22-TA-2116: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Padomju un nacistisko režīmu slavinošo demontējamo objektu Latvijas Republikas teritorijā saraksts" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 4.panta otro daļu un pārejas noteikumu 1.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir apstiprināt padomju un nacistisko režīmu slavinošo pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas plākšņu, piemiņas vietu, arhitektonisko vai māksliniecisko veidojumu un citu objektu Latvijas Republikas teritorijā, kurus ir nepieciešams demontēt, sarakstu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022.gada 23.jūnijā stājās spēkā likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” (turpmāk – Likums). Saskaņā ar Likuma 3.pantu publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus (turpmāk – objekti), kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu;
2) slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju;
3) ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Atbilstoši Likuma 4.panta pirmajai daļai ar Likumu tiek noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments “Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir demontējams. Saskaņā ar Likuma 4.panta otro daļu citus Likuma 3.pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1.punktu Ministru kabinets līdz 2022.gada 31.jūlijam izdod Likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
Projekts paredz noteikt Likuma 3.pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstošu demontējamo objektu sarakstu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” un Latvijas Okupācijas muzejs 2022.gada 27. un 28. jūnija sanāksmēs pēc demontējamo objektu izvērtēšanas nolēma, ka demontējami ir 69 objekti.
1) slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu;
2) slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju;
3) ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Atbilstoši Likuma 4.panta pirmajai daļai ar Likumu tiek noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments “Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir demontējams. Saskaņā ar Likuma 4.panta otro daļu citus Likuma 3.pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstošus demontējamos objektus nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1.punktu Ministru kabinets līdz 2022.gada 31.jūlijam izdod Likuma 4.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
Projekts paredz noteikt Likuma 3.pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstošu demontējamo objektu sarakstu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” un Latvijas Okupācijas muzejs 2022.gada 27. un 28. jūnija sanāksmēs pēc demontējamo objektu izvērtēšanas nolēma, ka demontējami ir 69 objekti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma 3.pantā noteiktais aizliegums eksponēt padomju vai nacistisko režīmu slavinošus objektus tika noteikts, lai nepieļautu Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paustu nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem, veicinātu sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, tādējādi stiprinot sabiedrības vēsturisko atmiņu, kā arī nodrošinātu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu – novērstu nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godinātu Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai. Līdz ar to ir nepieciešams veikt publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) eksponēto padomju un nacistisko režīmu slavinošo demontējamo pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas plākšņu, piemiņas vietu, arhitektonisko vai māksliniecisko veidojumu un citu objektu saraksta apstiprināšanu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz apstiprināt publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) eksponēto padomju un nacistisko režīmu slavinošo pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas plākšņu, piemiņas vietu, arhitektonisko vai māksliniecisko veidojumu un citu demontējamo objektu sarakstu, nosakot, ka demontējami ir 69 objekti – piemiņas akmens partizānu vienības komandierim A.Macpānam; piemiņas akmens partizānu vienībai (Dienvidkurzemes novada, Lažas pagasta, Apriķos); piemiņas akmeņi padomju izlūkiem (Kuldīgas novadā, Alsungas pagastā, Almālēs); piemiņas akmens Lielupes forsēšanai (Jelgavas novadā, Jaunsvirlaukas pagastā, pie Jelgavas-Staļģenes ceļa (ceļš uz Vecsvirlauku, kreisajā pusē, ceļa malā, bērzu stādījumos)); piemiņas akmens nezināmajam cīnītājam (Kuldīgas novadā, Gudenieku pagastā, Gudeniekos); piemiņas akmens partizānu vienībai (Kuldīgas novadā, Gudenieku pagastā, Gudenieku muižā); piemiņas akmens (Kuldīgas novadā, Rendas pagastā, Ozolos, ceļa labajā pusē starp muižu uz jaunceltnēm); piemineklis Liepājas aizstāvjiem 1941. gadā; piemiņas akmens N.Dedajevam; cilnis (Liepājas valstspilsētā, 14. novembra bulvārī 40A, Vidus fortā); Talsu komjauniešu piemiņas vieta; piemiņas akmens Lielupes forsēšanai (Bauskas novadā, Mežotnes pagastā, Mežotnē, Mežotnes pils parkā); piemiņas akmens Mēmeles forsēšanai; piemiņas vieta Vācijas armijas kapitulācijai Otrajā pasaules karā 1945. gadā (Dienvidkurzemes novadā, Bunkas pagastā, pie Bunkas baznīcas); Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944. gadā (Liepājas novadā, Kalētu pagastā, pie Meiriem); Padomju Savienības varoņa V.Maslova piemiņas vieta 1944. gadā; Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1945. gadā (Liepājas novadā, Vaiņodes pagastā, pie bijušās r/a Daiļrade ceha); Padomju partizāna V.Jauntirāna piemiņas vieta; Sarkanās armijas karavīru, Mazozolu ciema atbrīvotāju piemiņas vieta 1941.-1944. gadā; Sarkanā partizāna M.Rudzīša piemiņas vieta (pārapbedīts Rīgas brāļu kapos); Obelisks Sarkanās armijas 374. strēlnieku divīzijai (Rīgas valstspilsētā, Mežaparkā, Ķīšezera krastā); kaujas vieta (Ludzas novadā, Goliševas pagastā, Mazajos Batos); kaujas vieta (Ludzas novadā, Malnavas pagastā, Malnavas-Brižovkas ceļa 10. km); Otrā pasaules kara kaujas vieta (Krāslavas novadā, Kombuļu pagastā, Krāslavas-Sauleskalna ceļa kreisajā pusē); piemineklis Sarkanās armijas karavīriem (Rīgas valstspilsētā, Rumbulā); piemiņas zīme-akmens Sarkanās armijas uzbrukuma vietā Ķīšezera krastā; Skultes lidmašīna; kaujas vieta “Kundera dzots” 1945. gadā, piemiņas plāksne; kaujas vieta 1945. gada marts-maijs (pie Kaulačiem cīnījās Sarkanās armijas astotais igauņu strēlnieku korpuss), piemiņas akmens ar uzrakstu; piemiņas vieta Sarkanās armijas Panfilova astotās gvardes divīzijas karavīriem 1945. gada 5. septembrī; Otrā pasaules kara kaujas vieta pie Papardes stacijas; Āpšu kalniņš-Sarkanās armijas partizānu nometnes vieta; piemineklis kaujas vietā, kur 1944.gada 15.janvārī Sarkanās armijas pirmās Latvijas partizānu brigādes ceturtās vienības atsevišķā vada partizāni sakāva vācu armijas soda ekspedīciju; piemineklis 364. Sibīrijas-Omskas-Tosnas sarkankarogotās strēlnieku divīzijas karavīriem-Alūksnes atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem 1944. gada 19. augustā; Latvijas Komunistiskās partijas Annas pagasta pagrīdes partijas pirmorganizācijas sekretāra un sarkano partizānu sakarnieka Hugo Meijera pirmā kapa vieta; Padomju Savienības varoņa Nikolaja Lugovceva piemiņas vieta; piemineklis Padomju Savienības varonim Otomāram Oškalnam un rakstniekam Jūlijam Vanagam; piemiņas vieta Sarkanās armijas partizāniem J. Cacuram un J. Niedrem; Sarkano partizānu nometnes vieta (Alūksnes novada, Mālupes pagasta, valsts meža 36740080001-195 kvartāla dienvidu daļā, Sūnu saliņā); piemiņas akmens, milicijas darbinieka A. Līduma nošaušanas vieta; vieta, kur 1943. gada 18. jūlijā kritis Ziemļlatvijas partizānu vienības komandieris Voldemārs Ezernieks (1905.-1943. gads) un četri partizāni; vieta, kur kritis Padomju armijas majors Pēteris Jakovenko; kaujas vieta, kur 1944.gada septembrī Sarkanās armijas daļas forsēja Gauju (Smiltenes novadā, Gaujienes pagastā, Gaujas krastā pie “Jaunrāmnieku” dzīvojamās ēkas); piemiņas plāksne sarkanajiem partizāniem Imantam Sudmalim un Maldim Skrejam; piemiņas akmens Sarkanās armijas /Vācijas armijas kauju vieta, 1945. gada 5. augustā; Sarkanās armijas karavīra izlūka B.Slosmaņa bojāejas vieta 1942.gadā; Sarkanās armijas karavīra M.Kovaļova bojāejas vieta 1944.gadā; piemiņas vieta (Krāslavas novadā, Krāslavas pilsētā, Brīvības un Lāčplēša ielas krustojumā (bijušajā A.Smorgunova ielas skvērā pie poliklīnikas)); piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem (Ludzas novadā, Ludzā, Baznīcas ielā 3A (bijušās Ļeņina ielas un Gagarina ielas krustojumā); kaujas vieta 1944.gada 18.-19.jūlijā (Ludzas novadā, Rundēnu pagastā, Sūnupļavas augstienē); Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944.gadā (Rēzeknes valstspilsētā, Atbrīvošanas alejas un Latgales ielu krustojumā (bijušais Komjaunatnes parks)); Sarkanās armijas partizānu piemiņas vieta “Draudzības kurgāns” 1941.