām institūcijām, piekļuve ar IMI[1] savienotajai publiskajai saskarnei nodrošināma:
1) Valsts policijai;
2) Valsts darba inspekcijai;
3) Autotransporta direkcijai.
Direktīvas (ES) Nr.2020/1057 5.pants noteic, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas darbā pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi, atturoši un nediskriminējoši. Sankciju apmērs par pārkāpumiem transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas jomā harmonizēts  ar grozījumu projektu Komisijas 2016. gada 18. marta Regulā (ES) Nr. 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu.
Ņemot vērā minēto Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā noteikumu pārkāpšanu. Administratīvā naudas soda apmērs noteikts izvērtējot Autopārvadājuma likumā jau iepriekš noteiktos administratīvā naudas soda apmērus par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā. Tādējādi par pārkāpumiem transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai darbā nosakot līdzvērtīgus, samērīgus, nediskriminējošus, iedarbīgus un atturošus naudas sodus.  
Tāpat tiek noteikta valsts iestāžu kompetence administratīvo sodu piemērošanā. Šobrīd Ceļu satiksmes noteikumi nosaka maksimāli pieļaujamo transportlīdzekļa (transportlīdzekļa sastāva) augstumu (ar kravu vai bez tās), savukārt administratīvā atbildība par transportlīdzekļa noteiktā augstuma pārsniegšanu nav noteikta. Atbildība par transportlīdzekļa augstuma pārsniegšanu ir pielīdzināta esošajai atbildībai par transportlīdzekļa garuma un platuma pārsniegšanu.
Neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām var būtiski ietekmēt ceļu satiksmes drošību, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka satiksmē piedalās droši un visiem tehniskajiem parametriem atbilstoši transportlīdzekļi. Pastiprināta autopārvadājumu kontrole un noteiktie administratīvie sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē preventīvi novērš autopārvadājumu normatīvo aktu pārkāpumus, kas būtiski ietekmē satiksmes drošību uz autoceļiem, kā arī palīdz īstenot vienlīdzīgas konkurences apstākļus starp autopārvadātājiem.

[1] Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kura ir izveidota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”)
 

-

Nē

Uzņēmumi, kas izmanto N kategorijas transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri paredzēti tikai kravu pārvadājumiem un kuru pieļaujamā pilnā masa ir no 2,5 tonnām līdz 3,5 tonnām. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēti autopārvadājumu uzņēmumi, kuri nosūta transportlīdzekļa vadītāju uz Latviju. Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuri veic starptautiskos autopārvadājumus un nosūta  transportlīdzekļu vadītājus darbā uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Nosūtītie transportlīdzekļu vadītāji un kompetentās institūcijas.
 

Transports un uzglabāšana

-

Jā

Nē

Nē

-