Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts tiek virzīts kopā ar tiesību akta lietu Nr. 22-TA-1604 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem", paredzot vienotas vērtēšanas pieejas ieviešanu pamata un vidējās izglītības posmos. 

-

Sabiedrības līdzdalības laikā 17.06.2022. - 01.07.2022. par projektu saņemts vienas fiziskās personas viedoklis:
Attiecībā uz noteikumu grozījumu 16.1.1.punkta redakciju norādīts, ka nepieciešams precizēt un papildināt šo punktu ar iespēju piešķirt augstāku vērtējumu par sasniedzamā rezultāta / uzdevuma / tēmas grūtības un sarežģītības pakāpi. Attiecībā uz šo piedāvātā normatīvo aktu grozījumu redakcija šobrīd paredz, ka ir būtiski pārbaudes darbā iekļaut ne tikai vienkāršas darbības, bet iespēju demonstrēt dziļāku izpratni par atbilstošo sasniedzamo rezultātu. To raksturu arī piedāvātā normatīvā akta grozījumu 10.pielikuma 1.1.punkts, nosakot, ka vērtēšanas kritērijs ir demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caur visu prasmju apjoms un kvalitāte. Snieguma līmeņu apraksts, kas atbilst augstākajam vērtējumam (9-10 balles) nosaka, ka snieguma ietvaros skolēns demonstrē spēju izmantot vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām mācību jomām, veido savstarpējās sakarības un vispārina, kas izslēdz iespēju iekļaut pārbaudes darbā tikai zemas grūtības pakāpes uzdevumus.
Attiecībā uz izteiktajām šaubām, ka piedāvāto normatīvo aktu grozījuma 16.1.2. punkts var radīt iespēju paaugstināt vērtējumu, sabiedrības līdzdalības ietvaros tiek minēti argumenti, ka nebūtu jāsniedz iespēja vairākkārtīgi demonstrēt sniegumu vienu un to pašu sasniedzamo rezultātu ietvaros, tādējādi dodot iespēju iegūt augstāku vērtējumu, vienlaikus apšaubot, ka faktiski skolēna zināšanu un prasmju līmenis paliek nemainīgs. Piedāvāto grozījumu redakcija šobrīd nosaka, ka vērtējums konkrētajā laika posmā atspoguļo konkrētā skolēna sniegumu. Tādējādi, ja citā laika posmā skolēns par ekvivalentu sasniedzamo rezultātu demonstrē augstāku sniegumu, konstatējams, ka viņa vērtējums ir attiecīgi augstāks. Normatīvā akta grozījumu ietvaros netiek pieņemts, ka skolēns demonstrē sniegumu, izmantojot tos pašus uzdevumus, bet tieši citā kontekstā un citu uzdevumu izmantošanas rezultātā skolēna spēja pierādīt augstāku sniegumu vērtējama kā viņa faktiskais zināšanu un prasmju sniegums konkrēto sasniedzamo rezultātu grupā.
Sabiedriskās līdzdalības laikā gūts priekšlikums izvērtēt iespēju un novērst iespējas pretrunas 16.1.2.punktu un 16.5.punktu kontekstā. Izvērtējot sniegto viedokli un argumentus, šādu punktu apvienošana neļautu sasniegt grozījumu piedāvāto vienu no uzdevumiem – skolas vērtēšanas kultūras attīstība, kurai saskaņā ar 9.8.punktu, jāveidojas pedagogu un un pārējā izglītības iestādes personāla savstarpējā sadarbībā, kas ne tikai kopīgi plāno mācību satura īstenošanu, bet arī seko katra skolēna izaugsmei un veic nepieciešamos uzlabojumus, t.sk., nodrošinot labākas mācīšanās iespējas ikvienam skolēnam. Vienlaikus būtiski ir nostiprināt arī kopēju skolas izpratni, ka vērtējuma mērķis ir izmantot to kā pierādījumu, ka sasniedzamais rezultāts ir apgūts, nevis pieņemt, ka vērtējums apliecina, ka notiek skolēnu mācīšanās process.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros norādīts, ka līdzvērtīgas pieejas vērtēšana nosacījumi ir labi un korekti, taču grozījumu piedāvātā redakcija nesniedz skaidru atbildi par iespēju novērtēt skolēna ieguldījumu, vērtējot viņa iniciatīvu, papilduzdevumus, kas veikti plānotās programmas ietvaros vai papildus tai. Grozījumu piedāvā redakcija šajos gadījumos nosaka, ka skolēnu iniciatīvu ir iespējams vērtēt, ietverot to kā vienu no kritērijiem, izvērtējot skolēna attieksmi. Savukārt to, kā izglītības iestāde komunicēs par skolēnu izaugsmi un attieksmi noteiks tās  izstrādātā skolas vērtēšanas kārtība.  Iniciēto grozījumu ietvaros nozīmīgi nodalīt attieksmes jautājumus no skolēnu demonstrētā mācību sniegumu.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros ir akcentēta nepieciešamība vērtējuma obligātuma principa ietvaros precizēt tā saistību ar 10 ballu skalu, izvairoties no iespējamības, ka obligātuma principa ietvaros, neatkarīgi no snieguma, izglītojamajam tiek nodrošināts vismaz zemākais pozitīvais vērtējums (4-5 balles), lai nodrošinātu šī principa ievērošanu. Šajos gadījumos, kad izglītojamā vērtējums ir zemāks nekā sniegums nekā minētais sekmīgais sniegums, piemērojami ir normatīvie akti, kas regulē izglītojamā pārcelšanu uz nākamo klasi vai tiesības iegūt sekmīgi iegūtas izglītības pakāpes apliecinošo dokumentāciju. Šajā gadījumā obligātuma princips attiecas uz pedagoga plānotiem vērtēšanas darbiem mācību gada ietvaros, nevis uz izglītojamā sniegumu valsts pārbaudes darbos vai mācību gada noslēguma vērtējumos.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros izteiktas bažas, ka 17.1., 17.2.punktos minētie vērtēšanas veidi (formatīvā, diagnosticējošā) neietekmē snieguma summatīvos vērtējumus, tādējādi radot iespēju, ka dažāda veida uzdevumu darba veidi (mājas, klases, patstāvīgie, kontroldarbi) tiks uzskatīti par diagnosticējošiem un vairs nebūs iespējas tos iekļaut summatīvā vērtējuma sastāvā. Attiecībā uz izteiktajām bažām akcentējams, ka grozījumi nosaka, ka mācību gada summatīvo vērtējumu izlikšana balstās uz tiem summatīvajiem vērtējumiem, kas iegūti mācību gada ietvaros. Vērtēšanas paņēmiena veidam ir jābūt pakārtotam sasniedzamā rezultāta veidam, nevis tā funkcijai (summatīva, formatīva), tādējādi nodrošinot arī izglītojamā izpratni par to, kādu pārbaudes darbu ietvaros (neatkarīgi no to formas) veidosies izglītojamā snieguma vērtējums un piedāvātā grozījumu redakcija nosaka nepieciešamību veidot šo komunikāciju starp pedagogu un izglītojamo pirms vērtēšanas procesa uzsākšanas.
Sabiedrības līdzdalībā izteiktās bažas par normatīvā akta pilnveides nepieciešamību vērtēšanas paradigmas maiņai ierobežo normatīvā akta veidošanas principi. Nenoliedzami, ka pedagogu kopienā vērtēšanas paradigmas maiņai būs nepieciešami ne tikai normatīvā akta grozījumi, vadlīnijas un metodiski ieteikumi vērtēšanas principu maiņai, bet, galvenokārt, pakāpeniskas vienotās izpratnes izveide izglītības iestādes un kopumā pedagogu kopienas vidū. Normatīvā akta regulējums nevar nodrošināt daudzlīmeņu atbalsta izpratnes veidošanas iespējas, taču piedāvāto grozījumu ieviešanai anotācijā ir akcentēta turpmākā nepieciešamā rīcība to ieviešanas atbalstam.
Iesniegtajā viedoklī izteiktās bažas, ka anotācijā norādītais problēmas risinājums – veidot vienotu izpratni visām iesaistītajām pusēm, detalizēti atklājot vērtēšanas vispārīgos principus – nav savietojams ar piedāvāto risinājumu izmantot jau šobrīd esošo līmeņu pieejas principu (izmantots 1.-3.klasē) par pamatu 10 ballu skalai. Līdzīgi akcentēts, ka nav izprotama līmeņa “apguvis padziļināti” formulējums, radot risku, ka 9 – 10 ballu vērtējumu var iegūt tikai padziļinātos kursos vai ārpus skolas mācību programmas. Piedāvāta noteikumu redakcijas 10.pielikuma 3.2.punkts nosaka, ka summatīvajā vērtēšanas darbā skolēnam ir iespēja demonstrēt sniegumu, kas atbilst vērtējumam 10 ballu skalā, tāpēc augstāk minētā situācija skolas vērtējumu ieguves procesā nav iespējama. Savukārt līmeņa “apguvis padziļināti” nosaukuma izmantošana ir konsekventa, sākot ar 1.-3.klasi, kuros nav paredzēta padziļināto kursu apguve. Vienotas vērtēšanas prakses ieviešana visā vispārējā izglītībā ļaus sabiedrībai kopumā gūt vienotu priekšstatu par vērtēšanas sistēmu, mazinot dažādu klašu vecumposmu atšķirību dominēšanu pār šo vienoto izpratni.
Attiecībā uz caurviju prasmju vērtēšanas iespēju un to saistību ar snieguma līmeņa aprakstiem, minēts, ka tas nav pietiekami skaidros. Apšaubīta arī termina “ideja” izmantošana snieguma līmeņu aprastos tā daudzpusīguma dēļ. Pilnveidotajā mācību satura caurviju prasme arī ir daļa no mācību satura (skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti noteikti pamatizglītības un vidējās izglītības standartu 1. pielikumā), savukārt, caurviju prasmju vērtēšana ir īstenojama, izmantojot šos pašus definētos principus. Ne visos gadījumos jautājums ir tikai par konkrēto prasmi, bet arī izpratnes jautājumi ir tikpat būtiski. MK regulējumā jāietver ļoti daudzveidīgo mācību satura klāsts (septiņas mācību jomas), tāpēc vairākos gadījumos skaidrojumam ir jābūt gana vispārīgām, lai to pielietotu visās mācību jomās.
Attiecībā uz 2.pielikuma 3.3.punktā minētajiem procentiem izteiktas bažas, ka tie rada neskaidrības un ir pretrunā ar anotācijā minēto, ka skolu esošo snieguma vērtēšanas kārtību ietvaros noteiktie procenti nedod vēlamo rezultātu. Pamatojoties uz to sabiedrības līdzdalības ietvaros viedokļa sniedzējs lūdz precizēt, kāpēc piedāvātā procentu izmantošana šajā gadījumā sniegs vēlamo rezultātu. Vērtēšanas sistēmas principu precizēšanas procesā jau sākotnēji tika noteikts, ka summatīvo vērtējumu izlikšanas un savstarpējas salīdzināmības konsekvences pamatā ir nevis vienādi procenti, bet līdzvērtīgs izglītojamā snieguma vērtējums, pat ja tas iegūts dažādās izglītības iestādēs.
Izvērtējot priekšlikumu atsevišķi izdalīt līmeni, kas raksturo 10 ballu sniegumu, ekspertu darba grupā ir konstatēts, ka pieaugošs līmeņu skaits samazina savstarpējo līmeņu snieguma atbilstības drošumu starp vairākiem pedagogiem, vērtējot vienu un to pašu skolēna sniegumu. Līdzīgas diskusijas ir bijušas par sniegumu pret 4 ballu snieguma vērtējumu, taču līmeņu paplašināšana būtiski paaugstina riskus, kas saistīti ar to konsekventu piemērošanu, līdz ar to šie priekšlikumi izstrādes procesā netika atbalstīti.
Sabiedrības līdzdalības viedoklī norādīts, ka 10.pielikuma 3.4.punkts neatbilst grozījumu piedāvātās redakcijas 16.1.1., 16.1.2.punktiem un kopumā nepieciešams pārskatīt projekta 1.pielikuma 1.tabulā norādītos vispārīgos formulējumus, izmantojot iepriekšējās noteikumu redakcijas daudz skaidrāk izteiktos kritērijus snieguma vērtēšanai. Norādāms, ka tieši spēkā esošo kritēriju pretrunas šobrīd ir piedāvāto grozījumu redakcijas pamatā, piemēram, šobrīd spēkā esošie kritēriji vienā vērtējumā iekļauj terminu “sadarbība” kā kvalitātes kritēriju, citā – “sava viedokļa izteikšanu” kā kritēriju. Ņemot vērā šos apsvērumus, kas neļāva skaidri un detalizēti izmantot šos kritērijus, t.sk., pamatot summatīvās vērtēšanas ietvaros, ir par pamatu piedāvāto kritēriju izteikšanai savstarpēji konsekventā, pēctecīgā vērtēšanas sistēmā visā vispārējās izglītības sistēmā.

-

-