-1944.gadā; piemiņas plāksne 1962.gads, kaujas vieta 1942.gadā (Ludzas novadā, Pasienes pagastā, 1,8 km no Draudzības kurgāna); piemineklis Sarkanās armijas partizāniem 1942.gada 16.jūlijā (Balvu novadā, Baltinavas pagastā); piemineklis Sarkanās armijas partizāniem 1941.-1944.gadā (Balvu novadā, Balvos, Brīvības un Partizānu ielu stūrī); Sarkanās armijas partizānu nometnes vieta 1944.gadā (Balvu novadā, Tilžas pagastā, Ruskulovas mežniecības 351.kv.); Sarkanās armijas karavīra Padomju Savienības varoņa V.Aksjonova bojāejas vieta 1944.gadā; Sarkanās armijas partizānu piemiņas vieta 1942.gadā (Krāslavas novadā, Šķaunes pagastā); Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944.gadā (Daugavpils valstspilsētā, 18.novembra ielā, bijušajā Slavas skvērā); Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944.gadā, piemineklis Sarkanās armijas 360.strēlnieku divīzijas karavīriem 20.gs. 60.-70.gadi (Daugavpils valstspilsētā, 18.novembra ielā, pretim Komunālajiem kapiem); Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1941.gadā (Augšdaugavas novadā, Demenes pagastā, pie Kraukļiem (~ 0,5 km no Daugavpils-Braslavas ceļa pa ceļu uz Zemgali)); Padomju Savienības varoņa K.Orlova un Padomju Savienības varoņa I.Moroza piemiņas vieta 1944.gadā; Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1941.gadā (Augšdaugavas novadā, Naujenes pagastā); Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta (Augšdaugavas novadā, Nīcgales pagastā, Daugavpils-Rīgas šosejas kreisajā pusē); Sarkanās armijas karavīru piemiņas vieta 1944.gadā (Augšdaugavas novadā, Skrudalienas pagastā); piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem (Madonas novadā, Ošupes pagastā, Gaigaliešos, autoceļa Mūrnieki-Gaigalieši (V903) ziemeļrietumu pusē, pie Meirānu kanāla); piemiņas vieta, kur 1944.gada 10.-13.augustā Sarkanās armijas 341.gvardes strēlnieku pulks forsēja Aivieksti; piemiņas vieta Latvijas Komunistiskās partijas Liepājas pirmajiem sekretāriem M.Būkam un J.Zaram; Otrā pasaules kara piemiņas zīme (Mārupes novadā, Jelgavas ceļš, Tīrainē.
Ņemot vērā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde turpina darbu pie demontējamo objektu saraksta, Projektā noteiktais demontējamo pieminekļu saraksts pēc vajadzības tiks papildināts.
Ņemot vērā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde turpina darbu pie demontējamo objektu saraksta, Projektā noteiktais demontējamo pieminekļu saraksts pēc vajadzības tiks papildināts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldeNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība", Latvijas Okupācijas muzeja biedrībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
2022.gada 20.jūnijā notika Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes tikšanās ar Latvijas Okupācijas muzeja vadību par aktuālākajiem uzdevumiem un darba organizāciju saistībā ar padomju un nacistisko režīmu slavinošo demontējamo objektu Latvijas Republikas teritorijā saraksta izveidi.
2022.gada 27.jūnijā un 28.jūnijā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes telpās, piedaloties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Okupācijas muzeja un biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” pārstāvjiem, notika ekspertu sanāksme, kurā tika izvērtēti 162 saraksta projekta objekti un apspriesta turpmākā rīcība ar identificētajiem objektiem.
2022.gada 30.jūnijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde rīkoja preses konferenci, kurā informēja par ekspertu sanāksmes rezultātiem- https://www.nkmp.gov.lv/lv/jaunums/apsekoti-un-izverteti-okupacijas-rezimu-slavinosi-objekti
2022.gada 27.jūnijā un 28.jūnijā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes telpās, piedaloties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Okupācijas muzeja un biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” pārstāvjiem, notika ekspertu sanāksme, kurā tika izvērtēti 162 saraksta projekta objekti un apspriesta turpmākā rīcība ar identificētajiem objektiem.
2022.gada 30.jūnijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde rīkoja preses konferenci, kurā informēja par ekspertu sanāksmes rezultātiem- https://www.nkmp.gov.lv/lv/jaunums/apsekoti-un-izverteti-okupacijas-rezimu-slavinosi-objekti
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi