Anotācija (ex-ante)

MK noteikumi Nr.374 ir jāpapildina ar tiesisko regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā dokumentu izslēdz no nacionālā dokumentārā mantojuma, gadījumos, kad konstatē, ka dokuments iegūts prettiesiskā ceļā. Šī kārtība būtu nosakāma līdzīgi, kā tas ir noteikts Arhīvu likuma 15.¹ pantā par pārbaudi, kas jāveic, iekļaujot dokumentu nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvā, lai pārliecinātos, ka dokuments nav iegūts prettiesiskā ceļā. Savukārt gadījumos, kad nacionālā dokumentārā mantojuma dokumenta prettiesiskā iegūšana nav starptautiskas nozīmes, bet gan Latvijas Republikas ietvaros, prettiesiskās iegūšanas pamatojums būtu Latvijas tiesību aizsardzības iestādes lēmums vai tiesas nolēmums.
MK noteikumu Nr.374 pielikumā iesnieguma  paraksta daļā un piezīmē kā dokumenta rekvizīts ir norādīts zīmoga nospiedums “Z.v.”., bet praktiski zīmoga nospiedums šādos iesniegumos tiek lietots reti un netiek prasīts kā obligāts rekvizīts.

MK noteikumi Nr.374 tiek papildināti ar jaunu 6.¹ punktu, kas nosaka, ka, ja tiek konstatēts, ka dokuments ir iegūts prettiesiskā ceļā, iesniegumam pievieno informāciju no publiski pieejamo zagtu kultūras priekšmetu reģistra vai tiesību aizsardzības iestādes lēmuma izrakstu vai izziņu, vai arī tiesas nolēmuma izrakstu, kas pamato iesniegumā norādīto. Saskaņā ar Arhīvu likuma 15.¹ pantu iekļaujot dokumentu nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvā arī ir jāpārliecinās, ka dokuments nav iegūts prettiesiskā ceļā.
Projekts paredz, ja institūcija (tai skaitā fiziskas un juridiskas personas atbilstoši Arhīvu likuma 1.panta 16.punkta terminam – institūcija) vai Arhīvs konstatē, ka dokuments iegūts prettiesiskā ceļā, dokumentu izslēdz no nacionālā dokumentārā mantojuma tādā pašā kārtībā kā pārējos MK noteikumos Nr.374 noteiktajos gadījumos atbilstoši MK noteikumu Nr.374 3.punktam – uz iesnieguma pamata, kam pievienots izslēgšanas pamatojuma dokuments atbilstoši izslēgšanas iemeslam, kas apliecina, ka no nacionālā dokumentārā mantojuma izslēdzamais dokuments ir iegūts prettiesiskā ceļā. Izslēgšanas pamatojuma dokuments, kas apliecina, ka dokuments iegūts prettiesiskā ceļā, var būt vai nu informācija no publiski pieejamo zagtu kultūras priekšmetu reģistra, vai tiesību aizsardzības iestādes lēmuma izraksts vai izziņa, vai arī tiesas nolēmuma izraksts, kur ir norādīta informācija par prettiesisku iegūšanu. Arhīvam lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga tikai tā iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma daļa, kas pamato to, ka dokuments iegūts prettiesiskā ceļā, savukārt nav nepieciešama informācija par fiziskajām personām, tādēļ tiek noteikts, ka iesniegumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma izrakstu,  vai iestādes izziņu par prettiesiskās iegūšanas faktu.
Lai publiski pieejamos reģistros konstatētu, ka dokuments ir iegūts prettiesiskā ceļā, pārbaudi veic Iekšlietu ministrijas Informācijas centra e-pakalpojumā „Kultūras objekta statusa noteikšana” (https://web.ic.iem.gov.lv/ko_status/index.php), kas nodrošina privātpersonu (piemēram, iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, reliģisko organizāciju) un publisko tiesību personu (tai skaitā Arhīva vai citas institūcijas, ka iekļauj dokumentu nacionālajā dokumentārajā mantojumā) iespēju veikt pārbaudi par kultūras priekšmetu likumīgu izcelsmi.
MK noteikumu Nr.374 pielikums izteikts jaunā redakcijā no iesnieguma parakstu zonas un piezīmes svītrojot “Z.v.”, kas noteica zīmoga nospieduma lietošanu iesniegumā. Praksē zīmoga nospiedums tiek lietots reti un netiek prasīts kā obligāts rekvizīts iesniegumos par dokumentu izslēgšanu no nacionālā dokumentārā mantojuma, jo juridiskā spēka pierādīšanai ir pietiekami ar  Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajiem obligātajiem rekvizītiem, lai iesniegumam būtu juridisks spēks.