Anotācija (ex-ante)

Tiesību akts izstrādāts, pamatojoties uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13. prim panta 5.3 un 6. prim daļu, kā arī 2022. gada 14. jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprināto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā informatīvā ziņojuma „Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākajā izglītībā un zinātnē” (Nr. 36 114. § )protokollēmuma 6.,7.,8. 9.un 10. punktu.

01.09.2022.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas bēg no bruņotā konflikta, augstākās izglītības iegūšanai vai zinātniskās darbības turpināšanai ir nepieciešams atbalsts 2022. gada rudens semestrī.

Saskaņā ar informatīvo ziņojumu “„Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākajā izglītībā un zinātnē” (
Nr. 36 114. §) 2021./2022. akadēmiskajā gada noslēgumā, uz četriem mēnešiem (no marta līdz jūnijam) atbalstu bija nepieciešams nodrošināt no bruņotā konflikta bēgušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas jau iepriekš bija studējuši Ukrainā. Nākamajā akadēmiskajā mācību gadā jārēķinās ar nepieciešamību integrēt Ukrainas civiliedzīvotājus Latvijas augstākās izglītības sistēmā, lai viņi varētu Latvijā studēt varētu studēt akadēmiskā/profesionālā grāda un/vai augstākas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
Prognozējams, ka 2022. gada rudenī varētu kopumā studēt aptuveni 784 studentu no Ukrainas. Izgūstot datus no VIIS, konstatējams, ka  2021./2022. akadēmiskajā studiju gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs pirms 2022. gada 24. februāra, kopumā studēja 684 studējošie. Starp tiem 150 ir pēdējo kursu pamata un augstākā studiju līmeņa studējošie, līdz ar to prognozējams, ka 2022./2023. akadēmiskajā studiju gadā augstākās izglītības iestādēs varētu studēt 534 studējošie no Ukrainas. Kopš 2022. gada 24. februāra augstākās izglītības iestādes uzņēma 159 Ukrainas civiliedzīvotāju  (dati uz 04.07.2022.)[1]. Prognozējams, ka Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kas varētu tikt uzņemti  2022./2023. akadēmiskajā studiju gadā varētu palielināties līdz 250, ņemot vērā, ka studējošie no Ukrainas izvēli turpināt studēt būtu atlikuši uz jauno akadēmisko mācību gadu. Saskaņā ar VIIS datiem Latvijā mācās aptuveni 85 Ukrainas civiliedzīvotāji (dati uz 23.05.2022.) no vidusskolas pēdējā klasē. Pēc ministrijas veiktās aptaujas datiem (N - 292 ukraiņu skolēni vidējās izglītības posmā) 12 vidējās izglītības beidzēji ir norādījuši, ka plāno iegūt augstāko izglītību Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Tomēr nav zināms, cik Ukrainas civiliedzīvotāji turpināja attālināti iegūt vidējo izglītību vidējās izglītības iestādēs Ukrainā, atrodoties Latvijā vai kādā citā valstī, un plāno uzsākt vai turpināt studijas Latvijā. Nav zināms, cik studējošo plāno pāriet no viena izglītības līmeņa uz nākamo. Vēl nav zināms, kāda varētu būt prognozējamā bēgļu plūsma uz Latviju rudenī, kas ir atkarīgs no bruņotā konflikta norises gaitas Ukrainā. Augstskolu sniegtā informācija liecina par Ukrainas civiliedzīvotāju interesi uzsākt studijas Latvijā.
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta 51 daļu Ukrainas civiliedzīvotājus uzņem studijām augstskolā vai koledžā atbilstoši studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, pamatojoties uz[2] šādiem iepriekš iegūtās izglītības apliecinošiem pierādījumiem:
Ukrainas civiliedzīvotājam Latvijā izsniegtajā vidējās izglītības ieguvi apliecinošajā dokumentā norādītajiem gala vērtējumiem par mācību satura apguvi;
Ukrainas civiliedzīvotājam Ukrainā izsniegtajā vidējās izglītības ieguvi apliecinošajā dokumentā norādītajiem gala vērtējumiem par mācību satura apguvi, angļu valodas zināšanām vismaz optimālajā (B2) studiju satura apguves līmenī, nepiemērojot interviju;
Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņu par to, kādam Latvijas izglītības dokumentam vai grādam tas atbilst vai ir pielīdzināms un, ja nepieciešams, augstskolas vai koledžas noteiktā kārtībā un apjomā izpildītiem iestājpārbaudījumiem, nesaskaņojot ar Augstākās izglītības padomi augstskolas vai koledžas kārtību, kādā studiju programmās uzņem Ukrainas civiliedzīvotājus, ja objektīvu apstākļu dēļ šim civiliedzīvotājam nav iespējas uzrādīt attiecīgu iegūto izglītību vai grādu apliecinošu izglītības dokumentu.
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir bēguši no bruņotā konflikta Ukrainā, stājoties augstākās izglītības iestādēs, varētu nebūt dokumentāru pierādījumu iepriekš iegūtajai izglītībai Ukrainā. Turklāt daļai Ukrainas augstākās izglītības iestādēm bruņotā konflikta dēļ varētu nebūt piekļuves studējošo datiem, kas dotu apliecinājumu par viņu iepriekš iegūto izglītību. Divos gadījumos augstākās izglītības iestādei ir iespējams saņemt reflektanta pieteikumu, kurā augstākās izglītības iestāde nevar pati atzīt reflektanta iepriekš iegūto izglītību. Vienā gadījumā reflektanta iesniegtajiem izglītības dokumentiem nav iespējams pārbaudīt to autentiskumu Ukrainas diplomu reģistrā, savukārt otrā gadījumā reflektants ir iesniedzis pieteikumu studijām augstskolā bez pievienotiem izglītības dokumentiem.  Pirmajā gadījumā augstskolai ir jāvēršas pie AIC, lai tā veiktu ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīzi.
Ņemot vērā, ka gan Latvija, gan Ukraina ir ratificējušas Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību jeb plašāk zināmu kā Lisabonas atzīšanas konvenciju (1997), tad spēkā ir izglītības atzīšana starp valstīm arī gadījumos, ja nav dokumentāru pierādījumu iepriekš iegūtajai izglītībai vai profesionālajai kvalifikācijai.  Lisabonas atzīšanas konvencijas 7. pants nosaka prasību katrai konvenciju ratificējušai pusei veikt visus iespējamos pasākumus, lai katrā konvenciju ratificējošā valstī saskaņā ar saviem konstitucionālajiem, tiesiskajiem un reglamentējošajiem noteikumiem tiktu izstrādāta kārtība, kas taisnīgi un ātri varētu novērtēt, vai bēgļi, pārvietotās personas un bēgļu situācijā nonākušās personas atbilst prasībām, kādas izvirzītas, lai varētu stāties augstskolā un turpināt iegūt augstāko izglītību vai veikt profesionālo darbību arī tādos gadījumos, kad iepriekš iegūto kvalifikāciju nav iespējams pierādīt dokumentāri.[3] Latvija ir arī apņēmusies ievērot Lisabonas konvencijas  papildus dokumentos (subsidiary texts)[4] minētās rekomendācijas.

Krievijas Federācijas bruņotais konflikts Ukrainā ir pilnībā mainījis ģeopolitisko situāciju pasaulē un ir radījis nepieciešamību praksē realizēt humānās palīdzības sniegšanu kara bēgļiem no Ukrainas un ieviest arī sistēmiskas izmaiņas augstākajā izglītībā, reaģējot uz bēgļu krīzes izaicinājumiem. Gandrīz visās Eiropas reģiona valstīs, kurās ir daudz bēgļu, piemēram, Norvēģijā, Itālijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Grieķijā, ir izstrādātas funkcionējošas procedūras, lai atzītu bēgļu iepriekš iegūto izglītību bez to apliecinošiem dokumentiem. Tomēr tikai dažās valstīs, piemēram, Latvijā šāda procedūra nav izstrādāta. Bēgļu, pārvietoto personu un bēgļu situācijā nonākušo personu iepriekšējās izglītības atzīšana pirms bruņotā konflikta Ukrainā nav bijis aktuāls jautājums Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Ņemot vērā radikālo ģeopolitiskās situācijas maiņu, Latvija ir apņēmusies ieviest Lisabonas atzīšanas konvencijā noteiktās prasības, lai Latvijas augstākās izglītības sistēma būtu spējīga integrēt bēgļus, bēgļu situācijā nonākušās personas un pārvietotās personas bez iepriekš iegūtās izglītības apliecinošiem dokumentiem

Ņemot vērā, ka uz doto brīdi Augstskolu likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas ir pastāvīgi darbojošās normas,  neparedz procedūru un prasības Ukrainas civiliedzīvotāju iepriekš iegūtajai izglītībai bez dokumentāriem pierādījumiem, tāpēc ir nepieciešams noteikt šo procedūru un prasības kā patstāvīgi darbojošās normas Latvijas likumdošanā, lai iepriekš iegūto izglītību varētu atzīt arī pēc tam, kad spēku zaudēs Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Izpildot Lisabonas atzīšanas konvencijas 7. pantā noteiktās prasības, ministrija Saeimā ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā (Nr. 1036/Lp13)[5], lai ieviestu bēgļu iepriekš iegūtās izglītības atzīšanu bez dokumentāriem pierādījumiem kā patstāvīgi spēkā esošu normu.
Jāņem vērā, ka iepriekš iegūtās izglītības atzīšana būs nepieciešama ne tikai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri tiks uzņemti Latvijas augstākās izglītības iestādēs, pārejot no vidējās izglītības līmeņa uz augstākās izglītības līmeni, bet arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas plāno turpināt izglītību Ukrainas izglītības sistēmā attālināti. Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajam AIC ir institūcija, kas var novērtēt bēgļu iepriekš iegūto izglītību, ja objektīvu apstākļu dēļ šim civiliedzīvotājam nav iespējas uzrādīt attiecīgu iegūto izglītību vai grādu apliecinošu izglītības dokumentu.

Ukrainas civiliedzīvotājiem ir nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu iepriekš iegūtās izglītības atzīšanai, lai nodrošinātu viņu tiesības uz izglītību. Jāņem vērā, ka interesi par studijām Eiropas augstākās izglītības telpai piederīgajās valstīs ir izrādījuši Luhanskas un Doņeckas Tautas Republikās dzīvojošie iedzīvotāji, kuru izglītība tāpat kā valsts starptautiski netiek atzīta. Eiropas Padomes/UNESCO diplomatzīšanas tīkla (turpmāk – ENIC) un Eiropas Savienības diplomatzīšanas tīkla (turpmāk – NARIC) informatīvajos kanālos ir starp Eiropas Savienības valstīm ir izplatījušies brīdinājumi par iespējamiem iepriekš iegūtās izglītības viltojumiem vai augstākās izglītības iestāžu maldināšanu par iepriekš iegūtās izglītības dokumentāro pierādījumu neesamību, tādējādi cenšoties ļaunprātīgi izmantot Eiropas Savienības valstu solidārā atbalsta iespējas augstākās izglītības iegūšanai. Finansēt iepriekš iegūtās izglītības atzīšanu ir arī nacionālās drošības jautājums, lai izvairītos no izglītības dokumentu viltojumiem.
                
Prognoze par iespējamo zinātnieku skaitu balstās uz pieņēmumu, ka Ukrainas zinātnieku skaits, kurš ir nedaudz mazāks nekā Latvijā, starp Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir ieradušies Latvijā (> 32 000 uz jūnija sākumu) ir līdzīgs kā Ukrainā kopumā. Tas nozīmē, ka aptuveni ~150 – 200 Latvijā ieradušos Ukrainas civiliedzīvotāju var būt atbilstoši zinātnieka statusam. Prognoze turpmākajam atbalstam 80 šādām personām, pieņem, ka aptuveni pusei ir gan iespēja, gan interese būt nodarbinātiem akadēmiskā un zinātniskā darbā Latvijas zinātniskajās institūcijās. Stipendiju atbalsts akadēmiskajam un zinātniskajam personālam ir prognozējams līdzīgā intensitātē kā 2022.gada 1. pusē, kamēr nedaudz lielāka aktivitāte ir paredzēta tiem Ukrainas zinātniekiem, kuri ir apmaksātā darbā iesaistāmi valsts pētījumu programmu (turpmāk – VPP) un fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu (turpmāk – FLPP) projektos, par kuriem ir paredzama lielāka interese.

Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta 6.1 daļai Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskajai institūcijai ir iespējas iesaistīt Ukrainas civiliedzīvotāju jau īstenojamā valsts pētījuma programmas  vai fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā, par kuru ir noslēgts projekta līgums ar Latvijas Zinātnes padomi. Valsts par šāda Ukrainas civiliedzīvotāja iesaisti projektā nodrošina šim civiliedzīvotājam zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai projekta ietvaros pētniecības atalgojumu, kuru projektam piešķir kā papildu valsts budžeta finansējumu. Sākot no 2022. gada 1. septembra, ministrija piedāvā pagarināt esošo atbalstu Ukrainas pētniekiem valsts finansētu stipendiju formātā, kā arī integrēt Ukrainas akadēmisko personālu un pētniekus valsts budžeta finansētās pētījuma programmās.
Līdzīgi kā Latvijas kaimiņvalsts Igaunija, lai integrētu Ukrainas mācībspēkus un pētniekus Latvijas pētniecības telpā, ministrija piedāvā papildināt esošo valsts pētījumu programmas (VPP) un fundamentālo un lietišķo zinātņu programmas (FLPP) projektus ar jaunu aktivitāti (papildus rezultātu), kas paredzētu atbilstoša zinātniskā profila Ukrainas pētnieku iesaisti VPP un FLPP projektos (hop on aktivitāte). Papildu aktivitāte motivētu akreditētās Latvijas augstākās izglītības iestādes vai Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētās zinātniskās institūcijas iesaistīt Ukrainas mācībspēkus un pētniekus pētnieciskajā darbā, kas dotu pienesumu Latvijas zinātniskajai darbībai kopumā. Zinātniskajām institūcijām iesaiste papildus projekta aktivitātē nebūtu obligāta, taču tā varētu veicināt zinātnisko institūciju kapacitāti.


[1] Augstākās izglītības iestādes turpina ievadīt datus VIIS.

[2] Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/330546

[3]Eiropas reģiona konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1434

[4]Recommendation on the Recognition of Refugees Qualification under the Lisabon Recognition Convention and Explanatory Memorandum (2017). Pieejams: https://rm.coe.int/recommendation-on-recognition-of-qualifications-held-by-refugees-displ/16807688a8

[5] Grozījumi Izglītības likumā (Nr. 1036/ Lp13). Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/7CD12A8B92148FBEC225883700271CD0?OpenDocument

 

Nē

Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem tiek atzīta iepriekš iegūtā izglītība gadījumos, ja objektīvu apstākļu dēļ viņiem nav iespējams uzrādīt iepriekš iegūtās izglītības dokumentus vai arī augstākās izglītības iestādēm nav iespējams pārbaudīt to autentiskumu Ukrainas diplomu reģistrā.
Ukrainas zinātnieki, kuriem ir iespējas pretendēt uz Latvijas Zinātnes padomes esošajos, Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajos valsts pētījumu un fundamentālo un lietišķo zinātņu pētījumu programmu projektos 2022.gadā.

Nē

Nē

Nē

Nē

-