Anotācija (ex-ante)

22-TA-1988: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"” (turpmāk - projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. un 11.1 punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts ir pēctecīgs solis, lai uzsāktās kompetenču pieejas īstenošanas ietvaros atbalstītu vērtēšanas paradigmas maiņu vispārējā izglītībā. Mainoties vērtēšanas paradigmai, nepieciešams pilnveidot visus vērtēšanas sistēmas elementus, tai skaitā mācību snieguma vērtēšanas principus, mācību snieguma vērtēšanu apguves līmeņos un mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu skalā vidējās izglītības pakāpē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" (turpmāk – noteikumi Nr.416) nenosaka izvērstu mācību snieguma vērtēšanas  sistēmiskuma principa skaidrojumu.  Izveidojas situācija, ka  pastāv nozīmīga atšķirība starp zināmiem teorētiskiem vērtēšanas principiem un reāliem praktiskiem paņēmieniem, kas tiek īstenoti skolā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Minētās nepilnības ir radījušas šādas problēmas skolēnu mācību snieguma vērtēšanā. Skolas un pašvaldības ir centušās, izstrādājot iekšējo skolēnu sniegumu vērtēšanas kārtību, noteikt procentus, kurus izmanto, pārvēršot iegūtos punktus 10 ballu skalā. Šis risinājums nedod vēlamo rezultātu, jo neietver risinājumu, kas ir saistīts ar nobeiguma vērtēšanas darba kvalitāti. Šāda pieeja ir arī ļoti atkarīga no konkrēti izvēlētiem uzdevumiem un uzdevumu formulējumiem. Tāpēc nozīmīgi vispārīgos vērtēšanas principus detalizēti atklāt, veidojot vienotu izpratni visām iesaistītām pusēm, tai skaitā vecākiem.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu minētās problēmas noteikumu projekts paredz plašāk skaidrot, kādu noteiktā secībā veidotu darbību kopums ir pamatā mācību snieguma vērtēšanas sistēmai. Noteikumu projekts paredz skaidrot mācību snieguma vērtēšanas objektivitātes principu un vērtējuma obligātuma principu un atteikties no izaugsmes principa, jo tas attiecas uz  skolas praksi īstenot skolēnu snieguma monitoringu, sekot līdzi attīstībai un laicīgi plānot atbalstu, ne pašu vērtēšanas procesu.
Noteikumi paredz noteiktu vērtēšanas formu ieviešanu izglītības kvalitātes paaugstināšanai un tie ir:
1) formatīvā vērtēšana, kas ir daļa no mācību procesa un paredz pedagoga un izglītojamā atgriezenisko saiti par skolēna sniegumu pret sasniedzamajiem rezultātiem ikdienas mācību procesā;
2) diagnosticējošā vērtēšana paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, pedagogam izveidojot un īstenojot tematiskos diagnosticējošos darbus mācību procesā. Diagnosticējošā vērtēšana ļauj pedagogam apzināt izglītojamo temata apguves līmeni, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu (gan klases, gan individuālā līmenī). 
3) monitoringa vērtēšana ir sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana noteiktos vecumposmos (plānots - pirmsskola, 3., 6.klase), kuras mērķis ir novērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi izglītojamo vajadzībām.
4) summatīvā vērtēšana (vienīgais vērtēšanas veids, kas tiek vērtēts ar atzīmēm) paredz sistemātisku izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudi, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā sniegumu. 
Noteikumu projekts pilnveido mācību snieguma vērtēšanu vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu skalā, nosakot 10 ballu vērtējuma skalas snieguma līmeņu atbilstību aprakstus un apguves procentus. Atbilstoši pilnveidotā izglītības satura mērķim – attīstīt skolēna  prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji - izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā. Vidējās izglītības pakāpē ir nozīmīgi turpināt pamatizglītības pakāpē iesākto pieeju, kurā ir definēti tie paši kritēriji. Faktiski atšķiras tikai vērtējuma izteikšanas veids, kur 1.-3. klasē vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos - sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti, savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt skolēna sniegumu detalizētāk.  Lai varētu konsekventi izšķirties par konkrētu balli, piemēram, septiņi vai astoņi, lielāko balli  piešķir situācijās, kurās skolēns demonstrē sniegumu, kas atbilst visiem kritērijiem un mazāku balli, ja neatbilst vismaz vienam kritērijam.  
Īstenojot summatīvās vērtēšanas sistēmas pilnveidi, vērtējums atspoguļo tikai izglītojamā zināšanu un prasmju sniegumu. Vienlaikus izglītības iestādei tiek saglabātas tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem izglītojamajiem mācību procesā. Kā viens no risinājumiem šādas attieksmes vērtēšanai ir iespēja novērot skolēnu demonstrētos ieradumus ilgtermiņā un iekļaujot par to informāciju, piemēram, skolas obligātajā dokumentācijā (piemēram, liecībā).  
Lai vērtēšanas paradigmas maiņa notiktu veiksmīgi, nepieciešamas minētās  izmaiņas atbilstošos standarta punktos un pielikumos, taču, galvenokārt, skaidrojošs un izglītojošs darbs un atbilstoši saskaņota pārraugošo institūciju rīcība, tādēļ paredzēti šādi atbalsta pasākumi:
1.    pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi attiecībā uz vērtēšanas principiem un pārbaudes darbu veidošanu;
2.    metodiskais atbalsts – vadlīnijas vērtēšanas procesa īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs ar pārbaudes darbu paraugiem un 10 ballu skalas piemērošanas piemēriem;
3.    izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas vērtēšanas kārtību izstrādes procesā;
4.    vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām.
Pilnveidotā regulējuma ieviešanai nepieciešamo atbalsta pasākumu nodrošināšana plānota projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ietvaros. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Noteikumu projekts tiek virzīts kopā ar tiesību akta lietu Nr. 22-TA-1604 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem", paredzot vienotas vērtēšanas pieejas ieviešanu pamata un vidējās izglītības posmos. 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pedagogi
  • vispārējās vidējās izglītības izglītojamie
Ietekmes apraksts
Paredzētās izmaiņas būs jāņem vērā izglītības speciālistiem, kas veiks skolēnu mācību snieguma vērtēšanu vidējās izglītības pakāpē. 
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas skolēnu mācību sniegumu vērtēs atbilstoši noteikumu projektā paredzētajām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/3ebab375-45eb-4de0-9ec6-030613ea1a37

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības laikā 17.06.2022. - 01.07.2022. par projektu saņemts vienas fiziskās personas viedoklis:
Attiecībā uz noteikumu grozījumu 16.1.1.punkta redakciju norādīts, ka nepieciešams precizēt un papildināt šo punktu ar iespēju piešķirt augstāku vērtējumu par sasniedzamā rezultāta / uzdevuma / tēmas grūtības un sarežģītības pakāpi. Attiecībā uz šo piedāvātā normatīvo aktu grozījumu redakcija šobrīd paredz, ka ir būtiski pārbaudes darbā iekļaut ne tikai vienkāršas darbības, bet iespēju demonstrēt dziļāku izpratni par atbilstošo sasniedzamo rezultātu. To raksturu arī piedāvātā normatīvā akta grozījumu 10.pielikuma 1.1.punkts, nosakot, ka vērtēšanas kritērijs ir demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caur visu prasmju apjoms un kvalitāte. Snieguma līmeņu apraksts, kas atbilst augstākajam vērtējumam (9-10 balles) nosaka, ka snieguma ietvaros skolēns demonstrē spēju izmantot vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām mācību jomām, veido savstarpējās sakarības un vispārina, kas izslēdz iespēju iekļaut pārbaudes darbā tikai zemas grūtības pakāpes uzdevumus.
Attiecībā uz izteiktajām šaubām, ka piedāvāto normatīvo aktu grozījuma 16.1.2. punkts var radīt iespēju paaugstināt vērtējumu, sabiedrības līdzdalības ietvaros tiek minēti argumenti, ka nebūtu jāsniedz iespēja vairākkārtīgi demonstrēt sniegumu vienu un to pašu sasniedzamo rezultātu ietvaros, tādējādi dodot iespēju iegūt augstāku vērtējumu, vienlaikus apšaubot, ka faktiski skolēna zināšanu un prasmju līmenis paliek nemainīgs. Piedāvāto grozījumu redakcija šobrīd nosaka, ka vērtējums konkrētajā laika posmā atspoguļo konkrētā skolēna sniegumu. Tādējādi, ja citā laika posmā skolēns par ekvivalentu sasniedzamo rezultātu demonstrē augstāku sniegumu, konstatējams, ka viņa vērtējums ir attiecīgi augstāks. Normatīvā akta grozījumu ietvaros netiek pieņemts, ka skolēns demonstrē sniegumu, izmantojot tos pašus uzdevumus, bet tieši citā kontekstā un citu uzdevumu izmantošanas rezultātā skolēna spēja pierādīt augstāku sniegumu vērtējama kā viņa faktiskais zināšanu un prasmju sniegums konkrēto sasniedzamo rezultātu grupā.
Sabiedriskās līdzdalības laikā gūts priekšlikums izvērtēt iespēju un novērst iespējas pretrunas 16.1.2.punktu un 16.5.punktu kontekstā. Izvērtējot sniegto viedokli un argumentus, šādu punktu apvienošana neļautu sasniegt grozījumu piedāvāto vienu no uzdevumiem – skolas vērtēšanas kultūras attīstība, kurai saskaņā ar 9.8.punktu, jāveidojas pedagogu un un pārējā izglītības iestādes personāla savstarpējā sadarbībā, kas ne tikai kopīgi plāno mācību satura īstenošanu, bet arī seko katra skolēna izaugsmei un veic nepieciešamos uzlabojumus, t.sk., nodrošinot labākas mācīšanās iespējas ikvienam skolēnam. Vienlaikus būtiski ir nostiprināt arī kopēju skolas izpratni, ka vērtējuma mērķis ir izmantot to kā pierādījumu, ka sasniedzamais rezultāts ir apgūts, nevis pieņemt, ka vērtējums apliecina, ka notiek skolēnu mācīšanās process.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros norādīts, ka līdzvērtīgas pieejas vērtēšana nosacījumi ir labi un korekti, taču grozījumu piedāvātā redakcija nesniedz skaidru atbildi par iespēju novērtēt skolēna ieguldījumu, vērtējot viņa iniciatīvu, papilduzdevumus, kas veikti plānotās programmas ietvaros vai papildus tai. Grozījumu piedāvā redakcija šajos gadījumos nosaka, ka skolēnu iniciatīvu ir iespējams vērtēt, ietverot to kā vienu no kritērijiem, izvērtējot skolēna attieksmi. Savukārt to, kā izglītības iestāde komunicēs par skolēnu izaugsmi un attieksmi noteiks tās  izstrādātā skolas vērtēšanas kārtība.  Iniciēto grozījumu ietvaros nozīmīgi nodalīt attieksmes jautājumus no skolēnu demonstrētā mācību sniegumu.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros ir akcentēta nepieciešamība vērtējuma obligātuma principa ietvaros precizēt tā saistību ar 10 ballu skalu, izvairoties no iespējamības, ka obligātuma principa ietvaros, neatkarīgi no snieguma, izglītojamajam tiek nodrošināts vismaz zemākais pozitīvais vērtējums (4-5 balles), lai nodrošinātu šī principa ievērošanu. Šajos gadījumos, kad izglītojamā vērtējums ir zemāks nekā sniegums nekā minētais sekmīgais sniegums, piemērojami ir normatīvie akti, kas regulē izglītojamā pārcelšanu uz nākamo klasi vai tiesības iegūt sekmīgi iegūtas izglītības pakāpes apliecinošo dokumentāciju. Šajā gadījumā obligātuma princips attiecas uz pedagoga plānotiem vērtēšanas darbiem mācību gada ietvaros, nevis uz izglītojamā sniegumu valsts pārbaudes darbos vai mācību gada noslēguma vērtējumos.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros izteiktas bažas, ka 17.1., 17.2.punktos minētie vērtēšanas veidi (formatīvā, diagnosticējošā) neietekmē snieguma summatīvos vērtējumus, tādējādi radot iespēju, ka dažāda veida uzdevumu darba veidi (mājas, klases, patstāvīgie, kontroldarbi) tiks uzskatīti par diagnosticējošiem un vairs nebūs iespējas tos iekļaut summatīvā vērtējuma sastāvā. Attiecībā uz izteiktajām bažām akcentējams, ka grozījumi nosaka, ka mācību gada summatīvo vērtējumu izlikšana balstās uz tiem summatīvajiem vērtējumiem, kas iegūti mācību gada ietvaros. Vērtēšanas paņēmiena veidam ir jābūt pakārtotam sasniedzamā rezultāta veidam, nevis tā funkcijai (summatīva, formatīva), tādējādi nodrošinot arī izglītojamā izpratni par to, kādu pārbaudes darbu ietvaros (neatkarīgi no to formas) veidosies izglītojamā snieguma vērtējums un piedāvātā grozījumu redakcija nosaka nepieciešamību veidot šo komunikāciju starp pedagogu un izglītojamo pirms vērtēšanas procesa uzsākšanas.
Sabiedrības līdzdalībā izteiktās bažas par normatīvā akta pilnveides nepieciešamību vērtēšanas paradigmas maiņai ierobežo normatīvā akta veidošanas principi. Nenoliedzami, ka pedagogu kopienā vērtēšanas paradigmas maiņai būs nepieciešami ne tikai normatīvā akta grozījumi, vadlīnijas un metodiski ieteikumi vērtēšanas principu maiņai, bet, galvenokārt, pakāpeniskas vienotās izpratnes izveide izglītības iestādes un kopumā pedagogu kopienas vidū. Normatīvā akta regulējums nevar nodrošināt daudzlīmeņu atbalsta izpratnes veidošanas iespējas, taču piedāvāto grozījumu ieviešanai anotācijā ir akcentēta turpmākā nepieciešamā rīcība to ieviešanas atbalstam.
Iesniegtajā viedoklī izteiktās bažas, ka anotācijā norādītais problēmas risinājums – veidot vienotu izpratni visām iesaistītajām pusēm, detalizēti atklājot vērtēšanas vispārīgos principus – nav savietojams ar piedāvāto risinājumu izmantot jau šobrīd esošo līmeņu pieejas principu (izmantots 1.-3.klasē) par pamatu 10 ballu skalai. Līdzīgi akcentēts, ka nav izprotama līmeņa “apguvis padziļināti” formulējums, radot risku, ka 9 – 10 ballu vērtējumu var iegūt tikai padziļinātos kursos vai ārpus skolas mācību programmas. Piedāvāta noteikumu redakcijas 10.pielikuma 3.2.punkts nosaka, ka summatīvajā vērtēšanas darbā skolēnam ir iespēja demonstrēt sniegumu, kas atbilst vērtējumam 10 ballu skalā, tāpēc augstāk minētā situācija skolas vērtējumu ieguves procesā nav iespējama. Savukārt līmeņa “apguvis padziļināti” nosaukuma izmantošana ir konsekventa, sākot ar 1.-3.klasi, kuros nav paredzēta padziļināto kursu apguve. Vienotas vērtēšanas prakses ieviešana visā vispārējā izglītībā ļaus sabiedrībai kopumā gūt vienotu priekšstatu par vērtēšanas sistēmu, mazinot dažādu klašu vecumposmu atšķirību dominēšanu pār šo vienoto izpratni.
Attiecībā uz caurviju prasmju vērtēšanas iespēju un to saistību ar snieguma līmeņa aprakstiem, minēts, ka tas nav pietiekami skaidros. Apšaubīta arī termina “ideja” izmantošana snieguma līmeņu aprastos tā daudzpusīguma dēļ. Pilnveidotajā mācību satura caurviju prasme arī ir daļa no mācību satura (skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti noteikti pamatizglītības un vidējās izglītības standartu 1. pielikumā), savukārt, caurviju prasmju vērtēšana ir īstenojama, izmantojot šos pašus definētos principus. Ne visos gadījumos jautājums ir tikai par konkrēto prasmi, bet arī izpratnes jautājumi ir tikpat būtiski. MK regulējumā jāietver ļoti daudzveidīgo mācību satura klāsts (septiņas mācību jomas), tāpēc vairākos gadījumos skaidrojumam ir jābūt gana vispārīgām, lai to pielietotu visās mācību jomās.
Attiecībā uz 2.pielikuma 3.3.punktā minētajiem procentiem izteiktas bažas, ka tie rada neskaidrības un ir pretrunā ar anotācijā minēto, ka skolu esošo snieguma vērtēšanas kārtību ietvaros noteiktie procenti nedod vēlamo rezultātu. Pamatojoties uz to sabiedrības līdzdalības ietvaros viedokļa sniedzējs lūdz precizēt, kāpēc piedāvātā procentu izmantošana šajā gadījumā sniegs vēlamo rezultātu. Vērtēšanas sistēmas principu precizēšanas procesā jau sākotnēji tika noteikts, ka summatīvo vērtējumu izlikšanas un savstarpējas salīdzināmības konsekvences pamatā ir nevis vienādi procenti, bet līdzvērtīgs izglītojamā snieguma vērtējums, pat ja tas iegūts dažādās izglītības iestādēs.
Izvērtējot priekšlikumu atsevišķi izdalīt līmeni, kas raksturo 10 ballu sniegumu, ekspertu darba grupā ir konstatēts, ka pieaugošs līmeņu skaits samazina savstarpējo līmeņu snieguma atbilstības drošumu starp vairākiem pedagogiem, vērtējot vienu un to pašu skolēna sniegumu. Līdzīgas diskusijas ir bijušas par sniegumu pret 4 ballu snieguma vērtējumu, taču līmeņu paplašināšana būtiski paaugstina riskus, kas saistīti ar to konsekventu piemērošanu, līdz ar to šie priekšlikumi izstrādes procesā netika atbalstīti.
Sabiedrības līdzdalības viedoklī norādīts, ka 10.pielikuma 3.4.punkts neatbilst grozījumu piedāvātās redakcijas 16.1.1., 16.1.2.punktiem un kopumā nepieciešams pārskatīt projekta 1.pielikuma 1.tabulā norādītos vispārīgos formulējumus, izmantojot iepriekšējās noteikumu redakcijas daudz skaidrāk izteiktos kritērijus snieguma vērtēšanai. Norādāms, ka tieši spēkā esošo kritēriju pretrunas šobrīd ir piedāvāto grozījumu redakcijas pamatā, piemēram, šobrīd spēkā esošie kritēriji vienā vērtējumā iekļauj terminu “sadarbība” kā kvalitātes kritēriju, citā – “sava viedokļa izteikšanu” kā kritēriju. Ņemot vērā šos apsvērumus, kas neļāva skaidri un detalizēti izmantot šos kritērijus, t.sk., pamatot summatīvās vērtēšanas ietvaros, ir par pamatu piedāvāto kritēriju izteikšanai savstarpēji konsekventā, pēctecīgā vērtēšanas sistēmā visā vispārējās izglītības sistēmā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Šobrīd eksistējošā vērtēšanas sistēma ļauj izglītības iestādēm veidot savus risinājumus vērtēšanas kārtības ieviešanai, kas nereti rada atšķirīgu izpratni un ietekmē bērna iegūtos summatīvos vērtējumus dažādās izglītības iestādēs. Grozījumos izstrādātais risinājums nostiprina vienlīdzīgu attieksmi vērtēšanā, lai iegūtais vērtējums izglītības iestādē būtu objektīvi salīdzināms visā izglītības sistēmā un tādējādi visiem bērniem objektīvi nodrošinātu salīdzināmu izpratni tieši par viņa sniegumu summatīvajā vērtēšanas sistēmā.
Tāpat izstrādātie grozījumi nostiprina principus, kas mudina uz bērna motivācijas attīstību un atbildības nostiprināšanu mācīšanās procesā, t.sk., izpratni par to, kā viņa sniegums tiks vērtēts mācību procesā, tādējādi ļaujot bērnam pilntiesīgi piedalīties šajā procesā.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk