22-TA-3223: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts tiek izstrādāts, lai izpildītu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteikto uzdevumu Ministru kabinetam: izvērtējot Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojumā "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" noteiktā mērķa sasniegšanas scenārijus, līdz 2023. gada 1. janvārim iesniegt Saeimai priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) mērķim un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma anotācijā iekļautajiem kritērijiem par novadu izveidošanu. Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Lai veicinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību, kā arī, ņemot vērā Varakļānu novada pašvaldības organizētās publiskās apspriešanas rezultātus, likumprojekts paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu.
Spēkā stāšanās termiņš
30.06.2024.
Pamatojums
Nepieciešams noteikt konkrētu spēkā stāšanās datumu, lai regulētu Varakļānu novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības darba turpināšanu līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī 2025. gada pašvaldību vēlēšanu norises un izsludināšanas kārtību attiecībā uz Varakļānu novada un Madonas novada administratīvajām teritorijām.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Satversmes tiesa 2021. gada 28. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”, tostarp atzīstot Varakļānu novada apvienošanu ar Rēzeknes novadu, kā to bija lēmis likumdevējs, par neatbilstošu Satversmei.
Tā rezultātā tika pieņemts 2021. gada 1. jūnija likums "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", saglabājot Varakļānu novadu kā atsevišķu administratīvo teritoriju, un nosakot, ka Varakļānu novada pašvaldībai organizējama publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem ATR mērķu sasniegšanai, savukārt Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai priekšlikumi par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.
Pašlaik Varakļānu novads ir iedzīvotāju skaita ziņā mazākais novads (pēc Fizisko personu reģistra datiem iedzīvotāju skaits uz 2024. gada 1. janvāri ir 3007). Tas neatbilst vairākiem ATR kritērijiem, piemēram: novadā nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra; tā budžeta apjoms nav pietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu teritorijas ekonomisko attīstību; novada vienīgajā vidusskolā uz 2022. gada 1. decembri 10.–12. klasēs mācījās 37 skolēni, kas ir nepietiekami perspektīvas vidusskolas izveidei atbilstoši pētījumiem, kas veikti ATR izstrādes procesā (skat. 2019. gada informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli", Ministru kabinetā izskatīts 2019. gada 14. maijā).
Tā rezultātā tika pieņemts 2021. gada 1. jūnija likums "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", saglabājot Varakļānu novadu kā atsevišķu administratīvo teritoriju, un nosakot, ka Varakļānu novada pašvaldībai organizējama publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem ATR mērķu sasniegšanai, savukārt Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai priekšlikumi par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.
Pašlaik Varakļānu novads ir iedzīvotāju skaita ziņā mazākais novads (pēc Fizisko personu reģistra datiem iedzīvotāju skaits uz 2024. gada 1. janvāri ir 3007). Tas neatbilst vairākiem ATR kritērijiem, piemēram: novadā nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra; tā budžeta apjoms nav pietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu teritorijas ekonomisko attīstību; novada vienīgajā vidusskolā uz 2022. gada 1. decembri 10.–12. klasēs mācījās 37 skolēni, kas ir nepietiekami perspektīvas vidusskolas izveidei atbilstoši pētījumiem, kas veikti ATR izstrādes procesā (skat. 2019. gada informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli", Ministru kabinetā izskatīts 2019. gada 14. maijā).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Viens no reformas mērķiem bija arī nepieciešamība mazināt pašvaldību atšķirības iedzīvotāju skaita, administratīvās kapacitātes un budžeta iespēju (t.sk. teritorijas attīstības iespēju) ziņā. Latvijas iedzīvotāju izvietojuma un teritoriju ekonomiskās aktivitātes kontekstā, kur vairums iedzīvotāju – it sevišķi darbspējas vecuma, kā arī bērnu un jauniešu – koncentrējas Rīgā un Pierīgā, sevišķi būtiski ir nodrošināt, ka reģionos pašvaldībām ir pietiekama kapacitāte savas teritorijas attīstībai, tādējādi veicinot vienmērīgāku valsts teritorijas attīstību un mazinot ekonomiskās attīstības atšķirības starp Rīgu, Pierīgu un pārējo Latvijas teritoriju, kā arī sekmējot pašvaldību, tostarp reģionos, ilgtspēju. Policentriska attīstība kā valsts attīstības virziens tika iekļauts jau Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013. gadam. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (turpmāk – “Latvija 2030”) noteica jau daudz precīzāku policentriskās attīstības modeli, definējot telpisko perspektīvu un attīstības centrus (nacionālās un reģionālās nozīmes). Atbilstoši “Latvija 2030” stratēģijai policentriskās attīstības modelis ir tālāk attīstīts gan Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam un Nacionālā attīstības plānā 2021.–2027. gadam, gan arī Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kurās ietverti detalizētāki reģionālās politikas pasākumi virzībai uz policentrisku attīstību, kas balstīta uz attīstības centriem kā ekonomiskās attīstības virzītājspēkiem.
Varakļānu novadā darbojas arī Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centrs (turpmāk – VPVKAC), kur iedzīvotāji gan šobrīd, gan arī pēc ATR vienkopus var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus un pašvaldības pakalpojumus. VPVKAC darbības nodrošināšanai pašvaldībām ik gadu tiek piešķirta arī valsts dotācija un sniegts metodisks atbalsts.
Ievērojot minēto, jau sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) piedāvātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī Varakļānu novads tā esošajās robežās netika saglabāts kā atsevišķa pašvaldība. Administratīvi teritoriālā iedalījuma variants, kur Varakļānu novada teritorija iekļauta apvienotajā Madonas novadā, tika ietverts arī konceptuālajā ziņojumā “Par administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” (Ministru kabinetā izskatīts 2019. gada 11. septembrī), un, kā minēts iepriekš, arī likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, ko Ministru kabinets iesniedza Saeimai. ATR virzības gaitā VARAM sagatavoja arī profilu (izvērtējumu) tostarp par jaunveidojamo Madonas novadu, kurā bija paredzēts iekļaut arī Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Tas pieejams VARAM tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/pasvaldibu-profili-konsultacijam-2019-gada-vasara.
Varakļānu novada pašvaldība, pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma pārejas noteikumu 30. punktu, no 2021. gada 27. augusta līdz 2021. gada 27. septembrim organizēja publisko apspriešanu “Varakļānu novada apvienošanās ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai”. Tās rezultāti apstiprināti ar Varakļānu novada pašvaldības domes 2021. gada 28. oktobra lēmumu Nr. 9.11. un 2021. gada 12. novembrī iesniegti VARAM (vēstules Nr. VNP/2021/3.09/829-DK). Publiskās apspriešanas ietvaros Varakļānu novada pašvaldība no 2021. gada 20. septembra līdz 2021. gada 24. septembrim veica iedzīvotāju aptauju[1], kur no 2 644 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, piedalījās 34% jeb 900 iedzīvotāji.[2] Aptaujas rezultāti:
a) Varakļānu novada pastāvēšanai arī turpmāk atbalstu pauda 74,33% jeb 669 dalībnieki, 19,33% (174) atbildējuši ar “nē”, bet 57 atturējās no atbildes;
b) jautājumā – “Kuru no šobrīd normatīvajos aktos noteiktajiem novada attīstības centriem Jūs uzskatāt par pievilcīgāko sadarbībai nākotnē?” – respondenti 845 gadījumos (93,9%) izteica viedokli par Madonu, 32 gadījumos (3,6%) par Rēzekni, četros gadījumos par Jēkabpili, astoņos gadījumos par Preiļiem, bet 11 viedokli nesniedza;
c) savukārt gadījumā, ja ATR gaitā tiks lemts par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas vai Rēzeknes novadā, iedzīvotāju absolūtais vairākums vēlētos, lai tas būtu Madonas novads – 858 viedokļi (95,3%), 35 viedokļi (3,9%) – Rēzeknes novads, bet 0,8% – viedokli nesniedza.
Publiskās apspriešanas rezultātu kopsavilkums:
"Varakļānu novada pašvaldība aicina ņemt vērā novada iedzīvotāju viedokli, saglabājot esošo pakalpojumu pieejamību arī turpmāk. VARAM, Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvo teritoriju, ņemt vērā, ka:
1. Varakļānu novada pašvaldība un pašvaldības iestādes nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām iespējami tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai, īstenojot sadarbību ar apkārtējiem novadiem un valsts iestādēm, kas vēsturiski un faktiski piekritīgi Vidzemes reģionam, nodrošinot noteikto pašvaldības autonomo funkciju izmaksu efektivitāti, kvalitāti un daudzveidību.
2. Varakļānu novada pašvaldība īsteno administratīvo darbu, kas ietver novada kultūrvides un tradīciju saglabāšanu un attīstīšanu kā daļu no iestāžu darbības mērķiem kultūras dzīves organizēšanā, izglītības iestāžu darbībā, interešu izglītībā un darbā ar jauniešiem.
3. Varakļānu novada iedzīvotāji anketēšanā ir pauduši savu viedokli un intereses par Varakļānu novada saglabāšanu un sadarbību ar Madonas novadu. Apspriedes laikā pozitīvi vērtēta ilggadējā sadarbība ar piekritīgajām valsts iestādēm, tai skaitā operatīvajiem dienestiem.
4. Teritorijas ekonomiskā attīstība tiek balstīta uz novada pieejamajiem resursiem, mijiedarbojoties ar uzņēmējdarbības vidi un tās iestrādnēm, ekonomiskajiem rādītājiem. Darba vietu saglabāšana, vidējās algas celšana, bezdarba rādītāju uzlabošana, IKP pieaugums veicina nodokļu maksājumu pieaugumu, kas atgriezeniski pašvaldībai sniedz iespēju uzlabot infrastruktūru, atbalstīt jaunos uzņēmējus, līdzfinansēt projektus – atbalstīt uzņēmējdarbību.
5. ATR reformas mērķim ir jāīsteno iespēju saglabāt un uzlabot Varakļānu novada iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti, kas balstās uz iespēju Varakļānu novada pašvaldībai īstenot autonomās funkcijas kā pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai, veicināt darba tirgu, uzņēmējdarbības attīstību, uzlabot teritorijas infrastruktūru, nodrošināt dzīvojamā fonda pieejamību, izglītības iespējas, kultūras, veselības aprūpes pieejamību par samērīgām (tiešajām un netiešajām) izmaksām.
[..]
Aptaujas rezultāti uzrāda ~74% Varakļānu novada iedzīvotāju vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, ~94 % atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet ATR ietvaros, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, Varakļānu novadu iekļaut Madonas novadā. Aptauja apstiprina Varakļānu novada sadarbības iestrādnes un plānus izglītības, atkritumu apsaimniekošanas un civilās aizsardzības jomā – reģionālā un valstiskā līmenī."
[1] Varakļānu novada pašvaldības organizētās publiskās apspriedes (aptaujas) rezultāti pieejami – https://www.varaklani.lv/images/2020/Publiskas_apspriedes_kopsavilkums_04.11.pdf.
[2] Aptaujā varēja piedalīties uz 2021. gada 1. augustu Varakļānu novada pašvaldībā deklarētās personas, kuras uz 2021. gada 20. septembri (aptaujas pirmā diena) sasniegušas 16 gadu vecumu. Balstoties uz iedzīvotāju reģistra datiem, anketēšanā bija tiesīgi piedalīties 2644 respondenti. Aptaujas jautājumi iepriekš tika publicēti, dodot iespēju iedzīvotājiem iepazīties ar anketu. Persona apzīmogotu aptaujas anketu saņēma aptaujas vietā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un dalību, apliecinot ar parakstu dalībnieku reģistrācijas sarakstā. Analoga kārtība tika nodrošināta, piedaloties aptaujas aizpildīšanā dzīvesvietā. Aptaujas anketa tika aizpildīta individuāli un anonīmi, iemetot noslēgtā un aizzīmogotā urnā.
Varakļānu novadā darbojas arī Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centrs (turpmāk – VPVKAC), kur iedzīvotāji gan šobrīd, gan arī pēc ATR vienkopus var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus un pašvaldības pakalpojumus. VPVKAC darbības nodrošināšanai pašvaldībām ik gadu tiek piešķirta arī valsts dotācija un sniegts metodisks atbalsts.
Ievērojot minēto, jau sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) piedāvātajā administratīvi teritoriālā iedalījuma modelī Varakļānu novads tā esošajās robežās netika saglabāts kā atsevišķa pašvaldība. Administratīvi teritoriālā iedalījuma variants, kur Varakļānu novada teritorija iekļauta apvienotajā Madonas novadā, tika ietverts arī konceptuālajā ziņojumā “Par administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” (Ministru kabinetā izskatīts 2019. gada 11. septembrī), un, kā minēts iepriekš, arī likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, ko Ministru kabinets iesniedza Saeimai. ATR virzības gaitā VARAM sagatavoja arī profilu (izvērtējumu) tostarp par jaunveidojamo Madonas novadu, kurā bija paredzēts iekļaut arī Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Tas pieejams VARAM tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/pasvaldibu-profili-konsultacijam-2019-gada-vasara.
Varakļānu novada pašvaldība, pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma pārejas noteikumu 30. punktu, no 2021. gada 27. augusta līdz 2021. gada 27. septembrim organizēja publisko apspriešanu “Varakļānu novada apvienošanās ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai”. Tās rezultāti apstiprināti ar Varakļānu novada pašvaldības domes 2021. gada 28. oktobra lēmumu Nr. 9.11. un 2021. gada 12. novembrī iesniegti VARAM (vēstules Nr. VNP/2021/3.09/829-DK). Publiskās apspriešanas ietvaros Varakļānu novada pašvaldība no 2021. gada 20. septembra līdz 2021. gada 24. septembrim veica iedzīvotāju aptauju[1], kur no 2 644 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, piedalījās 34% jeb 900 iedzīvotāji.[2] Aptaujas rezultāti:
a) Varakļānu novada pastāvēšanai arī turpmāk atbalstu pauda 74,33% jeb 669 dalībnieki, 19,33% (174) atbildējuši ar “nē”, bet 57 atturējās no atbildes;
b) jautājumā – “Kuru no šobrīd normatīvajos aktos noteiktajiem novada attīstības centriem Jūs uzskatāt par pievilcīgāko sadarbībai nākotnē?” – respondenti 845 gadījumos (93,9%) izteica viedokli par Madonu, 32 gadījumos (3,6%) par Rēzekni, četros gadījumos par Jēkabpili, astoņos gadījumos par Preiļiem, bet 11 viedokli nesniedza;
c) savukārt gadījumā, ja ATR gaitā tiks lemts par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas vai Rēzeknes novadā, iedzīvotāju absolūtais vairākums vēlētos, lai tas būtu Madonas novads – 858 viedokļi (95,3%), 35 viedokļi (3,9%) – Rēzeknes novads, bet 0,8% – viedokli nesniedza.
Publiskās apspriešanas rezultātu kopsavilkums:
"Varakļānu novada pašvaldība aicina ņemt vērā novada iedzīvotāju viedokli, saglabājot esošo pakalpojumu pieejamību arī turpmāk. VARAM, Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvo teritoriju, ņemt vērā, ka:
1. Varakļānu novada pašvaldība un pašvaldības iestādes nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām iespējami tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai, īstenojot sadarbību ar apkārtējiem novadiem un valsts iestādēm, kas vēsturiski un faktiski piekritīgi Vidzemes reģionam, nodrošinot noteikto pašvaldības autonomo funkciju izmaksu efektivitāti, kvalitāti un daudzveidību.
2. Varakļānu novada pašvaldība īsteno administratīvo darbu, kas ietver novada kultūrvides un tradīciju saglabāšanu un attīstīšanu kā daļu no iestāžu darbības mērķiem kultūras dzīves organizēšanā, izglītības iestāžu darbībā, interešu izglītībā un darbā ar jauniešiem.
3. Varakļānu novada iedzīvotāji anketēšanā ir pauduši savu viedokli un intereses par Varakļānu novada saglabāšanu un sadarbību ar Madonas novadu. Apspriedes laikā pozitīvi vērtēta ilggadējā sadarbība ar piekritīgajām valsts iestādēm, tai skaitā operatīvajiem dienestiem.
4. Teritorijas ekonomiskā attīstība tiek balstīta uz novada pieejamajiem resursiem, mijiedarbojoties ar uzņēmējdarbības vidi un tās iestrādnēm, ekonomiskajiem rādītājiem. Darba vietu saglabāšana, vidējās algas celšana, bezdarba rādītāju uzlabošana, IKP pieaugums veicina nodokļu maksājumu pieaugumu, kas atgriezeniski pašvaldībai sniedz iespēju uzlabot infrastruktūru, atbalstīt jaunos uzņēmējus, līdzfinansēt projektus – atbalstīt uzņēmējdarbību.
5. ATR reformas mērķim ir jāīsteno iespēju saglabāt un uzlabot Varakļānu novada iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti, kas balstās uz iespēju Varakļānu novada pašvaldībai īstenot autonomās funkcijas kā pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai, veicināt darba tirgu, uzņēmējdarbības attīstību, uzlabot teritorijas infrastruktūru, nodrošināt dzīvojamā fonda pieejamību, izglītības iespējas, kultūras, veselības aprūpes pieejamību par samērīgām (tiešajām un netiešajām) izmaksām.
[..]
Aptaujas rezultāti uzrāda ~74% Varakļānu novada iedzīvotāju vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, ~94 % atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet ATR ietvaros, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, Varakļānu novadu iekļaut Madonas novadā. Aptauja apstiprina Varakļānu novada sadarbības iestrādnes un plānus izglītības, atkritumu apsaimniekošanas un civilās aizsardzības jomā – reģionālā un valstiskā līmenī."
[1] Varakļānu novada pašvaldības organizētās publiskās apspriedes (aptaujas) rezultāti pieejami – https://www.varaklani.lv/images/2020/Publiskas_apspriedes_kopsavilkums_04.11.pdf.
[2] Aptaujā varēja piedalīties uz 2021. gada 1. augustu Varakļānu novada pašvaldībā deklarētās personas, kuras uz 2021. gada 20. septembri (aptaujas pirmā diena) sasniegušas 16 gadu vecumu. Balstoties uz iedzīvotāju reģistra datiem, anketēšanā bija tiesīgi piedalīties 2644 respondenti. Aptaujas jautājumi iepriekš tika publicēti, dodot iespēju iedzīvotājiem iepazīties ar anketu. Persona apzīmogotu aptaujas anketu saņēma aptaujas vietā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un dalību, apliecinot ar parakstu dalībnieku reģistrācijas sarakstā. Analoga kārtība tika nodrošināta, piedaloties aptaujas aizpildīšanā dzīvesvietā. Aptaujas anketa tika aizpildīta individuāli un anonīmi, iemetot noslēgtā un aizzīmogotā urnā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā nepieciešamību sasniegt Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojumā "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" noteikto mērķi, VARAM ieskatā Varakļānu novada administratīvā teritorija ir jāapvieno ar Madonas novadu, tādējādi nodrošinot Varakļānu novada teritorijas ilgtspējīgu attīstību un ievērojot arī Varakļānu novada iedzīvotāju pausto viedokli – nepieciešamības gadījumā apvienoties ar Madonas novadu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanas gaitā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, kā arī parlamenta debatēs minētā likumprojekta izskatīšanas gaitā tika diskutēts par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā. Šāds risinājums sākotnēji arī tika apstiprināts (Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pamata redakcija). Tomēr, ņemot vērā Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija spriedumu lietā Nr. 2020-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”, minētā norma tika atcelta (skat. anotācijas 1.3. sadaļu). Lietas izskatīšanas gaitā VARAM sniedza viedokli, ka Varakļānu novada iekļaušana Rēzeknes novadā nebūtu nesaderīga. Taču, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, kā arī tajā norādīto, ka "reformas īstenošanā var būt nozīmīga pašvaldības iedzīvotāju piederības izjūta un kopīgā identitāte. Lemjot par pašvaldības pievienošanu kādam citam novadam, var tikt ņemti vērā tās īpašie apstākļi, tostarp arī tas, ka pašvaldības iedzīvotāji jūtas piederīgi konkrētam novadam. Tātad, ja vien, ievērojot reformas mērķi un tās pamatā esošos kritērijus, pastāv iespēja pašvaldību apvienot ar dažādiem novadiem, papildus var noskaidrot arī to, ar kuru no šiem citiem novadiem vēlas apvienoties pašvaldības iedzīvotāji. Varakļānu novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecināja novada iedzīvotāju atbalstu tā teritorijas pievienošanai jaunveidojamam Madonas novadam. Tāpēc šā novada iekļaušana jaunveidojamā Rēzeknes novadā nebūtu pamatojama arī ar Varakļānu novada iedzīvotāju piederības izjūtu un kopīgo identitāti", un Varakļānu novada pašvaldības 2021. gadā rīkotās publiskās apspriešanas rezultātus, VARAM ieskatā jāizvēlas risinājums par Varakļānu novada apvienošanu ar Madonas novadu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojektā paredzētās izmaiņas ietekmēs pašreizējā Varakļānu novada administratīvās teritorijas iedzīvotājus, kuriem mainīsies adreses pieraksts. Vienlaikus netiek mainīts adresācijas sistēmas pamats (teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumi), kas ļauj identificēt konkrēto adresi arī tās iepriekšējā pierakstā. Nav jāmaina ieraksti zemesgrāmatā, jo ATR rezultātā nemainās teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu, pagastu) un apdzīvoto vietu nosaukumi vai robežas; var saglabāt esošās zemesgrāmatas apliecības, pēc jaunām dodoties tikai, piemēram, veicot kādus darījumus ar nekustamo īpašumu. Iedzīvotājiem nav jāmaina arī citi dokumenti, piemēram, zemesgrāmatas apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība (izņemot autopārvadājumu jomā, ja darbība norit ārpus Latvijas teritorijas) u.c., līdz ar to neradīsies izdevumi par dokumentu maiņu. Elektroniskajās informācijas sistēmās un datubāzēs izmaiņas notiks automātiski.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Varakļānu novadā reģistrētajiem uzņēmumiem nebūs jāveic pārreģistrācija, jo saskaņā ar likumprojektā iekļauto pārejas noteikumu 33.5 punkta redakcijas priekšlikumu Valsts zemes dienests izmaiņas adrešu reģistrā atbilstoši šā likuma pielikumam veiks līdz 2025. gada 1. jūlijam.
Ja uzņēmuma aktuālā juridiskā adrese pilnībā atbilst valsts adrešu reģistra datiem, tad adreses aktualizēšana atbilstoši ATR rezultātam tiks veikta automatizēti un klientam nebūs jāiesaistās adreses aktualizācijas procesā saistībā ar adreses informāciju Uzņēmumu reģistra uzturētajos reģistros. Gadījumos, kad reģistrētās adreses pilnībā neatbilst Valsts adrešu reģistram, šādu adrešu aktualizācija tiks veikta manuāli vai daļēji automatizēti. Var rasties nepieciešamība mainīt uzņēmuma nosaukumu, ja līdzšinējais nosaukums satur norādi uz tādu teritoriālo vienību, kāda pēc ATR vairs nepastāvēs.
Nav sagaidāms papildu finansiālais slogs, jo atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 664 “Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu” 7.1. apakšpunktam valsts nodevu nemaksā, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu.
Izņēmums ir autopārvadājumu joma, kur atbilstoši Eiropas Savienības vienotajiem normatīvajiem aktiem (attiecas uz Latvijas Republiku) autopārvadājumu jomā pārvadātāja adrese ir viens no stabilas uzņēmējdarbības kritērija apliecinājumiem un autopārvadājumu kontroles institūcijas Latvijā, citus Eiropas Savienībā (arī ārpus) veic adreses datu salīdzināšanu ar citiem dokumentiem (piemēram, pavadzīmi, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, atļauju u.c. pārvadājumu dokumentiem), kā arī tām nepieciešamības gadījumā jāveic uzņēmuma pārbaude adresē vai jānosūta starptautiska korespondence, kas notiek vadoties pēc VSIA “Autotransporta direkcija” un starptautiskām datubāzēm, kurās jābūt precīzai un aktuālai informācijai.
Šādā gadījumā uzņēmējiem ir jāizvērtē, vai nepieciešams veikt VSIA “Autotransporta direkcijā” saņemto dokumentu maiņu, termiņus salāgojot ar citu dokumentu maiņu (piemēram, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību) un ņemot vērā starptautiskos pārvadājumos nepieciešamo dokumentu rekvizītu sakritību. Vienlaikus informāciju par likumprojekta potenciālo ietekmi uz autopārvadājumu nozari VARAM sagatavos likumprojekta virzības gaitā un iesniegs to Saeimā, jo nepieciešams pieprasīt oficiālos datus no VSIA “Autotransporta direkcija” par Varakļānu novadā reģistrēto autopārvadātāju skaitu, kurus skars juridiskās adreses maiņa un atbilstoši speciālajiem normatīvajiem aktiem maināmo dokumentu sarakstu un skaitu, kā arī to maiņas izmaksas. Tādējādi VARAM varēs veikt administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu un sniegt detalizētāku skaidrojumu un aprēķinus.
Ja uzņēmuma aktuālā juridiskā adrese pilnībā atbilst valsts adrešu reģistra datiem, tad adreses aktualizēšana atbilstoši ATR rezultātam tiks veikta automatizēti un klientam nebūs jāiesaistās adreses aktualizācijas procesā saistībā ar adreses informāciju Uzņēmumu reģistra uzturētajos reģistros. Gadījumos, kad reģistrētās adreses pilnībā neatbilst Valsts adrešu reģistram, šādu adrešu aktualizācija tiks veikta manuāli vai daļēji automatizēti. Var rasties nepieciešamība mainīt uzņēmuma nosaukumu, ja līdzšinējais nosaukums satur norādi uz tādu teritoriālo vienību, kāda pēc ATR vairs nepastāvēs.
Nav sagaidāms papildu finansiālais slogs, jo atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 664 “Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu” 7.1. apakšpunktam valsts nodevu nemaksā, ja grozījums ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ar ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu.
Izņēmums ir autopārvadājumu joma, kur atbilstoši Eiropas Savienības vienotajiem normatīvajiem aktiem (attiecas uz Latvijas Republiku) autopārvadājumu jomā pārvadātāja adrese ir viens no stabilas uzņēmējdarbības kritērija apliecinājumiem un autopārvadājumu kontroles institūcijas Latvijā, citus Eiropas Savienībā (arī ārpus) veic adreses datu salīdzināšanu ar citiem dokumentiem (piemēram, pavadzīmi, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, atļauju u.c. pārvadājumu dokumentiem), kā arī tām nepieciešamības gadījumā jāveic uzņēmuma pārbaude adresē vai jānosūta starptautiska korespondence, kas notiek vadoties pēc VSIA “Autotransporta direkcija” un starptautiskām datubāzēm, kurās jābūt precīzai un aktuālai informācijai.
Šādā gadījumā uzņēmējiem ir jāizvērtē, vai nepieciešams veikt VSIA “Autotransporta direkcijā” saņemto dokumentu maiņu, termiņus salāgojot ar citu dokumentu maiņu (piemēram, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību) un ņemot vērā starptautiskos pārvadājumos nepieciešamo dokumentu rekvizītu sakritību. Vienlaikus informāciju par likumprojekta potenciālo ietekmi uz autopārvadājumu nozari VARAM sagatavos likumprojekta virzības gaitā un iesniegs to Saeimā, jo nepieciešams pieprasīt oficiālos datus no VSIA “Autotransporta direkcija” par Varakļānu novadā reģistrēto autopārvadātāju skaitu, kurus skars juridiskās adreses maiņa un atbilstoši speciālajiem normatīvajiem aktiem maināmo dokumentu sarakstu un skaitu, kā arī to maiņas izmaksas. Tādējādi VARAM varēs veikt administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu un sniegt detalizētāku skaidrojumu un aprēķinus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojektam būs ietekme uz jaunveidojamā Madonas novada budžetu, ņemot vērā, ka pēc apvienošanās jāievieš jaunais pašvaldības darbības modelis, jāizdod jauni saistošie noteikumi, jāpārskata personālsastāvs un jāveic citas ar apvienošanās nodrošināšanu saistītas darbības, taču paredzamā finansiālā ietekme nav precīzi aprēķināma.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumi Nr. 386 “Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredzēs veikt izmaiņas Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 386 “Administratīvā centra, ciema un pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi” pielikumos (turpmāk – MK noteikumi Nr. 386). Grozījumi MK noteikumos Nr. 386 tiks pieņemti līdz 2025. gada 31. maijam.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumi Nr. 379 "Administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredzēs veikt izmaiņas Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 379 "Administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 379) pielikumā. Grozījumi MK noteikumos Nr. 379 tiks pieņemti līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanu izsludināšanas brīdim.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojums Nr. 911 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām"
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredzēs veikt izmaiņas Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojuma Nr. 911 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām" (turpmāk – MK rīkojums Nr. 911) 2. punktā. Grozījumi MK rīkojumā Nr. 911 tiks pieņemti līdz 2025. gada 31. maijam.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām"
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredzēs veikt izmaiņas Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumu Nr. 418 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 418) 2. punktā. Grozījumi MK noteikumos Nr. 418 tiks pieņemti līdz 2025. gada 31. maijam.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
Likumprojekts ietekmēs valsts pārvaldes sistēmas daļas, kuru darbība ir saistīta ar pašvaldībām, un arī citus tiesību aktus, kuros ietverta atsauce uz Varakļānu novada pašvaldību vai administratīvo teritoriju. Administratīvo teritoriju robežas būs jāprecizē arī Valsts zemes dienesta uzturētajā Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.varaklani.lv/images/2020/Publiskas_apspriedes_kopsavilkums_04.11.pdf
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Varakļānu novada pašvaldība, pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma pārejas noteikumu 30. punktu, no 2021. gada 27. augusta līdz 2021. gada 27. septembrim organizēja publisko apspriešanu “Varakļānu novada apvienošanās ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai”. Tās rezultāti apstiprināti ar Varakļānu novada pašvaldības domes 2021. gada 28. oktobra lēmumu Nr. 9.11. un 2021. gada 12. novembrī iesniegti VARAM. Publiskās apspriešanas ietvaros Varakļānu novada pašvaldība no 2021. gada 20. septembra līdz 2021. gada 24. septembrim veica iedzīvotāju aptauju, kur no 2 644 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, piedalījās 34% jeb 900 iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti uzrāda ~74% Varakļānu novada iedzīvotāju vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, ~94 % atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet ATR ietvaros, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, Varakļānu novadu iekļaut Madonas novadā.
Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka sabiedrības līdzdalības process ir nodrošināts, jo 2021. gadā ir notikusi publiskā apspriešana, kuras laikā tika iesaistīta tā sabiedrības daļa, kuru vistiešāk ietekmē plānotās izmaiņas (Varakļānu novada iedzīvotāji), t.sk., veicot iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu.
Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka sabiedrības līdzdalības process ir nodrošināts, jo 2021. gadā ir notikusi publiskā apspriešana, kuras laikā tika iesaistīta tā sabiedrības daļa, kuru vistiešāk ietekmē plānotās izmaiņas (Varakļānu novada iedzīvotāji), t.sk., veicot iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts zemes dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Varakļānu novada pašvaldība tiek apvienota ar Madonas novada pašvaldību. Pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā 43 pašvaldību vietā darbu sāks 42 pašvaldības.
7.5. Cita informācija
Norādāms, ka būs nepieciešamas funkcionalitātes izmaiņas valsts institūciju, kuru darbs saistīts ar pašvaldībām un tiek uzkrāti dati pašvaldību griezumā, pārziņā esošajās elektroniskās informācijas sistēmās un reģistros, kā arī statistiskās informācijas pārskatu struktūrā. Izmaiņas būs nepieciešamas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS), lai nodrošinātu datu pārcelšanu (apvienošanu) par noteiktu periodu, kā arī veiktu kopsavilkuma pārskatu pārstrādi, kur ir iesaistīts administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora sadalījums. Līdzīgas funkcionalitātes izmaiņas paredzamas arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā – Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma (SAIS), Labklājības ministrijas pārziņā esošajā Labklājības informācijas sistēmā (LabIS), Nodarbinātības valsts aģentūras pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā – Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma (BURVIS), Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā – Invaliditātes informatīvā sistēma.
Vienlaikus minētās izmaiņas tiks nodrošinātas institūciju esošo budžeta ietvaros un neradīs ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem.
Vienlaikus minētās izmaiņas tiks nodrošinātas institūciju esošo budžeta ietvaros un neradīs ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts paredz nodrošināt ATR mērķu sasniegšanu attiecībā uz pašreizējā Varakļānu novada administratīvo teritoriju, tādējādi ilgtermiņā veicinot teritorijas sociālekonomiskās attīstības potenciālu kā daļai no lielākas pašvaldības ar reģionālas nozīmes attīstības centru.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi