25-TA-2070: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā tiek pārdotas valsts naftas produktu drošības rezerves " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta izstrādes mērķis ir noteikt aktuālu kārtību, kādā valsts naftas produktu drošības rezerves (turpmāk - drošības rezerves) tiek pārdotas enerģētiskās krīzes laikā vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1] Drošības rezerves Latvijā tiek veidotas saskaņā ar Eiropas Padomes 2009. gada 14. septembra direktīvu 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (turpmāk - Direktīva 2009/119/EK).
[2] Latvijā 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka no 2024. gada 1. janvāra Latvijā tiek ieviests jauns drošības rezervju pārvaldības modelis (turpmāk – Pārvaldības modelis) un Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus, pārņemot tos no Būvniecības valsts kontroles biroja, sāk pildīt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk - Possessor).
Jaunais Pārvaldības modelis paredz pakāpeniski iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā 100 % apmērā, katru gadu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim iegādājoties ne mazāk kā 15 % no kopējām nepieciešamajām drošības rezervēm. Pārejas periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim par apjomu, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā, tiek iegādāts drošības rezervju pakalpojums drošības rezervju izveidei (turpmāk arī – Iespēju līgumi). Līdz 2024. gadam drošības rezerves tika veidotas tikai Iespēju līgumu ietvaros.
Tāpat 2024. gada 26. decembrī stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz, ka:
1) no 2024. gada 1. janvāra pakalpojuma maksa netiek maksāta par Latvijas Republikā realizēto vai patērēto aviācijas degvielu;
2) no 2025. gada 1. jūnija aviācijas nozares komersantiem ir pienākums pašiem veidot un uzturēt aviācijas nozares drošības rezerves proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, iegādājoties naftas produktus īpašumā vai iegādājoties naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei.
Jaunais Pārvaldības modelis saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.1 pantu tiek finansēts no publiskas pakalpojuma maksas, ko maksā komersanti par katru Latvijas Republikā realizēto vai patērēto naftas produktu tonnu, izņemot aviācijas degvielu. Pakalpojuma maksa tiek ieskaitīta uzkrāšanas fondā, kas tiek uzturēts ārpus valsts budžeta, un to administrē Possessor.
Uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izlietoti maksājumiem par Iespēju līgumiem, naftas produktu iegādei, drošības rezervju uzturēšanai, Possessor administratīvajām izmaksām, kā arī citām izmaksām, kas rodas saistībā ar pienākumu uzturēt un atjaunot drošības rezerves.
[3] Latvija 2024. gada 14. novembrī ir kļuvusi par Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalsti. Minētais nozīmē, ka Latvija ar tās uzturētām drošības rezervēm, cita starpā, piedalītos Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētos koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumos, lai novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu.
[4] Tādējādi atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 6. punktam Latvijā drošības rezerves tiek uzturētas, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijas Republikā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu.
[5] Saskaņā ar Enerģētikas likuma 60. panta pirmo daļu Valsts enerģētisko krīzi var izsludināt gadījumā, ja enerģijas piegāde ir traucēta tik lielā mērā, ka var tikt apdraudēta iedzīvotāju drošība, veselība un tautsaimniecības nozaru darbība, un traucējumi skar valstspilsētas vai ir plašāki par vienas pašvaldības teritoriju. Atbilstoši Enerģētikas likuma 60. panta otrajai daļai Valsts enerģētisko krīzi izsludina Ministru kabinets pēc tā ministra ierosinājuma, kurš ir atbildīgs par enerģētiku.
Atbilstoši Enerģētikas likuma 62. pantam Vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu ierosina valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību noteiktā norobežotā teritorijā, kura sakrīt ar pašvaldības administratīvo teritoriju. Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība — valstspilsētas vai novada dome, kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze. Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.
Savukārt atbilstoši Enerģētikas likuma 70.pantam Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido valstspilsētas vai novada dome, un centrā ietilpstošās personas sasauc valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas. Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību — valstspilsētas vai novada domes — priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes komersantu pārstāvjus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 40 "Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums" (turpmāk - Noteikumi Nr. 40) 2. punktam Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk - VEKC) 2. punktam VEKC ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Vienlaikus atbilstoši Noteikumu Nr. 40 4.1. apakšpunktam VEKC uzdevums, cita starpā, ir organizēt operatīvu valsts palīdzību un atbalstu pašvaldībām krīzes novēršanā un tās radīto seku likvidēšanā.
Tāpat atbilstoši Noteikumu Nr. 40 4.8.4. apakšpunktam VEKC kompetences ietvaros ietilpst sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par naftas produktu drošības rezervju pirkšanu un pārdošanu.
[2] Latvijā 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka no 2024. gada 1. janvāra Latvijā tiek ieviests jauns drošības rezervju pārvaldības modelis (turpmāk – Pārvaldības modelis) un Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus, pārņemot tos no Būvniecības valsts kontroles biroja, sāk pildīt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk - Possessor).
Jaunais Pārvaldības modelis paredz pakāpeniski iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā 100 % apmērā, katru gadu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim iegādājoties ne mazāk kā 15 % no kopējām nepieciešamajām drošības rezervēm. Pārejas periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim par apjomu, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā, tiek iegādāts drošības rezervju pakalpojums drošības rezervju izveidei (turpmāk arī – Iespēju līgumi). Līdz 2024. gadam drošības rezerves tika veidotas tikai Iespēju līgumu ietvaros.
Tāpat 2024. gada 26. decembrī stājās spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz, ka:
1) no 2024. gada 1. janvāra pakalpojuma maksa netiek maksāta par Latvijas Republikā realizēto vai patērēto aviācijas degvielu;
2) no 2025. gada 1. jūnija aviācijas nozares komersantiem ir pienākums pašiem veidot un uzturēt aviācijas nozares drošības rezerves proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, iegādājoties naftas produktus īpašumā vai iegādājoties naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei.
Jaunais Pārvaldības modelis saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.1 pantu tiek finansēts no publiskas pakalpojuma maksas, ko maksā komersanti par katru Latvijas Republikā realizēto vai patērēto naftas produktu tonnu, izņemot aviācijas degvielu. Pakalpojuma maksa tiek ieskaitīta uzkrāšanas fondā, kas tiek uzturēts ārpus valsts budžeta, un to administrē Possessor.
Uzkrāšanas fondā uzkrātie līdzekļi tiek izlietoti maksājumiem par Iespēju līgumiem, naftas produktu iegādei, drošības rezervju uzturēšanai, Possessor administratīvajām izmaksām, kā arī citām izmaksām, kas rodas saistībā ar pienākumu uzturēt un atjaunot drošības rezerves.
[3] Latvija 2024. gada 14. novembrī ir kļuvusi par Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalsti. Minētais nozīmē, ka Latvija ar tās uzturētām drošības rezervēm, cita starpā, piedalītos Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētos koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumos, lai novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu.
[4] Tādējādi atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 6. punktam Latvijā drošības rezerves tiek uzturētas, lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijas Republikā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu.
[5] Saskaņā ar Enerģētikas likuma 60. panta pirmo daļu Valsts enerģētisko krīzi var izsludināt gadījumā, ja enerģijas piegāde ir traucēta tik lielā mērā, ka var tikt apdraudēta iedzīvotāju drošība, veselība un tautsaimniecības nozaru darbība, un traucējumi skar valstspilsētas vai ir plašāki par vienas pašvaldības teritoriju. Atbilstoši Enerģētikas likuma 60. panta otrajai daļai Valsts enerģētisko krīzi izsludina Ministru kabinets pēc tā ministra ierosinājuma, kurš ir atbildīgs par enerģētiku.
Atbilstoši Enerģētikas likuma 62. pantam Vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu ierosina valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību noteiktā norobežotā teritorijā, kura sakrīt ar pašvaldības administratīvo teritoriju. Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā pašvaldība — valstspilsētas vai novada dome, kuras administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze. Par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem.
Savukārt atbilstoši Enerģētikas likuma 70.pantam Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido valstspilsētas vai novada dome, un centrā ietilpstošās personas sasauc valstspilsētas vai novada domes priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas. Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību — valstspilsētas vai novada domes — priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un energoapgādes komersantu pārstāvjus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 40 "Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums" (turpmāk - Noteikumi Nr. 40) 2. punktam Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk - VEKC) 2. punktam VEKC ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Vienlaikus atbilstoši Noteikumu Nr. 40 4.1. apakšpunktam VEKC uzdevums, cita starpā, ir organizēt operatīvu valsts palīdzību un atbalstu pašvaldībām krīzes novēršanā un tās radīto seku likvidēšanā.
Tāpat atbilstoši Noteikumu Nr. 40 4.8.4. apakšpunktam VEKC kompetences ietvaros ietilpst sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par naftas produktu drošības rezervju pirkšanu un pārdošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Enerģētikas likuma 73. pantā Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt kārtību, kādā drošības rezerves un aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā pārdod pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma.
Savukārt Enerģētikas likuma 75.1 pantā Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
Tādējādi, lai izpildītu Ministru kabineta dotos deleģējumus un noteiktu kārtību kādā tiek izmantotas drošības rezerves, ir nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiek noteikta drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtība un kārtība, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
Savukārt Enerģētikas likuma 75.1 pantā Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
Tādējādi, lai izpildītu Ministru kabineta dotos deleģējumus un noteiktu kārtību kādā tiek izmantotas drošības rezerves, ir nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiek noteikta drošības rezervju un aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izmantošanas kārtība un kārtība, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
Risinājuma apraksts
[1] Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 4. punkts nosaka, ka, ja nav pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē, bet Eiropas Kopienas vai kādas dalībvalsts jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības, Eiropas Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes, vajadzības gadījumā informējot Starptautisko Enerģētikas aģentūru un koordinējot savu rīcību ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru, pēc iespējas ātrāk sasauc koordinācijas grupu uz konsultāciju sanāksmi. Ja koordinācijas grupas konsultāciju sanāksmi sasauc pēc dalībvalsts lūguma, to rīko vēlākais četru dienu laikā pēc šāda lūguma paziņošanas, ja vien attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt ilgākam laikposmam. Pamatojoties uz koordinācijas grupas veiktā situācijas novērtējuma rezultātiem, Eiropas Komisija nosaka, vai pastāv būtiski piegādes traucējumi. Ja tiek konstatēti būtiski piegādes traucējumi, Eiropas Komisija atļauj pilnībā vai daļēji nodot apritē drošības rezervju un īpašo krājumu daudzumus, ko šim nolūkam ierosinājušas attiecīgās dalībvalstis.
Savukārt Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 5. punkts nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstis drīkst nodot apritē savas drošības rezerves un īpašos krājumus, kas ir mazāki par šajā direktīvā noteikto minimālo apjomu tādā daudzumā, kas nekavējoties nepieciešams īpašas steidzamības gadījumu sākotnējā stadijā vai vietēju krīžu gadījumos. Šādas nodošanas apritē gadījumā dalībvalstis nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai par daudzumu, kas ir nodots apritē. Komisija nodod šo informāciju koordinācijas grupas dalībniekiem.
Ievērojot minētās Direktīvas 2009/119/EK izvirzītās prasības, ir nepieciešams transponēt nacionālajos tiesību aktos prasību saskaņot ar Eiropas Komisiju drošības rezervju izmantošanu, vai arī informēšanas pienākumu, ja drošības rezerves ir bijis neatliekami izmantot pirms Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas.
Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā ir noteikts, ka pirms Ministru kabineta lēmuma par drošības rezervju pārdošanu pieņemšanas Ekonomikas ministrija organizē Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanu drošības rezervju izmantošanai. Ja drošības rezerves ir nepieciešams izmantot īpašas steidzamības gadījumos pirms saņemta Eiropas Komisijas atļauja, Ekonomikas ministrs informē Eiropas Komisiju par Ministru kabineta pieņemto lēmumu par drošības rezervju izmantošanu iespējami ātrākā laika posmā.
[2] Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Possessor pārdod drošības rezerves komersantiem, kuri saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.1 panta pirmo un otro daļu maksā pakalpojuma maksu par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu (turpmāk - komersanti) proporcionāli katra komersanta vidējam Latvijas Republikā realizētajam vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestajam vai no trešajām valstīm importētajam naftas produktu, izņemot aviācijas degvielas, apjomam.
Vidējā apjoma noteikšanai tiek ņemts komersanta attiecīgajā gadā Latvijas Republikā realizētais vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestais vai no trešajām valstīm importētais naftas produktu apjoms, izņemot aviācijas degviela. Piemēram, gadījumā, ja drošības rezerves tiek pārdotas novembra mēnesī, tad komersanta vidējā naftas produktu apjoma noteikšanai tiek ņemts vērā periods sākot no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim. Šāds periods noteikts, lai nodrošinātu, ka uz drošības rezervju pārdošanas brīdi Possessor rīcībā ir pilna informācija par komersantu realizētajiem vai patērētajiem naftas produktiem.
Šāda kārtība tiek noteikta, lai neizjauktu mazumtirdzniecības darbības līdzsvaru un nodrošinātu visiem vairumtirgotājiem noteiktu drošības rezervju daļu, ar mērķi nodrošināt savstarpēji līdzsvarotu drošības rezervju pieejamību visiem tirgus dalībniekiem un lietotājiem.
Ņemot vērā to, ka atbilstoši Enerģētikas likuma 72.5 panta pirmajai daļai no 2025. gada 1. jūnija aviācijas nozares komersantiem ir pienākums pašiem veidot un uzturēt aviācijas nozares drošības rezerves proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, kā arī, ievērojot to, ka aviācijas nozares komersanti ir atbrīvoti no pakalpojuma maksas par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu samaksas, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka drošības rezerves tiek pārdotas tikai tiem komersantiem, kuri ir pakalpojuma maksas par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu maksātāji.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka savstarpēji vienojoties Possessor var iegādāties arī aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves.
Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” 41.1. apakšpunktam Possessor ir paredzētas tiesības pieprasīt no aviācijas nozares komersanta visu nepieciešamo informāciju vai dokumentus, kas apliecina:
1) aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjomu, kvalitāti un izcelsmi;
2) ka drošības rezerves tiek veidotas, ievērojot ieviestās starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
Lai nodrošinātu, ka sabiedrībai tiek nodotas drošas un atbilstošas kvalitātes drošības rezerves, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka priekšnosacījums aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju iegādei ir aviācijas nozares komersanta spēja apliecināt tā uzturēto drošības rezervju kvalitāti un izcelsmi.
[3] Noteikumu projektā ir noteikti drošības rezervju atpirkšanas cenas noteikšanas principi. Lai nodrošinātu naftas produktu tirdzniecības nozares līdzsvaru, Noteikumu projektā noteiktie drošības rezervju atpirkšanas cenas noteikšanas principi ir pielāgoti attiecīgās nozares tirgus praksei.
Tostarp:
1) Noteikumu projektā ir noteikts avots naftas produktu bāzes cenas noteikšanai - Platts European Marketscan, uz kura pamata tiek veidota naftas produktu gala cena. Minētais avots ir noteikts, ņemot vērā to, ka tas starptautiskās, tostarp, Latvijas, naftas produktu tirdzniecības praksē plaši tiek piemērots kā neatkarīgs avots naftas produktu kotāciju vērtības noteikšanai;
2) Vidējās cenas - septiņas kalendāra dienas, piemērošana ir bieži izmantots mehānisms naftas produktu tirdzniecībā ar mērķi samazināt cenu svārstību risku, kā arī nodrošinātu lielāku prognozējamību naftas produktu tirdzniecībā;
3) Papildus bāzes cenai prēmijas paredzēšana ir neatņemama naftas produkta cenas noteikšanas sastāvdaļa, jo tā atspoguļo individuālus ar konkrēto naftas produktu saistītus aspektus, kas reizē ietekmē konkrētā naftas produkta gala cenu (piemēram, ar loģistiku saistītās izmaksas, ar konkrēto naftas produkta veidu, ar naftas produkta blīvumu saistīti aspekti, u.t.t).
Vienlaikus Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka prēmija tiek noteikta pēc oficālā Amerikas Savienoto Valstu dolāra kursa. Šādi apsvērumi arīdzan ir saistīti ar starptautisku standratu, kas saistīti ar tādiem apsvērumiem kā:
1) Amerikas Savienoto Valstu dolārs ir galvenā rezervvalūta pasaulē, kas nodrošina vienotu cenu salīdzināmību;
2) Amerikas Savienoto Valstu dolārs ir vislikvīdākā valūta finanšu tirgos, kas ļauj ātri veikt norēķinus un valūtas konvertāciju.
3) kā arī Noteikumu projektā noteiktais avots naftas produktu bāzes cenas noteikšanai - Platts European Marketscan, publicē kotācijas Amerikas Savienoto Valstu dolāros, kas novērš papildu valūtas svārstību risku.
Ievērojot minēto, kā arī ievērojot to, ka arī naftas produktu bāzes cena tiek noteikta Amerikas Savienoto Valstu dolāros, attiecīgi arī prēmijas apmērs tiek veidots pēc oficālā Amerikas Savienoto Valstu dolāra kursa.
[4] Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” ir paredzēts, ka drošības rezerves var uzglabāt, nepievienojot transportā izmantojamo šķidro vai gāzveida degvielu, ko iegūst no biomasas, kas ir bioloģiski noārdāmā frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar to saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos (turpmāk – biodegviela) un citas vielas, kas nav ogļūdeņraži un ko kādam produktam pievieno vai piejauc, lai mainītu tā īpašības (turpmāk – piedevas).
Minētais nozīmē, ka arīdzan drošības rezerves komersantiem enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdotas un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā tiek izmantotas tādā veidā, kādā tās ir veidotas un uzglabātas, tostarp bez biodegvielas vai piedevām.
[5] Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka drošības rezervju pārdošanai tiek izmantota Atpirkšanas zīme, kas ir starp Possessor un komersantu savstarpēji parakstīts dokuments un kas izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā nodrošina naftas produktu pārdošanu Atpirkšanas zīmē norādītajam komersantam.
Atpirkšanas zīmi sagatavo Possessor.
Savukārt par naftas produktu nodošanu un pieņemšanu savstarpēji tiek parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts.
Atpirkšanas zīme un pieņemšanas - nodošanas akts primāri tiek virzīti elektroniski. Tomēr, ja konkrētajā situācijā kādu iemeslu dēļ elektroniski minētos dokumentus nav iespējams virzīt, tie tiek virzīti papīra formātā.
[6] Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka komersants, saņemot Atpirkšanas zīmi, ir tiesīgs koriģēt Atpirkšanas zīmē norādīto naftas produktu daudzumu, to samazinot.
Minētais nozīmē, ka komersanta pienākums nav iegādāties tam pienākušo drošības rezervju daļu.
[7] Par naftas produktiem, par kuriem komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas drošības rezervju izveidei, degvielas komersanti samaksu veic atbilstoši līgumiem par drošības rezervju pakalpojuma iegādi, kas noslēgti atbilstoši Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punkta 3. apakšpunktam.
Savukārt par valsts īpašumā esošajiem naftas produktiem samaksa tiek veikta Possessor, kas saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.1 panta ceturtās daļas 2. punktu tiek ieskaitīta drošības rezervju uzkrāšanas fondā un tiek izmantota, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā noteikto Possessor uzdevumu izpildi un ar tiem saistītos administratīvos izdevumus.
[8] Noteikumu projektā vienlaikus tiek paredzēts, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizēto koordinēto ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā par Latvijas drošības rezervju izmantošanu un izmantošanas nosacījumiem lemj Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma.
Šāda kārtība noteikta pamatojoties uz apsvērumiem, ka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras rosinātie ārkārtas reaģēšanas pasākumi ir iepriekš neprognozējama rakstura. Piemēram, iepriekš nav prognozējams ārkārtas reaģēšanas pasākumu raksturs un veids, tādējādi iepriekš nav nosakāmi tipizēti Latvijas drošības rezervju izmantošanas veidi šādos gadījumos. Tādējādi ar Noteikumu projektu tiek noteikts, ka katrā konkrētajā gadījumā par Latvijas drošības rezervju izmantošanu un pēc nepieciešamības citus ar to izmantošanu saistītos organizatoriskos jautājumus (piemēram, pasākumus naftas produktu patēriņa ierobežošanā) katrā konkrētajā situācijā nosaka Ministru kabinets.
[9] Drošības rezerves Possessor atjauno pēc attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas, kura pieņemšanu ierosina ekonomikas ministrs.
Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas, Possessor atjauno drošības rezerves Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” noteiktajā kārtībā.
[10] Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punktā minētajā pārejas periodā ar šo noteikumu izpratnē lietoto jēdzienu "drošības rezerves" tiek saprasti valsts īpašumā esošie naftas produkti un naftas produkti, par kuriem komersanti sniedz drošības rezervju pakalpojumu drošības rezervju izveidei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo Enerģētikas likuma 72.panta otrajā daļā drošības rezervju pārvaldniekam doto uzdevumu īstenošanai un ar to saistīto administratīvo izdevumu segšanai, nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts no drošības rezervju uzkrāšanas fondā ieskaitāmās pakalpojuma maksas, kā arī Noteikumu projektā Ekonomikas ministrijai paredzētā pārraudzība tiks īstenota Ekonomikas ministrijas piešķirtā valsts budžeta ietvaros. Savukārt aviācijas nozares komersanti drošības rezerves veido par to finanšu resursiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32009L0119
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves
Apraksts
Latvijā drošības rezerves tiek veidotas, pamatojoties uz Direktīvas 2009/119/EK prasībām, kas, cita starpā, izvirza prasību Eiropas Savienības dalībvalstīm nodrošināt noteikta apjoma valsts naftas produktu drošības rezerves (turpmāk - drošības rezerves), kas pēc būtības ir paredzētas naftas produktu lietotājiem situācijā, kad valstī būtiski ir ierobežotas iespējas nodrošināt naftas produktu pieejamību.
Šobrīd Direktīvas 2009/119/EK prasības attiecībā uz drošības rezervju veidošanu Latvijā ir transponētas Enerģētikas likumā un Ministru 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība”.
Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 4. punkts nosaka, ka, ja nav pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē, bet Kopienas vai kādas dalībvalsts jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības, Eiropas Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes, vajadzības gadījumā informējot Starptautisko Enerģētikas aģentūru un koordinējot savu rīcību ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru, pēc iespējas ātrāk sasauc koordinācijas grupu uz konsultāciju sanāksmi. Ja koordinācijas grupas konsultāciju sanāksmi sasauc pēc dalībvalsts lūguma, to rīko vēlākais četru dienu laikā pēc šāda lūguma paziņošanas, ja vien attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt ilgākam laikposmam. Pamatojoties uz koordinācijas grupas veiktā situācijas novērtējuma rezultātiem, Eiropas Komisija nosaka, vai pastāv būtiski piegādes traucējumi. Ja tiek konstatēti būtiski piegādes traucējumi, Eiropas Komisija atļauj pilnībā vai daļēji nodot apritē drošības rezervju un īpašo krājumu daudzumus, ko šim nolūkam ierosinājušas attiecīgās dalībvalstis.
Savukārt Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 5. punkts nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstis drīkst nodot apritē savas drošības rezerves un īpašos krājumus, kas ir mazāki par šajā direktīvā noteikto minimālo apjomu tādā daudzumā, kas nekavējoties nepieciešams īpašas steidzamības gadījumu sākotnējā stadijā vai vietēju krīžu gadījumos. Šādas nodošanas apritē gadījumā dalībvalstis nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai par daudzumu, kas ir nodots apritē. Komisija nodod šo informāciju koordinācijas grupas dalībniekiem.
Tādējādi Eiropas Savienības dalībvalstis var izmantot drošības rezerves tikai ar Eiropas komisijas iepriekšēju atļauju, izņemot gadījumus, kad ir steidzama nepieciešamība, kas saistīta ar piegādes traucējumiem. Ja īpašas nepieciešamības gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstij ir nepieciešams nodot apritē tās uzturētās drošības rezerves Eiropas Savienības dalībvalstij nekavējoties ir jāinformē Eiropas Komisija.
Ievērojot minētās Direktīvas 2009/119/EK izvirzītās prasības, ir nepieciešams transponēt nacionālajos tiesību aktos prasību saskaņot ar Eiropas Komisiju drošības rezervju izmantošanu, vai arī informēšanas pienākumu, ja drošības rezerves ir bijis neatliekami izmantot pirms Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas.
Šobrīd Direktīvas 2009/119/EK prasības attiecībā uz drošības rezervju veidošanu Latvijā ir transponētas Enerģētikas likumā un Ministru 2025. gada 27. maija noteikumos Nr. 313 “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība”.
Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 4. punkts nosaka, ka, ja nav pieņemts spēkā esošs starptautisks lēmums par krājumu nodošanu apritē, bet Kopienas vai kādas dalībvalsts jēlnaftas vai naftas produktu piegādē rodas grūtības, Eiropas Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes, vajadzības gadījumā informējot Starptautisko Enerģētikas aģentūru un koordinējot savu rīcību ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru, pēc iespējas ātrāk sasauc koordinācijas grupu uz konsultāciju sanāksmi. Ja koordinācijas grupas konsultāciju sanāksmi sasauc pēc dalībvalsts lūguma, to rīko vēlākais četru dienu laikā pēc šāda lūguma paziņošanas, ja vien attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt ilgākam laikposmam. Pamatojoties uz koordinācijas grupas veiktā situācijas novērtējuma rezultātiem, Eiropas Komisija nosaka, vai pastāv būtiski piegādes traucējumi. Ja tiek konstatēti būtiski piegādes traucējumi, Eiropas Komisija atļauj pilnībā vai daļēji nodot apritē drošības rezervju un īpašo krājumu daudzumus, ko šim nolūkam ierosinājušas attiecīgās dalībvalstis.
Savukārt Direktīvas 2009/119/EK 20. panta 5. punkts nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstis drīkst nodot apritē savas drošības rezerves un īpašos krājumus, kas ir mazāki par šajā direktīvā noteikto minimālo apjomu tādā daudzumā, kas nekavējoties nepieciešams īpašas steidzamības gadījumu sākotnējā stadijā vai vietēju krīžu gadījumos. Šādas nodošanas apritē gadījumā dalībvalstis nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai par daudzumu, kas ir nodots apritē. Komisija nodod šo informāciju koordinācijas grupas dalībniekiem.
Tādējādi Eiropas Savienības dalībvalstis var izmantot drošības rezerves tikai ar Eiropas komisijas iepriekšēju atļauju, izņemot gadījumus, kad ir steidzama nepieciešamība, kas saistīta ar piegādes traucējumiem. Ja īpašas nepieciešamības gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstij ir nepieciešams nodot apritē tās uzturētās drošības rezerves Eiropas Savienības dalībvalstij nekavējoties ir jāinformē Eiropas Komisija.
Ievērojot minētās Direktīvas 2009/119/EK izvirzītās prasības, ir nepieciešams transponēt nacionālajos tiesību aktos prasību saskaņot ar Eiropas Komisiju drošības rezervju izmantošanu, vai arī informēšanas pienākumu, ja drošības rezerves ir bijis neatliekami izmantot pirms Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
20. panta 4. punkts
8. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
20. panta 5. punkts
8. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Pārņemtās tiesību normas neparedz dalībvalsts rīcības brīvību.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” (turpmāk - Noteikumi Nr. 639) 4. punktu Noteikumu projekts nododams sabiedrības līdzdalībai.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 639 18. punktam sabiedrībai tiek dota iespēja iesaistīties attīstības plānošanā, iesaistoties publiskajā apspriešanā.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 639 18. punktam sabiedrībai tiek dota iespēja iesaistīties attīstības plānošanā, iesaistoties publiskajā apspriešanā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
