Anotācija (ex-ante)

Noteikumos Nr. 25 noteiktā kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtējuma pamatā ir kvalifikācijas celšanas pasākuma norises dienu skaits. Līdz šim par kvalifikācijas pasākumu tika uzskatīts izglītojošs pasākums, kura ilgums nav mazāks par trīs stundām, bet tas nav objektīvs rādītājs. Mainot kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtējuma nosacījumus, nepieciešams izvērtēt minimālo kvalifikācijas pasākumu apjomu, kas sertificētam veterinārārstam nepieciešams, lai uzturētu savu kvalifikāciju, kā arī noteikt pārejas nosacījumus uz jauno sistēmu.

1. Noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts paredz grozījumus noteikumu Nr. 25 4. punktā noteiktajā kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtēšanas sistēmā jauno, atjaunoto un pagarināto sertifikātu saņēmējiem. 4.1. apakšpunktā noteikts, ka, sākot ar 2024. gada 15. jūniju, jaunajiem sertifikātu saņēmējiem (arī tiem, kas pagarinās sertifikāta derīguma termiņu) būs pienākums, paaugstinot kvalifikāciju, gadā iegūt 12 kvalifikācijas punktu, pamatojoties uz 2.¹ pielikumā norādīto kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtējumu. Tas nozīmē, ka sertifikāta derīguma termiņa laikā kopā būs jāiegūst 60 kvalifikācijas punktu. Tā kā izglītojošs pasākums var būt arī vienas stundas garumā, objektīvāk un vieglāk būtu administrēt kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, ja tos novērtētu atbilstoši Eiropas kredītpunktu piešķiršanas sistēmai, kurā punkts tiek piešķirts par katru noklausīto stundu. Tādējādi arī ārvalstīs iegūtie diplomi par kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu apmeklējumu būtu vieglāk administrējami, t. i., katru reizi nebūtu jāpārrēķina ārvalstīs iegūtais punktu skaits atbilstoši noteikumos Nr. 25 noteiktajam. Līdz ar to samazinātos administratīvais slogs Latvijas Veterinārārstu biedrībai, kā arī sertificētajiem veterinārārstiem būtu vieglāk izsekot iegūto kvalifikācijas punktu skaitam.
Zemkopības ministrija 2021. gada 17. jūnijā izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no Pārtikas un veterinārā dienesta, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes un Latvijas Veterinārārstu biedrības. Darba grupas diskusijās tika izvērtēts objektīvs minimālais kvalifikācijas uzturēšanas rādītājs sertificētam veterinārārstam.
Darba grupa secināja, ka, lai iegūtu veterinārārsta izglītību, ir jāiegūst 360 kredītpunktu, t. i., 60 KP gadā. Viens kredītpunkts ir līdzvērtīgs 20–30 studiju darba stundām. Ja noteikto gada mācību apjomu pārrēķina stundās, vienā mācību gadā klātienes apmācība notiek 1200 stundu apjomā. Lai uzturētu veterinārārsta kvalifikāciju, sekotu līdzi aktualitātēm nozarē un tiesiskajā regulējumā, tika pieņemts lēmums, ka tālākizglītības veidā veterinārārstiem ik gadu būtu jāapgūst ne mazāk kā 1% no veterinārārsta izglītības ikgadējā kontaktstundu apjoma, t.i., 12 stundas gadā. Tā kā sertifikāts tiek izsniegts pēc tam, kad veterinārārsts piesakās uz sertifikāta saņemšanu, jānosaka, ka 12 kvalifikācijas punktu ir jāiegūst katrā 12 mēnešu periodā, skaitot no dienas, kad ir izsniegts sertifikāts.

2. Noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts (noteikumu Nr. 25 4.2. apakšpunkts), 1.11. un 1.12. apakšpunkts (noteikumu Nr. 25 papildināšana ar 61. un 62. punktu) paredz noteikt pārejas periodu. Tā kā daudziem veterinārārstiem jau ir izsniegti veterinārmedicīniskās prakses sertifikāti un kvalifikācijas celšanas pasākumi apmeklēti, pamatojoties uz spēkā esošo novērtēšanas sistēmu, ir jānosaka samērīgs pārejas periods no spēkā esošās kvalifikācijas celšanas pasākumu novērtēšanas sistēmas uz jauno novērtēšanas sistēmu.
Noteikumu projekts paredz, ka pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas personas, kurām būs derīgs veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts, līdz 2027. gada 14. jūnijam turpinās celt kvalifikāciju atbilstoši pašlaik spēkā esošai kvalifikācijas celšanas pasākumu novērtēšanas sistēmai.
Sākot no 2026. gada 15. jūnija, visām personām, kurām būs derīgs veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts, būs pienākums katrā nākamajā 12 mēnešu periodā iegūt 12 kvalifikācijas punktu, ievērojot noteikumu 2.¹ pielikumā noteikto. Tas nozīmē, ka jaunā prasība par 12 kvalifikācijas punktu iegūšanu katrā 12 mēnešu periodā tiks piemērota visiem sertificētajiem veterinārārstiem no 2027. gada 15. jūnija. Shematisks attēlojums pārejai no spēkā esošās kvalifikācijas novērtēšanas sistēmu uz jauno sistēmu redzams 1. attēlā (pielikums).

3. Noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts noteic, ka noteikumi Nr. 25 tiek papildināti ar 4.¹ punktu, kas paredz atkāpi no noteikumu 4.1. apakšpunkta prasības, paredzot iespēju gadījumos, kad persona sertifikāta derīguma termiņa laikā kādā no 12 mēnešu periodiem nav ieguvusi 12 kvalifikācijas punktu, tos var iegūt citā 12 mēnešu periodā. Tā kā situācijas mēdz būt dažādas, noteikumi paredz atkāpi, ja nav iespējams izpildīt kvalifikācijas paaugstināšanas prasības un katru gadu iegūt 12 kvalifikācijas punktu, piemēram, ja ir ilgstoša darbnespēja, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.
Daudzi praktizējoši veterinārārsti izvēlas apmeklēt ilglaicīgus profesionālās kvalifikācijas celšanas kursus. Šādu kursu apmeklēšana ir dārga, un dalības maksa tiem, iespējams, ir jākrāj, taču iegūtās zināšanas un prasmes ir ļoti būtiskas veterinārārstu kvalifikācijas pilnveidošanai, kā arī profesijas prestiža celšanai. Šādu kursu apmeklēšana un tajā iegūtie kvalifikācijas punkti tiks pielīdzināti kvalifikācijas paaugstināšanai vairāku gadu garumā atbilstoši iegūtajiem kvalifikācijas punktiem.

4. Noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts noteic, ka noteikumi Nr. 25 tiek papildināti ar 4.² punktu, paredzot, ka personām, kas ir ieguvušas un uztur Eiropas vai Amerikas specializētās veterinārās koledžas diplomāta statusu, nav papildus nepieciešams apmeklēt kvalifikācijas celšanas pasākumus, jo šāds statuss garantē augstāko profesionalitāti konkrētajā specializācijā.
Eiropas un Amerikas specializēto veterināro koledžu diplomāti ir personas, kas ir apguvušas akreditētu rezidentūras programmu kādā no Eiropas vai Amerikas veterinārmedicīnas universitātēm sev izvēlētā specializācijā un nokārtojušas izvēlētās specializācijas Sertifikācijas organizācijas noteikto eksāmenu specializētās veterinārās koledžas diplomāta statusa iegūšanai.
Katrā specializācijā ir cita sertifikācijas organizācija jeb specializētā padome, kas sertificē specializēto veterināro koledžu diplomātus. Piemēram,
American College of Veterinary Surgeons (ACVS) sertificē Amerikas Veterinārās koledžas diplomātus ķirurģijā (https://www.acvs.org),
American College of Veterinary Pathologists (ACVP) sertificē Amerikas Veterinārās koledžas diplomātus patoloģijā (https://www.acvp.org) un
European Board of Veterinary Specialisation (EBVP) sertificē Eiropas Veterinārās koledžas diplomātus tādās specializācijas jomās kā anestēzija un atsāpināšana, klīniskā patoloģija, lolojumdzīvnieku vai zirgu dzimtas dzīvnieku iekšējās slimības, ķirurģija, oftalmoloģija, patoloģija, farmakoloģija un toksikoloģija, sabiedrības veselība un zooloģiskā medicīna (https://ebvs.eu).
Katra sertifikācijas organizācija nosaka konkrētajā specializācijā augstākās profesionalitātes standartus un rezidentūras mācību programmas kritērijus, kā arī rezidentūras mācību organizētāju standartus un īsteno to uzraudzību.
Lai iegūtu Eiropas vai Amerikas specializētas veterinārās koledžas diplomāta statusu, nepieciešams izpildīt šādas prasības:
1) uzņemšana reģistrētā rezidentūras mācību programmā noteiktā specializācijā.
Pretendentam ir jābūt vismaz četru gadu praktiskai pieredzei pēc augstākās veterinārmedicīnas izglītības diploma saņemšanas un jābūt apgūtai īpašai mācību programmai un pieredzei izvēlētajā specializācijā;
2) veiksmīga visu rezidentūras mācību prasību izpilde (rezidentūras mācību ilgums ir 3–4 gadi) un apstiprināšana;
3) zinātniskā darba veiksmīga iesniegšana un pieņemšana apstiprinātā zinātniskā žurnālā;
4) akreditācijas pieteikuma iesniegšana un pieņemšana;
5) eksāmena sekmīga nokārtošana.
Eiropas vai Amerikas specializētas veterinārās koledžas diplomāta statuss apliecina, ka persona ir sekmīgi pabeigusi rezidentūras programmu, veiksmīgi nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu un ir ieguvusi lielāko profesionalitāti izvēlētajā specializācijā.
Eiropas specializētās veterinārās koledžas diplomāta statusa ieguvējiem ik pēc pieciem gadiem ir jāpierāda sava atbilstība koledžas diplomāta statusa kritērijiem. Amerikas specializētās veterinārās koledžas diplomāta statusa ieguvējiem katrā specializācijā ir noteiktas atšķirīgas prasības koledžas diplomāta statusa uzturēšanai.
Koledžas diplomāta statusa uzturēšana ietver gan tālākizglītību noteiktā stundu apjomā, gan dalību sabiedriskajā un zinātniskajā darbā. Statusa uzturēšanas kritēriju pamatā ir punktu sistēma.
Tā kā gan mācības, gan sertifikācijas eksāmens ir visai laikietilpīgi un sarežģīti, līdz šim Latvijā tikai viena persona ir ieguvusi Amerikas specializētās veterinārās koledžas diplomāta statusu, bet vairākas personas pašlaik ir ceļā uz Eiropas vai Amerikas specializētās veterinārās koledžas diplomāta statusa iegūšanu.
Specializētās veterinārās koledžas diplomātu esamība Latvijā ceļ valsts prestižu gan Eiropā, gan pasaulē.
Lai apliecinātu diplomāta statusu, persona iesniedz Latvijas Veterinārārstu biedrībā derīga diplomāta statusa sertifikāta kopiju.

5. Noteikumu projekta 1.5. un 1.7. apakšpunktā izdarīti tehniski grozījumi, kas paredz aizstāt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) nosaukumu ar tās jauno nosaukumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU). Universitātes nosaukums mainīts no 2022. gada 1. septembra.
Informācija, ko Latvijas Veterinārārstu biedrība saņems no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, tiks uzglabāta līdz sertifikātu izsniegšanai un studenta reģistrēšanai sertificēto personu reģistrā un pēc tam tiks iznīcināta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

6. Noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts (noteikumu 55. punkts) paredz tehniski precizēt veterinārārstu personiskā zīmoga nosacījumus, pieļaujot zīmogā iekļaut vārdu "veterinārārste", kā arī svītro prasību par zīmoga izmēru. Latvijas Veterinārārstu biedrība uzskata, ka visu nepieciešamo informāciju var iekļaut arī mazāka lieluma zīmogā, tāpēc prasība par zīmoga izmēru ir svītrojama no noteikumiem.

7.  Ar noteikumu projekta 1.13. apakšpunktu noteikumi papildināti ar 2.¹ pielikumu, nosakot jauno kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu novērtējumu, kas tiks piemērots pēc 2024. gada 15. jūnija, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus ikgadējai kvalifikācijas punktu iegūšanai, t. i., nepārsniedzot vienā gadā nepieciešamo kvalifikācijas punktu skaitu:
1) skaidrojums par pielikuma 1. un 2. punktu. Kvalifikācijas celšanas pasākumu mērķis ir paaugstināt praktizējoša veterinārārsta kvalifikāciju. Kvalifikācijas celšanas pasākums ir mērķtiecīgs un virzīts uz kvalifikācijas pilnveidošanu noteiktā jomā, tomēr veterinārmedicīniskajā praksē ne vienmēr noder tikai specializētie kvalifikācijas celšanas pasākumi. Ļoti bieži, lai sadarbotos ar klientiem, īstenotu atbilstošu saimniecisko darbību u. c., nepieciešams papildināt zināšanas arī vispārizglītojošos pasākumos, piemēram, pilnveidojot komunikācijas prasmes ar klientu, apgūt stresa menedžmentu vai ievērot datu aizsardzības prasības u. c. Tomēr ikgadējā kvalifikācijas paaugstināšanā pieļaujams ne vairāk kā 30 % vispārizglītojošo pasākumu (t. i., ne vairāk kā četri kvalifikācijas punkti gadā pēc jaunās kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas un ne vairāk kā 15 kvalifikācijas punktu piecos gados pēc pašreizējās kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas).
Profesionālos kvalifikācijas celšanas pasākumus var apmeklēt gan klātienē, gan tiešsaistē (tīmekļsemināros), un tajos kvalifikācijas punkti tiek piešķirti par apmeklēto stundu daudzumu – viens kvalifikācijas punkts par katru stundu (60 min). Ja kvalifikācijas celšanas pasākums ir īsāks vai garāks par stundu, kvalifikācijas punktus piešķir proporcionāli tā ilgumam.
Kvalifikācijas celšanas pasākumi ar praktiskām nodarbībām tiek vērtēti kā intensīvāki, jo kursa apmeklētājiem ir nepieciešama papildu sagatavošanās un apmācība ārpus noteiktā kursa laika, tādēļ šādiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem ir noteikts divreiz augstāks novērtējums, t. i., divi kvalifikācijas punkti par katru stundu. Ja kvalifikācijas celšanas pasākums ir īsāks vai garāks par stundu, tad kvalifikācijas punktus piešķir proporcionāli tā ilgumam;
2)   skaidrojums par pielikuma 3. punktu. Otrā cikla profesionālās augstākās izglītības veterinārmedicīnas studentu prakses vadīšana, lai veicinātu praktizējošu veterinārārstu iesaistīšanos studentu apmācībā, ļaujot studentiem apgūt praktiskās iemaņas un paskaidrojot studentiem neskaidros jautājumus. Ir svarīgi saglabāt šo pozīciju pie kvalifikācijas celšanas pasākumiem, jo īpaši tādēļ, ka katra studenta darba vadīšana prasa ne tikai laiku, bet arī prasmes un papildu informācijas gatavošanu. Kvalifikācijas punkti tiek piešķirti, ja studentu prakses vadīšanai ir veltītas ne mazāk kā piecas darbdienas (pielikuma 3.1. punkts).
Profesionālās veterinārās izglītības iestādes audzēkņa prakses vadīšana: profesionālās veterinārās izglītības iestādes audzēkņu prakse atšķiras ar to, ka prakses iemaņas vienlaikus apgūst vairāki studenti, t. i., praktiskā apmācība notiek gan individuāli, gan grupā. Vadot augstākās izglītības studentu praksi, vienlaikus var apmācīt tikai vienu studentu, tāpēc darbs un laiks tiek ieguldīts individuāli katram studentam.
Lai gan prakses vadīšana profesionālās veterinārās izglītības iestādes audzēkņiem nav tik individuāla kā augstākās izglītības iestādes audzēkņiem, tomēr arī šajā gadījumā ir jāiegulda darbs, pievēršot uzmanību katram studentam, skaidrojot un uzraugot, tāpēc ir lietderīgi kvalifikācijas punktus par prakses vadīšanu profesionālās veterinārās izglītības iestādes audzēkņiem noteikt par katru audzēkni, kas apmeklējis praksi pie attiecīgā praktizējošā veterinārārsta (pielikuma 3.2. punkts);
3) Latvijas Veterinārārstu biedrības organizēts mentorings veterinārmedicīnā (pielikuma 4. punkts).
Mentoringa minimālais periods ir ne īsāks par sešiem mēnešiem, bet apmācības posms var būt arī ilgāks. Ja apmācības posms ir ilgāks par sešiem mēnešiem, kvalifikācijas punktus gan pieredzes pārņēmējam, gan darba audzinātājam (mentoram) piešķir proporcionāli apmācības perioda ilgumam.
Mērķis: dot iespēju veterinārārstiem un pēdējo kursu (5. un 6. kursa) LBTU studentiem pilnveidot profesionālās prasmes, veicināt izpratni par veterinārmedicīnisko praksi un nodrošināt ātrāku iekļaušanos profesionālajā darba vidē, kā arī sekmēt paaudžu sadarbību veterinārmedicīnas jomā. Mentorings ir svarīgs pēdējo kursu LBTU studentiem, lai apgūtu profesionālās iemaņas, un jaunajiem praktizējošajiem veterinārārstiem, kas nesen saņēmuši diplomu, kā arī tiem praktizējošiem veterinārārstiem, kas noteiktu periodu ir pārtraukuši praktizēt un vēlas atsākt savu profesionālo darbību, lai pilnveidotu savas profesionālās iemaņas.
Par mentoru var kļūt praktizējošs veterinārārsts ar ne mazāk kā piecu gadu klīniskās prakses pieredzi veterinārmedicīnā.
Lai apstiprinātu mentoringu, nepieciešams iesniegt īstenojamo pasākumu plānu un norādīt sasniedzamos rezultātus (kritērijus).
Kvalifikācijas punktus piešķir pēc nobeiguma pārskata iesniegšanas par sasniegtajiem rezultātiem (kritērijiem);
4) stažēšanās pie sertificēta veterinārārsta (pielikuma 5. punkts).
Stažēšanās notiek pie konkrēta praktizējoša veterinārārsta par noteiktu jautājumu un tiek pielīdzināta semināram, kurā par katru mācību stundu tiek piešķirts viens kvalifikācijas punkts. Maksimālais punktu skaits, ko vienā gadā iespējams saņemt par stažēšanos, ir četri kvalifikācijas punkti.
Punktus piešķir abām pusēm līdzvērtīgi.
Lai apstiprinātu stažēšanos pie sertificēta veterinārārsta, pirms stažēšanās uzsākšanas Latvijas Veterinārārstu biedrībā jāiesniedz stažēšanās plāns vai programma, tēma un paredzētais laika grafiks.
Pēc stažēšanās jāiesniedz nobeiguma pārskats, kurā aprakstāmas iegūtās zināšanas, pamatojoties uz iesniegto plānu vai programmu un īstenoto apmācības laika grafiku. Sertifikācijas komisija nosaka iegūto kvalifikācijas punktu skaitu, ņemot vērā mācībām patērēto stundu daudzumu;
5) publikācija žurnālā. Viens kvalifikācijas punkts tiek piešķirts par katru stundu, kas nepieciešama, lai sagatavotu rakstu publicēšanai. Pēc pieredzes, tiek izvērtēts aptuvenais laiks, kas patērēts noteiktu rakstu sagatavošanai. Lai mazinātu administratīvo slogu, pierādot katru patērēto stundu raksta sagatavošanai, par katru sagatavoto rakstu tiek piešķirts vidējais kvalifikācijas punktu skaits, t. i., profesionālā veterinārmedicīnas izdevumā – trīs kvalifikācijas punkti, profesionālajā  lauksaimniecības, mežsaimniecības vai medību, zivsaimniecības, pārtikas aprites, medicīnas vai sabiedrības veselības izdevumā – divi kvalifikācijas punkti (pielikuma 6. punkts);
6) iesaiste vai līdzdalība zinātniskā projekta īstenošanā. Ir ļoti svarīgi, lai praktizējoši veterinārārsti iesaistītos zinātniskajos vai lauka pētījumos, tādējādi veicinot zinātnes attīstību gan slimību kontrolē un ierobežošanā, gan veterināro zāļu radīšanā u. c. Pamatojoties uz zinātniskā projekta ilgumu un zinātniskās institūcijas izsniegtu apliecinājumu, kurā norādīta praktizējošā veterinārārsta iesaiste un darbības intensitāte, piešķir ne vairāk kā četrus kvalifikācijas punktus gadā.
Kvalifikācijas punktus piešķir, ja konkrētajā gadā zinātniskā projekta īstenošana bijusi ilgāka nekā trīs mēnešus un tajā ir bijis iesaistīts praktizējošs veterinārārsts (to apliecina zinātniskā institūcija).
Jo ilgāka attiecīgajā gadā ir praktizējošā veterinārārsta iesaistīšanās projektā, jo vairāk kvalifikācijas punktu tiek piešķirts (pielikuma 7. punkts);
7) skaidrojums par pielikuma 8. punktu.
Princips "viena veselība" ietver daudznozaru pieeju, kas atzīst, ka cilvēka veselība ir saistīta ar dzīvnieku veselību un vidi un ka šie trīs aspekti ir jāņem vērā darbībās, ar kurām tiek novērsts veselības apdraudējums. Tas nozīmē, ka referātu, lekciju, prezentāciju vai ziņojumu var sagatavot jebkurā no jomām, kas attiecas uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību, vides aizsardzību vai pārtikas drošību, tostarp antimikrobiālo rezistenci.
Ja persona veterinārmedicīnas jomā sagatavo referātu, lekciju, prezentāciju, ziņojumu u. c., ievērojot principu "vienas veselība", (turpmāk – prezentācija) kvalifikācijas punkti tiek piešķirti, pamatojoties uz prezentācijas ilgumu stundās, t. i., viens kvalifikācijas punkts par stundu. Ja ilgums ir īsāks vai garāks par stundu, tad kvalifikācijas punktus piešķir proporcionāli prezentācijas ilgumam (pielikuma 8.2.1. apakšpunkts).
Ja persona sagatavo un noorganizē prezentāciju ar praktiskām nodarbībām auditorijai, tiek piešķirti divi kvalifikācijas punkti par katru stundu. Prezentācija ar praktiskām nodarbībām tiek vērtēta kā intensīvāka, laikietilpīgāka un sarežģītāka, jo praktiskās apmācības organizēšanai ir nepieciešama papildu sagatavošanās. Tiek pieņemts, ka līdzvērtīgs darbs ir jāiegulda, gan sagatavojot materiālus, gan organizējot praktisko apmācību auditorijai, tādēļ par tādas prezentācijas organizēšanu, kurā paredzētas praktiskas nodarbības auditorijai, noteikts divreiz lielāks kvalifikācijas punktu skaits nekā tad, ja nav praktiskās apmācības. Ja ilgums ir īsāks vai garāks par stundu, tad kvalifikācijas punktus piešķir proporcionāli prezentācijas ilgumam (pielikuma 8.2.2. apakšpunkts).
Lai sagatavotu un nolasītu prezentāciju profesionālai auditorijai – veterinārārstiem, personai ir jāgatavojas daudz intensīvāk, arī jautājumi var tikt uzdoti daudz sarežģītāki un specifiskāki, un tas prasa daudz lielāku laika ieguldījumu un zināšanu pilnveidošanu pirms katras prezentācijas nolasīšanas. Tiek pieņemts, ka, lai sagatavotos prezentācijai veterinārārstu auditorijas priekšā, ir jāiegulda līdzvērtīgs darbs gan materiālus sagatavošanā, gan to nolasīšanā auditorijai, tāpēc  par vienu stundu ilgas prezentācijas nolasīšanu tiek piešķirti divi kvalifikācijas punkti. Ja ilgums ir īsāks vai garāks par stundu, kvalifikācijas punktus piešķir proporcionāli prezentācijas ilgumam (pielikuma 8.1.1. apakšpunkts).
Prezentācijas sagatavošana ar praktiskām nodarbībām tiek vērtēta kā intensīvāka, laikietilpīgāka un sarežģītāka. Tā kā ir jāiegulda daudz vairāk darba, lai veterinārārstu auditorijai sagatavotu prezentāciju kopā ar praktiskām nodarbībām un tās novadītu, kvalifikācijas punktu novērtējums par prezentāciju ar veterinārārstu auditorijai paredzētu praktisku nodarbību ir noteikts divreiz augstāks kā bez praktiskās nodarbības, tāpēc tiek piešķirti četri kvalifikācijas punkti par stundu. Ja ilgums ir īsāks vai garāks par stundu, kvalifikācijas punktus piešķir proporcionāli prezentācijas ilgumam (pielikuma 8.1.2. apakšpunkts);
8) grāmatas sagatavošana prasa ļoti lielu darba ieguldījumu – gan zinātniskās literatūras izpēti, gan aprakstu radīšanu, tādēļ grāmatas izdošanas gadā tiek piešķirts viss gadā nepieciešamais kvalifikācijas punktu skaits (pielikuma 9. punkts);
9) doktora grāda iegūšana veterinārmedicīnā (pielikuma 10. punkts). Punkti tiek piešķirti par doktora darba aizstāvēšanu un diploma iegūšanu, t. i., konkrētā gada maksimālais kvalifikācijas punktu skaits.
Personas, kas mācās doktorantūrā un ik gadu apmeklē noteiktus mācību kursus, var saņemt kvalifikācijas paaugstināšanas novērtējumu par katru apgūto kursu, iesniedzot informāciju par mācību kursa tēmu un piešķirto kredītpunktu daudzumu. Latvijas Veterinārārstu biedrība kredītpunktus pārrēķina: viens kredītpunkts ir līdzvērtīgs 20 kontaktstundām (jeb 30 stundām pēc Eiropas sistēmā noteiktā standarta ECTS);
10) internatūra/ rezidentūra (pielikuma 11. punkts).
Internatūra (angļu val. internship) un rezidentūra (angļu val. residency) ir izglītības programmas, kas vērstas uz praktisko iemaņu pilnveidošanu. Šādu programmu īstenošanu nodrošina tikai iestādes ārpus Latvijas, lielākoties augstākās izglītības iestādes.
https://vetmed.umn.edu/education/internship-residency-programs
https://www.ugent.be/di/en/education/internship
https://www.aavmc.org/assets/data-new/files/About_AAVMC/AAVMC%20Veterinary%20Internship%20Guidelines%20(ID%2096740)%20(ID%2096741).pdf
Internatūra ir pirmais solis pirms rezidentūras. Ņemot vērā mācību procesa intensitāti, tiek piešķirts konkrētā gada maksimālais kvalifikācijas punktu skaits par mācībām internatūrā. Kā apliecinājums internatūras mācību pabeigšanai ir mācību iestādes izsniegts sertifikāts, ko sertifikāta īpašnieks iesniedz Latvijas Veterinārārstu biedrībā.
Arī rezidentūras mācību procesā ir līdzvērtīga intensitāte kā internatūrā, kurā mācību process ilgst no 3 līdz 4 gadiem. Tādēļ kvalifikācijas punkti tiek piešķirti par katru rezidentūras apmācību gadu, kurā piešķir konkrētā gada maksimālo kvalifikācijas punktu skaitu, pamatojoties uz izziņu, ko izsniedzis konkrētais rezidentūras studiju organizētājs.

8. Noteikumu 1.1., 1.6., 1.8. un 1.9. apakšpunkts paredz noteikt kārtību, kā personas, kas sniedz īslaicīgu pakalpojumu Latvijas Republikā veterinārārsta profesijā, var iegūt un pagarināt veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā noteikto tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi ir praktizējošam veterinārārstam pēc veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta saņemšanas. Saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (turpmāk – reglamentēto profesiju likums), kura tiesību normas ir atbilstošas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, profesionālā darbība reglamentētajā profesijā (turpmāk – Pakalpojumu direktīva) ir atļauta arī īslaicīgu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 42. pantā noteikto. Tādējādi noteikumos Nr. 25 ir jāparedz, ka Latvijas Veterinārārstu biedrība izdod vai pagarina veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu, ja persona iesniedz deklarāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 47 "Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā" noteikto kārtību.
Grozījums sagatavoti sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai izpildītu Ministru kabineta uzdoto uzdevumu (kontroles uzdevums Nr. 2021-UZD-27).