Anotācija (ex-ante)

Humanitāro un sociālo zinātņu pētniecība ir īpaši nozīmīga šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad pastiprinās Krievijas un citu autoritāro režīmu informatīvā kara spējas, tostarp dezinformācija un informācijas ietekmēšanas operācijas. Sabiedrības noturība pret dažādām manipulācijām ir īpaši svarīga un nostiprināma, radot jaunas zināšanas un attīstot cilvēkkapitālu. Ļaunprātīga ārējā ietekme, piemēram, dezinformācijas kampaņas, ir ievērojami postošāka, ja kolektīvās identitātes jautājumi nav izprasti. Latviešu kolektīvā identitāte ir Latvijas valsts atbildība, un valodas un kultūras, tai skaitā to digitālo resursu, kopšana un attīstība ir latviskās identitātes stiprināšanas instruments.

Valoda un kultūra ir sabiedrības identitātes atslēgas elements. Neviens cits pasaulē nenodrošina un arī nekad nenodrošinās latviešu valodas, kultūras mantojuma un atmiņas institūciju digitālo resursu un tehnoloģiju pētniecību un attīstību. Nedrīkst pieļaut latviešu valodas un kultūras pakāpenisku izzušanu no globālas digitālās aprites, kur humanitāro un sociālo zinātņu digitālās infrastruktūras attīstība notiks bez latviešu valodas un kultūras, ja vien Latvijā netiks nodrošināta humanitāro un sociālo zinātņu digitālās infrastruktūras, tostarp kultūras mantojuma un atmiņas institūciju digitālo resursu, attīstīšana un pielāgošana. Īpaši svarīga ir digitālo humanitāro un sociālo zinātņu resursu un rīku atbilstība starptautiskiem standartiem un iekļaušana Eiropas pētniecības un izstrādes resursu infrastruktūrās.

Valoda un kultūra, tai skaitā to digitālie resursi, ir kļuvuši par būtisku nacionālās drošības rīku. Valsts ieguldījums digitālo humanitāro zinātņu pētniecībā nav tikai jautājums par atbalstu zinātnei. Tas ir stratēģisks ieguldījums Latvijas drošībā, stabilitātē un ilgtspējā, kas sakņojas dažādu sabiedrības procesu padziļinātā izpratnē.

Bez Latvijas valsts atbalsta digitālo humanitāro un sociālo zinātņu attīstībai Latvijā, šo jomu zinātnieku ataudze nenotiks. Studējošie un jaunie pētnieki neizvēlēsies veltīt savu darbu tam, ko Latvijas valsts neatbalsta, kā rezultātā Latvija pazaudēs veselu unikālu pētnieku kopienu. Jāpatur prātā, ka latviešu valodas, identitātes un kultūras jomā neviens cits pasaulē šādu pētniecību nenodrošinās.

Humanitāro un sociālo zinātņu digitālo resursu pētniecībai nav alternatīva finansējuma avota kā tikai valsts budžeta finansējums. Šīs nozares nevar pretendēt uz Eiropas Savienības fondu un starptautisku pētniecības programmu finansējumu (piemēram Apvārsnis Eiropa), jo pētījumu fokuss ir Latvijai specifiskas tēmas.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 35. panta pirmo un otro daļu un, ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” 3., 4. un 6. punktu, programmu izstrādāja ministrija, sadarbojoties ar ministrijas izveidotu programmas stratēģiskās vadības padomi (turpmāk – Stratēģiskā padome). Stratēģiskās padomes kompetencē ir sniegt viedokli un konsultatīvu atbalstu ministrijai programmas izstrādes un īstenošanas gaitā. Stratēģiskās padomes sastāvā ir pārstāvji no ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts valodas centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “SUSTENTO”, biedrības “Mākslīgā intelekta centrs”, biedrības “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija”, un biedrības “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centrs”.

No 2026. gada janvāra līdz 2026. gada aprīlim sanāksmju un rakstiskās procedūras ietvaros Stratēģiskā padome sniedza saskaņotu priekšlikumu programmas ietvaram, tajā skaitā programmas pētniecības uzdevumiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

Rīkojuma projekts nosaka, ka programmas mērķi (Rīkojuma projekta 5. punkts) – attīstīt un nodrošināt latviešu valodas un kultūras digitālo ilgtspēju, veidojot augstas kvalitātes, gala lietotāju vajadzībām piemērotus humanitāro un sociālo zinātņu digitālo infrastruktūru un veicinot to plašu izmantošanu fundamentālajā un lietišķajā pētniecībā, izglītībā un inovatīvu tehnoloģiju izstrādē, sasniedz ar humanitāro un sociālo zinātņu digitālās infrastruktūras, tostarp kultūras mantojuma un atmiņas institūciju digitālos resursu attīstību un pielāgošanu, šajos resursos balstītu pētniecību un ar mērķgrupām atbilstošu rekomendāciju izstrādi (Rīkojuma projekta 6. punkts).

Šī uzdevuma ietvaros tiks izstrādāti risinājumi prioritāri saglabājamo digitālo resursu veidošanai, ilgtermiņa glabāšanai un atjaunojamībai, nodrošināta digitālo leksikogrāfisko resursu ilgtspējīgu attīstība, analizēti, kā digitālajos medijos un sociālajos tīklos tiek pielietoti valodiskie līdzekļi gan Latvijas valstiskumu un kultūru apdraudošu, gan Latvijas valstiskumu un kultūru veicinošu vēstījumu veidošanā, sniegtas zinātniski pamatotas rekomendācijas valsts un sabiedrības noturības stiprināšanai informatīvā un psiholoģiskā apdraudējumu apstākļos, attīstīti latgaliešu rakstu valodas, kā arī dažādu latviešu valodas austrumu pierobežas izlokšņu digitālos resursi, kā arī sniegtas zinātniski, juridiski un tehnoloģiski pamatotas rekomendācijas valodas un kultūras resursu kopu izgūšanas un atvēršanas priekšnosacījumu normatīvajam regulējumam.

Projektu īstenotājiem būs jāizpilda tostarp arī 11 kopīgie (horizontālie) uzdevumi (Rīkojuma projekta 7. punkts), nodrošinot pētniecības procesa un pētījuma rezultātu ietekmi uz dažādām mērķa grupām, attīstot inovatīvus risinājumus un veicinot to plašāku izmantošanu, nodrošinot pētniecības rezultātu publisku pieejamību un projektā radīto zināšanu pārnesi sabiedrībā.

Programma paredz tādus sasniedzamos rezultātus (Rīkojuma projekta 8. punkts) kā, izstrādāti risinājumi prioritāri saglabājamo digitālo resursu veidošanai un ilgtermiņa glabāšanai, nodrošināts digitālais leksikogrāfiskais resurss ar integrētu starpresursu sasaistes sistēmu un sniegtas zinātniski pamatotas rekomendācijas valsts un sabiedrības noturības stiprināšanai.

Īpaši svarīgi šobrīd ir Latvijas austrumu pierobežas identitātes stiprināšana, ko nodrošinās attīstīti latgaliešu rakstu valodas, kā arī dažādu latviešu valodas austrumu pierobežas izlokšņu digitālie resursi, tai skaitā mācību resursi jauniešiem un bērniem un latgaliešu rakstu valodas – latviešu, latviešu – latgaliešu rakstu valodas mašīntulkotājs.

Programmas īstenošanas rezultātā tiks veicināta digitālo humanitāro un sociālo zinātņu resursu un rīku atbilstība starptautiskiem standartiem un iekļaušana Eiropas pētniecības un izstrādes resursu infrastruktūrās, kā arī publicēti oriģināli zinātniskie raksti SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos, tai skaitā brīvpiekļuves, vai konferenču rakstu krājumos.

Programma ir Latvijas stratēģisks ieguldījums cilvēkkapitālā, kas veicinās diasporas, jauno zinātnieku un studējošo iesaisti pētniecībā.
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 35. panta otro daļu, programmas mērķis un uzdevumi tika izstrādāti, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi.

Rīkojums Ministrijai sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi dos iespēju uzsākt programmas īstenošanu, tās projektu pieteikuma konkursa nolikuma izstrādi, konkursa izsludināšanu, projekta pieteikumu atlasi un projekta īstenošanas līguma noslēgšanu, kā to paredz Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumi Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība".