Anotācija

2023. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē raksturojās ar vairāku apstākļu kopumu (ražošanai svarīgo resursu un izejvielu cenu ievērojamu kāpumu vienlaikus ar produktu – piena, liellopu gaļas un graudaugu – iepirkuma cenu samazināšanos, 2023. gada pavasara sausuma un salnu ietekmē prognozēto ražas samazinājumu), kas ir radījis nelabvēlīgus apstākļus un ietekmējis lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju.

Līdz šim Zemkopības ministrija ir sagatavojusi vairākus informatīvos ziņojumus, lai informētu valdību par situāciju lauksaimniecības nozarēs. Kā viens no pēdējiem informatīvajiem ziņojumiem par visvairāk ietekmētajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā “Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kura ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai” tika skatīts Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra sēdē. Informatīvajā ziņojumā ir izklāstītas problēmas un analizēts ekonomisko un klimatisko apstākļu kopums, kas ir negatīvi ietekmējis lauksaimniecības nozares.

Situāciju Latvijas lauksaimniecības nozarē joprojām var raksturot kā nestabilu un smagu, un veiktā analīze liecina, ka 2023. gadā Latvijas lauksaimniecības nozaru saražotais apjoms vai izlaides vērtība faktiskajās cenās ir samazinājusies par 10% (no 2 135 milj. euro 2022. gadā uz 1 929 milj. euro 2023. gadā). Lielākajai daļai no lauksaimniecības nozarēm ir bijis izlaides vērtības samazinājums: augkopības nozarēs vidēji par 14% (piemēram, graudaugiem – par 16%; lopbarības kultūrām – par 30%; dārzeņiem – par 8%; augļiem un ogām – par 33%) un lopkopības nozarēs vidēji par 2% (piemēram, cūkkopības nozarē – par 10%; olu ražošanas nozarē – par 3%, piena ražošanas nozarē – par 1%).

Galvenie iemesli saražotā apjoma kritumam ir nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstās ražošanas un audzēšanas izmaksas, nesamērīga konkurence ar citu valstu produkciju.
Atbilstoši statistikas datiem 2022. gadā, secināms, ka lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē nodarbināto skaits ir 62 tūkst., kas ir 7,10% no visas tautsaimniecības un vidējā bruto darba samaksa ir 1,307 tūkst. euro, apgrozījums 5,075 milj. euro, kas ir 6,88% no visas tautsaimniecības, savukārt investīciju līmenis pret pievienoto vērtību ir 29%.

Nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība 2023.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2022.gada atbilstošo periodu, pieauga par 0,03%. Apjomu samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā ir saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos. Apstrādes rūpniecība saruka par 6,3%. Savukārt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē fiksēts kritums par 5,8%, ko lielā mērā ietekmēja samazinājums augkopības nozarē saistībā ar nelabvēlīgajiem laikapstākļiem.

Nodarbināto skaita samazinājums varētu būt vērojams lauksaimniecības un mežizstrādes nozarēs, kas lielā mērā saistāms ar nozaru efektivizācijas turpināšanos. Periodā no 2025.-2030. gadam sagaidāms, ka lauksaimniecības un mežizstrādes nozarē nodarbināto skaits varētu samazināties par 2,7 tūkst.

2023. gadā Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība, salīdzinājumā ar 2022. gadu, ir palielinājusies par 196,1 miljoniem euro. Meža nozares produktu eksports 2023. gadā saruka par 984,4 miljoniem euro jeb 22,7 %.

2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir palielinājies gan lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports, gan to imports. Tomēr lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu importa vērtība palielinājās straujāk nekā eksporta vērtība: eksporta pieaugums bija par 4,1 %, savukārt importa pieaugums bija par 11,9 % (jeb 544,0 milj. euro). Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība 2023. gadā veidoja 23,7% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.

Kopumā Latvija 2023. gadā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktus eksportēja uz 145 valstīm (salīdzinājumā ar 2022. gadu tas ir samazinājums no 153 valstīm).

Diemžēl 2024. gads nesniedza Latvijas lauksaimniecības nozarei tik nepieciešamo atgūšanos un situācijas uzlabošanos, jo arī 2024. gadā tika piedzīvota virkne nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu. 2024. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi radīja zaudējumus vairākās lauksaimniecības nozarēs Latvijā.

Šo nelabvēlīgo apstākļu iespaidā Latvijā ir pasliktinājušās graudu, rapša, kā arī dārzeņu, kartupeļu, augļu un ogu ražas prognozes, tā ka ražotājus gaida nopietnas rentabilitātes problēmas, jo tie neiegūs ievērojamu ieņēmumu daļu. Apsverot nākamo sezonu, kurai gatavošanās darbi tiek uzsākti jau patlaban, var prognozēt, ka lauksaimniekiem tā varētu būt grūta, jo šī gada ražas apjoms un cenas ir zemākas, bet tas savukārt ietekmē finansiālo situāciju un iespējas investēt nākamajā gadā.

Lauksaimniecība atšķiras no lielākās daļas citu nozaru, jo neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmi, lauksaimnieku ienākumi ir zemāki nekā citās nozarēs un lauksaimniecība vairāk nekā daudzas citas nozares ir atkarīga no laikapstākļiem un klimata.

2017. gada 19. decembrī MK apstiprināja informatīvo ziņojumu “Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030” (LIBRA).  Ar LIBRA tiek plānota to mērķu sasniegšana, kas izvirzīti stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (Eiropa 2020), kā arī Eiropas Bioekonomikas stratēģijā un tās Rīcības plānā noteiktajās prioritātēs.
Bioekonomikas stratēģijas mērķa sasniegšanai līdz 2030. gadam ir nepieciešamas ap 20 mljrd. euro lielas investīcijas gan inovācijās, gan jaunu produktu izstrādē, ražošanas gan paplašināšanā un modernizācijā, jaunu uzņēmumu veidošanā, gan infrastruktūras attīstībā, gan zīmolu un mārketinga pasākumos.
Kontekstā ar iepriekšminētajiem izaicinājumiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem kopējā bioekonomikas investīciju pieprasījuma apmierināšana ir priekšnosacījums LIBRA mērķu sasniegšanai. It īpaši tūlītēji risinājumi investīciju piesaistīšanai nepieciešami resursietilpīgās lauksaimniecības nozarēs, kuru darbības turpināšanai nepieciešama ražošanas tehnoloģiju nomaiņa vai komercdarbības pārstrukturēšana (piemēram, kažokzvēru un mājputnu nozares).

Iespējas piešķirt līdzfinansējumu pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” ietvaros ierobežo limitēts finansējums (750 000 euro vienam saņēmējam periodā līdz 2027. gadam)

Ņemot vērā minēto, nepieciešams nodrošināt atbalstu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, veicinot arī primārās lauksaimniecības komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu un nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu iekārtu, tehnoloģisko procesu un jaunu produktu ieviešanu.

Noteikumu projekts paredz  turpināt atbalstu lieliem investīciju projektiem, vienlaikus paplašinot atbalstu ar primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām.

Atbalstu sniedz akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum")  aizdevumu ar kapitāla atlaidi vai papildaizdevumu veidā (turpmāk – atbalsta programma), kur kapitāla atlaide ir sabiedrības "Altum" izsniegtā aizdevuma pamatsummas pilnīgs vai daļējs samazinājums, kas tiek piemērots, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai kritēriju kopa.

Līdz ar Noteikumu projektu tiek veikti šādi precizējumi:

1. paplašināts atbalsta saņēmēju loks
Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka, sākot ar ceturto atlases kārtu, tiek paredzēts atbalsts arī primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām.
Noteikumu Nr. 503 5.1.¹ paredz paplašināt komersantu loks, nosakot, ka lielais komersants atbilst Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) Nr. 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2022/2472) 2. panta 34. punktā noteiktajai definīcijai, vai vidējais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 2. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un pārsniedz Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 2. panta 2. punktā noteiktos kritērijus

Komersantu, kā statuss kvalificēts pēc Komisijas regulas 651/2014, vērtēšana par grūtībās nonākuša uzņēmumu saskaņā ar Noteikumu Nr. 503 5.6. apakšpunktu tiek vērtēta, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu. Komersantiem, kā statuss kvalificēts pēc Komisijas regulas 2022/2472, tiek vērtēts atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam 5.6.¹ apakšpunkta kritējiem. Proti, Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 23. un 33. punkta 63. apakšpunkts nosaka, ka grūtībās nonākuša uzņēmumu novērtē saskaņā ar Komisijas Paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai”. Komisijas Paziņojumu “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 20. punkts paredz vienādas prasības kā noteiktas Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punktā, izņemot Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punkta d) apakšpunkts. Savukārt Komisijas regulas 651/2014 2. panta 18. punkta d) apakšpunktā esošie nosacījumi ir līdzvērtīgi noteikti Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 55. punktā. Tāpat uzņēmums tiek vērtēts saistīto uzņēmumu grupas līmenī, kas arī izriet no Komisijas Paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” 2.2. iedaļas, līdz ar to visi komersanta vērtēšanas nosacījumi ir vienādi kā vērtē komersantu, kurš piesakās atbalstam pēc Komisijas regulas 651/2014 14. panta.

Saistīto uzņēmumu vērtēšanas nosacījumi pēc Komisijas regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punkta un Komisijas regulas 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punkta ir vienādi, līdz ar to Noteikumu projektā saistīto uzņēmumu vērtēšanai nav nepieciešama papildu prasību iekļaušana.

2. precizētas normas attiecībā uz ceturtajai un nākamajām turpmākajām atlases kārtām pieejamo finansējumu
Lai nodrošinātu nekavējošu atlases uzsaukumu veidošanu ceturtajai un nākamajām atlases kārtām, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka turpmākajām kārtām tiek novirzīts viss finansējums, kas paliek pāri no pirmās, slēgtās un trešās atlases kārtas.

Papildus Noteikumu Nr. 503 7.⁷ punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka no kopējā pieejamā publiskā finansējuma 282 565 000 euro papildaizdevumiem pieejamais finansējums ir 38 511 113 euro. Papildaizdevumiem pieejamais finansējums tiek nodrošināts no:
- 30 500 000 euro, tai skaitā Noteikumu Nr.503 7.2. apakšpunktā norādītais finansējums, kas piešķirts ar Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumiem Nr. 628 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 503 "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai"”;
- 8 011 113 euro, kas ir atlikušais no pirmās, slēgtās un trešās atlases kārtas.

Konkrēta summa, par kuru notiek atlase, tiek publicēta LIAA uzsaukumā. Saskaņā ar šobrīd pieņemtajiem lēmumiem LIAA un Altum par pirmajām trīs kārtām, ir izveidojies brīvais finansējums 43 338 185 euro.

3. noteikti papildus nosacījumi atbalstam ar primāro lauksaimniecisko ražošanu saistītām investīcijām atbilstoši Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” noteiktajam
Noteikumi Nr. 503 tiek papildināts ar II.¹ nodaļu, kurā ir noteikti papildu nosacījumi atbilstoši Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” noteiktajam, kas jāievēro, ja atbalstam piesakās komersants, kurš darbojas primārās lauksaimniecības nozarē. Lai komersants varētu pieteikties atbalstam, investīciju projekta sākotnējam ieguldījumam jābūt saistītam ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un jāsasniedz vismaz viens no Noteikumu Nr. 503 27.² punktā minētajiem mērķiem, kā arī pēc investīciju projekta pabeigšanas jāsasniedz  ceturtajai atlases kārtai noteiktie kapitāla atlaides piemērošanas rādītāji (skat. anotācijas nākamo punktu).

Lai konstatētu, ka plānotā investīciju projekta sākotnējā ieguldījuma mērķis atbilst Noteikumu projekta ietvertajam 27.² punktam un plānotā projekta ietvaros tiks veiktas investīcijas Noteikumu projekta ietvertajam 27.⁴1. un 27.⁴2. punktā minētām izmaksām, atbalsta pretendents iesniedz projekta pieteikumu Zemkopības ministrijā, kas sniedz atzinumu par investīciju projekta atbilstību primārās lauksaimniecības ražošanas nozarei. LIAA un Sabiedrība “Altum” nepārvērtē Zemkopības ministrijas atzinumā izvērtētos programmas nosacījumus. Turpmākā projekta pieteikuma izskatīšana notiek Noteikumu Nr. 503 III nodaļas kārtībā.

Atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē var pieteikties pretendents, kuram nepieciešams sākotnējais ieguldījums, kas pārsniedz pusi no šī komersanta iepriekšējo piecu gadu vidējā apgrozījuma. Ar atbalstu investīciju projektā tiek segtas izmaksas par ēku būvniecību, kā arī izmaksas par jaunu iekārtu iegādi. Atbalsta intensitāte ir atkarīga no investīciju projekta reģiona un komersanta statusa, ievērojot Noteikumu Nr. 503 13.16. un 33. punktu, kas ir stingrāka prasība nekā noteikts Komisijas Paziņojumā “Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos” 159. punktā. Atbalstāmi ir tādi investīciju projektu sākotnējie ieguldījumi, kas atbilst Noteikumu Nr.503 19.1., 19.3, 19.4., 19.5., 19.6., 19.7. punktiem un Noteikumu projekta ietvertajam 27.⁵ un 27.⁷ punktam.

Lai saņemtu finansējumu, komersantam jāievēro Noteikumu Nr. 503 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktu nosacījumi, kā arī lielajiem komersantiem ir papildu prasība atbalsta pieteikumā aprakstīt situāciju bez atbalsta piešķiršanas, ko sauc par hipotētisko scenāriju vai alternatīvu projektu vai darbību, un jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, kas apliecina pieteikumā aprakstīto hipotētisko scenāriju, atbilstība šim nosacījumam tiek noteikta ar Zemkopības ministrijas sniegto atzinumu. Ja atbalsta projekts tiek līdzfinansēts ar citu finansētāju, tad atbalsta pretendentam jāievēro vispārējā kārtība atbilstoši Noteikumu Nr. 503 16. un 24. punktam, kā arī papildu šo noteikumu 27.⁶ punkts.

4. precizēti kapitāla atlaides kritēriji ceturtajai un turpmākajām kārtām
Noteikumu projekts paredz, ka ceturtās un turpmākās atlases kārtas ietvaros pēc investīciju projekta pilnīgas pabeigšanas katra pēcuzraudzības gada beigās ir plānots izpildīt visus šajā apakšpunktā minētos investīciju projekta rādītājus vismaz šādā apmērā:
- mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem, kas pieņemti darbā investīciju projekta īstenošanas rezultātā, nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru iepriekšējā gadā tajā statistiskajā reģionā, kurā tiks īstenots investīciju projekts, kam piemērots koeficients 1,3. Pie esošu darba vietu nodrošinājuma ir papildus jānodrošina vismaz 1 euro darba algu pieaugums uz 30 euro kapitāla atlaidi;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā preču vai pakalpojumu eksporta apjoms ir vismaz 3 600 000 euro gadā;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kopējās pieejamās kapitāla atlaides 250 000 euro ir radīta viena jauna darba vieta ar pilnu darba slodzi vai nodrošināta esoša darba vieta ar pilnu darba slodzi, un kopā ir radītas vismaz 12 jaunas darba vietas ar pilnu darba slodzi, vai nodrošinātas 12 esošas darba vietas ar pilnu darba slodzi, un tās ir saglabātas visā attiecīgajā pēcuzraudzības periodā. Personas, kuras plānots nodarbināt jaunradītajās darba vietās, divu gadu laikā pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas dienas nevar tikt nodarbinātas investīciju projekta iesniedzēja vai tā saistīto personu grupā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajai informācijai.;
- investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanta ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā Latvijā komersanta līmenī un attiecīgi Noteikumu Nr. 503 19.2. apakšpunktā minētajā investīciju projekta pieteiktajā nozarē ir vismaz 250 000 euro gadā:

Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk ar ceturto kārtu varēs kvalificēt tādus investīciju projektus, kas paredz ne tikai jaunu darba vietu izveidi, bet arī tādu, kas nodrošina esošu darba vietu nodrošināšanu, vienlaikus paredzot, ka šādā gadījumā papildus ir jānodrošina vismaz 1 euro darba algu pieaugums uz 30 euro kapitāla atlaidi. Minētais papildinājums ir būtisks priekšnosacījums komersantiem, kas plāno palielināt saimniecisko darbību un iziet eksporta tirgos, un kam ir nepieciešamas investīcijas, kas paredz tehnoloģisko risinājumu ieguldījumus, bez jaunu darba vietu  izveides. Ņemot vērā, ka no šādām investīcijām ir sagaidāma lielāka atdeve, Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalsts ir pieejams, ja komersants pēc investīciju projekta pabeigšanas nodrošina atalgojuma pieaugumu esošajām darba vietām, kas saistītas ar investīciju projekta realizāciju. Līdz ar Noteikumu projektu noteikts, ka šādos gadījumos darba algas pieaugumam (bruto) ir jābūt vismaz 30% apmērā.

5. papildināta Noteikumu Nr. 503 deleģējuma atsauce
Atbalsta programma paredzēta gan prioritārajiem projektiem saskaņā ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu, gan tādiem projektiem, kas tiek īstenota saskaņā Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturto daļu, Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma 4. panta otro daļu.

Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma mērķis ir palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai un pārbaudīšanai, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību.
Atbilstoši minētajam mērķim, Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums definē noteiktus rīcības virzienus:
1. noteikt kārtību kādā uzņēmējdarbības projektiem nodrošina attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo publisko pakalpojumu sniegšanu prioritārā kārtībā un termiņā;
2. sniegt iespēju atbalstīt uzņēmējdarbības projektus, kas tiek īstenoti Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumā noteiktajās prioritārajās jomās;
3. noteikt speciālās regulatīvās vides izveides nosacījumus.

Katrā no minētajiem virzieniem ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt attiecīgo kārtību un tos nav paredzēts savstarpēji izrietoši sasaistīt. Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 4.panta otrajā punktā noteiktais deleģējums nav saistāms ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3.panta ceturtajā daļā  noteikto kārtību, jo tā paredz vispārīgu kārtību, kā tiek apkalpoti investīciju projekti Latvijā, savukārt 4.panta otrajā daļā esošā kārtība nosaka iespēju Ministru kabinetam izstrādāt atbalsta programmu, ja nepieciešams atbalsts uzņēmējdarbības projektu īstenošanai vienā no Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3.pantā noteiktajām jomām.

Attiecīgi ņemot vērā Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma noteikto deleģējumu, Noteikumu projekts tiek papildināts ar atsauci uz Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 4.panta otro daļu.

6. veikti citi precizējumi
Pamatojoties uz Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, no 2025. gada 1. janvāra oficiālajā statistikā tiks izmantota NACE 2.1. redakcija. Līdz ar to Noteikumu Nr. 503 paredzēts 40. punktu izteikt jaunā redakcijā, iekļaujot atsauces uz NACE 2. redakcijas 1. atjauninājumā (NACE 2.1. redakcijā) noteiktajām nozarēm un darbībām.

Noteikumu projektā paredzēts, ka ceturtajā atlases kārtā komersanti nevarēs pieteikties papildaizdevumiem. Nolūkā veicināt mērogojamu projektu attīstību, Noteikumu projektā paredzēts, ka ceturtajā un turpmākajās atlases kārtās, komersantam veicot kompleksā investīciju projektā sākotnējo ieguldījumu būvniecībā vai nekustamā īpašuma iegādē, nav piemērojama prasība ievērot attiecināmo investīciju proporciju būvniecībai un nekustamā īpašuma iegādei līdz 40 %.

Noteikumu projekts attiecībā uz atbalstu primārās lauksaimniecības ražošanas nozari stāsties spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu primārās lauksaimniecības ražošanas nozares komersantiem var pieņemt līdz 2026. gada 31. decembrim.
Paralēli Noteikumu projekta saskaņošanai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanas dokumentāciju Eiropas Komisijas SANI2 sistēmā.