Anotācija (ex-ante)

Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt valsts profesionālās augstākās izglītības standartu.

Vispārējā kārtība

      Šobrīd valstī izveidojusies situācija, ka no 2023.gada 1.janvāra nav tiesiska regulējuma, kas noteiktu īsā, pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, jo Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42.punkta 19.apakšpunktā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim apstiprina Profesionālās izglītības likuma 23. panta pirmajā daļā minēto valsts profesionālās augstākās izglītības standartu. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumus Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumus Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu". Līdz ar to Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumi Nr.141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumus Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" bija piemērojami līdz 2022.gada 31.decembrim un šobrīd nepieciešams jauns normatīvais akts, kas noteiktu valsts profesionālās augstākās izglītības standartu.
      Izstrādātais tiesību akta projekts aktualizē to pašu tiesisko regulējumu, kāds tas bija Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta noteikumos Nr.512 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, ņemot vērā jauno terminoloģiju un Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS). Tiesību akta projektā nav noteikts valsts profesionālās augstākās izglītības standarts trešā cikla augstākai izglītībai, jo Saeimā atrodas likumprojekts Nr.81/Lp14 “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši grozīt Augstskolu likumu, tostarp pilnveidot terminoloģiju, papildināt likuma normas par uzņemšanu doktora studiju programmā, doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgumu. Līdz ar to tiesību akta projekts neattieksies arī uz rezidentūras studiju programmu, jo tā ir trešā cikla augstākās izglītības studiju programma.
      Izglītības un zinātnes ministrija plāno 2023.gada otrā pusgadā kopīgi ar augstskolām, izglītības sektoru, tautsaimniecības nozarēm, nevalstisko sektoru uzsākt izstrādāt vienu kopīgu valsts augstākās izglītības standartu, jo īsais, pirmais, otrais un trešais cikls ir viens vienots procedūru kopums un nebūtu mākslīgi sadalāms atsevišķos Ministru kabineta noteikumos. Līdz ar to, līdz viena kopīga valsts izglītības standarta izstrādes dienai, nepieciešams saglabāt tiesību normas, kas bija Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu".
      Tiesību akta projekts nepieciešams nekavējoši, lai nodrošinātu profesionālās augstākās izglītības valsts standarta procesa nepārtrauktību augstskolām, izstrādājot un īstenojot attiecīgo profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, kā arī īsā, pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības valsts standarts ir nepieciešams Studiju kvalitātes komisijai, pieņemot lēmumus par studiju virzienu un tajos ietilpstošo studiju programmu akreditāciju. 
      Izglītības likuma 14.panta 19.punktā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka valsts izglītības standartus, kuros ietverti šo standartu prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi, izņemot profesionālās izglītības programmu paraugus un akadēmiskās izglītības programmu paraugus.
      Profesionālās izglītības likuma 23.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts profesionālās augstākās izglītības standarts atbilstoši izglītības pakāpei nosaka:
1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus;
2) obligāto izglītības saturu;
3) iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;
4) iegūtās profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.
     Profesionālās izglītības likuma 23.panta otrā daļa nosaka, ka valsts profesionālās izglītības standartus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, un tos apstiprina Ministru kabinets.
     2022.gada 1.aprīlī spēkā stājās 2022.gada 3.marta likuma grozījumi “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, ar kuriem Profesionālās izglītības likuma 1.pantā noteikts jauns izglītības veids - īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, kas ir daļa no pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības. Savukārt Profesionālās izglītības likuma Pārejas noteikumu 28.punkta apakšpunktā noteikts, ka pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība atbilst Profesionālās izglītības likumā lietotajam terminam “īsā cikla profesionālā augstākā izglītība”, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība atbilst Profesionālās izglītības likumā lietotajam terminam "pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība", ja tas attiecināms uz otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras rezultātā iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilstoši sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, bet ja termins "otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība" attiecināms uz otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras rezultātā iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilstoši septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, tad tas atbilst Profesionālās izglītības likumā lietotajam terminam "otrā cikla profesionālā augstākā izglītība".
      Latvijas izglītības klasifikācija, tai skaitā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi ir noteikti, salāgojot tos ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru, kas ir atrunāts ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumiem Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju". Izglītības un zinātnes ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" un Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumos Nr.202 “Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, lai precizētu tos atbilstoši Augstskolu likumā, Profesionālās darbības likumā un Izglītības likumā noteiktajam.
      Saskaņā ar Augstskolu likuma 57.pantu, Latvija ir pārgājusi tikai uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un vairs nav vajadzības veikt Latvijas un Eiropas ietvarstruktūru pielīdzināšanu.
      2022.gada 11.oktobrī spēkā stājās 2022.gada 15.septembra likuma grozījumi “Grozījumi Augstskolu likumā”, ar kuriem Augstskolu likuma 1.pantā termins “kredītpunkts” izteikts jaunā redakcijā un noteikts, ka 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu. Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 93.punktā tika noteikts, ka pāreju uz Augstskolu likuma 1. panta 9. un 10. punktā un 57. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kredītpunktu apjomu notiek līdz 2024. gada 31. decembrim. Līdz ar to pāreju uz šajos noteikumos noteikto kredītpunktu apjomu augstskolas un koledžas veiks līdz Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93. punktā noteiktajam termiņam. Pārejas perioda laikā augstskolas un koledžas dokumentos, kas saistīti ar studiju procesu, tostarp, studiju programmu licencēšanu,  studiju virzienu novērtēšanu un akreditāciju,  atļauts lietot gan kredītpunktu terminu un kredītpunktu apjomu, kas bija spēkā līdz 2022.gada 11.oktobrim, kad spēkā stājās 2022.gada 15.septembra likuma grozījumi “Grozījumi Augstskolu likumā”, gan kredītpunktu terminu un kredītpunktu apjomu, kas ir spēkā pēc 2022.gada 11.oktobra likuma grozījumu “Grozījumi Augstskolu likumā” spēkā stāšanās dienas attiecīgi norādot saskaņā ar kādu normatīvo aktu kredītpunktu termins un kredītpunktu apjoms lietots.
     Tiesību akta projekta 12., 19., 30., 41. un 49. punktā noteikts studiju programmas apjoms kredītpunktos saskaņā ar Augstskolu likuma 1. panta 8.punktā un 57. pantā noteikto, nenorādot studiju ilgumu. Izstrādājot studiju programmas, tiesību akta projekta 12., 19., 30., 41. un 49. punktā noteiktais studiju programmas apjoms kredītpunktos būs jāparedz sasniegt atbilstoši Augstskolu likuma 1. panta 8.punktā un 57. pantā noteiktajam studiju ilgumam pilna laika studijās, tas ir, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmai noteiktais kredītpunktu apjoms no 120 līdz 180 kredītpunktiem jāparedz sasniegt attiecīgi divos līdz trīs gados pilna laika studijās, bakalaura studiju programmas apjomu ne mazāk kā 240 kredītpunktu apjomā – ne mazāk kā četros gados pilna laika studijās, maģistra studiju programmas apjomu ne mazāk kā 60 kredītpunkti – ne mazāk kā viena gada pilna laika studijās ar noteikumu, ka kopējais pirmā cikla augstākās izglītības un maģistra studiju programmu apjoms nav mazāks par 300 kredītpunktiem un pieciem gadiem pilna laika studijās, studiju programmas, kuru īsteno pēc vidējās izglītības programmas apguves ne mazāk kā 300 kredītpunktu apjomā – ne mazāk kā piecu gadu pilna laika studijās, bet studiju programmas, kuru īsteno pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves ne mazāk kā 60 kredītpunktu apjoms – ne mazāk kā viena gada pilna laika studijās.
     Tiesību akta projektā kredītpunktu daudzums noteikts, pielīdzinot norādīto Latvijas kredītpunktu skaitu Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai (ECTS), bet termini precizēti atbilstoši Augstskolu likumam, Profesionālās darbības likumam un Izglītības likumam.
      Augstskolu likuma 57.panta trešā daļā noteikts, ka pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Savukārt Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 10¹ punktā noteikts, ka īsā cikla profesionālā augstākā izglītība ir daļa no pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības. Tiesību akta projektā noteikts, ja bakalaura studiju programmā imatrikulē studējošos ar iepriekš iegūtu īsā cikla profesionālo augstāko izglītību, tad bakalaura studiju programmas saturu un apjomu, kā arī studiju kursu saturu un apjomu savstarpēji saskaņo, ievērojot bakalaura studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstu. Atbilstošos īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā iegūtos kredītpunktus ieskaita bakalaura studiju programmas apjomā. Studiju programmas saturu un apjomu, kā arī studiju kursu saturu un apjomu savstarpēji saskaņo, veicot studiju programmu daļu satura un iegūto kredītpunktu salīdzināšanu un nosakot kādi studiju kursi studējošam ir jāapgūst. Studiju programmas saturu un apjomu, kā arī studiju kursu saturu un apjomu augstskolas ir tiesīgas arī savstarpēji saskaņot, veidojot kopīgas studiju programmas atbilstoši Augstskolu likuma 55.¹ pantā noteiktajam.
     Tiesību akta projekta 20., 32., 42. un 50. punktā noteikts, ka studiju programmas apjomu veido kontaktstundas ne mazāk kā 30 vai 40 procentu apmērā, izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura darba, diplomdarba (diplomprojekta), bakalaura darba, diplomdarba (diplomprojekta) un maģistra darba vai maģistra darba izstrādei. Tiesību akta projektā norādītais kontaktstundu apjoms norādīts ņemot vērā Augstskolu likuma 1. panta 7. punktā noteikto, ka kontaktstunda ir akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda. Gan praksi, gan kāda no iepriekš minētā darba izstrādi studējošais veic patstāvīgi bez tiešas saskarsmes ar akadēmisko personālu. Turklāt, tiesību akta projekta 20., 32., 42. un 50. punktā ir saglabāts Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumu Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" noteiktais precizējot tikai terminoloģiju atbilstoši Augstskolu likumam, Profesionālās darbības likumam un Izglītības likumam. Kontaktstundu apjoms tiks pārskatīts izstrādājot jauno augstākās izglītības standartu un pārskatot studiju programmu un apakšprogrammu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu sadalījumu starp tām.
      Augstskolu likuma 58. panta otrā daļā noteikts, ka studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļā noteikts, ka Ministru kabinets var noteikt, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa atsevišķās pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās ir valsts eksāmens. Līdz ar to tiesību akta projektā noteikts, ka bez diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas,  valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Valsts eksāmens būs valsts pārbaudījuma sastāvdaļa tajos gadījumos, kad to noteikts Ministru kabinets.
      Tiesību akta projekta 14., 24., 38., 46. punktā noteikts, ka studiju kursu izvēli, studiju kursu apjomu un saturu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamās profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā, nosaka saskaņā ar profesijas standartiem un tajos ietvertajām profesionālās kvalifikācijas prasībām vai normatīvajiem aktiem, kas nosaka profesionālās augstākās izglītības programmā studējošam attiecīgai profesijai nepieciešamo kompetenci, teorētisko un praktisko zināšanu apjomu. Normatīvais akts, kas nosaka profesionālās augstākās izglītības programmā studējošam attiecīgai profesijai nepieciešamo kompetenci, teorētisko un praktisko zināšanu apjomu ir, piemēram, Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumi Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”.
      Tiesību akta projekts sagatavots tā, lai saglabātu visu esošo studiju programmu spektru, t.sk., piemēram, “Rūpnieciskā farmācija” – 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma (pēc bakalaura, profesionālā bakalaura, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves) un “Skolotājs” – 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma (pēc bakalaura, profesionālā bakalaura, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves), jo abās programmās tiek piešķirta sestā līmeņa profesionālā kvalifikācija. Tiesību akta projektā minētās studiju programmas atbilsts tiesību akta projekta 3.2. apakšpunktā minētai studiju programmai, kuru īsteno pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju", kuros tiks paredzēti izglītības programmu veidi, kas būs īstenojami pēc otrā cikla augstākās izglītības apguves. Pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, tiks veikti grozījumi tiesību akta projektā un paredzētas studiju programmas, kas īstenojamas pēc otrā cikla augstākās izglītības apguves septītā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei.
      Tiesību akta projekts neparedz augstskolām un koledžām pārstrādāt jau akreditētās studiju programmas, bet tiesību akta projekta tiesību normas būs piemērojamas izstrādājot un īstenojot jaunas izglītības programmas.

Nē

-