Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas var veikt ieguldījumus jaunu uzņēmumu veidošanā vai esošos uzņēmumos, kā arī Eiropas Savienībā regulētos ieguldījumu fondos un citos finanšu instrumentos. 

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Ātrāka un efektīvāka deleģējuma nodrošināšana Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus, kas sniegtu skaidru tiesiskā regulējuma ietvaru un noteiktu valsts zinātniskajām institūcijām kārtību, kādā tās var veikt ieguldījumus jaunu uzņēmumu veidošanā vai esošos uzņēmumos, kā arī Eiropas Savienībā regulētos ieguldījumu fondos un citos finanšu instrumentos.

Laikā periodā no 2020. līdz 2022. gadam Latvijā kopumā bija 1 480 jeb 33,1% inovatīvu uzņēmumu. Salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu periodu (2018.-2020. gads), inovatīvo uzņēmumu skaits palielinājās par 1,1%. Lai sasniegtu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto rādītāju, kas 2023. gadā paredz inovatīvu uzņēmumu skaitu palielināt līdz 40% (Centrālās statistikas pārvaldes inovatīvo uzņēmumu apsekojums par 2022.-2024. gadu būs pieejams 2026. gadā), bet 2027. gadā līdz 50% no kopējā uzņēmumu skaita, nepieciešams īstenot centienus ne vien atbalsta pieejamības nodrošināšanā un uzņēmumu iedrošināšanas un motivēšanas pasākumu, bet arī regulējuma pilnveides jomā. Viens no virzieniem ir pilnveidots regulējuma ietvars, kas sekmē zinātniski institūciju iespējas veidot spin-off uzņēmumus vai arī ieguldīt nemateriālos aktīvos, piemēram, intelektuālo īpašumu šādos uzņēmumos, tādējādi pilnveidojot Latvijas inovāciju sistēmu.
Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītajā un D.Štēbeļa kopdarbā ar S.Kostjukovu veiktajā pētījumā “Tirgus pētījums: Tehnoloģiju pārnese uz spin-off uzņēmumu” (turpmāk – Pētījums) secināts, ka inovāciju un uzņēmējdarbības vidē zinātniski ietilpīgu spin-off uzņēmumu izveide kalpo kā viens no stūrakmeņiem, lai pārietu no pētījumiem uz tirgum gataviem tehnoloģiskiem risinājumiem. Neskatoties uz to būtisko lomu, spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā saskaras ar izaicinājumiem, kas atstāj ietekmi gan uz pašu uzņēmumu attīstības progresu kā arī uz to radīto ietekmi uz ekonomiku. Pētījumā norādīts, ka spin-off uzņēmumu attīstība Latvijā virzās lēnā tempā. Iepazīstoties ar situāciju, ir skaidrs, ka tikai nedaudzi, iespējams, nedaudz vairāk nekā desmit jaunu uzņēmumu pēdējo gadu laikā ir efektīvi realizējuši tehnoloģiju pārneses (turpmāk – TP) procesu saistībā ar zinātniskajām institūcijām, lai uzsāktu savu darbību, nodrošinot investīcijas un publisko finansējumu. Pētījumā izcelts, ka zinātniskās institūcijas norādījušas, ka LIAA pasākums “Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai” ir bijis nozīmīgs stimuls, lai aktualizētu jautājumu par spin-off uzņēmumu veidošanu. Tajā pašā laikā zinātnisko institūciju gatavība nodrošināt atbalstošus TP procesus bijusi ierobežota. Lielā mērā spin-off uzņēmumu dibināšanas stimuls bija galvenokārt mērķtiecīgi realizētās LIAA programmas rezultāts, kas nodrošināja piekļuvi resursiem, lai šo procesu veicinātu. Ilgtermiņā spin-off uzņēmumu rašanos ir jāsaista ar zinātniskajām institūcijām un to atbalstošiem procesiem, kur galvenā loma ir tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbam. Ir dažādi iemesli, kāpēc Latvijā netiek aktīvi veidoti zinātnisko institūciju spin-off uzņēmumi. Zinātniskās institūcijas norāda, ka sava loma tajā ir gan likumdošanas jautājumiem, gan pētnieku ieinteresētībai iesaistīties jaunu uzņēmumu radīšanā. Novērojumi arī liecina, ka tehnoloģiju pārnesei un ar to atbalstošiem procesiem zinātniskajās institūcijās tiek piešķirti ierobežoti resursi. Ierobežojumi lielā mērā ir saistīti ar ierobežoto tehnoloģijas pārneses ekspertu skaitu. Šis ierobežojums ietekmē esošo TP procesu sakārtošanu, zinātnieku efektīvu iesaisti, atbalsta aktivitātes spin-off uzņēmumu komandām un to aktīvu iesaistīšanos ekosistēmas attīstībā.
Spin-off uzņēmumu koncepcijas pamatā ir ideja par to, ka vērtīgos pētījumus un pieredzi, kas radusies akadēmiskajās aprindās, var komercializēt, izveidojot jaunus uzņēmumus. Veidojot spin-off uzņēmumus, parasti tiek iesaistīti arī zinātniskās institūcijas pētījumos iesaistītie pētnieki un zinātnieki.
Pētnieki Pētījumā secina, ka zinātnieku un pētnieku iesaiste spin-off uzņēmumu radīšanā ir būtiska, un tai ir izšķiroša nozīme jaunā uzņēmuma nākotnes panākumos un izaugsmē. Viņu pieredze, zināšanas un tehniskā zinātība ir aktīvi, kas ievērojami veicina spin-off uzņēmumu turpmāko attīstību un konkurētspēju. Tehnoloģiju attīstība ir atkarīga no zinātniekiem un pētniekiem, kas ir vadošais dzinējspēks uzņēmuma attīstībai. Zinātniskās institūcijas var saņemt dažādus ieguvumus no spin-off uzņēmumu radīšanas, tostarp (1) zinātnisko institūciju pētījumu komercializācija, kad spin-off uzņēmumi bruģē ceļu veikto pētījumu rezultātu un inovāciju praktiskam pielietojumam un to komercializācijai gatavos produktos, kas rada ieguvumu sabiedrībai un ekonomikai kopumā. (2) Tiešas ekonomiskās ietekmes radīšana, kad spin-off uzņēmumi dod ievērojamu ieguldījumu vietējā un valsts ekonomikā, radot darbavietas, piesaistot investīcijas un gūstot ieņēmumus no produktiem un pakalpojumiem. (3) Papildu finansējuma un investīciju piesaiste zinātniskajām institūcijām ar spin-off uzņēmumu starpniecību, papildu resursu nodrošināšana pētniecības un izstrādes aktivitātēm akadēmijā. (4) Zināšanu pārneses veicināšana starp zinātniskajām institūcijām un atbilstošajām nozarēm. Pētnieki un akadēmiķi var sadarboties ar spin-off uzņēmumu, gūstot pieredzi un atziņas reālos apstākļos, savukārt uzņēmums gūst labumu no veiktajiem pētījumiem. (5) Zinātnisko institūciju reputācijas uzlabošana, kur inovatīvu spin-off uzņēmumu izveide uzlabo zinātniskās institūcijas kā pētniecības un uzņēmējdarbības centra reputāciju. (6) rada iespēju piesaistīt finansējumu, lai turpinātu tehnoloģisku konceptu izstrādi, sasniedzot zināmu tehnoloģiju gatavības brieduma punktu.
Citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka pastāvošais nacionālais regulējumus ir ļāvis zinātniskajām institūcijām veidot spin-off uzņēmumus un ieguldīt nemateriālos aktīvus šajos uzņēmumos. Piemēram, Apvienotajā Karalistē universitātēm ir plašas iespējas veidot spin-off uzņēmumus. Saskaņā ar nacionālo regulējumu, universitātes var veidot uzņēmumus un ieguldīt tajos nemateriālos aktīvus, piemēram, patentus, tehnoloģiju licences un pētniecības rezultātus. Populāri piemēri ir Kembridžas un Oksfordas universitātes, kurām ir daudzi spin-off uzņēmumi, kas balstīti uz universitāšu pētniecības rezultātiem. Tā, piemēram, Kembridžas universitātei ir savs tehnoloģiju pārneses birojs (Cambridge Enterprise), kas aktīvi veido spin-off uzņēmumus un iegulda intelektuālo īpašumu šo uzņēmumu darbībā. Tāpat Vācijā pastāv regulējums, kas ļauj universitātēm dibināt spin-off uzņēmumus. Universitātes var piešķirt licences vai pat ieguldīt to kā kapitālu jaunos uzņēmumos. Piemērs ir Fraunhofera institūts (Fraunhofer-Gesellschaft), viens no Vācijas vadošajiem pētniecības institūtiem, kas ir radījis vairākus spin-off uzņēmumus, ieguldot intelektuālos aktīvus. Arī Zviedrijā universitātes aktīvi piedalās spin-off uzņēmumu veidošanā, un Zviedrijas nacionālais regulējums to pieļauj. Piemēram, Karaliskā tehnoloģiju institūta (KTH) Tehnoloģiju pārneses birojs veicina spin-off uzņēmumu veidošanu, ieguldot universitātes intelektuālos aktīvus jaunos uzņēmumos.

Šobrīd Latvijas normatīvais regulējums neparedz kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas var veikt ieguldījumus jaunu uzņēmumu veidošanā vai sniegt ieguldījumu esošos uzņēmumos, kā arī Eiropas Savienībā regulētos ieguldījumu fondos un citos finanšu instrumentos.

Nē

Nē

Likumprojekts nosaka, ka valsts zinātniskās institūcijas varēs ieguldīt finansējumu vai intelektuālo īpašumu jaunos vai esošos uzņēmumos, attiecīgi likumprojekts labvēlīgi ietekmē valsts zinātniskās institūcijas, kā arī uzņēmumus. 

Jā

Nē

Nē

Nē

-