Anotācija

Enerģētikas likuma 73. pantā Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt kārtību, kādā drošības rezerves un aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā pārdod pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma.

Savukārt Enerģētikas likuma 75.¹ pantā Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.

Tādējādi, lai izpildītu Ministru kabineta dotos deleģējumus un noteiktu kārtību kādā tiek izmantotas drošības rezerves, ir nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiek noteikta drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtība un kārtība, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
 

[1] Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 4. punkts nosaka, ka, ja nav pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē, bet Eiropas Kopienas vai kādas dalībvalsts jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības, Eiropas Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes, vajadzības gadījumā informējot Starptautisko Enerģētikas aģentūru un koordinējot savu rīcību ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru, pēc iespējas ātrāk sasauc koordinācijas grupu uz konsultāciju sanāksmi. Ja koordinācijas grupas konsultāciju sanāksmi sasauc pēc dalībvalsts lūguma, to rīko vēlākais četru dienu laikā pēc šāda lūguma paziņošanas, ja vien attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt ilgākam laikposmam. Pamatojoties uz koordinācijas grupas veiktā situācijas novērtējuma rezultātiem, Eiropas Komisija nosaka, vai pastāv būtiski piegādes traucējumi. Ja tiek konstatēti būtiski piegādes traucējumi, Eiropas Komisija atļauj pilnībā vai daļēji nodot apritē drošības rezervju un īpašo krājumu daudzumus, ko šim nolūkam ierosinājušas attiecīgās dalībvalstis.

Savukārt Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 5. punkts nosaka, ka  Eiropas Savienības dalībvalstis drīkst nodot apritē savas drošības rezerves un īpašos krājumus, kas ir mazāki par šajā direktīvā noteikto minimālo apjomu tādā daudzumā, kas nekavējoties nepieciešams īpašas steidzamības gadījumu sākotnējā stadijā vai vietēju krīžu gadījumos. Šādas nodošanas apritē gadījumā dalībvalstis nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai par daudzumu, kas ir nodots apritē. Komisija nodod šo informāciju koordinācijas grupas dalībniekiem.

Ievērojot minētās Direktīvas 2009/119/EK izvirzītās prasības, ir nepieciešams transponēt nacionālajos tiesību aktos prasību saskaņot ar Eiropas Komisiju drošības rezervju izmantošanu, vai arī informēšanas pienākumu, ja drošības rezerves ir bijis neatliekami izmantot pirms Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas. 

Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā ir noteikts, ka pirms Ministru kabineta lēmuma par drošības rezervju pārdošanu pieņemšanas Ekonomikas ministrija organizē Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanu drošības rezervju izmantošanai. Ja drošības rezerves ir nepieciešams izmantot īpašas steidzamības gadījumos pirms saņemta Eiropas Komisijas atļauja, Ekonomikas ministrs informē Eiropas Komisiju par Ministru kabineta pieņemto lēmumu par drošības rezervju izmantošanu iespējami ātrākā laika posmā.  

[2] Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Possessor pārdod drošības rezerves komersantiem, kuri saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta pirmo un otro daļu maksā pakalpojuma maksu par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu (turpmāk - komersanti) proporcionāli katra komersanta vidējam Latvijas Republikā realizētajam vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestajam vai no trešajām valstīm importētajam naftas produktu, izņemot aviācijas degvielas, apjomam. 

Vidējā apjoma noteikšanai tiek ņemts komersanta attiecīgajā gadā Latvijas Republikā realizētais vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestais vai no trešajām valstīm importētais naftas produktu apjoms, izņemot aviācijas degviela. Piemēram, gadījumā, ja drošības rezerves tiek pārdotas novembra mēnesī, tad komersanta vidējā naftas produktu apjoma noteikšanai tiek ņemts vērā periods sākot no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim. Šāds periods noteikts, lai nodrošinātu, ka uz drošības rezervju pārdošanas brīdi Possessor rīcībā ir pilna informācija par komersantu  realizētajiem vai patērētajiem naftas produktiem.

Šāda kārtība tiek noteikta, lai neizjauktu mazumtirdzniecības darbības līdzsvaru un nodrošinātu visiem vairumtirgotājiem noteiktu drošības rezervju daļu, ar mērķi nodrošināt savstarpēji līdzsvarotu drošības rezervju pieejamību visiem tirgus dalībniekiem un lietotājiem. 

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Enerģētikas likuma 72.⁵ panta pirmajai daļai no 2025. gada 1. jūnija aviācijas nozares komersantiem ir pienākums pašiem veidot un uzturēt aviācijas nozares drošības rezerves proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, kā arī, ievērojot to, ka aviācijas nozares komersanti ir atbrīvoti no pakalpojuma maksas par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu samaksas, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka drošības rezerves tiek pārdotas tikai tiem komersantiem, kuri ir pakalpojuma maksas par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu maksātāji.

Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka savstarpēji vienojoties Possessor var iegādāties arī aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves. 

Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” 41.1. apakšpunktam Possessor ir paredzētas tiesības pieprasīt no aviācijas nozares komersanta visu nepieciešamo informāciju vai dokumentus, kas apliecina: 
1) aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjomu, kvalitāti un izcelsmi;
2) ka drošības rezerves tiek veidotas, ievērojot ieviestās starptautiskās vai nacionālās sankcijas.

Lai nodrošinātu, ka sabiedrībai tiek nodotas drošas un atbilstošas kvalitātes drošības rezerves, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka priekšnosacījums aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju iegādei ir aviācijas nozares komersanta spēja apliecināt tā uzturēto drošības rezervju kvalitāti un izcelsmi. 


[3] Noteikumu projektā ir noteikti drošības rezervju atpirkšanas cenas noteikšanas principi. Lai nodrošinātu naftas produktu tirdzniecības nozares līdzsvaru, Noteikumu projektā noteiktie drošības rezervju atpirkšanas cenas noteikšanas principi ir pielāgoti attiecīgās nozares tirgus praksei. 
Tostarp:
1) Noteikumu projektā ir noteikts avots naftas produktu bāzes cenas noteikšanai - Platts European Marketscan, uz kura pamata tiek veidota naftas produktu gala cena. Minētais avots ir noteikts, ņemot vērā to, ka tas starptautiskās, tostarp, Latvijas, naftas produktu tirdzniecības praksē plaši tiek piemērots kā neatkarīgs avots naftas produktu kotāciju vērtības noteikšanai;
2) Vidējās cenas - septiņas kalendāra dienas, piemērošana ir bieži izmantots mehānisms naftas produktu tirdzniecībā ar mērķi samazināt cenu svārstību risku, kā arī nodrošinātu lielāku prognozējamību naftas produktu tirdzniecībā;
3) Papildus bāzes cenai prēmijas paredzēšana ir neatņemama naftas produkta cenas noteikšanas sastāvdaļa, jo tā atspoguļo individuālus ar konkrēto naftas produktu saistītus aspektus, kas reizē ietekmē konkrētā naftas produkta gala cenu (piemēram, ar loģistiku saistītās izmaksas, ar konkrēto naftas produkta veidu, ar naftas produkta blīvumu saistīti aspekti, u.t.t).

Vienlaikus Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka prēmija tiek noteikta pēc oficālā Amerikas Savienoto Valstu dolāra kursa. Šādi apsvērumi arīdzan ir saistīti ar starptautisku standratu, kas saistīti ar tādiem apsvērumiem kā:
1) Amerikas Savienoto Valstu dolārs ir galvenā rezervvalūta pasaulē, kas nodrošina vienotu cenu salīdzināmību;
2) Amerikas Savienoto Valstu dolārs ir vislikvīdākā valūta finanšu tirgos, kas ļauj ātri veikt norēķinus un valūtas konvertāciju.
3) kā arī Noteikumu projektā noteiktais avots naftas produktu bāzes cenas noteikšanai - Platts European Marketscan, publicē kotācijas Amerikas Savienoto Valstu dolāros, kas novērš papildu valūtas svārstību risku.

Ievērojot minēto, kā arī ievērojot to, ka arī naftas produktu bāzes cena tiek noteikta Amerikas Savienoto Valstu dolāros, attiecīgi arī prēmijas apmērs tiek veidots pēc oficālā Amerikas Savienoto Valstu dolāra kursa.


[4] Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” ir paredzēts, ka drošības rezerves var uzglabāt, nepievienojot transportā izmantojamo šķidro vai gāzveida degvielu, ko iegūst no biomasas, kas ir bioloģiski noārdāmā frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar to saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos (turpmāk – biodegviela) un citas vielas, kas nav ogļūdeņraži un ko kādam produktam pievieno vai piejauc, lai mainītu tā īpašības (turpmāk – piedevas).

Minētais nozīmē, ka arīdzan drošības rezerves komersantiem enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdotas un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā tiek izmantotas tādā veidā, kādā tās ir veidotas un uzglabātas, tostarp bez biodegvielas vai piedevām.


[5]  Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka drošības rezervju pārdošanai tiek izmantota Atpirkšanas zīme, kas ir starp Possessor un komersantu savstarpēji parakstīts dokuments un kas izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā nodrošina naftas produktu pārdošanu Atpirkšanas zīmē norādītajam komersantam.

Atpirkšanas zīmi sagatavo Possessor.

Savukārt par naftas produktu nodošanu un pieņemšanu savstarpēji tiek parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts.

Atpirkšanas zīme un pieņemšanas - nodošanas akts primāri tiek virzīti elektroniski. Tomēr, ja konkrētajā situācijā kādu iemeslu dēļ elektroniski minētos dokumentus nav iespējams virzīt, tie tiek virzīti papīra formātā. 

[6] Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka komersants, saņemot Atpirkšanas zīmi, ir tiesīgs koriģēt Atpirkšanas zīmē norādīto naftas produktu daudzumu, to samazinot. 

Minētais nozīmē, ka komersanta pienākums nav iegādāties tam pienākušo drošības rezervju daļu. 

[7] Par naftas produktiem, par kuriem komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas drošības rezervju izveidei, degvielas komersanti samaksu veic atbilstoši līgumiem par drošības rezervju pakalpojuma iegādi, kas noslēgti atbilstoši Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punkta 3. apakšpunktam.

Savukārt par valsts īpašumā esošajiem naftas produktiem samaksa tiek veikta Possessor, kas saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta ceturtās daļas 2. punktu tiek ieskaitīta drošības rezervju uzkrāšanas fondā un tiek izmantota, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto Possessor uzdevumu izpildi un ar tiem saistītos administratīvos izdevumus.

[8] Noteikumu projektā vienlaikus tiek paredzēts, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizēto koordinēto ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā par Latvijas drošības rezervju izmantošanu un izmantošanas nosacījumiem lemj Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma.
 
Šāda kārtība noteikta pamatojoties uz apsvērumiem, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras rosinātie ārkārtas reaģēšanas pasākumi ir iepriekš neprognozējama rakstura. Piemēram, iepriekš nav prognozējams ārkārtas reaģēšanas pasākumu raksturs un veids, tādējādi iepriekš nav nosakāmi tipizēti Latvijas drošības rezervju izmantošanas veidi šādos gadījumos. Tādējādi ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka katrā konkrētajā gadījumā par Latvijas drošības rezervju izmantošanu un pēc nepieciešamības citus ar to izmantošanu saistītos organizatoriskos jautājumus (piemēram, pasākumus naftas produktu patēriņa ierobežošanā) katrā konkrētajā situācijā nosaka Ministru kabinets. 


[9] Drošības rezerves Possessor atjauno pēc attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas, kura pieņemšanu ierosina ekonomikas ministrs.

Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas, Possessor atjauno drošības rezerves Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” noteiktajā kārtībā. 

[10] Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punktā minētajā pārejas periodā ar šo noteikumu izpratnē lietoto jēdzienu "drošības rezerves" tiek saprasti valsts īpašumā esošie naftas produkti un naftas produkti, par kuriem komersanti sniedz drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei.