22-TA-2237: Cits plānošanas dokumenta (grozījumu) projekts (Groza ar plānošanas dokumentu)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 22. maija rīkojumā Nr. 238 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija)"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1) Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2016.gada 8.marta noteikumu Nr.151 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.2.pasākuma „Kultūras mantojuma digitalizācija” īstenošanas noteikumi” 5.punkts un 13.2.apakšpunkts.
2) MK 2016.gada 10.februāra rīkojuma Nr.136 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā” 4.1 punkts.
3) MK 2022.gada 29.marta rīkojums Nr.225 „Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 15.jūlija rīkojumā Nr.374 „Par darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma „Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” un 2.2.1.2.pasākuma „Kultūras mantojuma digitalizācija” projektu iesniegumu atlases 1. un 2.kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam” (turpmāk – 2022.gada 29.marta grozījumi MK rīkojumā Nr.374).
2) MK 2016.gada 10.februāra rīkojuma Nr.136 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā” 4.1 punkts.
3) MK 2022.gada 29.marta rīkojums Nr.225 „Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 15.jūlija rīkojumā Nr.374 „Par darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma „Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” un 2.2.1.2.pasākuma „Kultūras mantojuma digitalizācija” projektu iesniegumu atlases 1. un 2.kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam” (turpmāk – 2022.gada 29.marta grozījumi MK rīkojumā Nr.374).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiek mainīts projekta Nr.2.2.1.2./19/I/001 „Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)” (turpmāk – 2.kārtas projekts) apraksts un tvērums, ņemot vērā, ka ar 2022.gada 29.marta grozījumiem MK rīkojumā Nr.374 tika palielināts 2.kārtas projektam piešķirtais finansējums un samazināts projekta Nr.2.2.1.2/17/I/001 „Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)” finansējums. Vienlaikus veikta arī 2.kārtas projekta ieviešanas termiņa pagarināšana par trīs mēnešiem, kā arī 2.kārtas projekta IKT risinājumu uzturēšanas izmaksu indeksācija.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar MK 2019.gada 22.maija rīkojumu Nr.238 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0.versija)” (turpmāk – MK rīkojums Nr.238) apstiprināts 2.kārtas projekta apraksts (kopsavilkums), nosakot minētā projekta darbības, īstenošanas laiku un finansējuma kopējo apjomu.
Vienošanās Nr.2.2.1.2./19/I/001 starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par 2.kārtas projekta īstenošanu tika noslēgta 2019.gada 16.septembrī, nosakot sākotnējo projekta darbību īstenošanas laiku – 36 mēneši, t.i., līdz 2022.gada 15.septembrim, projekta finansējuma kopējo apjomu – 3 900 000 euro.
Projekta Nr.2.2.1.2/17/I/001 „Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)” (turpmāk - 1.kārtas projekts) īstenošana noslēdzās 2021.gada 21.septembrī atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1.kārtas projekta detalizētajam aprakstam un šobrīd netiek īstenoti saistīti projekti.
Saskaņojot 1.kārtas un 2.kārtas precizētos projektu detalizētos aprakstus ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tika identificēta ierosināto izmaiņu ietekme uz 1.kārtas un 2.kārtas projektu atlases kvalitātes 4.3.kritēriju, tomēr ņemot vērā, ka 2.kārtas projekts ir 1.kārtas projekta saturiskais un loģiskais turpinājums, un 1.kārtas un 2.kārtas projektu rezultāti ir savstarpēji papildinoši, kā arī to, ka procentuālais sadalījums starp digitalizācijas darbībām un pārējām minēto projektu darbībām netiek ievērots, jo tas radies Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) finansējuma pārcelšanas rezultātā no 1.kārtas projekta, kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika panākta vienota izpratne, ka 1.kārtas un 2.kārtas projektiem ir vienots mērķis un atkāpe no šajā kritērijā noteiktā procenta (%) pašreizējā minēto projektu īstenošanas posmā ir pieļaujama, jo dokumentu digitalizācijai paredzētais finansējums summāri 1. un 2.kārtas projektiem kopā nav mazāks par 50%, tāpēc 1.kārtas un 2.kārtas projektu detalizētie apraksti tika saskaņoti. 1.kārtas detalizētais projekta apraksts saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021.gada 4.novembra vēstuli Nr.11-2/9769 un 2.kārtas detalizētais projekta apraksts saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2022.gada 22.jūnija vēstuli Nr.11-2/4574.
1.kārtas projektā iekļauto aktivitāšu (Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas (NMKK) un Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas (VVAIS) integrācija, autortiesību finansējums un dokumentācijas (tehniskās specifikācijas) izstrādes noslēguma maksājuma daļa) pārcelšana uz 2.kārtas projektu, divu jaunu darbību – „Datu kvalitātes uzlabošana” un „Ar autortiesībām aizsargātā satura licencēšana” pievienošana, 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanas izmaksu indeksācija, projekta termiņa pagarināšana par trīs mēnešiem (kopējais projekta termiņš 39 mēneši), kā arī precizētais 2.kārtas projekta detalizētais apraksts tika saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un 2022.gada 29.jūnijā tika saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstule Nr.11-2/4574 ar saskaņojumu.
Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 2.kārtas projekta detalizētajam aprakstam 2.kārtas projekta ietvaros tiek īstenotas sekojošas aktivitātes:
- veikt kultūras mantojuma materiālu digitalizāciju;
- īstenot pētījumus un atjaunot esošās digitalizācijas vadlīnijas;
- veikt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības un kultūras norises digitālu fiksāciju;
- attīstīt vienotu un integrētu digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, kas nodrošinās Latvijas kultūras institūcijām iespēju drošai digitālā satura saglabāšanai ilgtermiņā un iespējas tā atkalizmantošanai;
- attīstīt starpinstitucionālu autoritatīvo ierakstu datu kopu digitālā kultūras mantojuma aprakstīšanai, turpmāk – atsauces dati;
- izveidot kinodokumentu un fotodokumentu digitalizācijas infrastruktūru;
- nodrošināt kultūras mantojuma datu infrastruktūras attīstību;
- izstrādāt vienotu kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmu;
- pilnveidot Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas atbilstoši procesiem, tai skaitā modernizēt specializētos satura izplatīšanas kanālus;
- attīstīt autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmu un autortiesību pārvaldības procesu;
- nodrošināt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu digitālā dokumentārā mantojuma pieejamību, ievērojot normatīvajā bāzē noteiktos ierobežojumus;
attīstīt saistītos procesus.
1. kārtas projekta īstenošana noslēdzās 2021. gada 21. septembrī atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1. kārtas projekta detalizētajiem aprakstam un šobrīd īstenošanā nav saistītu projektu.
Vienošanās Nr.2.2.1.2./19/I/001 starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par 2.kārtas projekta īstenošanu tika noslēgta 2019.gada 16.septembrī, nosakot sākotnējo projekta darbību īstenošanas laiku – 36 mēneši, t.i., līdz 2022.gada 15.septembrim, projekta finansējuma kopējo apjomu – 3 900 000 euro.
Projekta Nr.2.2.1.2/17/I/001 „Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1.kārta)” (turpmāk - 1.kārtas projekts) īstenošana noslēdzās 2021.gada 21.septembrī atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1.kārtas projekta detalizētajam aprakstam un šobrīd netiek īstenoti saistīti projekti.
Saskaņojot 1.kārtas un 2.kārtas precizētos projektu detalizētos aprakstus ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tika identificēta ierosināto izmaiņu ietekme uz 1.kārtas un 2.kārtas projektu atlases kvalitātes 4.3.kritēriju, tomēr ņemot vērā, ka 2.kārtas projekts ir 1.kārtas projekta saturiskais un loģiskais turpinājums, un 1.kārtas un 2.kārtas projektu rezultāti ir savstarpēji papildinoši, kā arī to, ka procentuālais sadalījums starp digitalizācijas darbībām un pārējām minēto projektu darbībām netiek ievērots, jo tas radies Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) finansējuma pārcelšanas rezultātā no 1.kārtas projekta, kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika panākta vienota izpratne, ka 1.kārtas un 2.kārtas projektiem ir vienots mērķis un atkāpe no šajā kritērijā noteiktā procenta (%) pašreizējā minēto projektu īstenošanas posmā ir pieļaujama, jo dokumentu digitalizācijai paredzētais finansējums summāri 1. un 2.kārtas projektiem kopā nav mazāks par 50%, tāpēc 1.kārtas un 2.kārtas projektu detalizētie apraksti tika saskaņoti. 1.kārtas detalizētais projekta apraksts saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021.gada 4.novembra vēstuli Nr.11-2/9769 un 2.kārtas detalizētais projekta apraksts saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2022.gada 22.jūnija vēstuli Nr.11-2/4574.
1.kārtas projektā iekļauto aktivitāšu (Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas (NMKK) un Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas (VVAIS) integrācija, autortiesību finansējums un dokumentācijas (tehniskās specifikācijas) izstrādes noslēguma maksājuma daļa) pārcelšana uz 2.kārtas projektu, divu jaunu darbību – „Datu kvalitātes uzlabošana” un „Ar autortiesībām aizsargātā satura licencēšana” pievienošana, 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanas izmaksu indeksācija, projekta termiņa pagarināšana par trīs mēnešiem (kopējais projekta termiņš 39 mēneši), kā arī precizētais 2.kārtas projekta detalizētais apraksts tika saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un 2022.gada 29.jūnijā tika saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstule Nr.11-2/4574 ar saskaņojumu.
Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 2.kārtas projekta detalizētajam aprakstam 2.kārtas projekta ietvaros tiek īstenotas sekojošas aktivitātes:
- veikt kultūras mantojuma materiālu digitalizāciju;
- īstenot pētījumus un atjaunot esošās digitalizācijas vadlīnijas;
- veikt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības un kultūras norises digitālu fiksāciju;
- attīstīt vienotu un integrētu digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, kas nodrošinās Latvijas kultūras institūcijām iespēju drošai digitālā satura saglabāšanai ilgtermiņā un iespējas tā atkalizmantošanai;
- attīstīt starpinstitucionālu autoritatīvo ierakstu datu kopu digitālā kultūras mantojuma aprakstīšanai, turpmāk – atsauces dati;
- izveidot kinodokumentu un fotodokumentu digitalizācijas infrastruktūru;
- nodrošināt kultūras mantojuma datu infrastruktūras attīstību;
- izstrādāt vienotu kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmu;
- pilnveidot Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmas atbilstoši procesiem, tai skaitā modernizēt specializētos satura izplatīšanas kanālus;
- attīstīt autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmu un autortiesību pārvaldības procesu;
- nodrošināt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu digitālā dokumentārā mantojuma pieejamību, ievērojot normatīvajā bāzē noteiktos ierobežojumus;
attīstīt saistītos procesus.
1. kārtas projekta īstenošana noslēdzās 2021. gada 21. septembrī atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1. kārtas projekta detalizētajiem aprakstam un šobrīd īstenošanā nav saistītu projektu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.kārtas projekta ieviešanas gaitā, lai nodrošinātu secīgu procesu un darbību ieviešanu kultūras mantojuma digitalizācijā, ne tikai ar mērķi sasniegt izvirzītos rezultatīvos rādītājus, bet arī nodrošināt iespējami plašāku projekta rezultātu izmantošanu, tika konstatēta nepieciešamība atsevišķas projekta aktivitāšu daļas un to īstenošanai paredzēto budžetu pārcelt uz 2.kārtu.
1.kārtas projekta īstenošana noslēdzās 2021.gada 21.septembrī atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1.kārtas projekta detalizētajam aprakstam.
Nepieciešamību noteica izmaiņas starp partneriem saskaņotajā Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājuma arhitektūras aprakstā, nomainot iestāžu pamatdarbības sistēmu integrāciju katras sistēmas individuālā līmenī ar risinājumu, kurā tiek veidots kopējs, unificēts sadarbspējas jeb integrācijas slānis, kas spēj veikt datu transformāciju un sadarboties ar visām iesaistītajām sistēmām neatkarīgi no pamatdarbības sistēmas uzbūves. Šāda pieeja ļauj efektīvāk veikt integrācijas un harmonizēt savstarpējās datu apmaiņas. Taču, ņemot vērā sarežģīto sistēmu sadarbības modeli, savstarpējās sistēmu atkarības izstrādes laikā, datu transformācijas no un uz dažādiem standartiem un digitālo objektu apjomu, 1.kārtas projektā ir veiktas daļai no Platformā iekļauto iestāžu pamatdarbības sistēmu sagatavošanas darbiem un sistēmu savstarpējās integrācijas, un daļa (Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas) integrācijas darbi tiek realizēti 2.kārtas projektā.
Gan 1.kārtas projekta, gan 2.kārtas projekta gaitā iestāžu datu kvalitāte ir izvirzījies kā būtisks izaicinājums kvalitatīvai projekta mērķu sasniegšanai. 2.kārtas projektā digitalizācijai plānotā budžeta ietaupījumus novirzām daļējai sadarbības partneru datu sakārtošanai. Detalizētā 2.kārtas projekta aprakstā 5.1.sadaļā „Projekta darbību īstenošanas laika grafiks” ieviesta jauna darbība „Datu kvalitātes uzlabošana”, kā arī atbilstoši 1.kārtas projekta ieviešanas laikā uzkrātajai pieredzei, konstatēta nepieciešamība arī 2.kārtas projektā turpināt darbības „Ar autortiesībām aizsargātā satura licencēšana” ieviešanu.
Ņemot vērā esošās patēriņa cenu pārmaiņas 2022.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada martu grupā „0 VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI” (Centrālās statistikas pārvaldes informācija: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M03-2022M04/0/100), lai nodrošinātu 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanu pēc 2.kārtas projekta noslēguma, veikta detalizētā 2.kārtas projekta aprakstā iekļauto 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanas izmaksu indeksācija 15,9 % apmērā.
Lai varētu nodrošināt iestāžu datu sakārtošanu pirms to nodošanas no iestāžu pamatdarbības sistēmām uz vienoto digitālo objektu pārvaldības sistēmu (DOM) un vienoto digitālā mantojuma izplatīšanas sistēmu (IS), nepieciešams pagarināt 2.kārtas projekta ieviešanas termiņu par trīs mēnešiem. Datu kartēšana, lauku apvienošana, kārtošana, autorību, vietu, datējumu, u.c. ierakstu labošana pirms ieviešanas produkcijas vidē ir daļa no datu kvalitātes darbiem, kas tiek veikti gan muzeju priekšmetu, gan arhīva audiovizuālo darbu datiem. Sistēmu integrācijas darbi tiks pabeigti līdz sākotnējam 2.kārtas projekta termiņam, paredzot papildu trīs mēnešus datu kvalitātes darbu turpināšanai un datu kopēšanai un migrācijai, kas ir laikietilpīgs process ievērojamam datu apjomam, kā arī daudzas datu savietojamības problēmas var tikt identificētas tieši migrācijas procesa laikā.
2.kārtas projektā, kas ir 1.kārtas projekta turpinājums, turpinās darbs pie programmatūru izstrādes un sistēmu integrācijām, un tā īstenošanas termiņš ir 2022.gada 15.septembris, līdz ar to tika pieņemts lēmums 1.kārtas projektā plānoto finansējumu gan aktivitāšu ieviešanai, gan citām saistītajām izmaksām pārcelt uz 2.kārtas projektu.
Ar 2022.gada 29.marta grozījumiem MK rīkojumā Nr.374 1.kārtas projekta finansējums samazināts par 176 774 euro, pārceļot 1.kārtas projektā neīstenotās aktivitātes uz 2.kārtas projektu. Tādējādi 1.kārtas projekta finansējums ir samazināts līdz 7 823 226 euro, bet 2.kārtas projekta finansējums palielināts līdz 4 076 774 euro.
MK rīkojumā Nr.238 noteiktais 2.kārtas projekta finansējums, aktivitātes un projekta ieviešanas termiņš neatbilst palielinātajam projekta tvērumam.
1.kārtas projekta īstenošana noslēdzās 2021.gada 21.septembrī atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotajam precizētajam 1.kārtas projekta detalizētajam aprakstam.
Nepieciešamību noteica izmaiņas starp partneriem saskaņotajā Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājuma arhitektūras aprakstā, nomainot iestāžu pamatdarbības sistēmu integrāciju katras sistēmas individuālā līmenī ar risinājumu, kurā tiek veidots kopējs, unificēts sadarbspējas jeb integrācijas slānis, kas spēj veikt datu transformāciju un sadarboties ar visām iesaistītajām sistēmām neatkarīgi no pamatdarbības sistēmas uzbūves. Šāda pieeja ļauj efektīvāk veikt integrācijas un harmonizēt savstarpējās datu apmaiņas. Taču, ņemot vērā sarežģīto sistēmu sadarbības modeli, savstarpējās sistēmu atkarības izstrādes laikā, datu transformācijas no un uz dažādiem standartiem un digitālo objektu apjomu, 1.kārtas projektā ir veiktas daļai no Platformā iekļauto iestāžu pamatdarbības sistēmu sagatavošanas darbiem un sistēmu savstarpējās integrācijas, un daļa (Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas) integrācijas darbi tiek realizēti 2.kārtas projektā.
Gan 1.kārtas projekta, gan 2.kārtas projekta gaitā iestāžu datu kvalitāte ir izvirzījies kā būtisks izaicinājums kvalitatīvai projekta mērķu sasniegšanai. 2.kārtas projektā digitalizācijai plānotā budžeta ietaupījumus novirzām daļējai sadarbības partneru datu sakārtošanai. Detalizētā 2.kārtas projekta aprakstā 5.1.sadaļā „Projekta darbību īstenošanas laika grafiks” ieviesta jauna darbība „Datu kvalitātes uzlabošana”, kā arī atbilstoši 1.kārtas projekta ieviešanas laikā uzkrātajai pieredzei, konstatēta nepieciešamība arī 2.kārtas projektā turpināt darbības „Ar autortiesībām aizsargātā satura licencēšana” ieviešanu.
Ņemot vērā esošās patēriņa cenu pārmaiņas 2022.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada martu grupā „0 VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI” (Centrālās statistikas pārvaldes informācija: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M03-2022M04/0/100), lai nodrošinātu 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanu pēc 2.kārtas projekta noslēguma, veikta detalizētā 2.kārtas projekta aprakstā iekļauto 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanas izmaksu indeksācija 15,9 % apmērā.
Lai varētu nodrošināt iestāžu datu sakārtošanu pirms to nodošanas no iestāžu pamatdarbības sistēmām uz vienoto digitālo objektu pārvaldības sistēmu (DOM) un vienoto digitālā mantojuma izplatīšanas sistēmu (IS), nepieciešams pagarināt 2.kārtas projekta ieviešanas termiņu par trīs mēnešiem. Datu kartēšana, lauku apvienošana, kārtošana, autorību, vietu, datējumu, u.c. ierakstu labošana pirms ieviešanas produkcijas vidē ir daļa no datu kvalitātes darbiem, kas tiek veikti gan muzeju priekšmetu, gan arhīva audiovizuālo darbu datiem. Sistēmu integrācijas darbi tiks pabeigti līdz sākotnējam 2.kārtas projekta termiņam, paredzot papildu trīs mēnešus datu kvalitātes darbu turpināšanai un datu kopēšanai un migrācijai, kas ir laikietilpīgs process ievērojamam datu apjomam, kā arī daudzas datu savietojamības problēmas var tikt identificētas tieši migrācijas procesa laikā.
2.kārtas projektā, kas ir 1.kārtas projekta turpinājums, turpinās darbs pie programmatūru izstrādes un sistēmu integrācijām, un tā īstenošanas termiņš ir 2022.gada 15.septembris, līdz ar to tika pieņemts lēmums 1.kārtas projektā plānoto finansējumu gan aktivitāšu ieviešanai, gan citām saistītajām izmaksām pārcelt uz 2.kārtas projektu.
Ar 2022.gada 29.marta grozījumiem MK rīkojumā Nr.374 1.kārtas projekta finansējums samazināts par 176 774 euro, pārceļot 1.kārtas projektā neīstenotās aktivitātes uz 2.kārtas projektu. Tādējādi 1.kārtas projekta finansējums ir samazināts līdz 7 823 226 euro, bet 2.kārtas projekta finansējums palielināts līdz 4 076 774 euro.
MK rīkojumā Nr.238 noteiktais 2.kārtas projekta finansējums, aktivitātes un projekta ieviešanas termiņš neatbilst palielinātajam projekta tvērumam.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 22. maija rīkojumā Nr. 238 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija) (turpmāk - rīkojuma projekts) paredz iekļaut 2.kārtas projekta aktivitātēs (Nacionālās muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas (NMKK) un Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas (VVAIS) integrāciju, autortiesību finansējumu un dokumentācijas (tehniskās specifikācijas) izstrādes noslēguma maksājuma daļu, pārceļot minētās aktivitātes no 1.kārtas projekta aktivitātēm.
Rīkojuma projekts paredz MK rīkojumā Nr.238 šādu grozījumu – palielināt projekta izmaksas no 3 900 000 euro uz 4 076 774 euro.
Rīkojuma projekts paredz šādus būtiskus grozījumus 2.kārtas projekta aprakstā:
1) 2.kārtas projektā iekļautas divas jaunas darbības – „Datu kvalitātes uzlabošana” un „Ar autortiesībām aizsargātā satura licencēšana”;
2) 2.kārtas projekta īstenošanas termiņš pagarināts par trīs mēnešiem, attiecīgi nosakot projekta īstenošanas termiņu 39 mēnešus. Projekts ir apstiprināts 2019.gada 16.septembrī, attiecīgi 39 mēnešu īstenošanas beigu termiņš ir 2022.gada 15.decembris;
3) veikta 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanas izmaksu indeksācija 15,9 % apmērā, kas atbilst patēriņa cenu pārmaiņām 2022.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada martu, grupā „0 VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI” (Centrālās statistikas pārvaldes informācija: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M03-2022M04/0/100). Uzturēšanas izmaksas gadā palielinātas no 163 700,00 euro uz 189 728,00 euro.
Rīkojuma projekts paredz MK rīkojumā Nr.238 šādu grozījumu – palielināt projekta izmaksas no 3 900 000 euro uz 4 076 774 euro.
Rīkojuma projekts paredz šādus būtiskus grozījumus 2.kārtas projekta aprakstā:
1) 2.kārtas projektā iekļautas divas jaunas darbības – „Datu kvalitātes uzlabošana” un „Ar autortiesībām aizsargātā satura licencēšana”;
2) 2.kārtas projekta īstenošanas termiņš pagarināts par trīs mēnešiem, attiecīgi nosakot projekta īstenošanas termiņu 39 mēnešus. Projekts ir apstiprināts 2019.gada 16.septembrī, attiecīgi 39 mēnešu īstenošanas beigu termiņš ir 2022.gada 15.decembris;
3) veikta 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanas izmaksu indeksācija 15,9 % apmērā, kas atbilst patēriņa cenu pārmaiņām 2022.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada martu, grupā „0 VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI” (Centrālās statistikas pārvaldes informācija: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M03-2022M04/0/100). Uzturēšanas izmaksas gadā palielinātas no 163 700,00 euro uz 189 728,00 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- Kultūras informācijas attīstības centrs
- Nacionālā kultūras mantojuma padome
Ietekmes apraksts
Vienošanās par 1.kārtas projekta īstenošanu un arī attiecīgi vienošanās par 2.kārtas projekta īstenošanu tiks veikti atbilstoši grozījumi.
Atbilstoši 1.kārtas un 2.kārtas projekta īstenotāji, kuru 1.kārtas projekta darbības tiek pārceltas uz 2.kārtas projektu, turpinās to ieviešanu 2.kārtas projekta ietvaros ar tā ieviešanai plānotajiem resursiem, kā arī to ieviešanas uzraudzība tiks nodrošināta 2.kārtas projekta ietvaros.
Atbilstoši 1.kārtas un 2.kārtas projekta īstenotāji, kuru 1.kārtas projekta darbības tiek pārceltas uz 2.kārtas projektu, turpinās to ieviešanu 2.kārtas projekta ietvaros ar tā ieviešanai plānotajiem resursiem, kā arī to ieviešanas uzraudzība tiks nodrošināta 2.kārtas projekta ietvaros.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 006 093
176 774
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 006 093
176 774
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 006 093
176 774
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
2 006 093
176 774
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2.kārtas projekta kopējie izdevumi tika plānoti 3 900 000 euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 315 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 585 000 euro apmērā).
Atbilstoši Rīkojuma projektam, mainot un paplašinot 2.kārtas projekta tvērumu, 2.kārtas projekts tiks realizēts par 4 076 774 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 465 258 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 611 516 euro apmērā).
Līdz ar to kopējās 2.kārtas projekta izmaksas tiek palielinātas no sākotnēji plānotajām izmaksām par 176 774 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 150 258 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 26 516 euro apmērā).
2022.gadā saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam ir plānoti budžeta izdevumi 2 006 093 euro apjomā.
Atbilstoši Rīkojuma projektam par 2.kārtas projekta tvēruma maiņu kopējais budžeta izdevumu palielinājums 2022.gadā plānots 176 774 euro.
Atbilstoši Rīkojuma projektam, mainot un paplašinot 2.kārtas projekta tvērumu, 2.kārtas projekts tiks realizēts par 4 076 774 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 465 258 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 611 516 euro apmērā).
Līdz ar to kopējās 2.kārtas projekta izmaksas tiek palielinātas no sākotnēji plānotajām izmaksām par 176 774 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 150 258 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 26 516 euro apmērā).
2022.gadā saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam ir plānoti budžeta izdevumi 2 006 093 euro apjomā.
Atbilstoši Rīkojuma projektam par 2.kārtas projekta tvēruma maiņu kopējais budžeta izdevumu palielinājums 2022.gadā plānots 176 774 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2.kārtas projekta ietvaros veiktie un plānotie izdevumi periodā:
2020.gadā – 976 133 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 829 713 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 146 420 euro apmērā);
2021.gadā – 1 094 548 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 930 365 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 164 183 euro apmērā);
2022.gadā – 2 006 093 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 705 179 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 300 914 euro apmērā).
2020.gadā – 976 133 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 829 713 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 146 420 euro apmērā);
2021.gadā – 1 094 548 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 930 365 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 164 183 euro apmērā);
2022.gadā – 2 006 093 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 705 179 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 300 914 euro apmērā).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu 2.kārtas projekta rezultātā izstrādāto Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu darbību, pēc 1.kārtas projekta beigām, turpmākajam trīs gadu periodam paredzētās ikgadējās informācijas sistēmu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas tika plānotas 163 700 euro gadā.
Atbilstoši Rīkojuma projektā noteiktajai 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras uzturēšanas izmaksu cenas indeksācijai, kopējais plānoto budžeta izdevumu palielinājums gadā sastāda 26 028 euro apmērā, kopsummā veidojot 189 728 euro.
Uzturēšanas izmaksas veido: izstrādāto un ieviesto informācijas sistēmu, to pilnveidojumu, konfigurāciju, izveidoto integrācijas risinājumu un infrastruktūras uzturēšana.
Ņemot vērā esošās patēriņa cenu pārmaiņas 2022.gada aprīlī (2.kārtas detalizētā projekta apraksta (DPA) grozījumu iesniegšanas, saskaņošanas brīdis), salīdzinot ar 2019.gada martu (2.kārtas detalizētā projekta apraksta (DPA) sagatavošanas, iesniegšanas brīdis) grupā „0 VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI” (Centrālās statistikas pārvaldes informācija: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M03-2022M04/0/100), lai nodrošinātu 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanu pēc 2.kārtas projekta noslēguma, veikta 2.kārtas detalizētā projekta aprakstā iekļauto 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu kopējā uzturēšanas izmaksu indeksācija 15,9 % apmērā, daļai no tām plānojot pieaugumu, atbilstoši cenu pārmaiņām:
1) licences datu glabāšanas risinājumu un centralizētās atvērtās informācijas sistēmu platformas programmatūras uzturēšanai plānots finansējums 10 000 euro apmērā, kuram piemērota izmaksu indeksācija 15,9% apmērā un izmaksas palielinātas par 1590 euro, kopumā sastādot 11 590 euro;
2) infrastruktūras uzturēšanai kopumā 50 500 euro, no kuriem 40 500 euro datu centru infrastruktūras uzturēšanai un 10 000 euro kinodokumentu digitalizācijas iekārtu uzturēšanai, kuras ietvaros plānota rezerves detaļu iegāde, kā arī darbības nodrošināšanai nepieciešamo serveru komponenšu maiņa, piemērota izmaksu indeksācija 15,9% apmērā un izmaksas palielinātas par 8 030 euro, kopumā sastādot 58 530 euro;
3) 78 200 euro Digitālā kultūras mantojuma platformā (turpmāk – platforma) ietilpstošo sistēmu problēmu, kļūdu novēršanai un profilaktiskajai uzturēšanai un sistēmu pielāgošanas ārpakalpojumiem, platformas dalībnieku institūciju pamatdarbības sistēmu integrācijas uzturēšanai, 2.kārtas projektā attīstīto digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmu (tematisko kolekciju) uzturēšanai un pielāgošanai platformas izmaiņām, kas tika aprēķinātas par 1 955 cilvēkstundām, par pamatu pieņemot Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamo plašāko cenas kategoriju 40 euro/stundā.
Savukārt šobrīd ir iespējams salīdzināt un konstatēt reālās uzturēšanas/izstrādes cenu izmaiņas divām no 2.kārtas projekta ietvaros attīstītajām sistēmām, kuras darbojās pirms 1.kārtas un 2.kārtas projektu uzsākšanas:
Digitālo objektu pārvaldības sistēmas (DOM) izstrādes/ uzturēšanas darbi:
1) 2019.gada oktobra līgums ar SIA „Lightsoftsolutions” noslēgts par vienas cilvēkstundas cenu 35,00 euro;
2) 2022.gada marta līgums ar SIA „ZZ Dats” noslēgts par vienas cilvēkstundas cenu 44,90 euro.
Cenas pieaugums 28%.
Vienotais resursu agregators/Vienotā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmas izstrādes/ uzturēšanas darbi:
1) 2019.gada novembra līgums ar SIA „Contextprime” noslēgts par vienas cilvēkstundas cenu 34,50 euro;
2) 2021.gada augusta līgums ar SIA „Contextprime” noslēgts par vienas cilvēkstundas cenu 38,00 euro.
Cenas pieaugums 10%, bet jāatzīmē, ka šeit ir salīdzinājums pret 2021.gada līgumu.
Lai nodrošinātu 2.kārtas projektā attīstīto sistēmu uzturēšanu, nepieciešams palielināt iepriekš plānoto stundas likmi 40,00 euro atbilstoši reālajām cilvēkstundu izmaksām šobrīd, jo 2022.gadā noslēgtā līguma ietvaros vienas cilvēkstundas cena jau ir fiksēta 44,90 euro, bet turpmāk tā varētu vēl pieaugt. Palielinājums plānots nepārsniedzot 12% no iepriekš plānotās summas un izmaksas palielinātas par 9 208 euro, kopumā sastādot 87 408 euro.
5 000 euro platformā iekļauto sistēmu drošības testu veikšanai – atbilstība MK 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.442 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbilstība minimālajām drošības prasībām” prasībām, personu datu apstrāde, ievainojamību pārbaude, slodzes testi, nepārtrauktības pārbaudes, datu integritātes pārbaudes.
20 000 euro izstrādāto sistēmu darbību, uzraudzību, kļūdu analīzes, testēšanas, lietotāju apmācību, konsultēšanu un citu lietotāju atbalsta pasākumu nodrošināšanai tehniskā atbalsta personālam, kam tika plānota viena pilna laika lietojuma administratora slodze (19.5 amatu saime) slodze gadā pie amatalgas 1 350 euro mēnesī.
Savukārt šobrīd, atbilstoši spēkā esošajai amatu klasifikācijai, lietojumu administratora slodze tiek klasificēta 21.5.amatu saimē, kas atbilst 5.līmenim un 12. mēnešalgu grupai un jau 2022.gada jūlijā noteiktā mēnešalga vidēji ir 1400 euro, kas neatbilst mēnešalgu grupas noteiktajam minimumam (minimālā 2089 euro – maksimālā 3466 euro) un lai nodrošinātu tās atbilstošu palielināšanu līdz minimālajam mēnešalgu grupas slieksnim, ir nepieciešams 36 % izmaksu pieaugums, īpaši ņemot vērā valsts sektorā piedāvātā atalgojuma apjoma atšķirības no privātajā sektorā piedāvātā atalgojuma un kopumā esošo konkurenci IT nozares speciālistu tirgū. Palielinājums plānots 36% apmērā no iepriekš plānotās summas un izmaksas palielinātas par 7 200 euro, kopumā sastādot 27 200 euro.
2023.gadam un turpmākajiem gadiem 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras uzturēšanas izmaksas līdz 189 728 euro tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Rīkojuma projektā noteiktajai 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras uzturēšanas izmaksu cenas indeksācijai, kopējais plānoto budžeta izdevumu palielinājums gadā sastāda 26 028 euro apmērā, kopsummā veidojot 189 728 euro.
Uzturēšanas izmaksas veido: izstrādāto un ieviesto informācijas sistēmu, to pilnveidojumu, konfigurāciju, izveidoto integrācijas risinājumu un infrastruktūras uzturēšana.
Ņemot vērā esošās patēriņa cenu pārmaiņas 2022.gada aprīlī (2.kārtas detalizētā projekta apraksta (DPA) grozījumu iesniegšanas, saskaņošanas brīdis), salīdzinot ar 2019.gada martu (2.kārtas detalizētā projekta apraksta (DPA) sagatavošanas, iesniegšanas brīdis) grupā „0 VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI” (Centrālās statistikas pārvaldes informācija: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M03-2022M04/0/100), lai nodrošinātu 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu uzturēšanu pēc 2.kārtas projekta noslēguma, veikta 2.kārtas detalizētā projekta aprakstā iekļauto 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu kopējā uzturēšanas izmaksu indeksācija 15,9 % apmērā, daļai no tām plānojot pieaugumu, atbilstoši cenu pārmaiņām:
1) licences datu glabāšanas risinājumu un centralizētās atvērtās informācijas sistēmu platformas programmatūras uzturēšanai plānots finansējums 10 000 euro apmērā, kuram piemērota izmaksu indeksācija 15,9% apmērā un izmaksas palielinātas par 1590 euro, kopumā sastādot 11 590 euro;
2) infrastruktūras uzturēšanai kopumā 50 500 euro, no kuriem 40 500 euro datu centru infrastruktūras uzturēšanai un 10 000 euro kinodokumentu digitalizācijas iekārtu uzturēšanai, kuras ietvaros plānota rezerves detaļu iegāde, kā arī darbības nodrošināšanai nepieciešamo serveru komponenšu maiņa, piemērota izmaksu indeksācija 15,9% apmērā un izmaksas palielinātas par 8 030 euro, kopumā sastādot 58 530 euro;
3) 78 200 euro Digitālā kultūras mantojuma platformā (turpmāk – platforma) ietilpstošo sistēmu problēmu, kļūdu novēršanai un profilaktiskajai uzturēšanai un sistēmu pielāgošanas ārpakalpojumiem, platformas dalībnieku institūciju pamatdarbības sistēmu integrācijas uzturēšanai, 2.kārtas projektā attīstīto digitālā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmu (tematisko kolekciju) uzturēšanai un pielāgošanai platformas izmaiņām, kas tika aprēķinātas par 1 955 cilvēkstundām, par pamatu pieņemot Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamo plašāko cenas kategoriju 40 euro/stundā.
Savukārt šobrīd ir iespējams salīdzināt un konstatēt reālās uzturēšanas/izstrādes cenu izmaiņas divām no 2.kārtas projekta ietvaros attīstītajām sistēmām, kuras darbojās pirms 1.kārtas un 2.kārtas projektu uzsākšanas:
Digitālo objektu pārvaldības sistēmas (DOM) izstrādes/ uzturēšanas darbi:
1) 2019.gada oktobra līgums ar SIA „Lightsoftsolutions” noslēgts par vienas cilvēkstundas cenu 35,00 euro;
2) 2022.gada marta līgums ar SIA „ZZ Dats” noslēgts par vienas cilvēkstundas cenu 44,90 euro.
Cenas pieaugums 28%.
Vienotais resursu agregators/Vienotā kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmas izstrādes/ uzturēšanas darbi:
1) 2019.gada novembra līgums ar SIA „Contextprime” noslēgts par vienas cilvēkstundas cenu 34,50 euro;
2) 2021.gada augusta līgums ar SIA „Contextprime” noslēgts par vienas cilvēkstundas cenu 38,00 euro.
Cenas pieaugums 10%, bet jāatzīmē, ka šeit ir salīdzinājums pret 2021.gada līgumu.
Lai nodrošinātu 2.kārtas projektā attīstīto sistēmu uzturēšanu, nepieciešams palielināt iepriekš plānoto stundas likmi 40,00 euro atbilstoši reālajām cilvēkstundu izmaksām šobrīd, jo 2022.gadā noslēgtā līguma ietvaros vienas cilvēkstundas cena jau ir fiksēta 44,90 euro, bet turpmāk tā varētu vēl pieaugt. Palielinājums plānots nepārsniedzot 12% no iepriekš plānotās summas un izmaksas palielinātas par 9 208 euro, kopumā sastādot 87 408 euro.
5 000 euro platformā iekļauto sistēmu drošības testu veikšanai – atbilstība MK 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.442 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbilstība minimālajām drošības prasībām” prasībām, personu datu apstrāde, ievainojamību pārbaude, slodzes testi, nepārtrauktības pārbaudes, datu integritātes pārbaudes.
20 000 euro izstrādāto sistēmu darbību, uzraudzību, kļūdu analīzes, testēšanas, lietotāju apmācību, konsultēšanu un citu lietotāju atbalsta pasākumu nodrošināšanai tehniskā atbalsta personālam, kam tika plānota viena pilna laika lietojuma administratora slodze (19.5 amatu saime) slodze gadā pie amatalgas 1 350 euro mēnesī.
Savukārt šobrīd, atbilstoši spēkā esošajai amatu klasifikācijai, lietojumu administratora slodze tiek klasificēta 21.5.amatu saimē, kas atbilst 5.līmenim un 12. mēnešalgu grupai un jau 2022.gada jūlijā noteiktā mēnešalga vidēji ir 1400 euro, kas neatbilst mēnešalgu grupas noteiktajam minimumam (minimālā 2089 euro – maksimālā 3466 euro) un lai nodrošinātu tās atbilstošu palielināšanu līdz minimālajam mēnešalgu grupas slieksnim, ir nepieciešams 36 % izmaksu pieaugums, īpaši ņemot vērā valsts sektorā piedāvātā atalgojuma apjoma atšķirības no privātajā sektorā piedāvātā atalgojuma un kopumā esošo konkurenci IT nozares speciālistu tirgū. Palielinājums plānots 36% apmērā no iepriekš plānotās summas un izmaksas palielinātas par 7 200 euro, kopumā sastādot 27 200 euro.
2023.gadam un turpmākajiem gadiem 2.kārtas projekta Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras uzturēšanas izmaksas līdz 189 728 euro tiks pieprasītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi MK 2016.gada 20.decembra rīkojumā Nr.780 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0.versija)”.
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
1.kārtas projekta darbības tiek pārceltas uz 2.kārtas projektu. Tādējādi jāveic grozījumi MK 2016.gada 20.decembra rīkojumā Nr.780 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0.versija)” un ar to apstiprinātajā projekta konsolidētajā aprakstā. Grozījumu projekti rīkojumos izskatīšanai MK tiek virzīti vienlaikus.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši MK 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- Kultūras informācijas sistēmu centrs
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2.kārtas projekta kopējais tvērums kopumā ietekmē publisko pakalpojumu attīstību, bet ar Projektu paredzētie MK rīkojuma Nr.238 grozījumi nekādu ietekmi nerada.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sākotnējā platformas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūrā bija plānots 1. un 2.kārtas projektu ietvaros izveidot primāri nepieciešamās integrācijas saskarnes pamatdarbības sistēmām, kas paredz integrāciju ar centrālajiem platformas risinājumiem. 1.kārtas projekta gaitā tika mainīts un saskaņots risinājums, kurā tiek veidots kopējs, unificēts sadarbspējas jeb integrācijas slānis, kas spēj veikt datu transformāciju un sadarboties ar visām iesaistītajām sistēmām neatkarīgi no pamatdarbības sistēmas uzbūves. Šāda pieeja ļauj efektīvāk veikt integrācijas un harmonizēt savstarpējās datu apmaiņas, samazināt pielāgošanas darbus un tādejādi sasniegt labāku rezultātu, veicot integrācijas testēšanu vienu reizi nevis pēc katras ieviešanas darbiem. Papildus tam izstrādātās koda daļas, mikro servisus un komponentes iespējams izmantot atkārtoti, tādejādi samazinot kopējās valsts pārvaldes Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nākotnes izmaksas un ieviešanas laiku.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi