Anotācija (ex-ante)

21-TA-679: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 192.2. pasākums paredz izveidot efektīvu personāla plānošanas un atlases sistēmu,  pilnveidot atalgojuma sistēmu, materiāltehnisko nodrošinājumu un uzlabot darba apstākļus un darba vidi.
Noteikumu projekts izstrādāts, ievērojot to, ka Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra ārkārtas sēdē (prot. Nr. 63 1.§ "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022. gadam un ietvaram 2022.–2024. gadam"" 2. punkts) tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas prioritārais pasākums "Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)”, kuram tika piešķirts finansējums pilnā apjomā - 20 735 004 euro, tai skaitā piemaksai par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu - 5 739 436 euro. Speciālā piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu (turpmāk – speciālā piemaksa)  ir jauna speciālā piemaksa, ko piemēros tikai Valsts robežsardzē dienošām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm  (turpmāk - amatpersonas), kas savus dienesta pienākumus pilda tieši uz valsts robežas. Arī Saeimā tika atbalstīts minētais prioritārais pasākums, tai skaitā speciālā piemaksa un finansējums tās  nodrošināšanai, kas paredzēts Saeimā 2021. gada 23. novembrī pieņemtajā likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” Iekšlietu ministrijas resora valsts pamatbudžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība”.
Ar 2020. gada 24. septembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu apstiprinātās Valsts aizsardzības koncepcijas 3.1.1.4. apakšpunkts paredz, ka Valsts robežsardzei savas struktūrvienības ir jākomplektē uz valsts ārējās robežas, lai sasniegtu valsts robežas drošības nodrošināšanas blīvumu (tātad būtiski ir arī noturēt un piesaistīt dienestā amatpersonas, īstenojot attiecīgu motivācijas (tai skaitā atlīdzības) politiku, īpaši gadījumos, kad dienesta vietas apstākļi ir specifiski – tā atrodas ārpus apdzīvotām vietām, kas rada būtiskas neērtības amatpersonām, tai skaitā amatpersonas tērē personīgos līdzekļus, lai nokļūtu dienesta vietā).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Stiprināt valsts  robežas apsardzībā un kontrolē iesaistīto personāla resursu kapacitāti, nodrošinot  dienesta specifikai atbilstošu atlīdzību, tādējādi stiprinot valsts robežas neaizskaramību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Saeimā 2021. gada 23. novembrī pieņemtais likums “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, kurā  Iekšlietu ministrijas resora valsts pamatbudžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” paredzēts finansējums speciālajai piemaksai prioritārā pasākuma "Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)” ietvaros.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pastāvošā situācija un veiktā riska analīze liecina, ka pret valsts robežas drošību vērstās darbības  ir iespējamas praktiski visā Latvijas Republikas valsts robežas/Eiropas Savienības ārējās robežas garumā. Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu noziedzīgās darbības apkarošanu uz valsts robežas, Valsts robežsardzei pastāvīgi jānodrošina risku izvērtēšana, atbilstošu un samērīgu cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu pieejamība, plānošana un izvietošana uz valsts robežas un tās tuvumā. Ja tas netiek nodrošināts, tad Latvijas neaizsargātības novērtējums un spēju pilnveides plānošana (reaģēšanas spējas un ietekme uz Eiropas Savienības robežām) var tikt apdraudēti. Lai to nepieļautu, nepieciešams rast risinājumu Valsts robežsardzes personāla robežkontroles mobilitātei un stiprināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Veicot Valsts robežsardzes personāla apmierinātības aptauju par dienesta pārtraukšanas iemesliem, tiek minēts:
1) attālums no Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes vai dzīves vietas līdz dienesta pienākumu izpildes vietai uz valsts robežas vai tās tuvumā, piemēram, Daugavpilī, kur dzīvo ~90% no Daugavpils pārvaldes robežsargiem, minimālais attālums līdz dienesta vietai ir 30 km, maksimālais – 125 km. Bieži vien nokļūšanai dienesta vietā nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu, jo tāds nekursē vai dienesta vietā jāierodas atbilstoši dienesta grafikam, kā arī sakarā ar dienesta nepieciešamību citā laikā, kas nesakrīt ar sabiedriskā transporta kursēšanas grafiku. Robežsargi ir spiesti izmantot privāto transportu, turklāt maksimāli apvienojot braucienus, tādejādi mēģinot samazināt izmaksas un nodrošināt nokļūšanu dienesta vietā. Papildus jāņem vērā privātā transportlīdzekļa amortizācijas izmaksas, ievērojot lauku ceļu seguma kvalitāti un caurbraucamību, kas pamatā ir neapmierinošā uzturēšanas stāvoklī, kā arī uzturēšanas izmaksas. Turklāt Valsts robežsardzes dienesta organizācija jāsalāgo gan ar robežšķērsošanas vietas plūsmas intensitāti, gan ar nokļūšanas iespējām uz dienesta vietu, tā, piemēram, Starptautiskās lidostas “Rīga” I kategorijas robežkontroles punkta dienesta organizācija jāpielāgo lidojumu organizācijai un jāplāno norīkojumi, kas beidzas vēlu naktī un sākas agri no rīta (naktī), kad nokļūšana lidostā bez privātā transporta nav iespējama. Ņemot vērā attālumus līdz dienesta pienākumu izpildes vietai, nokļūšana dienesta vietā prasa laiku, kas ir līdz pat 2-2,5 stundām (laiks ir atkarīgs no dzīvesvietas, meteoroloģiskajiem apstākļiem, transportlīdzekļa īpatnībām, autovadītāja stāža un pieredzes), kas robežsargam rada papildu slodzi un spriedzi vēl pirms nokļūšanas dienesta vietā un dienesta pienākumu uzsākšanas. Vienlaikus laiks, kuru pavada, braucot uz/no dienesta vietas, atsevišķos gadījumos vairākas stundas vienas diennakts ietvaros, nozīmīgi samazina to laiku, kuru varētu veltīt ģimenei, personīgajai attīstībai vai vaļaspriekam;
2) apgrūtinātas ēdināšanas iespējas struktūrvienībās, jo nav pietiekoši laika, lai sagatavotu ēdienu vai uz dienesta vietu jāved jau sagatavots ēdiens, vai jāved produkti. Dienesta vietas tuvumā nav sabiedriskās ēdināšanas vietas (veikala), kuras varētu apmeklēt pārtraukuma laikā. Atsevišķos gadījumos patrulēšanas laiks pa „zaļo” robežu var pārklāties ar pārtraukuma laiku, liedzot savlaicīgi uzņemt uzturu un veltīt laiku atpūtai pārtraukumā, ja tiek konstatēta nelikumīga robežšķērsošana un nepieciešams veikt pārkāpēju vajāšanu un aizturēšanu;
3) ņemot vērā dienesta organizācijas specifiku, robežšķērsošanas intensitātes mainību un robežpārkāpumu analīzi, ir minimālas iespējas elastīgi pielāgot robežsarga vēlmes dienesta interesēm. Valsts robežsardzes pamatfunkciju sekmīgai izpildei viens no svarīgākajiem rādītājiem ir faktiski pieejamais personāla resurss, kuru var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē konkrētā nepieciešamajā laikā. Tas nozīmē, ka robežsargam operatīvi jābūt gatavam iesaistīties dienesta pienākumu izpildē;
4) gandrīz visu norīkojuma laiku (līdz 12 stundām) robežsargi robežuzraudzības nodaļās un robežkontroles punktos pavada kājās, dienesta pienākumus pildot ārpus telpām, neatkarīgi no laika apstākļiem, gaisa temperatūras, apkārtējās vides īpatnībām un ietekmes (purvainas vietas, odi, knišļi un citi insekti). Šādi apstākļi un vide veicina negatīvu ietekmi uz veselību, kas īstermiņā izpaužas kā biežas darbnespējas, bet ilgtermiņā rada dažādas veselības stāvokļa komplikācijas. Robežšķērsošanas vietās nepārtraukti pieaug robežšķērsojošo personu skaits, pieaug dienesta pienākumu veikšanas intensitāte, prasības kvalitātei un atbildība, kas amatpersonām rada nozīmīgu psiholoģisko slodzi;
5) neērtības, ar kurām, ievērojot dienesta specifiku, saskaras kuģošanas līdzekļu personāls: nav iespējas pamest kuģošanas līdzekli un izmantot pārtraukuma laiku pēc saviem ieskatiem, un, ja patrulēšanas laiks ir ilgāks par 12 stundām, arī atpūtas laiks ir jāpavada uz kuģošanas līdzekļa;  kuģošanas līdzekļi nav pilnībā piemēroti kuģošanai nelabvēlīgos laika apstākļos un kuģošana sliktos laika apstākļos rada diskomfortu personālam; uz kuteriem nav iespējams nodrošināt atbilstošus sanitārhigiēnas apstākļus, kā arī apstākļus uztura uzņemšanai.
Salīdzinājumam: Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes atlīdzības modelis paredz papildu mēnešalgai maksāt “reģionālo piemaksu”, kuras mērķis ir  piesaistīt darbiniekus reģioniem, kompensēt noslodzi struktūrvienībās, kur tā ir vislielākā, vienlaikus rūpējoties par valsts iekšējo drošību un sekmējot prioritāro valsts attīstības virzienu īstenošanu. Piemēram, robežsargiem Austrumu prefektūrā reģionālā samaksa ir 300 euro.
Speciālās piemaksas noteikšana būs būtisks motivators piesaistīt un noturēt amatpersonas dienestam Valsts robežsardzē, ievērojot arī turpmāk minēto.
Valsts robežsardze ik dienu saskaras ar pieaugošiem riskiem valsts robežas drošībai. Nelegālā migrācija, cilvēku tirdzniecība un akcīzes preču nelegāla pārvietošana, kā arī citu pretlikumīgu aktivitāšu daudzveidība nodrošina milzīgu peļņu tās organizatoriem. Nelegāli iegūtie finanšu līdzekļi ļauj noziedzīgiem grupējumiem iegūt savas darbības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju, izmantot dažāda veida tehniskos risinājumus, kā arī piesaistīt aizvien vairāk jaunu noziedzīgās grupas locekļus. Pēdējo gadu tendences liecina, ka noziegumi vērsti pret valsts robežas drošību ir ļoti labi organizētu, bieži vien starptautisku grupējumu formējumu darbības rezultāts. Pastāvošā situācija un veiktā riska analīze liecina, ka pret valsts robežas drošību vērstās darbības ir iespējamas praktiski visā Latvijas Republikas valsts robežas/Eiropas Savienības ārējās robežas garumā. Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu noziedzīgās darbības apkarošanu uz valsts robežas Valsts robežsardzei pastāvīgi jānodrošina risku izvērtēšana, atbilstošu un samērīgu cilvēkresursu un tehnisko līdzekļu pieejamība, plānošana un izvietošana uz valsts robežas un tās tuvumā. Ja tas netiek nodrošināts, tad Latvijas neaizsargātības novērtējums un spēju pilnveides plānošana (reaģēšanas spējas un ietekme uz Eiropas Savienības robežām) var tikt apdraudēti. Lai to nepieļautu, nepieciešams rast risinājumu VRS personāla robežkontroles mobilitātei un stiprināšanai.
Aizpildīto amata vietu skaits nepārtraukti samazinās, kopējam amatu vietu skaitam nemainoties. Piemēram, 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, aizpildīto amata vietu skaits samazinājās par 3 procentpunktiem, sastādot 90,4%, 2020. gadā - samazinājās vēl par 0,6 procentpunktiem, sastādot 89,8%.
Risinājuma apraksts
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, kas paredz noteikt Valsts robežsardzes amatpersonām speciālo piemaksu par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu līdz 300 euro apmērā.
Piemaksa atbilst Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.pantā “Speciālās piemaksas” nosacījumiem:
“(1) Amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku, par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta, darba) specifiku, par diplomātisko rangu, izdienu un speciālo dienesta pakāpi. Speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabinets.”
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru" 10. punktu kritērijus piemaksu par nosacījumiem, kas saistīti ar amata (dienesta) specifiku, apmēra noteikšanai nosaka iestādes vadītājs. Pamatā kritēriji tiks saistīti ar attālumu līdz dienesta vietai, kura pārsvarā atrodas ārpus lielām apdzīvotām vietām, un dienesta specifiku. Aprēķinot piemaksas apmēru, tika ņemtas vērā arī iespējamās faktiskās izmaksas, kas amatpersonai var rasties nokļūstot līdz dienesta vietai. Iekšējā normatīvā akta projektu Valsts robežsardze saskaņos ar Iekšlietu ministriju.
Ar amatpersonu dienesta pienākumu izpildi saistīto neērtību un papildu izdevumu apmaksa ir daļa no kopējās amatpersonu  atlīdzības sistēmas un veido būtisku motivējošu rīku, kas veicina amatpersonas lojalitāti iestādei un motivē uzsākt un turpināt dienestu, un tādējādi sekmē nozares stratēģiskā mērķa sasniegšanu. Tāpēc amatpersonu iespējai  saņemt ar dienesta pienākumu izpildi saistīto neērtību un papildu izdevumu apmaksu, šīs sistēmas pastāvīgas pilnveidošanas pasākumiem ir nozīmīga loma profesionālu, motivētu, uz attīstību orientētu, amatpersonu piesaistē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Papildu izvērtēti 2 risinājuma varianti:
1. mēnešalgas palielinājums
Mēnešalgu skala ir vienota visu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām. Lai nodrošinātu darba samaksas pieaugumu tikai noteiktai amatpersonu kategorijai – robežsargiem, palielināt diapazona augšējo robežu nav pietiekami pamatoti. Ja pieaugumu nodrošina esošā diapazona ietvaros, tas izjauc mēnešalgu salīdzināmību starp dienestiem. Darba samaksas paaugstinājums visiem robežsargiem nav vienāds, pie tam tie dienesta laikā var mainīt dienesta vietu, bet mēnešalgas samazinājums nav laba prakse. Pārskatīt mēnešalgas grupu, lai palielinātu mēnešalgu, arī nebūtu pamatoti. Amatpersonām mēnešalgu grupu nosaka amatu klasificēšanas rezultātā saskaņā ar 2016. gada 13. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju”, pamatojoties uz amata saimi un līmeni. Klasificējot amatus, izvēlas to saimi (apakšsaimi) un līmeni, kura apraksts visprecīzāk atbilst konkrētajā amata aprakstā minētajiem pamatpienākumiem. Tātad, klasificējot amatu, netiek vērtēti amatpersonas dienesta specifiskie apstākļi, ar dienesta pienākumu izpildi saistītās neērtības, bet gan tiek vērtēti amatā veicamie pienākumi, lai vienādi vai līdzīgi amati, ņemot vērā amata aprakstā noteiktos pienākumus, amata veikšanai nepieciešamās profesionālās pieredzes un izglītības prasības, darba un domāšanas sarežģītību, atbildību un vadības funkcijas, tiktu klasificēti vienādi visās iestādēs. Tādējādi amatpersonas mēnešalgas noteikšanas pamatā ir nevis dienesta specifiskie apstākļi, bet gan tas, kādus pienākumus veic amatpersona. Par dienesta specifiku tiek noteikta piemaksa, kā to paredz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.pants “Speciālās piemaksas”.
Pie tam jāņem vērā, ka, palielinot mēnešalgu, rodas būtiska ietekme uz izdevumiem piemaksām par naktsdarbu, virsstundu darbu u.c. izmaksām, kas robežsargiem, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir regulāra darba samaksas komponente. (Skatīt sadaļu “Risinājuma apraksts”.)

2. faktisko izdevumu kompensēšana
Vērtēta transporta izdevumu segšana, bet tas būtiski palielinātu administratīvo slogu iestādes grāmatvedībai un personāla struktūrvienībai, apstrādājot tik lielu skaitu dokumentu. Būtu jāpieņem papildu personāla un grāmatvedības darbinieki.
Piemaksa plānota vidēji 1398 uz robežas tieši dienesta pienākumus pildošām amatpersonām, kas nozīmētu vismaz 20 attaisnojuma dokumentu apstrādi mēnesī uz katru amatpersonu, rīkojuma dokumentu sagatavošanu, aprēķinus un izmaksu.
Darba devēja transports nokļūšanai uz darba vietu tiek nodrošināts tikai atsevišķām amatpersonām, ievērojot iepriekš aprakstīto dienesta specifiku, piemēram, kinologiem (ar suni).

Iepriekšējās darba samaksas sistēmas reformā1 amatpersonām ar SDP speciālo piemaksu skaits tika samazināts  no 21 uz 5, palielinot mēnešalgas apmēru.
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi jaunu amatpersonu darba samaksas reformas projektu, kur faktiski paredzētas tikai 3 speciālās piemaksas, tai skaitā arī piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu, jo tā attiecas tikai uz noteiktām amatpersonām - robežsargiem, kas dienesta pienākumus veic tieši uz valsts robežas. Reformas projekts2 paredz nodrošināt konkurētspējīgas mēnešalgas, tomēr tam nepieciešams ievērojams papildu valsts budžeta finansējums.

1 Ar Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojumu Nr.675 atbalstītā Koncepcija par jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm
2 Saskaņošanai ar ministrijām nav virzīts. Tiks precizēts.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Tiks noturēti dienestā un piesaistīti dienestam jauni robežsargi.
Viena jauna robežsarga izglītošana izmaksā vidēji 17 118 euro (tikai izglītības ieguve, neieskaitot šajā laikā izmaksāto atlīdzību, izsniegto formas tērpu un citus izdevumus, kas saistīti ar dienestu).

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Valsts robežsardzes amatpersonas, kas dienesta pienākumus pilda tieši uz valsts robežas, tai skaitā lidostās
Ietekmes apraksts
Pieaugs amatpersonu motivācija turpināt dienestu Valsts robežsardzē, kā arī tiks piesaistītas jaunas amatpersonas.
Juridiskās personas
  • Valsts robežsardze
Ietekmes apraksts
Tiks stiprināta Valsts robežsardzes kapacitāte.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
42 275 113
0
51 651 984
0
51 651 984
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
42 275 113
0
51 651 984
0
51 651 984
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
42 275 113
0
51 651 984
0
51 651 984
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
42 275 113
0
51 651 984
0
51 651 984
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021.gadam“ un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” Iekšlietu ministrijas budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” plānoti izdevumi atlīdzībai 2021.gadā – 42 275 113 euro.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2022.gadam“ un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” Iekšlietu ministrijas budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība” plānoti izdevumi atlīdzībai: 2022.gadā –51 651 984 euro
2023.gadā – 51 651 984 euro
2024.gadā – 57 587 990 euro,
 tai skaitā: speciālajai piemaksai 
plānoti izdevumi 2022. gadam un turpmāk ik gadu:
EKK 1000 - 5 739 436 euro
EKK 1145 -  4 643 932 euro
EKK 1210 - 1 095 504 euro

Aprēķins:
EKK 1145 Piemaksa par darbu īpašos apstākļos, speciālās piemaksas
1398 amatpersonām, vidējais piemaksas apmērs mēnesī - 276,82 euro
1398 amatpersonas x 276,82 euro x 12 mēneši = 4 643 932 euro, t.sk.:
plānotā piemaksa vidēji 300 euro 1182 amatpersonām, kurām noteiktie piemaksas piešķiršanas kritēriji ir pilnībā vai galvenokārt attiecināmi;
plānotā piemaksa vidēji 150 euro 216 amatpersonām, kurām noteiktie piemaksas piešķiršanas kritēriji ir mazāk attiecināmi vai attiecināma neliela to daļa.
EKK 1210 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
4 643 932 euro X 23,59% =1 095 504 euro.
EKK1000 Atlīdzība
4 643 932 euro + 1 095 504 euro = 5 739 436 euro.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr. 662 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu” 

Pamatojums un apraksts
Nepieciešams papildināt noteikumu 6.pielikumu "Piemaksas, prēmijas, pabalsti, kompensācijas un citu veidu atlīdzība" ar atbilstošu papildu samaksas veida identifikācijas kodu. 6. pielikums tiks papildināts ar jaunu kodu piemaksai par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts robežsardze
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts robežsardze

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk