Anotācija

Šobrīd noteikumos lietoti termini "ūdenstilpe", kas ietver visus iekšzemes publiskos ūdeņus un "pludmale", kas ietver jūras piekrastes joslas sauszemes daļu. Tas apgrūtina šo noteikumu piemērošanu JVAPL 19. panta (2¹) daļā noteikto pašvaldību tiesību īstenošanai, jo atļaujas ir izsniedzamas saskaņā ar šo noteikumu regulējumu arī jūras piekrastes ūdeņos.

Visā Ministru kabinea noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra noteikumos Nr. 719 "Publisko ūdeņu nomas noteikumi"" precizēta terminoloģija atbilstoši Cilvillikuma un Zemes pārvaldības likuma definīcijām, izsakot 1. punktu jaunā redakcijā. Termins "ūdenstilpe" visā noteikumu tekstā attiecīgajā locījumā ir aizstāts ar vārdiem "iekšzemes publiskie ūdeņi", termins "pludmale" ar vārdiem "jūras piekrastes josla", bet vārdi "ūdenstilpe un pludmale" ar vārdiem "publiskie ūdeņi", kas iekļauj Civillikuma I pielikumā norādītos publiskos ezerus un upes, un atbilst Zemes pārvaldības likumā noteiktajai terminoloģijai. Noteikumu IV nodaļā, lai salāgotu regulējumu ar JVAPL 19. panta sestajā daļā noteikto atļaujas vai licences noteikto 30 gadu termiņu jūras izmantošanai, izmantotas Zemes pārvaldības likumā noteiktie jūras piekrastes joslas definīcijas - jūras piekrastes ūdeņi un jūras piekrastes sauszemes daļa. Iznomājot jūras piekrastes ūdeņus, kā arī jūras piekrastes ūdeņus kopā ar jūras piekrastes sauszemes daļu, ievērojot JVAPL 19.panta (3²) daļā noteikto, ir rīkojams nomas konkurss, bet iznomājot pārējos publiskos ūdeņus tiek rīkota nomas tiesību izsole vai konkurss. Piemēram, lai iznomātu daļu no jūras piekrastes sauszemes daļas, rīkojama izsole vai arī konkurss, bet lai iznomātu šo teritoriju kopā ar jūras piekrastes ūdeņiem, kā vienu nomas objektu, rīkojams nomas konkurss.

Šobrīd noteikumos nav noteikta kārtība par jūras piekrastes ūdeņu iznomāšanu, kas ierobežo JVAPL 19. panta (2¹) daļā noteikto pašvaldību tiesību izmantošanu un faktisku atļauju izsniegšanu laukuma izmantošanai jūras piekrastes ūdeņos un sauszemē tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju būvniecībai.

Grozīts noteikumu 43. punkts, nosakot, ka iznomājot  jūras piekrastes joslu funkcionāli saistītai izmantošanai, kur jūras piekrastes sauszemes daļa tiek izmantota kopā ar jūras piekrastes ūdeņiem, nomas termiņš ir līdz 30 gadiem. Minētais nomas termiņš ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad tiek iznomāti tikai jūras piekrastes ūdeņi. Savukārt, jūras piekrastes sauszemes daļai atsevišķi un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem tiek saglabāts noteiktais termiņš līdz 12 gadiem, līdz ar to jau noslēgtie nomas līgumi netiek ietekmēti.
Jūras piekrastes joslas nomas termiņš 30 gadi tiek noteikts, lai efektīvākā veidā sekmētu ar tūrismu un rekreāciju saistītās publiskās infrastruktūras attīstību piekrastes pašvaldībās, ir izstrādāta kārtība, kādā pašvaldības var izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju tūrisma un rekreācijas vajadzībām paredzētu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu. Iznomājot jūras piekrastes ūdeņus, nomas termiņš ir vērtējams, ņemot vērā sabiedrības ieguvumus no plānotās inženierbūves izmantošanas, vērtējot inženierbūves izmantošanas veidu un būves izmantošanas ilgtspēju, kā arī finansiālos ieguldījumus un to plānoto atmaksāšanās laiku. 
Tādējādi tiks atvieglota iespēja ierīkot pludmalē un jūrā dažāda veida laipas, peldu steķus, slidkalniņus, tiltiņus, nelielu peldlīdzekļu (piemēram, laivu, ūdensmotociklu, vējdēļu) piestātnes un tamlīdzīgas konstrukcijas, kas paredzētas tūrisma, sporta un rekreācijas vajadzībām, un atbilst pirmajai un otrajai inženierbūvju grupai. Arī tām pašvaldībām, kuras iecerējušas atjaunot kādreizējos steķus, laipas un citas konstrukcijas jūrā (piemēram laivu steķis Jūrmalciemā “Jūrmalciema mols”) ir aktuāli saprast turpmākās rīcības soļus un tiesisko pamatojumu.
Papildus minētajam precizēts noteikumu projekta 8.2.apakšpunts un 46.punkts, kas noteic, ka nomas termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu gadījumos, ja ūdenstilpei nav izstrādāts apsaimniekošanas plāns. Viena gada nomas termiņš ir nesamērīgi īss no lietderības un administratīvā sloga mazināšanas viedokļa. Lai nodotu objektu nomā arī uz vienu gadu ir jāveic pilna noteikumos noteiktā iznomāšanas procedūra, kas ietver laika, administratīvo un finanšu resursu ieguldījumus. Viena gada laikā arī nomā nododamā objekta stāvoklis un novērtējums nevar izmainīties tik būtiski, lai tas ietekmētu lēmumu par objekta nodošanu nomā. Beidzoties viena gada nomas termiņam, atkārtoti būs jāveic iznomāšanas procedūra, kas palielina administratīvo slogu un izdevumus. Izvērtējot minētos apsvērumus, samērīgs ūdensobjekta nomas termiņš gadījumos, ja nav izstrādāts iekšzemes publisko ūdeņu apsaimniekošanas dokuments, ir divi gadi.
Administratīvā sloga mazināšanas nolūkos tiek precizēts arī noteikumu 13.punkts, aizstājot publikāciju pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā arpublicēšanu pašvaldības tīmekļa vietnē un atsakoties no informācijas par izsoli
izvietošanas dabā pie attiecīgā nekustamā īpašuma, jo izsoles pretendenti
informāciju galvenokārt iegūst attālināti, meklējot tīmekļa vietnēs, kā arī tie ir
papildus izdevumi līdz 100 EUR apmērā par publikāciju laikrakstā un informatīvās
plāksnes izgatavošanai.