Anotācija (ex-ante)

23-TA-220: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumā Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 968) noteikts, ka tiek izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - Ministrija), cita starpā nosakot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodod Ministrijai turējumā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" valstij piederošās daļas.
Ņemot vērā Ministrijas kompetencē esošās politikas plānošanas jomas, panākta konceptuāla vienošanās, ka Ministrija būs valsts kapitāla daļu turētāja arī akciju sabiedrībā (turpmāk - AS) "Augstsprieguma tīkls", tāpēc nepieciešams veikt grozījumus MK rīkojumā Nr. 968, papildinot sarakstu ar kapitālsabiedrībām, kurās Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.
Papildus, lai nodrošinātu konsekventu informāciju spēkā esošajos tiesību aktos, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumos Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" (turpmāk - MK noteikumi Nr.817) un Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" (MK noteikumi Nr.239).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir veikt grozījumus MK rīkojumā Nr. 968, papildinot sarakstu ar kapitālsabiedrībām, kurās Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja un ietverot tajā AS "Augstsprieguma tīkls".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Enerģētikas politikas efektīvai īstenošanai Ministrijai ir nepieciešams nodot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļas. Tā kā AS "Augstsprieguma tīkls" ir AS "Conexus Baltic Grid" kapitāla daļu turētāja (68,47%), tas nodrošinās enerģētikas politikas veidotāju līdzdalību abu pārvades sistēmas operatoru attīstībā, kas ir likumsakarīgs solis, izveidojot Ministriju, kas ir atbildīga par enerģētikas politiku. Operatoru funkcionēšana ir būtisks enerģētiskās drošības priekšnoteikums.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) Nr. 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk - Direktīva Nr. 2019/944) 43. pantā noteikto, Ministrija nevar būt gan AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Latvenergo" kapitāla daļu turētāja, jo enerģijas ražošanai un pārvadei ir jābūt nodalītai, un attiecīgajām kapitālsabiedrībām nevar būt kopīgi akcionāri. Vēsturiski Ekonomikas ministrija ir AS "Latvenergo" kapitāla daļu turētāja un, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2019/944 43. pantā ietvertās prasības, kā AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu turētāja tika noteikta Finanšu ministrija. Ņemot vērā, ka Ministrijai netiek nodotas AS "Latvenergo" kapitāla daļas, nav pamata jaunajai Ministrijai kā par enerģētikas politiku atbildīgajai ministrijai nenodot AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ja MK rīkojumā Nr. 968 netiks veikti grozījumi, un Ministrija netiks noteikta kā AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu turētāja, par enerģētikas politiku atbildīgajai Ministrijai nebūs iespējas nodrošināt enerģētikas politikas veidotāju līdzdalību pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Conexus Baltic Grid" attīstībā, kas ir nepieciešams, jo pārvades sistēmas operatoru funkcionēšana ir būtisks enerģētiskās drošības priekšnoteikums.
Risinājuma apraksts
Veicot grozījumus MK rīkojumā Nr. 968, par enerģētikas politiku atbildīgā Ministrija tiks noteikta kā AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļu turētāja, tādējādi rodot iespēju nodrošināt enerģētikas politikas veidotāju līdzdalību pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Conexus Baltic Grid" attīstībā, kas ir nepieciešams, jo pārvades sistēmas operatoru funkcionēšana ir būtisks enerģētiskās drošības priekšnoteikums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumi Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums"

Pamatojums un apraksts
Lai nodrošinātu konsekventu informāciju un rīkojumā Nr. 968 ietverto nosacījumu ietveršanu spēkā esošajos tiesību aktos, nepieciešams veikt grozījumu MK noteikumos Nr. 817, paredzot, ka Ministrija ir AS "Augstsprieguma tīkls" valsts kapitāla daļu turētāja.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums"

Pamatojums un apraksts
Lai nodrošinātu konsekventu informāciju un rīkojumā Nr. 968 ietverto nosacījumu ietveršanu spēkā esošajos tiesību aktos, nepieciešams veikt grozījumu MK noteikumos Nr. 239, paredzot, ka Finanšu ministrija vairs nav AS "Ausgtsprieguma tīkls" valsts kapitāla daļu turētāja.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi