Anotācija (ex-ante)

Sociālās politikas un darba tirgus pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) (https://likumi.lv/ta/ id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) ir minēts, ka līdz ar sabiedrības novecošanos aktuāls kļūst jautājums par ilgāku līdzdalību darba tirgū, nodarbināto personu darbspēju saglabāšanu un produktīvu nodarbinātību, kā arī atbilstošu prasmju apguvi nodarbinātības noturībai (pamatnostādņu 3.3. sadaļa).
Kaut arī kopumā gados vecāku cilvēku ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītāji ir augstāki par ES vidējo līmeni un šo mērķa grupu Latvijā raksturo samērā augsta līdzdalība darba tirgū, kā galvenie izaicinājumi tomēr saglabājas pieaugoša saslimstība ar arodslimībām (īpaši saistībā ar ergonomiskajiem darba vides riska faktoriem), stereotipi no darba devēju puses attiecībā uz gados vecāko personu darba spējām, izglītības un iegūto prasmju novecošanās un neatbilstība darba tirgum, kopējās veselības situācijas pasliktināšanās un aprūpes pienākumu pieaugums noteiktām sabiedrības grupām (pamatnostādņu 3.3. sadaļa).
Paaugstinoties nodarbināto vecumam, paaugstinās arī iespējamība, ka tiks konstatēta arodslimība, turklāt daudzos gadījumos vienam cilvēkam var tikt konstatētas vairākas arodslimības. Atbilstoši Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) statistikas datiem vislielākais pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits galvenokārt ir divās vecuma grupās: 45 – 54 gadi un 55 – 64 gadi (2022. gadā – 36% un 54%). Jāatzīmē, ka arodslimības tiek diagnosticētas arvien agrākā vecumā, kas varētu būs saistīts ar izpratnes paaugstināšanos un arī diagnostikas uzlabojumiem. Vienlaikus tas arī liecina, ka par arodslimību izraisītājfaktoriem un darba aizsardzības preventīvo kultūru ir jārunā ar jauniešiem un tikko darba gaitas uzsākušajām personām.
Analizējot arodslimību datus pēc nozares, būtiski ir atzīmēt, ka īpaši veselības un sociālās aprūpes nozarē pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits pēdējā desmitgadē uz 100 000 nodarbināto bijis augstāks nekā valstī vidēji. Turklāt, pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2019.–2021" pētnieki atzīmē – ņemot vērā, ka arī pēdējo 2 gadu laikā šīs nozares darbiniekiem ir bijusi būtiski augstāka slodze, domājams, ka tuvākajos gados nozarē strauji pieaugs pirmreizējo arodslimnieku skaits.
Analizējot arodslimības pēc slimību grupas, atbilstoši VDI datiem 2022. gadā visbiežāk (64%) diagnosticētā arodslimība bija nervu sistēmas slimība – karpālā kanāla sindroms, kas veido 99% visām diagnosticētajām nervu sistēmas slimībām. Otra lielākā (34%) diagnosticēto arodslimību grupa ir skeleta – muskuļu sistēmas slimības –  spondiloze, artroze, radikulīts, pleca locītavu slimības u.c. Minētās slimības liecina, ka darbinieki ilgstoši bijuši pakļauti biomehānisko riska faktoru iedarbībai (piespiedu poza, vienveidīgas, monotonas kustības, fiziskas pārslodzes, piemēram, smagumu celšana u.c.) (https://www.vdi.gov.lv/lv/media/2328/download?attachment). Katru gadu biežāk arodslimības tiek diagnosticētas sievietēm nekā vīriešiem, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka sievietes parasti biežāk dodas pie ārstiem un vairāk vērības pievērš savai veselībai (pamatnostādņu 11.1. sadaļa).
Ņemot vērā nervu un muskuļu un skeleta sistēmas slimību īpatsvaru, kuru izcelsme ir saistīta ar dažāda veida pārslodzēm un nepiemērotu darba vietu ergonomiku un neatbilstošu iekārtojumu, ļoti svarīgi ir ne tikai turpināt izglītojošo un skaidrojošo darbu, bet īpaši nepieciešama ir mērķtiecīga nodarbināto un darba aizsardzības speciālistu praktiska apmācība un darba devēju izpratnes veicināšana.
Arodslimību attīstībā un savlaicīgā diagnostikā būtisku lomu spēlē gan darba devēju, gan nodarbināto zināšanas par riska faktoru ietekmi uz veselību un pirmajiem simptomiem. Tomēr lielākoties cilvēki, parādoties pirmajiem simptomiem, nevēršas pie ārsta un veselības traucējumi padziļinās. Atbilstoši pētījuma datiem, sāpes pēdējā gada laikā, kas ilgākas par 3 dienām, kopumā Latvijā norādīja 39,5% no respondentiem. Analizējot pa vecuma grupām, redzams, ka pastāv tendence – pieaugot nodarbināto vecumam pieaug arī respondentu īpatsvars, kas norādījuši sāpju esamību. Biežākā sāpju lokalizācija visās vecuma grupās bija muguras lejasdaļas sāpes un sāpes sprandā. Specifiskās sāpju lokalizācijas, kas vecāko respondentu vidū ir minētas būtiski biežāk, ir sāpes kājās (45–54 gadi – 27,9%, 55–74 gadi – 35,5%), kas iespējams saistāms gados vecāko cilvēku blakusslimībām, piemēram, varikoze jeb paplašinātas vēnas, sāpes rokās u.c. Tādējādi pētnieku ieskatā darba devējiem ir būtiski domāt par slodzes samazināšanu nodarbinātajiem gan uz rokām, gan uz kājām, piemēram, atbilstošu darba cimdu lietošana, slodzi samazinošo paklājiņu izmantošana, kompresijas zeķu nodrošināšana, u.c. (https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/16_Darbinieku_vecuma_grupaa_45-_darba_apstaaklji.pdf.).

Turklāt jāatzīmē, ka kā galvenos iemeslus, kādēļ arodslimnieki novēloti griezušies pie ārsta, respondenti min, ka neuzskatīja savas sūdzības par kaut ko nopietnu, domāja, ka pāries (27,6%), laika trūkums, ko izbrīvēt no darba (27,1%), bailes zaudēt darbu un ienākumus (22,2%), kā arī tiek minēts informācijas un zināšanu trūkums, ka konkrētās veselības problēmas varētu būt saistītas ar darba vides kaitīgajiem faktoriem (https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/01_Arodslimiibas_Latvijaa_1993-2021_gads.pdf.).
Lai uzlabotu aktīvās novecošanās situāciju kopumā, veicinātu pēc iespējas ilgāku līdzdalību darba tirgū un mazinātu bezdarba iestāšanās riskus, būtiskākie darbības virzieni ir nodarbināto personu, sabiedrības un darba devēju informētības uzlabošana par ilgāka un labāka darba mūža veicināšanu un aktīvās novecošanās aspektiem, un praktiskā atbalsta sniegšanu veselības uzlabošanas un darba vides riska faktoru mazinošiem pasākumiem, veselības pieejamības, pieaugušo iedzīvotāju prasmju pilnveides, nabadzības risku mazināšanas un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšana (pamatnostādņu 3.3. sadaļa).

Iepriekš minētais 7.3.2. SAM izvērtējums liecina, ka gan sadarbības partneri, gan pasākumu dalībnieki un darba devēji uzskata šo projektu par būtisku esošās darba tirgus situācijas uzlabošanai gados vecākajām nodarbinātajām personām, kaut arī izvērtējuma laikā tika atklāti vairāki būtiski izaicinājumi, kas traucēja iesaistīties pasākumos mērķa grupai un darba devējiem, kā piemēram:
- mērķa grupas sarežģītais definējums, kas prasīja darba devējiem papildu laiku mērķa grupas noteikšanā;
- dalība atbalsta pasākumos darba devējiem radīja būtisku administratīvo slogu;
- izvēlētās pieejas darba vides drošības un darbspēju saglabāšanai bija izvēlētas salīdzinoši finanšu ietilpīgas, un labumu guvēju vidū trūka izpratnes par sniegtā atbalsta svarīgumu;
- sasniegto rezultātu apkopošana un pasākumu ietekmes uz mērķa grupu aptaujas tika veiktas ar nobīdi laikā, kad daudzi jau vairs nevarēja detalizēti atcerēties, kā un kāda veida atbalsts tika saņemts.

Ņemot vērā izvērtējuma secinājumus un 7.3.2. SAM īstenošanas laikā gūto pieredzi, 2024.–2029. gadā ir plānots atsākt atbalsta sniegšanu ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās veicināšanai gados vecākām nodarbinātām personām, vienlaikus veicot izmaiņas atbalstāmo darbību īstenošanas nosacījumos, lai mazinātu iepriekš minēto izaicinājumu ietekmi uz projekta rezultātiem.

TA projekta mērķis uzlabot nodarbināto, jo īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko nodarbināto personu, darba vidi un darba apstākļus, veicināt to iesaisti veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, tādējādi uzlabojot nodarbināto zināšanas un prasmes un novēršot skeleta, muskuļu, saistaudu un psihoemocionālo slimību attīstību, kā arī sniegt atbalstu uzņēmumiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai un veselības veicināšanas pārvaldībai un informēt sabiedrību par ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās jautājumiem.

TA projekta mērķa grupa ir:
- nodarbinātas personas, tai skaitā personas vecumā, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, īpaši nodarbinātas personas vecumā no 45 gadiem, ja personai ir konstatēta arodslimība, tās pazīmes vai obligātajā veselības pārbaudē arodslimību ārsts vai arodveselības un arodslimību ārsts ir rekomendējis veselību veicinošus vai veselību uzlabojošus pasākumus (turpmāk – nodarbinātie vecumā no 45 gadiem),
- darba devēji, īpaši komersanti un valsts vai pašvaldības institūcijas, kuriem ārpus visām projektā paredzētajām aktivitātēm ir plānots pielāgot darba vietas un uzlabot darba procesus,
- darba aizsardzības jomas speciālisti (darba aizsardzības speciālisti, arodslimību ārsti, arodveselības un arodslimību ārsti),
- profesionālās izglītības iestādēs studējošie (šī mērķa grupa minēta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam 4.3.3. SAM aprakstā kā potenciālie nodarbinātie un ir daļa no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, vai bezdarbniekiem, vai darba meklētājiem).

4.3.3.5. pasākuma izmaksas plānots attiecināt no 2024. gada 1. janvāra par darbībām, kas nav pabeigtas. Par pabeigtām darbībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) ir uzskatāmas darbības, kuras ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas un saistībā ar kurām finansējuma saņēmējs ir veicis visus saistītos maksājumus un tam ir izmaksāts atbilstošais publiskais ieguldījums. Minētajā gadījumā par darbību uzskatāms īstenots 4.3.3.5. pasākuma projekts.

Izmaksu attiecināmība no 2024. gada 1. janvāra ir nepieciešama, lai varētu turpināt būtiskākās uz mērķa grupas vajadzībām vērstās darbības, kas līdz 2023. gada beigām tika īstenotas darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" ietvaros, kurā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts" (turpmāk – DDVVI), LBAS un LDDK īstenoja virkni skaidrojošu, informatīvu un konsultatīvu pasākumu darba aizsardzības jomā. Ņemot vērā, ka 4.3.3.5. pasākuma projekts ir vērsts uz ilgāka un garāka darba mūža veicināšanu, kas tiešā veidā ir saistīts ar drošu darba vidi, kvalitatīvām darba vietām, veselību un drošību darbā un ilgtspējīgu nodarbinātību, nākamajā plānošanas periodā plānots darbības turpināt, bet īpaši specializējot un mērķējot uz ilgāku un veselīgāku darba mūžu ietekmējošiem faktoriem.

4.3.3.5. pasākuma projektu īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA), un tā īstenošanai ir plānots piesaistīt trīs sadarbības partnerus: LBAS, LDDK un DDVVI.

LBAS deleģējums kā sadarbības partnerim ir noteikts Arodbiedrību likuma 12. panta 1.daļā "Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvas pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), pieteikt streikus, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības". Papildus jāatzīmē, ka LBAS ir lielākā arodbiedrību apvienība Latvijā, kura apvieno 20 dalīborganizācijas un koordinē to sadarbību, pārstāvot un aizstāvot to biedru intereses valsts un starptautiskajās institūcijās (LBAS ir Eiropas Arodbiedrību konfederācijas un Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas dalīborganizācija).

LDDK deleģējums kā sadarbības partnerim ir noteikts Darba devēju organizāciju un to apvienību likuma 11. panta 1.daļā "Latvijas darba devēju organizāciju apvienība veic pārrunas, savu biedru vārdā slēdz darba koplīgumus un ģenerālvienošanās, vienojas par vispārējiem sadarbības principiem, veic pārrunas par konflikta situāciju atrisināšanu ar Latvijas nozaru un profesionālo arodbiedrību savienību, kas pārstāv visvairāk no valstī strādājošajiem". Papildus LDDK ir lielākā darba devēju interešu pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 62 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas nozaru un reģionālās asociācijas un federācijas, kā arī 114 uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieki (kopumā LDDK biedri Latvijā nodarbina 44% darba ņēmējus).

Savukārt DDVVI deleģējums kā sadarbības partnerim noteikts likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 13. panta 6. punkta noteiktā deleģējuma ietvaros. Atbilstoši deleģējumam DDVVI izstrādās padziļinātu metodiku ergonomisko un psihoemocionālo darba vides risku novērtēšanai darba vietās, kas būs izmantojama ikvienam uzņēmumam, ne tikai pretendējot uz atbalstu, bet arī turpmāk novērtējot minētos riskus darba vietās. Metodikā tiks aprakstīti arī jautājumi, kas saistīti ar minēto risku prevenciju un novēršanu, un tā tiks papildināta (t.sk., arī projekta realizācijas laikā) ar diviem katalogiem: 1) par kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (darba vides risku mazināšanai un novēršanai), 2) par veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem, kuri ilgtermiņā būs izmantojami ikvienam darba devējam, darba aizsardzības speciālistam, arodslimību ārstam vai arodveselības un arodslimību ārstam. Vienlaikus, realizējot preventīvo darbu darba aizsardzības jomā, DDVVI organizēs mērķtiecīgas un tematiskas mācības visām iesaistītajām pusēm (nodarbināto, darba devēju, arodveselības un arodslimību ārstu un darba aizsardzības speciālistu) gan par metodikas un katalogu piemērošanu, gan par dažādiem ar ilgāku darba mūžu un aktīvu novecošanos saistītajiem aspektiem (piemēram, par veselības veicināšanu darbā, drošām un atbilstošām darba metodēm smagumu pārvietošanai, ergonomiskas darba vietas iekārtošanas pamatprincipiem u.c., izveidojot ergonomikas mācību klasi nodarbinātajiem/darba devējiem un nodrošinot paraugdemonstrējumus un simulācijas tajā u.tml.). Mācības ir plānots nodrošināt dažādos veidos – klātienē (tai skaitā ergonomikas mācību klasē), attālināti, hibrīdformā, ievietojot sagatavoto informāciju portālā www.stradavesels.lv u.c.

LDDK, LBAS un DDVVI pamatdarbības mērķis nav saistīts ar komercdarbību un peļņas gūšanu. Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka LBAS un LDDK kā Latvijas sociālie partneri trīspusējā sociālā dialoga ietvaros un DDVVI, kuram ar likumu noteikts deleģējums īstenot preventīvus pasākumus darba negadījumu mazināšanai ir vienīgie subjekti, kas Latvijā atbilst šajā projektā noteiktā nesaimnieciskā mērķa īstenošanai – informēt darba devējus un darba ņēmējus un veicināt izpratni par drošu darba vidi un apstākļiem, kā arī veidiem, kā varētu uzlabot darbinieku veselību darba vietā un veicināt šo personu ilgāku darba mūžu un aktīvu novecošanos un darba spēju saglabāšanu –, un līdz ar to LDDK, LBAS un DDVVI darbības pasākuma ietvaros netiek kvalificētas kā saimnieciskas darbības. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekta ietvaros piešķirto finansējumu izmantos tādu aktivitāšu īstenošanai projekta mērķa grupai, kas neietver saimniecisko darbību, šis finansējums nevar ietekmēt konkurenci ne Latvijas iekšējā tirgū, ne ES dalībvalstīs. Tādējādi, pat ja tiktu izdarīts pieņēmums, ka saimnieciskā darbība tiek īstenota, tas neatbilstu arī Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 4. punktam, kā rezultātā LDDK, LBAS un DDVVI atbalstāmās darbības šī projekta ietvaros nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu.

Visi iepriekš minētie sadarbības partneri, atbilstoši tiem noteiktajam deleģējumam un piesaistot personālu, sniegs mērķa grupas personām informatīvos un izglītojošus pasākumus, kas detalizēti aprakstīti zemāk 2) punktā "izglītojošu un konsultatīvu pasākumu īstenošana visām mērķa grupām par darba vides un apstākļu uzlabošanu", līdz ar to šo atbalstu nevar kvalificēt kā komercdarbības atbalstu un uz šo atbalstu nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.

Dalībai atsevišķos atbalsta pasākumos (darba vietu pielāgošana un darba procesu uzlabošana, veselības uzlabošanas pasākumu īstenošana nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem) varēs pieteikties tikai tie darba devēji, kas atbilstoši izstrādātajai metodikai veiks padziļināto darba vides risku novērtēšanu un parakstīs  līgumu ar NVA.

Darba devēju informēšanu, konsultēšanu un izglītošanu (mācības) nodrošinās sadarbības partneri sadarbībā ar NVA. Darba devēji, vienojoties ar darbiniekiem, sniegs informāciju NVA par darba vietu skaitu, kur nepieciešams veikt uzlabojumus un nodarbināto personu vecumā no 45 gadiem skaitu, kurām obligātajā periodiskajā vai ārpuskārtas veselības pārbaudē arodslimību ārsts vai arodveselības un arodslimību ārsts rekomendējis veselību uzlabojošus vai veicinošus pasākumus, vai kuriem ir jau konstatēta arodslimība vai tās pazīmes. Tāpat darba devēji, kas būs veikuši  padziļināto vērtējumu, varēs nosūtīt uzņēmuma darbiniekus vecumā no 45 gadiem uz ārpuskārtas veselības pārbaudi, kur arodslimību ārsts vai arodveselības un arodslimību ārsts noteiks nepieciešamos veselības un darba vietas uzlabošanas pasākumus, lai nodarbinātie varētu piedalīties veselības uzlabošanas pasākumos. Darba devējiem tiks segti izdevumi par obligāto veselības pārbaudi (periodisko, ja sakritīs nosūtīšanas laiks, vai ārpuskārtas, ja darba devēji būs pieteikuši savus nodarbinātos veselības uzlabošanas pakalpojumu saņemšanai). Darba devējiem izdevumus par veselības pārbaudi (50 euro apmērā vienai personai) segs NVA.
NVA arī piedāvās iepriekš minētai mērķa grupai iesaistīties veselības uzlabošanas pasākumos (izmaksas NVA kompensēs, balstoties uz personas iesniegtajiem maksājumus apliecinošajiem dokumentiem), savukārt pārējiem nodarbinātajiem tiks piedāvāta iesaiste veselības veicināšanas pasākumos.  

Attiecīgi iepriekš minētie darba devēji, kas noslēgs līgumu ar NVA, varēs pieteikties kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu, kas tiks norādīti DDVVI izstrādātajā katalogā, izmaksu segšanai, kā arī dažādu veselības veicināšanas pasākumu (piemēram, speciālistu konsultāciju, vingrošanas nodarbību u.c.) organizēšanai darba vietās un supervīzijām.
NVA organizēs arī dažādus informatīvos pasākumus par ilgāku darba mūžu un aktīvās novecošanās aspektiem.

Darba devēju iesaiste atbalstāmajās darbībās notiks atbilstoši izstrādātajai un apstiprinātajai iesaistes kārtībai, ko izstrādās NVA, sadarbojoties ar LM, regulāri pārskatot un pielāgojot esošajai situācijai darba tirgū, kas iekļaus kritērijus darba devēju atlasei:
1) darba devēji nodarbina gados vecākas personas vecumā no 45 gadiem;
2) nodrošināta darba devēju iesaiste no nacionālas nozīmes attīstības centriem (valstspilsētām), reģionālas nozīmes attīstības centriem un pašvaldībām, kas neietilpst reģionālas nozīmes attīstības centros;

Darba devēju atlasē tiks ņemts vērā darba devēju lielums, nodarbināto skaits, saimnieciskās darbības veikšanas teritorija (ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto statistiku un uzņēmumus raksturojošus rādītājus un nosakot pēc iespējas līdzvērtīgus īpatsvarus mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem u.tml.) un tālāk atbalstāmajās darbībās uzņēmumi tiks iesaistīti rindas kārtībā.

TA projektā ir plānots īstenot šādas atbalstāmās darbības, kas veicinās 4.3.3.5. pasākuma rādītāju sasniegšanu:

1) metodikas par darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku padziļinātu novērtēšanu, kataloga par kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un kataloga par veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem izstrāde un aktualizēšana. Atbalstāmās darbības mērķis ir izstrādāt rekomendācijas darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku novērtēšanai uzņēmumos darba devējiem(viena metodika), lai viņi varētu pieteikties dalībai projektā un izveidot divus katalogus:
- atbalstāmajiem veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, psihologa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta u.c. speciālistu konsultācijas, ārstnieciskās vingrošanas nodarbības, fizikālās medicīnas procedūras, manuālās terapijas procedūras, masāžas, nodarbības pie fizioterapeita, ūdensprocedūras u.tml.;
- kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, piemēram paceļami galdi, smagumu pārvietošanas aprīkojums, medicīnas preces, vingrošanas aprīkojums, ergonomiski paklāji, u.c.
Katalogus ir nepieciešams izstrādāt, lai apstiprinātu sarakstu ar veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem, kuros varēs iesaistīt mērķa grupas personas, un sarakstu ar aizsardzības līdzekļiem, kurus būs atļauts iegādāties darba devējiem darba vides un darba apstākļu uzlabošanai priekš nodarbinātajiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka izstrādātā padziļinātā risku novērtēšanas metodika un katalogi varētu būt izmantojami ikvienā uzņēmumā arī pēc projekta beigām. Minētā pasākuma īstenošanu nodrošinās sadarbības partneris – DDVVI sadarbībā ar NVA un atbalstāmās darbības izmaksas ir iekļautas pie sadarbības partneru personāla izmaksām – skat. informāciju zemāk;

2) izglītojošu un konsultatīvu pasākumu īstenošana visām mērķa grupām par darba vides un apstākļu uzlabošanu. Atbalstāmās darbības mērķis ir palielināt visu mērķa grupu informētību un izpratni par drošu darba vidi un apstākļiem, veidiem, kā varētu uzlabot darbinieku veselību darba vietā un veicināt šo personu ilgāku darba mūžu, aktīvu novecošanos un darba spēju saglabāšanu. Atbalstāmās darbības ietvaros mērķa grupai tiks īstenoti izglītojoši un konsultatīvi klātienes un tiešsaistes pasākumi, tai skaitā klātienes un attālinātas mācības, lekcijas, semināri u.c.
Atbalstāmās darbības ietvaros LBAS sniegs konsultācijas nodarbinātajiem par darba aizsardzības, tai skaitā par darba vides risku prevenciju, īpaši attiecībā uz psihoemocionālajiem riskiem darba vietā, darba tiesību, tostarp darba strīdu praktisku risināšanu, kā arī par nediskriminācijas, ilgāka un labāka darba mūža veicināšanas jautājumiem, un īstenos izglītojošus pasākumus profesionālo izglītības iestāžu studējošajiem (klātienē un attālināti). Ņemot vērā preventīvā darba nozīmi, jo īpaši rūpējoties par jauno un topošo nodarbināto veselību un drošību, sagatavojot tos darba dzīvei, šī projekta ietvaros paredzēts saglabāt virzienu, kas vērsts uz profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu izglītošanu par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem, tādējādi pilnveidojot un turpinot profesionālo izglītības iestāžu jauniešu konkursu PROFS, kā arī organizējot praktiskās nodarbības ar uzdevumiem, lomu spēlēm, patstāvīgiem darbiem šai mērķa grupai (darbība tika īstenota 7.3.1. SAM ietvaros). PROFS mērķis ir veicināt jauniešu izpratni par darba tiesībām un darba aizsardzību, drošu darbu un aizsardzības pasākumiem, uzsākot darba gaitas, kā arī lai radītu topošo darbinieku interesi par sociālo dialogu (papildus informācija par konkursa organizēšanu iepriekšējos gados – https://arodbiedribas.lv/news/sakas-lbas-konkurss-profs-profesionalas-izglitibas-iestadem/). Plānots, ka konkurss tiks organizēts vienreiz gadā (2024.–2027. gadā), ja nepieciešams, piesaistot ārpakalpojumu sniedzējus, un tajā katru gadu tiks iesaistīti vidēji 260 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi (organizējot piecus pusfinālus katrā no Latvijas reģioniem un vienu finālu). PROFS konkursa izmaksas veido indikatīvi 0,0408 milj. euro; (pārējās LBAS īstenoto pasākumu izmaksas ir iekļautas pie sadarbības partneru personāla izmaksām – skat. informāciju zemāk).
LDDK sniegs konsultācijas darba devējiem par darba aizsardzības, darba tiesību, nediskriminācijas, ilgāka un labāka darba mūža veicināšanas jautājumiem un īstenos pieredzes apmaiņas pasākumus labās prakses iepazīšanai uzņēmumos. LDDK īstenoto pasākumu mērķis ir informēt uzņēmumus par ilgāka un labāka darba mūža jautājumiem, veicināt darba devēju iesaisti atbalstāmajās darbībās, īpašu uzmanību pievēršot darba organizācijas psihoemocionālajiem aspektiem uzņēmumā un pasākumiem nodarbināto psihoemocionālo risku prevencijai un novēršanai. Tāpat plānots organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus darba devējiem uz uzņēmumiem labās prakses iepazīšanai, pēc nepieciešamības piesaistot ārpakalpojumu sniedzēju (transporta nodrošināšanai un kafijas paužu organizēšanai). TA projekta saturs, atbilstoši veiktajām LDDK ekspertīzēm, atbilst darba devēju pieprasījumam un veicina LDDK stratēģisko mērķu – sekmēt atbilstošus sociālekonomiskos apstākļus un veicināt sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kā arī  sekmēt iekļaujošu, elastīgu darba tirgu un nodarbinātības apstākļus divpusējā sociālā dialoga veicināšanai uzņēmumos – sasniegšanu. Vienlaicīgi TA projekta īstenošana sniegs ieguldījumu darba tirgus situācijas uzlabošanā, jo tiks nodrošināts preventīvais darbs (konsultācijas, labās prakses piemēri) uzņēmumos, kas mazina darba vides risku iestāšanās varbūtību. LDDK pasākumu izmaksas ir iekļautas pie sadarbības partneru personāla izmaksām –  skat. informāciju zemāk;
DDVVI īstenos izglītojošus un konsultatīvus pasākumus nodarbinātajiem, darba devējiem un darba aizsardzības jomas speciālistiem par ilgāka un labāka darba mūža veicināšanas jautājumiem, atbilstošām darba metodēm, ergonomiskas darba vietas iekārtošanu, kā arī par iepriekš minētas metodikas piemērošanu u.c. jautājumiem. Tāpat DDVVI telpās ir plānots iekārtot ergonomikas mācību klasi un izveidot darba vietu aprīkojuma paraugus nodarbināto, darba devēju un darba aizsardzības jomu speciālistu praktiskajām mācībām (indikatīvi 3-4 dažādu ekonomisko nozaru darba vietu simulācija, ar reāliem, darba vidē lietotiem priekšmetiem un aprīkojumu un ar filmēšanas/demonstrēšanas iespējām) ar mērķi nodrošināt praksē balstītas mācības par ergonomikas un veselības veicināšanas pamatprincipiem darba vietās. DDVVI pasākumu izmaksas veido indikatīvi 0,8787 milj. euro;

3) obligāto veselības pārbaužu veikšana un iesaiste veselības uzlabošanas pasākumos nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem atbilstoši iepriekš minētajam katalogam par veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem. Atbalstāmās darbības mērķis ir sniegt praktisku atbalstu nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem iesaistei veselības uzlabošanas pasākumos (fizioterapeita, uztura speciālista u.c. ārstu konsultācijas, vingrošanas nodarbības, masāžas u.c.), lai mazinātu darba vides ietekmi uz veselību un novērstu arodslimību turpmāko attīstību. Šajā atbalstāmajā darbībā varēs piedalīties nodarbinātie, kuriem konstatēta arodslimība vai tās pazīmes, vai obligātajā veselības pārbaudē arodslimību ārsts vai arodveselības un arodslimību ārsts ir rekomendējis veselību veicinošus vai veselību uzlabojušus pasākumus. Minētā pasākuma īstenošanu nodrošina NVA, kompensējot mērķa grupas personām radušos izdevumus (balstoties uz izdevumus pamatojošajiem dokumentiem no veselības uzlabošanas pasākumiem (līdz 500 euro vienai personai), līdz ar to, šo atbalstu nevar uzskatīt par de minimis atbalstu, jo izdevumus ir plānots kompensēt indivīdam/personai, nevis piešķirt atbalstu darba devējam. Savukārt izdevumi par nodarbināto vecumā virs 45 gadiem veselības pārbaudēm, kas tiks segti uzņēmumam, ir klasificējami kā valsts atbalsts. Atbalstāmās darbības izmaksas veido indikatīvi 0,0013 milj. euro;

4) darba vietu pielāgošana nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem. Atbalstāmās darbības mērķis ir pielāgot darba vietas un uzlabot darba procesus to darba devēju uzņēmumos, kas veiks padziļināto darba vides risku novērtēšanu atbilstoši DDVVI izstrādātajai metodikai un noslēgs līgumu ar NVA. Darba devējiem NVA segs izdevumus, kas ir saistīti ar kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei (līdz 1000 euro vienas darba vietas pielāgošanai, balstoties uz izdevumus pamatojošajiem dokumentiem) atbilstoši DDVVI izstrādātajam katalogam par kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Minētā pasākuma īstenošanu nodrošinās NVA, ja nepieciešams, piesaistot ārpakalpojumu sniedzējus (piemēram, ergoterapeita konsultāciju nodrošināšanu darba devējiem, pielāgojot darba vietas u.c.). Atbalstāmās darbības izmaksas veido indikatīvi 7,025 milj. euro un tās ir paredzētas kā de minimis atbalsts;

5) darba procesu uzlabošana nodarbinātajiem un veselības veicināšanas pasākumi nodarbinātajiem. Atbalstāmās darbības mērķis ir uzlabot darba procesus nodarbinātajiem uzņēmumā (līdz 3000 euro darba procesu uzlabošanai vienam darba devējam atbilstoši DDVVI izstrādātajam katalogam par kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, balstoties uz izdevumus pamatojošajiem dokumentiem) un nodrošināt nodarbināto iesaisti kolektīvajos veselības vecināšanas pasākumos atbilstoši DDVVI katalogam par veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem (kolektīvā vingrošana, supervīzijas nodarbinātajiem, ārstu un speciālistu konsultācijas, piemēram, par veselīgu uzturu, miegu u.tml., lekcijas, rekomendācijas u.c.). Darbību īstenošanai NVA plāno piešķirt de minimis atbalstu darba procesu uzlabošanai nodarbinātajiem uzņēmumā, savukārt veselības veicināšanas pasākumu nodarbinātajiem veikšanai NVA plāno piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus un tas nebūs de minimis atbalsts (pasākuma īstenošanai netiks piešķirtas dotācijas darba devējiem). Veselības veicināšanas pasākumi var tikt organizēti klātienē pie darba devēja, attālināti vai kā mācību moduļi, kas pieejami elektroniskā formātā un tiem ir papildinošs raksturs 2) punktā minētajiem izglītojošiem un konsultatīviem pasākumiem;   

6) sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi (klātienē un tiešsaistē) par ilgāka un labāka darba mūža jautājumiem un darbspēju saglabāšanu, tai skaitā kampaņas, lekcijas, semināri, testi, vadlīnijas un rekomendācijas. Minētā pasākuma īstenošanu nodrošinās NVA sadarbībā ar DDVVI, LBAS un LDDK un informatīvi sadarbojoties ar VDI pasākumu plānošanā un īstenošanā. Aktivitāte tiks realizēta piesaistot ārpakalpojumu sniedzējus.
Projekta 5) un 6) punktā minēto atbalstāmo darbību izmaksas veido indikatīvi 0,40 milj. euro;

7) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi, nodrošinot komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus, kas noteikti Regulas 2021/1060 47. un 50. pantā un atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot ES fondu 2021.–2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteikto. Atbalstāmās darbības izmaksas veido indikatīvi 0,0065 milj. euro. Minētie pasākumi tiks nodrošināti pastāvīgi caur finansējuma saņēmēja tīmekļvietni un sociālo tīklu kontiem, kā arī dažādu pasākumu ietvaros;

8) projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana. Atbalstāmās darbības izmaksas veido indikatīvi 3,66 milj. euro.

Kā tika minēts iepriekš, finanšu atbalsts darba devējiem (darba vietu pielāgošana, darba procesu uzlabošana, kompensācija obligāto veselības pārbaužu veikšanai nodarbinātajiem) tiks sniegts saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, Nr. L 2023/2831) (turpmāk – Regula 2023/2831) Regula un Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) attiecībā uz zivsaimniecības uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
Atbilstoši regulas 2023/2831 nosacījumiem ir precizēts kā nosakāms trīs gadu laikposms, kad var tikt piešķirts de minimis atbalsts. Proti, atbilstoši Regulas 2023/2831 nosacījumiem trīs gadu laikposms noteikts kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. Piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 18. jūlijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 18. jūlijam.

Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana (finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas un sadarbības partnera projekta  īstenošanas personāla izmaksas, t.sk., atlīdzības, veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas). Līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienotās likmes un tās piemērošanas metodikas personāla atlīdzības izmaksām apstiprināšanai (tiks izstrādāta saskaņā Regulas 2021/1060 53. panta 3. punkta a. apakšpunktu) – finansējuma saņēmēja projekta vadības un  īstenošanas, kā arī sadarbības partnera personāla izmaksas plānotas kā faktiskās izmaksas. Sadarbības partneriem ir paredzēta tikai īstenošanas personāla piesaiste.

TA projekta īstenošanai kopumā ir paredzēts piesaistīt indikatīvi 24,5 personāla slodzes 28 amata vietām (izmaksas indikatīvi veido 3,61 milj. euro), t. sk. NVA ir paredzēts piesaistīt indikatīvi 16 personāla slodzes 13 amata vietām uz 60 mēnešiem (vadības personāls: 1 projekta vadītājs, 3 vecākie eksperti, 1 vadošais un 1 vecākais ekonomists, 1 vecākais grāmatvedis un 1 vecākais statistiķis; īstenošanas personāls: 1 koordinators un 7 vecākie eksperti). Kopējās izmaksas veido indikatīvi 2,29 milj. euro.

Savukārt sadarbības partneriem indikatīvi plānots  šāds personāls:
- DDVVI: 4,3 personāla slodzes 7 amata vietām uz 60 mēnešiem (kopējās izmaksas veido indikatīvi 0,635 milj. euro);
- LBAS: 2,4 personāla slodzes 4 amata vietām uz 48 mēnešiem (kopējās izmaksas veido indikatīvi 0,380 milj. euro);
- LDDK: 1,8 personāla slodzes 4 amata vietām uz 48 mēnešiem (kopējās izmaksas veido indikatīvi 0,303 milj. euro).
Komandējumu izdevumu un darba vietu aprīkošanas izmaksas iepriekš minētajam personālam veido indikatīvi 0,050 milj. euro.

TA projekta netiešās izmaksas (7% apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām) indikatīvi veido 0,844 milj. euro, tai skaitā NVA – 0,74 milj. euro, DDVVI – 0,054 milj. euro, LBAS – 0,029 milj. euro un LDDK – 0,021 milj. euro.

Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums veido 12 852 385 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 10 924 527 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 927 858 euro.        

Attiecībā uz iepriekš norādītājām izmaksām ir jāmin, ka sadarbības partneriem pieejamais finansējums 4.3.3.5. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai, personāla un netiešajām izmaksām indikatīvi veido 1,25 milj. euro, tai skaitā DDVVI – 0,46 milj. euro, LBAS – 0,43 milj. euro un LDDK – 0,36 milj. euro.

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzams programmas iznākuma rādītājs – nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas – 2 477.
4.3.3.5. pasākumā iesaistīto unikālo personu skaits tika rēķināts, ņemot vērā 7.3.2. SAM īstenošanas vidējās izmaksas, līdz ar to vidējās vienas nodarbinātas personas plānotās dalības izmaksas veido indikatīvi 5 188,38 euro. Attiecīgi kopumā 4.3.3.5. pasākumā ir plānots iesaistīt 2 477 unikālas nodarbinātas personas (proti, kopējais finansējums 12 852 385 euro / vidēji 5 188,38 euro (vienas personas atbalsta vidējās izmaksas pasākumā) = 2 477 nodarbinātas personas) (darbības līmenis/rādītāja uzskaites līmenis – projekts).

4.3.3.5. pasākuma īstenošana veicinās kopējā 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotā rādītāja EECO05 "Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas" – 5 977 sasniegšanu (minēto rādītāju plānots sasniegt šādi = 3 000 (4.3.3.1. pasākums) + 500 (4.3.3.2. pasākums) + 2 477 (4.3.3.5. pasākums)).

Papildus pasākuma ietvaros ir plānots uzkrāt datus par nacionālo rādītāju – informatīvo un izglītojošo aktivitāšu skaits darba devējiem, nodarbinātajiem un potenciālajiem nodarbinātajiem – 1320. 
Sasniedzamā nacionāla iznākuma rādītāja vērtība (1320) noteikta, balstoties uz ESF projekta "Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana" (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) sadarbības līgumu ar LDDK, LBAS un DDVVI datiem par informatīvo un izglītojošo aktivitāšu skaitu, pieņemot, ka informatīvo un izglītojošo vidējais aktivitāšu skaits gadā nemainīsies.

Attiecībā uz plānoto atbalstu ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai sasniedzamā vērtība noteikta, balstoties uz pieejamo finansējumu 12 852 385 euro, t.sk. ESF Plus finansējumu 10 924 527 euro apmērā, vidējām vienas nodarbinātas personas izmaksām, ESF projekta "Atbalsts ilgākam darba mūžam" pieņēmumiem par iesaistīto unikālo personu skaitu un pieņēmumiem par projekta īstenošanas termiņu.

Vidējās vienas nodarbinātas personas plānotās izmaksas (t.sk., ņemot vērā personu atbirumu, kurām tālāk pēc izvērtējuma veikšanas netiks sniegt atbalsts) – 5 188,38 euro (t.sk. administrēšanas izmaksas) (t.i., 864,19 euro (atbalsta darbību izmaksas) + 4 087,54 euro (atbalsts drošai darba videi un darba vietām, t.sk. izvērtējumi, sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi, sociālo partneru iesaiste) + 236,65 euro (neparedzētie izdevumi (5 %).

2019. gadā projekta "Atbalsts ilgākam darba mūžam" ietvaros nodarbinātām personām tika veikti 1095 darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumi. Pēc 1095 izvērtējumiem ar 853 (jeb 78%) nodarbinātajiem tika noslēgti līgumi par dalību atbalsta pasākumā.
Attiecīgi kopumā 4.3.3.5. pasākuma ietvaros plānots iesaistīt 2477 nodarbinātu personu (t.i., kopējais finansējums 12 852 385 euro / vidēji 5 188,38 euro (vienas personas atbalsta vidējās izmaksas pasākumā) = 2 477 nodarbināta persona).
Pieņemot, ka iesaistes intensitāte projekta aktivitātēs nemainīsies, atbalsts tiks sniegts 2 477 unikālām personām jeb 78% no izvērtēto personu skaita (plānots veikt 3 175 nodarbināto personu izvērtējumus).

Par nacionālā iznākuma rādītāja izpildi ir atbildīga NVA, par rādītāja izpildi tā ziņos, iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KP VIS). Dati tiks uzkrāti KP VIS, to izpildes uzraudzību veiks sadarbības iestāde – CFLA kopējā uzraudzības procesā.

Finansējuma saņēmējs (NVA) ir centrālā valsts pārvaldes iestāde ar pieredzi un veiktspēju ārvalstu finanšu palīdzības, t.sk. ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu, projektu īstenošanā, t.sk. izmaksu plānošanā. Vienlaikus TA projektā ir precīzi un detāli noteikti 4.3.3.5. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanas un izmaksu attiecināšanas nosacījumi. NVA, veicot pamatdarbības uzdevumus un kā finansējuma saņēmējs īstenojot projektus, ievēro kā ārējos, tā iekšējos normatīvajos aktos noteikto, nodrošinot labas finanšu pārvaldības principus neatkarīgi no izdevumu finansēšanas avota. NVA ir izveidota iekšējās kontroles sistēma (iekšējie normatīvie akti) (turpmāk – IKS), kas paredz vairāku līmeņu kontroli dažādās izmaksu uzraudzības procesa stadijās, piemēram, iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā, līgumu slēgšanā, iepirkumu izpildes dokumentācijas saskaņošanā, izmaksu aprēķināšanā, veikšanā un uzskaitē. Minētā IKS tiek piemērota arī 4.3.3.5. pasākuma projekta īstenošanai pirms projekta iesnieguma sagatavošanas, kā arī projekta vadībā tiks iesaistīts personāls ar pieredzi ESF projektu īstenošanā, kas nodrošina projekta izmaksu atbilstību izmaksu attiecināšanas nosacījumiem (t.sk. projekta īstenošanai noslēgto iepirkuma līgumu kontroli, ieskaitot nodevumu saskaņošanu ar attiecīgo struktūrvienību (ja nepieciešams)), un projekta atbildīgās amatpersonas noteikšanu, kas apstiprina ar iepirkumu līgumu izpildi saistītus dokumentus. Attiecīgi ir zems risks, ka pirms 4.3.3.5. pasākuma projekta apstiprināšanas veiktās izmaksas var netikt atzītas par attiecināmām. Priekšfinansējuma plānotā 4.3.3.5. pasākuma projekta īstenošanai nepiešķiršanas gadījumā netiks savlaicīgi (2024. gada II ceturksnī) uzsākta pasākuma īstenošanas laika grafikā plānoto atbalstāmo darbību īstenošana, attiecīgi savlaicīgi netiks investēts projektā plānotais finansējums. Tādējādi tiks apdraudēta LM kā atbildīgajai iestādei ar MK protokollēmumu apstiprinātā n+3 principa izpilde LM pārziņā esošiem SAM pasākumiem. NVA jau ir izstrādāta procedūra de minimis atbalsta sniegšanai, kas tiks papildināta atbilstoši 4.3.3.5. pasākuma īstenošanai līdz projekta iesnieguma sagatavošanai.

Demarkācija un papildināmība ar citiem finanšu instrumentiem
TA projekta ietvaros atsevišķām projekta darbībām būtu jānodrošina šāda veida demarkācija:

1) darba vietas pielāgošana netiks nodrošināta personām, kurām esošā darba vieta ir pielāgota darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1. pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem", Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.2. pasākuma "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana" un Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.5.i. investīcijas "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" ietvaros (tiks nodrošināta NVA līmenī, veicot pārbaudi, izmantojot Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas datus, vai attiecīgā darba vieta iepriekš netika pielāgota 9.1.1.1. pasākuma ietvaros);
2) TA projektā 2) punktā minētajām LBAS un LDDK atbalstāmajām darbībām jānodrošina aktivitāšu nepārklāšanās ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.4. pasākuma "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" aktivitātēm (iekļaujot LBAS un LDDK amata aprakstos atšķirīgus amata pienākumus, nosakot dalītās slodzes personālam u.c.).

Vienlaikus TA projektā 3) un 5) punktā minētajām atbalstāmajām darbībām (veselības uzlabošanas un veselības veicināšanas pasākumi), kā arī 2) punktā minētajām DDVVI realizētajām atbalstāmajām darbībām, kas būs vērstas uz veselības veicināšanu darba vietā, būs papildinošs raksturs Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.1. pasākuma "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 4.1.2.2. pasākuma "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai" atbalstāmajām darbībām (nodarbināto vecumā 45 gadi un vairāk dalība veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos veicinās t.sk. 4.1.2.1. un 4.1.2.2. pasākumu ietvaros noteikto mērķu sasniegšanu veicinot kopējo sabiedrības, tai skaitā nodarbināto, veselību. Papildus jāatzīmē, ka 4.3.3.5. pasākuma ietvaros plānotās veselības uzlabošanas un veselības veicināšanas aktivitātes tika saskaņotas ar Veselības ministriju).
Tāpat TA projekta 2) punktā minētajai atbalstāmajai darbībai (izglītojoši un konsultatīvi pasākumi) varētu veidoties papildināmība ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4.1. pasākumu "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai". Mācību jomas, kuras varētu pārklāties abu pasākumu ietvaros tiks izvērtētas un saskaņotas Cilvēkkapitāla attīstības padomē pēc pasākuma 4.2.4.1. "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" MK noteikumu spēkā stāšanās.

[1] personāla izmaksām tiks piemērota atbildīgās iestādes izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodika. Savukārt līdz minētās metodikas apstiprināšanai, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksas tiks veiktas atbilstoši faktiskajām izmaksām. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā.