Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir veicināt viedo pašvaldību attīstību, ieviešot viedus risinājumus pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā.

Vispārējā kārtība

Esošie reģionālie un globālie attīstības izaicinājumi kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, inovatīvu uzņēmumu zemais īpatsvars reģionos, esošo pašvaldības pakalpojumu klāsta “novecošanās”, augstas pašvaldību pakalpojumu izmaksas, kā arī klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi liek meklēt jaunus veidus, kā pašvaldībām kļūt efektīvākām, modernākām un spējīgām reaģēt uz iedzīvotāju dažādajām vajadzībām, tāpēc nepieciešamas investīcijas pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai un to izmaksu uz vienu iedzīvotāju (pašvaldību klientu) samazināšanai.
Pamatojoties uz Valsts kontroles 2017. un 2019. gadā veikto revīziju pašvaldību maksas pakalpojumu sniegšanā (pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/par-latvijas-republikas-2019gada-parskatu-par-valsts-budzeta-izpildi-un-par-pasvaldibu-budzetiem), secināms, ka pašvaldības Latvijā nevērtē iedzīvotāju pieprasījumu pēc to pakalpojumiem, nepilnīgi uzskaita pakalpojumu izmaksas un tās neanalizē, nenosaka pakalpojumu sniegšanas rezultatīvos rādītājus un nevērtē pakalpojumu sniegšanas rezultātus, līdz ar to viedo risinājumu ieviešana pašvaldību pakalpojumu sniegšanā būtu vērtīgs pienesums pašvaldību funkciju ietvaros veicamo pārvaldes uzdevumu efektivitātes uzlabošanā.

Projektu īstenošana 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.4. pasākuma „Viedās pašvaldības” (turpmāk – 5.1.1.4. pasākums) ietvaros dotu iespēju pašvaldībām novērst Valsts kontroles identificētos trūkumus un paaugstināt pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti, tai skaitā, samazinot pakalpojumu izmaksas uz vienu pašvaldības pakalpojuma lietotāju (klientu) vai samazinot enerģijas patēriņu, vai samazinot pakalpojuma sniegšanā un saņemšanā patērēto laiku. Viedo risinājumu piemēri:

1) izstrādājot pašvaldību ūdens pakalpojumu sniegšanas viedo monitoringa sistēmu, kas uzrauga pakalpojumu izmaksas, apkalpoto klientu skaitu (pieprasījumu), ūdens patēriņu, ūdens zudumus un citus rādītājus, būtu iespējams novērst neefektīvu finanšu pārvaldību konkrētā pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī nodrošināt datu pieejamību un pakalpojuma sniegšanas kontroli un tā efektivitāti;
2) sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā – viedās uzraudzības sistēmas nodrošināšana aprūpējamo klientu mājās un aprūpes iestādēs;
3) infrastruktūras uzturēšanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošana, ieviešot viedos risinājums, piemēram, “drošās telpas” sistēma gaisa kvalitātes uzlabošanai un inficēšanās risku samazināšanai, “zaļās” infrastruktūras attīstība, saules un vēja enerģijas izmantošana publiskajā infrastruktūrā;
4) publisko vietu novērošanas sistēmas iedzīvotāju drošības un sabiedriskās kārtības uzlabošanai, tai skaitā noziedzīgu nodarījumu prevencijai, kas samazinātu vai novērstu negatīvu ietekmi uz vidi, pilnvērtīgāk izmantojot iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas;
5) citi viedie risinājumi, kas attiecīgajā pašvaldībā, tās iestādē vai pašvaldības kapitālsabiedrībā (vai attiecīgajā teritoriālajā vienībā) nav tikuši līdz šim ieviesti, bet pēc to ieviešanas uzlabos sniegto pakalpojumu efektivitāti un samazinās pakalpojumu sniegšanas izmaksas vai primārās enerģijas patēriņu, vai patērēto laiku, salīdzinot ar situāciju pirms projekta.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT) un viedās enerģētikas jomās iespējamas šādas viedo risinājumu attīstīšanas iespējas, ko varētu izmantot arī pašvaldības:

1) izglītības tehnoloģijas un kultūras digitalizācija;
2) elektronika, viedie sensori un lietu internets;
3) lielie dati, tai skaitā viedās pilsētas, sabiedrības drošība un kiberdrošība;
4) energoefektivitātes risinājumi ēkās, viedie tīkli un integrētas energoapgādes sistēmas;
5) atjaunojamo energoavotu un risinājumu integrēšana energosistēmā un publiskajā infrastruktūrā.

IKT jomā projekti nav veidojami tikai iekļaujot IKT risinājumus, piemēram, e-pakalpojumus vai informācijas sistēmu risinājumus. Līdz ar to IKT risinājumus ir būtiski integrēt plašākā viedajā risinājumā, kur nepieciešamības gadījumā būtu iekļautas, piemēram, arī būvniecības darbības, iekārtas un tehnoloģijas pakalpojuma sniegšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, IKT risinājumu, kas nepieciešami viedā risinājuma ieviešanai produktīvajā darbībā, attiecināmo izmaksu limits noteikts līdz 50 procentu apmērā no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām. 

Vienlaikus atbilstoši noteikumu projekta nosacījumiem viedā risinājuma ieviešana, tai skaitā enerģētikas jomā, paredz tādu risinājumu attīstīšanu un ieviešanu, kas atbilstoši viedā risinājuma definīcijai līdz 2023. gada 1. janvārim nav ieviesti vai piemēroti  pašvaldību darbības jomā vienā vai vairākās pašvaldībās. Ievērojot iepriekš minēto, 5.1.1.4. pasākuma ietvaros nav paredzēts atbalstīt standarta pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbus norobežojošajās konstrukcijās, piemēram, fasāžu siltināšana, jumta konstrukciju siltināšana, logu nomaiņa.

5.1.1.4. pasākuma īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam  (turpmāk – Programma), vērtējot  specifisko atbalsta mērķu (turpmāk – SAM) pasākumu saturu un savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu demarkāciju un novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. Ņemot vērā iepriekš minēto, 5.1.1.4. pasākuma ietvaros atbalstu nevarēs saņemt tādiem mērķiem, kuriem atbalsts tiek paredzēts citu Programmas SAM vai pasākumu ietvaros, piemēram, pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

Ievērojot katra SAM un pasākuma mērķi, 5.1.1.4. pasākuma ietvaros tiek nodrošināta sinerģija ar 2.1.1.SAM “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, 1.1.1.SAM “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” un 1.2.3.SAM “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” atbalsta pasākumiem zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem viedo produktu attīstībai.

Lai veicinātu viedos risinājumus ar reģionālā mēroga ietekmi, noteikumu projekts nosaka katra plānošanas reģiona pašvaldībām pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu, nodrošinot, ka katrā plānošanas reģionā tiks ieviesti jauni un inovatīvi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanas  jomās.

Lai nodrošinātu 5.1.1.4. pasākuma īstenošanu, noteikumu projektā paredzēts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgā nozares ministrija (turpmāk – VARAM), sadarbībā ar plānošanas reģioniem veiks projektu ideju priekšatlasi un pirms projektu ideju priekšatlases sniegs projektu iesniedzējiem informāciju par kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiks sniegts atzinums.
Lai saņemtu pozitīvu VARAM atzinumu, ir nepieciešams, lai projektu ideju pieteikumi atbilstu priekšatlases kritērijiem, par kuriem VARAM pēc šo noteikumu stāšanās spēkā informēs visus plānošanas reģionus. VARAM sagatavos priekšatlases procesa īstenošanas vadlīnijas, kuras pirms priekšatlases tiks saskaņotas ar visiem plānošanas reģioniem.
Vienlaikus paredzēts, ka attiecībā uz projektu ideju atbilstības kritērijiem, tiks vērtēts, vai projektu idejas atbilst MK noteikumu nosacījumiem, tai skaitā, vērtējot, piemēram, vai projektos plānotie ieguldījumi tiek veikti pilsētu funkcionālajās teritorijās un vai projekta mērķis un plānotais ERAF finansējums ir saskaņā ar MK noteikumu nosacījumiem. Ja projektu ideju koncepti atbildīs priekšatlases kritērijiem, tad VARAM sniegs pozitīvu atzinumu. Ja projekta ideja neatbildīs priekšatlases kritērijiem, VARAM sagatavos negatīvu atzinumu, iesniedzot to attiecīgajam plānošanas reģionam, pašvaldībai un sadarbības partnerim (ja attiecināms). Attiecībā uz kvalitātes kritērijiem VARAM aicinās plānošanas reģionus, izvērtējot ne mazāk kā trīs projektu idejas, augstāku vērtējumu piešķirt projektu ideju konceptiem, kuros:

a) ir paredzēts, ka viedā risinājuma ieviešana  samazinās projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja sadarbības partneris projekta ietvaros ievieš viedo risinājumu) pakalpojumu izmaksas  uz vienu klientu (euro) par vairāk nekā 10 procentiem, vērtējot pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un pēc projekta pabeigšanas (saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem izmaksu pamatojošiem dokumentiem), vai ir paredzēts, ka viedā risinājuma ieviešana samazinās enerģijas patēriņu (megavatstundās - MWh) par vairāk nekā 10 procentiem, vērtējot enerģijas gada patēriņu projekta īstenošanas jomā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un  pēc projekta pabeigšanas (atbilstoši energosertifikātam vai citiem enerģijas patēriņu pamatojošiem dokumentiem) vai laika patēriņu (stundās - h)par vairāk nekā 10 procentiem (saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem laika ietaupījuma pamatojošiem dokumentiem);
b) paredzētais viedais risinājums ir vērtējams kā inovatīvs Latvijas mērogā (līmenī). Lai pārliecinātos, ka projektā paredzētais viedais risinājums ir vērtējams kā inovatīvs risinājums Latvijas mērogā, projekta iesniedzējs vismaz vienu kalendāro mēnesi pirms projekta idejas iesniegšanas VARAM, projekta ideju iesniedz Latvijas Zinātnes padomei zinātniskās ekspertīzes veikšanai;
c) paredzētais viedais risinājums līdz 2023. gada 1. janvārim nav ieviests vai piemērots pašvaldību darbības jomā vienā vai vairākās Latvijas pašvaldībās, un tas ir plānots dažādās jomās, tostarp, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT risinājumiem vai veicot ieguldījumus viedās enerģētikas jomā, piemēram, vērtējot IKT risinājumu integrēšanu plašākā viedajā risinājumā, būtu iekļaujamas, piemēram, būvniecības darbības, iekārtas un tehnoloģijas pakalpojumu sniegšanai;
d) tiek plānota vai notiek sadarbība uz projektu attiecināmo funkciju vai pakalpojumu īstenošanā ar vairākām pašvaldībām plānošanas reģiona teritorijas ietvaros vai ārpus plānošanas reģiona teritorijas;
e) ir augstāka efektivitāte, ņemot vērā plānoto ERAF finansējuma apmēru attiecībā pret plānoto pakalpojumu izmaksu  samazinājumu uz vienu klientu (euro) vai plānoto ERAF finansējuma apmēru attiecībā pret plānoto enerģijas patēriņa samazinājumu (MWh), vai plānoto ERAF finansējuma apmēru attiecībā pret plānoto laika samazinājumu (h);
f) plānota papildinātība uzņēmējdarbības atbalstam, vērtējot viedā risinājuma izstrādātāja  nozares saistību ar atbalsta iespējām 5.1.1.1. pasākumā “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” (sadarbības iestādē iesniegts projekts, vai projekts iekļauts pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un tam ir pieejams finansēšanas avots).
g) ir atbilstība citos kvalitātes kritērijos, par kuriem projektu iesniedzējus informēs plānošanas reģioni.

Ja projekta ideja atbildīs visiem projektu ideju priekšatlases vērtēšanas kritērijiem un gūs salīdzinoši augstāko vērtējumu pēc kvalitātes kritēriju izvērtēšanas, VARAM sagatavos pozitīvu atzinumu un iesniegs to attiecīgajam plānošanas reģionam, pašvaldībai un sadarbības partnerim (ja attiecināms), kā arī sadarbības iestādei. Sadarbības iestāde pēc pirmā pozitīvā VARAM atzinuma saņemšanas par plānošanas reģiona attīstības programmā iekļauto projekta ideju izsludinās ierobežotu projektu iesniegumu atlasi un nosūtīs uzaicinājumu attiecīgā plānošanas reģiona attīstības programmā paredzētā viena vai vairāku projektu iesniedzējiem iesniegt projekta iesniegumu ierobežotai projektu iesniegumu atlasei. Nosūtot attiecīgo plānošanas reģionu projektu iesniedzējiem uzaicinājumu iesniegt projektu iesniegumus, sadarbības iestāde nosaka projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas katram plānošanas reģionam var būt atšķirīgs, vienlaikus nepārsniedzot 2024. gada 31.decembri.

Rezultāti

Atbalsts 5.1.1. SAM “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” ietvaros plānots, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības stratēģijām – piecām plānošanas reģionu attīstības programmām un tām pakārtotām vietējo pašvaldību attīstības programmām, kurās apskatīti kopējie teritoriju izaicinājumi, paredzot ieguldījumu no dažādiem avotiem – pašvaldību un valsts budžeta, kā arī ES fondiem un citiem finanšu instrumentiem.

Integrēto teritoriālo attīstības stratēģiju īstenošanas rezultātā tiks mazinātas sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem un risināti ar tām saistītie izaicinājumi, tādējādi attīstot uzņēmējdarbības atbalsta un pašvaldību pakalpojumu atbalsta infrastruktūru atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajai teritorijas specializācijai un aktuālajam vietējo iedzīvotāju un komersantu pieprasījumam.

Noteikumu projekta izpratnē integrēta teritoriju attīstības stratēģija ir plānošanas reģiona attīstības programma, ko saskaņā ar Teritoriju attīstības plānošanas likumu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam un plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, pamatojoties uz attiecīgajā plānošanas reģiona teritorijā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, kā arī ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas. Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, to īstenošanai paredzēto pasākumu kopumu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

5.1.1.4. pasākuma atbalstāmās darbības un sasniedzamie rādītāji ir plānoti saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587  “Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” un sniegs ieguldījumu pašvaldību darbības efektivitātes uzlabošanā, veicinās pieprasījumu pēc inovatīviem risinājumiem publiskajā sektorā, sekmējot pašvaldību, uzņēmumu un zinātnisko institūciju sadarbību, kā arī pašvaldību klientu skaita pieaugumu un sabiedrība informētību. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtiska loma sabiedrības informētības veicināšanā un pašvaldību klientu skaita pieaugumā ir arī ir arī sociālās inovācijas piemērošanai, attīstības plānošanas un īstenošanas procesos iesaistot gan uzņēmējus, gan zinātniskās pētniecības darbā iesaistītos, gan pilsoniskās sabiedrības grupas un pašvaldību iedzīvotājus, lai identificētu aktuālākos izaicinājumus un iespējamos risinājumus to pārvarēšanā.

Noteikumu projektā noteikti līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzamie rādītāji, tai skaitā nacionālie rādītāji, kas noteikti, lai novērtētu projekta ietvaros paredzēto darbību ieguldījumu 5.1.1.4. pasākuma mērķa sasniegšanā:
1) īstenoti vismaz pieci viedie risinājumi;
2) vismaz piecās pašvaldībās projekta īstenošanas rezultātā par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu  (euro) vai enerģijas patēriņš (MWh) vai laiks (h) projekta īstenošanas jomā.
Vienlaikus Programmā noteikts iznākuma rādītājs – atbalstītas vismaz piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas. Par integrētām teritoriālās attīstības stratēģijām ir uzskatāmas piecas plānošanas reģionu attīstības programmas, kas ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti. 
 
Pakalpojumu izmaksu samazinājumu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa samazinājumu (MWh), vai laika patēriņa samazinājumu (h) projekta īstenošanas jomā atbilstoši projekta mērķim vērtē, ņemot vērā finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja sadarbības partneris projekta ietvaros ievieš viedo risinājumu) pakalpojuma, kura sniegšanai pašvaldība plāno ieviest viedo risinājumu, izmaksu uz vienu klientu vai enerģijas patēriņa, vai laika patēriņa vērtību projekta īstenošanas jomā kalendāra gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādei vai pakalpojuma izmaksu vidējo rādītāju uz vienu klientu (periodā līdz trīs gadiem) pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, un rādītājus sasniedz ne vēlāk kā divu gadu periodā pēc projekta pabeigšanas. Vienlaikus mērķa rādītājus sasniedz viedā risinājuma ieviešanas rezultātā un (apzināti un mērķtiecīgi) nepasliktinot citus apstākļus projekta īstenošanas jomā, piemēram, ēkas darbību un tās uzturēšanas apstākļus. Pakalpojumu izmaksu aprēķinā tiek ņemti vērā inflācijas rādītāji (pēc Centrālās statistikas pārvaldes aktuālajiem datiem) attiecīgajā projekta īstenošanas jomā. Ja iespējams, piemēro konkrētai preču un pakalpojumu grupai noteikto inflācijas rādītāju, nevis kopējo vidējo inflācijas rādītāju valstī.  Projektā plānotais primārās enerģijas patēriņa samazinājums tiek noteikts saskaņā ar ēkas energosertifikātu, ja tāds tiek izdots pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un pēc projekta pabeigšanas, vai saskaņā ar pārskatiem, kuros tik fiksēti citu uzskaites ierīču dati vai avoti, kas ir pārbaudāmi un izsekojami pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un pēc projekta pabeigšanas, tai skaitā dati, kas apliecina pašvaldības pakalpojuma klientu skaitu. Projektā plānoto laika patēriņa samazinājumu projekta īstenošanas jomā  nosaka pašvaldībai kā pakalpojuma sniedzējam vai pašvaldības klientam pakalpojuma saņemšanai, iesniedzot patērētā laika aprēķinu un to pamatojošos dokumentus, piemēram, uzskaites sistēmu datus. Pakalpojuma izmaksu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (MWh) kalendāra gada, vai laika patēriņa (h) vērtību  pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādei projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) norāda projekta iesniegumā, norādot datus atsevišķi par projekta iesniedzēju un katru no sadarbības partneriem, ja viedais risinājums tiek ieviests sadarbības partnera darbības jomā, pievienojot arī datus pamatojošos dokumentus, piemēram, energosertifikātus, rēķinus,  atskaites, sistēmas izrakstus, dienesta atskaites vai citus pārskatus, kuros tiek fiksēti uzskaites ierīču dati vai avoti un pašvaldības pakalpojuma klientu skaits, kas ir pārbaudāmi (pārbaudot avotu ticamību) un izsekojami pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un pēc projekta pabeigšanas. Plānoto samazinājumu nosaka, ņemot vērā aktuālā kalendāra gada rādītāja vērtību pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādei vai perioda līdz trīs gadiem pirms projekta iesnieguma  iesniegšanas sadarbības iestādei vidējo vērtību un salīdzinot ar rādītāja vērtību, kas radusies ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, bet nepārsniedzot 2029. gada 31.decembri  (uzskaites datus, aprēķinus un pamatojošos dokumentus projekta beigās pārbauda atbilstoši projekta iesniegumā norādītajai datu uzskaites un aprēķina metodei, pārbaudot datu ticamību un sasniegtā rezultāta rādītāja vērtības atbilstību projekta iesniegumā norādītajam). Sadarbības iestāde pakalpojuma sniegšanas izmaksu samazinājumu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa samazinājumu (MWh), vai laika patēriņa samazinājumu (h) projekta īstenošanas rezultātā aprēķina, no pakalpojuma, kura sniegšanā ir ieviests viedais risinājums,  sākotnējo izmaksu summas uz vienu klientu (euro),  sākotnējā enerģijas patēriņa (MWh) rādītāja vērtības vai sākotnējās patērētā laika (h) vērtības, kas ir aprēķināta un pamatota projekta iesniegumā,  atņemot aktuālo izmaksu rādītāja vērtību uz vienu klientu, aktuālo enerģijas patēriņa rādītāja vērtību vai aktuālo laika patēriņa rādītāja vērtību, kuru finansējuma saņēmējs aprēķinājis pēc sākotnēji izvēlētās metodes un pamatojis noslēguma pārskatā, un dalot rezultātu ar sākotnēju izmaksu rādītāja vērtību, enerģijas patēriņa rādītāja vērtību vai laika patēriņa vērtību saskaņā ar formulu:

Sm%=((Sv-Gv) / Sv)×100, kur

Sm% – pakalpojuma izmaksu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (MWh), vai laika patēriņa (h) procentuālais samazinājums projekta īstenošanas jomā;
Sv – pakalpojuma izmaksu uz vienu klientu (euro) vai  enerģijas patēriņa (MWh), vai laika patēriņa (h)  sākotnējā vērtība pirms projekta īstenošanas;
Gv – pakalpojuma izmaksu uz vienu klientu (euro) vai  enerģijas patēriņa (MWh), vai laika patēriņa (h) gala vērtība pēc projekta īstenošanas.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros iesniedz ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu un projekta īstenošanai var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus, kas ir cita Latvijas pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība vai plānošanas reģions. Projekta iesniegumā norāda plānoto sadarbības partneru skaitu (ja attiecināms), partnerības nepieciešamības pamatojumu, plānotās darbības, kuras projektā veiks sadarbības partneris un finansējuma apjomu, kas projekta ietvaros tiks novirzīts sadarbības partnerim. Ja viedais risinājums tiek ieviests sadarbības partnera darbības jomā, tad sadarbības līgumā norāda arī sadarbības partnera sasniedzamos rādītājus. Šī noteikumu projekta 13. punktā minētie rādītāji pie nosacījuma, ka identisks viedais risinājums tiek ieviests vairāk nekā vienā pašvaldībā, ir uzskatāmi par sasniegtiem, ja katrā pašvaldībā, kurā tiek ieviests viedais risinājums, tiek sasniegti šī noteikumu projekta 13. punktā minētie rādītāji. Projekta iesniegumam pievieno  dokumentāciju, kas apliecina sadarbības partnera īpašuma vai valdījuma tiesības uz nekustamo īpašumu, intelektuālo īpašumu vai cita veida īpašumu, kurā plānots īstenot projekta darbības (ja attiecināms un ja informācija par minētajām tiesībām nav pieejama publiskajos reģistros).

Lai sasniegtu 5.1.1.4. pasākuma mērķi, noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs, kas pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms), projekta ietvaros attīsta vismaz vienu šī noteikumu projekta 10. punktā minēto viedo risinājumu, nepieciešamības gadījumā veicot inovatīvu risinājumu iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem nosacījumiem, tai skaitā, paredzot iespēju finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) veikt inovāciju iepirkumu, izmantojot, piemēram, partnerības procedūru, lai  paplašinātu potenciālo viedo risinājumu izstrādātāju loku, tai skaitā arī zinātniskās institūcijas, nodrošinot pašvaldībai ilgtermiņa iespējas jaunu inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādei un turpmākai iegādei. Vienlaikus finansējuma saņēmēji tiek aicināti iepirkuma veidus un pieejas izvēlēties atbilstoši pašvaldības autonomās funkcijas, kuras ietvaros ir plānots uzlabot pakalpojuma efektivitāti un samazināt pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai laika patēriņu (h) vai enerģijas patēriņu (MWh), specifikai, attiecīgi projektā paredzot, piemēram,  pirmskomercializācijas posma iepirkuma vai inovatīvu risinājumu iepirkuma veikšanu  atbilstoši Ekonomikas ministrijas  izstrādātajām vadlīnijām inovāciju iepirkuma īstenošanai, kas pieejamas Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Inovācijas iepirkums”.

Noteikumu projekts paredz arī nosacījumu par saņemtu Latvijas Zinātnes padomes zinātniskās ekspertīzes atzinumu par to, ka projektā plānotais viedais risinājums ir inovatīvs risinājums Latvijas mērogā.

Ja projektā plānots attīstīt IKT risinājumus, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka plānotais risinājums atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteiktajam IKT risinājums ir saskaņots ar VARAM kā par informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanu, koordināciju un pārvaldību atbildīgo nozares ministriju.

Intelektuālā īpašuma tiesības uz projekta ietvaros attīstīto viedo risinājumu pieder finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), un to nosaka sadarbības līgumā, tehniskajā specifikācijā un iepirkuma līgumā, vienlaikus intelektuālā īpašuma valdījuma un lietošanas tiesības, tai skaitā autortiesības un rūpnieciskā īpašuma tiesības, finansējuma saņēmējs izvērtē jau vajadzības noteikšanas (projekta idejas koncepta sagatavošanas posmā) un iepirkuma plānošanas posmā, sadarbības līgumā (ja attiecināms), tehniskajā specifikācijā un iepirkuma līgumā nosakot intelektuālā īpašuma valdījuma un lietojuma tiesību nosacījumus atbilstoši Publisko iepirkumu likumā, Zinātniskās darbības likumā, Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā, Autortiesību likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un MK 2015. gada 28.jūlija noteikumos Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” noteiktajām prasībām un izvērtējot intelektuālā īpašuma veidu, finansējuma saņēmēja riskus, ieguvumus un zaudējumus sabiedrībai kopumā, ņemot vērā nākotnes vajadzības pēc projekta ietvaros attīstītā inovatīvā risinājuma pielāgošanas, mainīšanas vai tā ekspluatācijas uzticēšanas citam pasūtītājam, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktās prasības rīcībai ar publiskas personas mantu. Vienlaikus, sagatavojot inovācijas iepirkuma dokumentāciju, iepirkuma līgumā paredz nosacījumu, ka iepirkuma izpildītājs ir tiesīgs rīkoties ar intelektuālo īpašumu, jo šādas tiesības izpildītājam nepieciešamas, piemēram, lai veiktu iepirkuma līguma izpildi vai viedā risinājuma uzlabojumus nākotnē. 

Atbalstāmās darbības un izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” noteiktajam intervences kodam – 168 “Publisku vietu fiziska atjaunošana un drošība”.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar viedā risinājuma izstrādi vai iepirkumu un tā integrāciju publiskajā infrastruktūrā, lai uzlabotu pašvaldību autonomo funkciju izpildi un pakalpojumu sniegšanu. Pasākuma ietvaros pieļaujams, ka pašvaldību autonomo funkciju izpildes uzlabošanai nepieciešamie viedie risinājumi tiek integrēti esošos pašvaldības pakalpojumos vai, ja nepieciešams, jaunos pakalpojumos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek uzlabota vismaz viena pašvaldības autonomās funkcijas izpilde un projekts atbilst pasākuma ietvaros noteiktajam mērķim un sasniedzamajiem rādītājiem.

5.1.1.4. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina cilvēku vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Projekta ietvaros ir atbalstāmi ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā, kas nepieciešami viedā risinājuma attīstīšanai, piemēram:

1) lietu interneta (Internet of Things – IoT) platformu un sensoru attīstīšana;
2) informācijas tehnoloģiju platformas darbība pašvaldībās, atvērto datu vai datu koplietošanas un apmaiņas sistēmas, drošības un kiberdrošības uzraudzības sistēmas, IKT risinājumu integrēšana plašākā viedajā risinājumā, kombinējot ar ieguldījumiem  būvniecībā, iekārtās un tehnoloģijās pakalpojumu sniegšanai;
3) pašvaldības fiziskā infrastruktūra, kurā integrē projekta ietvaros attīstīto viedo risinājumu, piemēram, publiski pieejami koplietošanas ceļi, pašvaldību transports, ūdens un enerģijas apgāde, notekūdeņi, ēkas un telpas, ielu apgaismojums un citi.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības izmaksu likme desmit procentu apmērā no noteikumu projekta 36. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 36.9. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās vadības personāla atlīdzības izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.
Projekta vadības personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1.   tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2.  tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3. tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 5.1.1.4. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 5.1.1.4. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējās izmaksas (ERAF finansējuma un pašvaldību līdzfinansējuma paredzamās izmaksas vidēji no 235 294 euro līdz 3 654 000  euro), projektu vadības nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu robežās no 21 103 euro līdz 327 713 euro (tai skaitā ERAF finansējums no 17 937 euro līdz 278 556 euro) atkarībā no projektam plānotā finansējuma (tai skaitā atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas).
Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz sekojošu vadības personāla darbinieku iesaiste:
1) vecākais projekta vadītājs (39.1. IV A amatu saime, 11. mēnešalgu grupa), ņemot vērā pasākuma ietvaros iespējamo projektu sarežģītības pakāpi, kur būtu nepieciešama ne tikai projekta administratīvo darbību vadība, bet arī izpratne par projekta saturisko pusi (inovatīvā risinājuma attīstības un ieviešanas progresu) ;
2) grāmatvedis(17 III amatu saime, mēnešalgu grupa 8);
3)  jurists (24 II amatu saime, mēnešalgu grupa 10), ņemot vērā potenciālo sadarbības līgumu sarežģītību, kas ietvertu tai skaitā intelektuālā īpašuma jautājumus;
4) eksperts, jomas analītiķis (20.6 III amatu saime, mēnešalgu grupa 10), ņemot vērā nepieciešamību veikt pašvaldības pakalpojumu efektivitātes  analīzi, kā arī plānoto rādītāju vērtību aprēķinus atkarībā no projektā izvēlētā viedā risinājuma un pašvaldības pakalpojuma jomas.

 Algu likmes minētajam vadības personālam tiek noteiktas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto un vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, šī finansējuma ietvaros projekta īstenošanas laikā (indikatīvi 3 līdz 5 gadu periodā) atkarībā no projekta kopējām izmaksām vidēji viena projekta ietvaros projekta vadības personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības personāla atlīdzībai indikatīvi no 0,3 līdz 3,9 slodzēm.
Savukārt, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projektu īstenošanā iesaistītajam personālam, lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, gadījumā, ja personāla atlīdzības izmaksas pārsniedz noteikto desmit procentu likmi, papildu  finansējums iepriekš minētajam projekta vadības personālam, kā arī papildu personālam (piemēram, iepirkumu speciālists, projekta vadītāja asistents, būveksperts), nepietiekama ERAF finansējuma gadījumā būtu nodrošināms finansējuma saņēmējam sava esošā budžeta ietvaros.
Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no viedā risinājuma attīstības un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.

 Vienotā likme 15 procentu apmērā no  projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām tiek piemērota  projekta netiešo attiecināmo izmaksu, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, noteikšanai. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai iestāde varētu darboties un kas nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Projekta vadības netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst, piemēram, kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas, telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas.

Vienlaikus noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā, ka līdzīgi pasākumi viedo risinājumu attīstīšanai pašvaldību funkciju nodrošināšanai un pārvaldes uzdevumu izpildei vēl nav īstenoti, līdz ar to nav pieejami dati par izmaksām viedo risinājumu izstrādei un ieviešanai produktīvajā darbībā Pašvaldību likuma 4.pantā noteikto autonomo pašvaldības funkciju ietvaros. Līdz ar to, ņemot vērā pasākuma ietvaros paredzēto viedo risinājumu dažādību un sarežģītību, kas paredz arī attiecināmo izmaksu pozīciju dažādību, tai skaitā, ievērojot to, ka atkarībā no izvēlētā viedā risinājuma, kuru projekta ietvaros plānots attīstīt, gatavības līmeņa (technology readiness level – TRL) un jomas (piemēram, IKT joma), iepirkumi var būt veicami pa daļām, tai skaitā, veicot gan pakalpojumu, gan preču iepirkumus, lai nodrošinātu viedā risinājuma izstrādi, attīstīšanu, ieviešanu produktīvajā darbībā un viedā risinājuma ieviešanai produktīvajā darbībā nepieciešamo infrastruktūras uzbūvi (ja nepieciešams).

Pasākuma ietvaros paredzēts, ka neparedzētie izdevumi ir projekta attiecināmās izmaksas un nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām, ņemot vērā to, ka pasākuma ietvaros paredzēts īstenot sarežģītus projektus, kuros tiek veikts inovatīvu risinājumu ieviešana pašvaldību izmaksu uz vienu klientu, enerģija patēriņa vai laika patēriņa samazināšanai projektu īstenošanas jomā, ievērojot to, ka atbalsts tiek sniegts pašvaldības pakalpojumu vai pārvaldes uzdevumu, kas izriet no Pašvaldību likuma 4.pantā minētajām pašvaldību autonomajām funkcijām, sniegšanai.

Izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1.janvāra, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja, tās veiktas pēc 2021. gada 1.janvāra. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060  64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Lai novērstu dubultā finansējuma risku,  finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas (tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu uzskaiti) uzskatāmu nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.   

Paredzēts, ka 5.1.1.4. pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts pilsētu funkcionālajās teritorijās (Functional urban area), kas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (pilsētas) atbilstoši stratēģijā “Latvija 2030” noteiktajam un to apkārtējās teritorijās, starp kurām ir ikdienas darba spēka migrācija un kopīgs pakalpojumu tīkls. Lai nodrošinātu teritoriālo pieeju plānošanā, konkrētas pilsētu funkcionālās teritorijas, balstoties uz vienotu definīciju, tiek noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās, ko izstrādājuši plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprinājusi attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome.

5.1.1.4. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti VARAM kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgās nozares ministrijas saskaņotie plānošanas reģionu attīstības programmās paredzētie projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās  teritorijās.

Finansējuma saņēmējs pasākuma ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz pasākuma ietvaros sasniedzamajiem rādītājiem, tai skaitā par ieviesto viedo risinājumu skaitu un par izmaksu uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņa (MWh), vai laika patēriņa (h) samazinājumu projekta īstenošanas jomā.

Finansējuma saņēmējs pasākuma ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu  rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā:
a) par iepirkumiem, kuros piemēroti zaļā publiskā iepirkuma principi (princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” un “Klimatdrošināšana”);
 b) ja projektā plānota neizmantojamas būves vai lietošanai bīstamas ēkas vai citu vidi degradējošu objektu nojaukšana – par iepirkumiem, kuros piemērots “aprites cikla skatījums” (princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”);
c) ja projektu plānots īstenot enerģētikas jomā, par objektu skaitu, kuros samazināts primārās enerģijas patēriņš (princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā”);
d) ja projektā plānota infrastruktūras attīstība viedā risinājuma ieviešanai produktīvajā darbībā, par siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk - SEG) samazinājuma vai oglekļa dioksīda piesaistes vērtībām (SEG emisiju samazinājuma aprēķina kalkulators pieejams te: https://klimatam.lv/iespejas/seg-aprekinasana/aptuvenam-novert-privatp/) (princips “Klimatdrošināšana”).

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām.

Finansējums 

5.1.1.4. pasākuma ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18 270 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 15 529 500 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 2 740 500 euro. Maksimālā plānotā ERAF atbalsta intensitāte ir 85 procenti. 

5.1.1.4. pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts jomās, kas tieši saistītas ar Pašvaldību likuma (spēkā no 2023.gada 1.janvāra) 4.pantā noteikto autonomo funkciju īstenošanu un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu un pašvaldību pakalpojumu izpildi.

5.1.1.4. pasākumam tiek piemērota teritoriālā pieeja, kas nozīmē, ka ieguldījumi veicami pilsētu funkcionālajās teritorijās un kopējais pieejamais ERAF finansējums tiek sadalīts pieciem plānošanas reģioniem vienādās daļās – katram ne vairāk kā 3 105 900 euro.

Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un projektam pieejamais maksimālais ERAF finansējums ir 3 105 900 euro.

Ņemot vērā pasākuma ietvaros sasniedzamo rādītāju un iespējamo viedo risinājumu dažādību, kas paredz tai skaitā inovāciju iepirkumu, preču un pakalpojumu iepirkumu, kā arī būvdarbu iepirkumu (ja nepieciešams) un, ievērojot nepieciešamību nodrošināt rādītāju aprēķinus, kā arī inovācijas atbilstību Latvijas mērogam, pasākuma ietvaros paredzēts, ka finansējuma saņēmējs pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas var iesniegt sadarbības iestādē avansa pieprasījumu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma, pamatojot plānotā avansa apmēru un finansējuma saņēmēja spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (finansējuma saņēmējam ir pabeigts  iepirkums un iesniegti iepirkumu pamatojošie dokumenti). Vienlaikus avansa un starpposma maksājumu kopsumma projekta ietvaros nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi.

Finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī noteikumu projekta  43. punkta nosacījumiem.  Minētais nosacījums tiks kontrolēts sadarbības iestādes civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu ietvaros un ir nepieciešams, ņemot vērā, ka saimnieciskā gada ietvaros gada noslēgumā veidojas apjomīgi atlikumi pašvaldību pieprasītajos avansa apjomos, kas netiek iztērēti iepriekš solītajā apjomā un termiņos. Minētais nosacījums attiecībā uz avansa pieprasījuma piesaisti saimnieciskajam gadam nepieciešams, lai jau preventīvi veidotu finanšu izlietojumu disciplinējošus pasākumus.

Līdz 2024. gada 31.decembrim neizmantoto katram plānošanas reģionam pieejamo ierobežotas projektu iesniegumu atlases finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, novirza prioritāri (dod priekšroku) plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju (pēc pēdējiem aktuālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par pēdējo aktuālo kalendāra gadu) papildu projektu īstenošanai.   Pēc šādas pieejas, ja reģionam ar zemāko iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju nav papildu projektu, tad tiek izskatīts nākamais reģions ar nākamo zemāko iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, kuram ir papildu projekti īstenošanai - pēc šādas pieejas secīgi var tikt izskatīti visi pieci plānošanas reģioni.

Pasākuma ietvaros nav paredzēts elastības finansējums, savukārt, lai prioritātes un fonda līmenī būtu iespējams nodrošināt 5.1.1.speficiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” noteikto elastības finansējuma apjomu, elastības finansējumu ir paredzēts 5.1.1.specifiskā atbalsta mērķa 5.1.1.1. pasākumam “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” ietvaros.

Princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts neapdraud principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) 5.1.1.4. pasākumam noteiktos vides principus un tiem pakārtotajiem kritērijiem:

Lai nodrošinātu iepriekš minētā NBK principa ievērošanu, paredzētas vairākas atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu pozīcijas, kā arī tiks paredzēti attiecīgi projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un ievēroti nacionālie normatīvie akti vides un klimata jomā, piemēram, attiecībā uz NBK principa kritēriju “klimata pārmaiņu mazināšana un uz horizontālā principa “Klimatdrošināsana” ievērošanu, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas” tiks ievērota prasība par zaļo publisko iepirkumu, tai skaitā, nodrošinot, ka pasākuma ietvaros iegādātā IKT aparatūra un iekārtas (ja attiecināms) būs energoefektīvas, saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” , kā arī finansējuma saņēmējs ņem vērā plānoto ieguldījumu infrastruktūras, piemēram, būvju vai iekārtu ekspluatācijas, ietekmi uz enerģētiku un vidi un šajā nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu.

Attiecībā uz NBK principa kritēriju “pielāgošanās klimata pārmaiņām” un uz horizontālā principa “Klimatdrošināsana” ievērošanu projektos plānotās atbalstāmās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi uz klimatu, cilvēkiem un dabu, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Ja projektā plānota infrastruktūras attīstīšana viedā risinājuma ieviešanai produktīvajā darbībā, projekta iesniedzējs izvērtē klimata risku, piemēram, aplūšanas, pārkaršanas  un enerģijas pieprasījuma pieauguma risku, ietekmi uz minēto infrastruktūru, kā arī projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu (SEG samazināšanu vai oglekļa dioksīda piesaisti).  Vienlaikus noteikumu projekts paredz ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā ar IKT risinājumiem, tādējādi ne tikai uzlabojot pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti, bet arī samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju drošību un veselību, piemēram, ieviešot viedos risinājumus gaisa kvalitātes kontrolei un uzlabošanai, vai ieviešot informācijas sistēmu risinājumus, kas ļaus pakalpojumus saņemt attālināti, nedodoties uz pašvaldības iestādēm, tādējādi samazinot degvielas patēriņu, izmantojot transportlīdzekļus, kā arī, samazinot papīra kā informācijas nesēja izmantošanu, tiks samazināts  nepieciešamais resurss – koks, kas nepieciešams papīra ražošanai, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.

Attiecībā uz NBK principa kritēriju “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu”, plānots atbalstīt projektus, kuros finansējuma saņēmējs nodrošina MK 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punkta prasību ievērošanu, un projekta iesniedzējs ir pievienojis apliecinājumu, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai). Ja projektā plānota neizmantojamas būves vai lietošanai bīstamas ēkas vai citu vidi degradējošu objektu nojaukšana, veicot iepirkuma procedūru ir piemērojams zaļā publiskā iepirkuma princips “aprites cikla skatījums”.

Attiecībā uz NBK principa kritēriju “piesārņojuma novēršana un kontrole” plānots, ka gadījumā, ja paredzēta infrastruktūras attīstība vai būvniecības darbības, finansējuma saņēmējs ievēro Likumā par piesārņojumu notiktās prasības, kuru ievērošanas uzraudzību veic Valsts vides dienests. 

Attiecībā uz NBK principa kritēriju “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” plānots, ka jaunas infrastruktūras attīstība vai būvniecības darbības netiek plānotas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām. Pārbaudi veic - Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē (https://www.daba.gov.lv/lv/par-ipasi-aizsargajamam-dabas-teritorijam), Dabas datu pārvaldes sistēmā (https://ozols.gov.lv/pub) vai teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_106), kā arī atbilstoši likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām noteiktajam to kontrolē Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts vides dienests.

Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums

Gadījumos, kad vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešams veikt iepirkumu, projektu iesniedzēji veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”. Veicot iepirkumus, tai skaitā inovatīvu risinājumu iepirkumu vai iepirkumu par būvdarbu veikšanu, finansējuma saņēmējs  īsteno atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā MK 2015. gada 16. jūlija rīkojumā Nr. 393 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam” noteiktajiem pamatprincipiem.

Terminu skaidrojums

Šo noteikumu izpratnē ar terminu “inovācija” saprot procesu, pakalpojumu vai produktu, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas produktā vai pakalpojumā (jauninājumā). Vienlaikus publiskajā sektorā, tai skaitā pašvaldību darbības jomā, ar terminu “inovācija” saprot uzlabotu publisko pakalpojumu sniegšanas veidu, procesu, metodes, tai skaitā ieviešot jaunas tehnoloģijas vai risinājumus vai būtiski uzlabojot esošos risinājumus pašvaldību autonomu funkciju īstenošanā, tādējādi būtiski uzlabojot pašvaldību sniegto no autonomajām funkcijām izrietošo pārvaldes uzdevumu vai pakalpojumu efektivitāti (samazinot pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu vai enerģijas patēriņu, vai patērēto laiku), vienlaikus radot vērtību (kvalitatīvus pakalpojumus) sabiedrībai.

Viedais risinājums šo noteikumu izpratnē ir inovatīvs risinājums vai tehnoloģija jeb procesa, pakalpojuma vai produkta inovācija, kas uzlabo pašvaldības sniegto pakalpojumu efektivitāti un par kuru ir saņemts Latvijas Zinātnes padomes zinātniskās ekspertīzes atzinums, ka projektā paredzētais risinājums ir vērtējams kā inovatīvs risinājums Latvijas mērogā. Vienlaikus projekta ietvaros plānotais viedais risinājums līdz 2023. gada 1. janvārim nav ieviests vai piemērots vienas vai vairāku Latvijas pašvaldību administratīvajās teritorijās autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu vai pakalpojumu izpildes jomā, bet tas var būt pilotprojektā jeb ierobežotā mērogā, teritorijā vai risinājumā ieviests citā Latvijas pašvaldībā, kas nav projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms).
Pilotveida projekts šo noteikumu izpratnē ir eksperimentāls (izmēģinājuma) projekts, ko parasti izmēģina pirms liela mēroga projekta īstenošanas.Vienlaikus par pilotveida projektu var tikt uzskatīts viedais risinājums, kas jau ir ieviests tikai vienā jomā, bet tā mērogs projekta ietvaros tiek paplašināts uz citām jomām, piemēram,  vienas pašvaldības vienas bibliotēkas darbībā ieviestais viedais IKT risinājums tiek paplašināts uz citām jomām un tiek ieviests vienas pašvaldības visās izglītības iestādēs.  

Jauna tehnoloģija šo noteikumu izpratnē ir izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā, kas uzlabo pašvaldības pakalpojumu sniegšanas procesu vai metodes, kas ir jaunas vai uzlabotas nacionālā vai reģionālā līmenī, piemēram, jauns produkts programmatūras jomā.

Jauns produkts programmatūras jomā šo noteikumu izpratnē ir produkts vai pakalpojums, kura izstrāde ir atkarīga no tehnoloģiskas nenoteiktības atrisināšanas programmēšanā vai programmatūras lietojumā, tai skaitā radītajā tehnoloģijā vai procesā, kā rezultātā rodas jaunas zināšanas. Ja produkta vai pakalpojuma novitāte, tehnoloģiskas nenoteiktības risinājums un jaunas zināšanas netiek radītas programmatūras lietojumā, tad tā atbilst šādiem nosacījumiem:

1) jaunas operētājsistēmas vai programmēšanas valodas izstrāde;
2) uz oriģinālām tehnoloģijām pamatotas jaunas meklētājprogrammas izstrāde un ieviešana;
3) konfliktu risināšanas aktivitātes aparatūrā vai programmatūrā, pamatojoties uz sistēmas vai tīkla pārprojektēšanas procesu;
4) jauna vai efektīvāka algoritma izveide, pamatojoties uz jauniem paņēmieniem;
5) jauna un oriģināla šifrēšanas vai drošības paņēmiena izveide.

Informācijas sistēmas lietotājs šo noteikumu izpratnē ir administrators vai informācijas sistēmas lietotājs, kurš, izmantojot informācijas sistēmu, nodrošina pakalpojumu sniegšanu.

Jauns process šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības līmenī  jauns vai būtiski uzlabots process, kuru var ieviest tirgū jeb kuru var pārņemt citas pašvaldības Latvijā un ārvalstīs. Būtiski uzlabojumi ir, piemēram, jaunu funkciju pievienošana, funkcionālo īpašību un lietojuma uzlabošana, tai skaitā kvalitātes paaugstināšana, finansiālā pieejamība, lietojamības, ērtuma uzlabošana, ekonomiskāka izmantošana, izturības palielināšana.

Projekta īstenošanas joma šo noteikumu izpratnē ir konkrēts pašvaldības pakalpojums, tā sniegšanas veids vai apjoms, pārvaldes uzdevums vai pašvaldības autonomā funkcija, kuras uzlabošanai projekta ietvaros tiek ieviests viedais risinājums. Atkarībā no projektā plānotā viedā risinājuma veida un pakalpojuma, kura sniegšanā viedais risinājums tiek ieviests, rezultāta rādītājs var tikt rēķināts vai nu par visu pašvaldībā esošo attiecīgo jomu (piemēram, visu izglītības iestāžu informācijas sistēmu izmaksas, ja projekts skar visas pašvaldības izglītības iestādes) vai par konkrētu pakalpojuma veidu un apjomu, piemēram, atsevišķā iestādē vai atsevišķā teritorijā, ja viedais risinājums skar tikai vienas pašvaldības iestādes vai teritorijas uzturēšanas pakalpojuma izmaksas (euro),  enerģijas patēriņu (MWh) vai patērēto laiku konkrēta pakalpojuma sniegšanā vai saņemšanā (h).  

Projekta vadības personāls šo noteikumu izpratnē nozīmē, ka infrastruktūras projektam nepieciešamie specifiskie pakalpojumi netiek iepirkti kā ārpakalpojums, bet speciālists tiek algots projekta ietvaros, piemēram, tehnisko specifikāciju sagatavošanā, tirgus izpētē un projekta dokumentācijas sagatavošanā iesaistītais personāls.

Termins “plānošanas reģiona teritorija” attiecas uz Reģionālās attīstības likumā un MK 2021. gada 22.noteikumos Nr.418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” noteiktajiem plānošanas reģioniem un tajos ietilpstošajām pašvaldībām. Šajos noteikumos paredzētais finansējuma sadalījums plānošanas reģionu teritorijām nozīmē, ka  vienā plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību, kas ir projektu iesniedzēji, projektu iesniegumu kopējā ERAF atbalsta summa nepārsniedz 3 105 900 euro, tai skaitā gadījumos, kad projekta ietvaros tiek piesaistīts sadarbības partneris no cita plānošanas reģiona teritorijas.


Inovatīvu risinājumu iepirkums šo noteikumu izpratnē ir:
1) gatavu inovatīvu produktu, procesu vai pakalpojumu iepirkums, kuri jau eksistē tirgū;
2) gatavu inovatīvu produktu, procesu vai pakalpojumu iepirkums, kuri vēl nav plaši komercializēti vai neeksistē tirgū;
3) tirgū neeksistējošu produktu izstrādes pakalpojuma iepirkums (inovāciju procesa iepirkums), kurā pasūtītāja vajadzību risināšanai, iepērkot pētniecības un attīstības pakalpojumu (turpmāk – P&A), tiek attīstīts tirgū vēl neeksistējošs vai būtiski uzlabots inovatīvs risinājums.

Inovāciju iepirkums atbilstoši Ekonomikas ministrijas vadlīnijām Inovāciju iepirkuma īstenošanai (pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11394/download) ir jebkurš iepirkums, kas atbilst vienam vai abiem šādiem aspektiem:

1) inovāciju procesa — P&A  pakalpojumu — un tā (daļēju) rezultātu iepirkums, kurā pasūtītāja vajadzību risināšanai tiek attīstīts tirgū vēl neeksistējošs vai būtiski uzlabots produkts, pakalpojums vai process;
2) citu personu radīto inovāciju rezultātu iepirkums, kur pasūtītājs rīkojas kā pirmlietotājs un pērk inovatīvu produktu, pakalpojumu vai procesu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sagatavotajām vadlīnijām inovāciju iepirkuma veikšanai, organizējot inovāciju iepirkumu iespējams piemērot visas Latvijas normatīvajos aktos noteiktās iepirkuma procedūras un iepirkumu veidus, iepērkot, piemēram, ne tikai inovāciju attīstības procesu, bet arī inovāciju rezultātus. Līdz ar to jau iepirkuma plānošanas posmā ir būtiski izvērtēt labāko veidu, kā sasniegt iepirkuma rezultātu, piemēram, atkarībā no iepirkuma priekšmeta un mērķa, izvēloties organizēt, piemēram, atklātu konkursu vai slēgtu konkursu (gadījumos, kad iepērkamais risinājums ir skaidri zināms un aprakstīts tehniskajā specifikācijā), konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu (gadījumos, kad pasūtītājam nav skaidri definētas prasības vai trūkst zināšanas par potenciālajiem risinājumiem un sarunu laikā pretendenti var pielāgot savus piedāvājumus) vai inovācijas partnerības procedūru (gadījumos, kad pasūtītājam ir zināma vajadzība pēc viedā risinājuma, bet nav zināmas tirgū pieejamās risinājumu iespējas vai gadījumos, kad pasūtītājam risināmā problēma jeb vajadzība nav pilnīgi skaidra un ir nepieciešamība to definēt partnerības procesā, paralēli definējot arī vajadzības risināšanai attīstāmo viedo risinājumu). 

Citi nosacījumi

Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir pašvaldības, to izveidotas iestādes vai pašvaldību kapitālsabiedrības, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Atbilstoši regulas Nr. 2021/1060  40. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti ES fondu Uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

Nē

Pašvaldību, to izveidotu iestāžu, pašvaldību kapitālsabiedrību klienti, saņemot efektīvākus un ilgtspējīgākus pakalpojumus. 

Plānošanas reģioni un pašvaldības, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība. Īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

 

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

nav