26-TA-276: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 500 "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Komisija ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīvu Nr.2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749), lai dažādu iekšējo krīžu gadījumos netiktu ietekmēta iekšējā tirgus darbība, tostarp preču un pakalpojumu brīva kustība, kā arī krīzē būtisku preču un pakalpojumu un kritiski svarīgu preču un pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valsts iestādēm. Ar Direktīvu 2024/2749 tiek grozīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 16. jūnija Direktīva 2010/35/ES par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (turpmāk - Direktīva 2010/35).
Ņemot vērā, ka Direktīvas 2010/35 prasības ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 500 "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām" (turpmāk - Noteikumi Nr. 500), nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas spēkā esošajos Noteikumos, lai nodrošinātu Direktīvā 2024/2749 minēto prasību pārņemšanu.
Ņemot vērā, ka Direktīvas 2010/35 prasības ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 500 "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām" (turpmāk - Noteikumi Nr. 500), nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas spēkā esošajos Noteikumos, lai nodrošinātu Direktīvā 2024/2749 minēto prasību pārņemšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Papildināt Noteikumus Nr. 500 ar prasībām, kas izriet no Direktīvas 2024/2749, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā netiktu kavēta tādu transportējamu spiedieniekārtu atbilstības novērtēšana, laišana tirgū, tirgus uzraudzība, gadījumā, ja tās atzītas par krīzē būtisku preci.
Spēkā stāšanās termiņš
30.05.2026.
Pamatojums
Direktīvas 2024/2749 11. panta 2. punkts paredz, ka tajā minētās prasības tiek piemērotas no 2026. gada 30. maija.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 500 nosaka prasības transportējamo spiedieniekārtu un to drošības sastāvdaļu projektēšanai, ražošanai, atbilstības novērtēšanai, periodiskajai inspicēšanai, marķēšanai un tirgus uzraudzībai, pārņemot Direktīvas 2010/35 prasības. Noteikumi paredz, ka:
- transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšana tiek veikta, iesaistot paziņotās institūcijas;
- iekārtas tiek marķētas ar "pī" zīmes marķējumu un tām pievienota atbilstības dokumentācija;
- tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Esošais regulējums ir paredzēts normālas tirgus darbības apstākļiem un neparedz īpašas procedūras gadījumiem, kad Eiropas Savienībā tiek aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms.
- transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšana tiek veikta, iesaistot paziņotās institūcijas;
- iekārtas tiek marķētas ar "pī" zīmes marķējumu un tām pievienota atbilstības dokumentācija;
- tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Esošais regulējums ir paredzēts normālas tirgus darbības apstākļiem un neparedz īpašas procedūras gadījumiem, kad Eiropas Savienībā tiek aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Direktīvu 2024/2749 ir veikti grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/35 par transportējamo spiedieniekārtu pieejamību tirgū, kuras prasības Latvijas Republikā ir pārņemtas Noteikumos Nr. 500”. Līdz ar to Noteikumus Nr. 500 nepieciešams papildināt ar normām, kas nosaka, kā transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšana, laišana tirgū un tirgus uzraudzība tiek veikta gadījumos, kad iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmā šīs iekārtas tiek atzītas par krīzē būtiskām precēm.
Pašlaik spēkā esošie Noteikumi Nr. 500 paredz, ka transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšana tiek veikta, iesaistot paziņotās atbilstības novērtēšanas institūcijas, un ka iekārtas pirms laišanas tirgū tiek marķētas ar "pī zīmes" atbilstības marķējumu un tām pievienota atbilstoša atbilstības dokumentācija. Šāds regulējums ir piemērots normāliem tirgus apstākļiem, taču tas neparedz īpašu kārtību gadījumiem, kad Eiropas Savienības līmenī ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms un ir nepieciešams steidzami nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību.
Direktīva 2024/2749 paredz, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā transportējamām spiedieniekārtām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, atbilstības novērtēšana ir jāveic prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām šādu iekārtu atbilstības novērtēšanas pieteikumi ir jāizskata pirms citiem pieteikumiem, kas neattiecas uz krīzē būtiskām precēm, un par šādu prioritāru izskatīšanu nav pieļaujams noteikt papildu maksu.
Vienlaikus Direktīva 2024/2749 paredz arī atkāpi, kas ļauj iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmā laist tirgū transportējamas spiedieniekārtas, kurām nav veikta atbilstības novērtēšana ar paziņotās institūcijas iesaistīšanos, ja ir pierādīts, ka attiecīgās iekārtas atbilst Noteikumos Nr. 500 noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām. Tas nozīmē, ka ražotājam vai citai iesaistītajai personai, lai saņemtu tirgus uzraudzības iestādes atļauju laist tirgū krīzē būtisku transportējamo spiedieniekārtu, ir jāiesniedz tehniskā dokumentācija un jāapliecina atbilstība visām būtiskajām drošuma prasībām, neraugoties uz to, ka nav veikta pilna atbilstības novērtēšanas procedūra.
Direktīva 2024/2749 arī paredz, ka uz transportējamām spiedieniekārtām, kuras laistas tirgū kā krīzē būtiskas preces iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā, nav piemērojamas noteiktās marķēšanas un informācijas prasības, tostarp "pī zīmes" atbilstības marķējuma piemērošana. Šādas iekārtas ir skaidri identificējamas kā krīzē būtiskas preces, un to laišana tirgū ir atļauta tikai pamatojoties uz tirgus uzraudzības iestādes izsniegtu atļauju, kurā norādīti nosacījumi, ar kādiem šīs iekārtas drīkst laist tirgū un izmantot.
Ņemot vērā minēto, esošais regulējums Noteikumos Nr. 500 nav pietiekams, lai nodrošinātu Direktīvas 2024/2749 prasību izpildi un efektīvu krīzē būtisku transportējamo spiedieniekārtu pieejamību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā, tādēļ ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Noteikumos Nr. 500.
Pašlaik spēkā esošie Noteikumi Nr. 500 paredz, ka transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšana tiek veikta, iesaistot paziņotās atbilstības novērtēšanas institūcijas, un ka iekārtas pirms laišanas tirgū tiek marķētas ar "pī zīmes" atbilstības marķējumu un tām pievienota atbilstoša atbilstības dokumentācija. Šāds regulējums ir piemērots normāliem tirgus apstākļiem, taču tas neparedz īpašu kārtību gadījumiem, kad Eiropas Savienības līmenī ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms un ir nepieciešams steidzami nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību.
Direktīva 2024/2749 paredz, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā transportējamām spiedieniekārtām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, atbilstības novērtēšana ir jāveic prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām šādu iekārtu atbilstības novērtēšanas pieteikumi ir jāizskata pirms citiem pieteikumiem, kas neattiecas uz krīzē būtiskām precēm, un par šādu prioritāru izskatīšanu nav pieļaujams noteikt papildu maksu.
Vienlaikus Direktīva 2024/2749 paredz arī atkāpi, kas ļauj iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmā laist tirgū transportējamas spiedieniekārtas, kurām nav veikta atbilstības novērtēšana ar paziņotās institūcijas iesaistīšanos, ja ir pierādīts, ka attiecīgās iekārtas atbilst Noteikumos Nr. 500 noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām. Tas nozīmē, ka ražotājam vai citai iesaistītajai personai, lai saņemtu tirgus uzraudzības iestādes atļauju laist tirgū krīzē būtisku transportējamo spiedieniekārtu, ir jāiesniedz tehniskā dokumentācija un jāapliecina atbilstība visām būtiskajām drošuma prasībām, neraugoties uz to, ka nav veikta pilna atbilstības novērtēšanas procedūra.
Direktīva 2024/2749 arī paredz, ka uz transportējamām spiedieniekārtām, kuras laistas tirgū kā krīzē būtiskas preces iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā, nav piemērojamas noteiktās marķēšanas un informācijas prasības, tostarp "pī zīmes" atbilstības marķējuma piemērošana. Šādas iekārtas ir skaidri identificējamas kā krīzē būtiskas preces, un to laišana tirgū ir atļauta tikai pamatojoties uz tirgus uzraudzības iestādes izsniegtu atļauju, kurā norādīti nosacījumi, ar kādiem šīs iekārtas drīkst laist tirgū un izmantot.
Ņemot vērā minēto, esošais regulējums Noteikumos Nr. 500 nav pietiekams, lai nodrošinātu Direktīvas 2024/2749 prasību izpildi un efektīvu krīzē būtisku transportējamo spiedieniekārtu pieejamību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā, tādēļ ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Noteikumos Nr. 500.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Direktīvas 2024/2749 prasību pārņemšanu un efektīvu piemērošanu transportējamo spiedieniekārtu jomā, Noteikumus Nr. 500 paredzēts papildināt ar normām, kas nosaka īpašu kārtību gadījumiem, kad Eiropas Savienībā ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms un transportējamās spiedieniekārtas tiek atzītas par krīzē būtiskām precēm.
Grozījumi paredz papildināt Noteikumus Nr. 500 ar definīcijām, kas attiecas uz ārkārtas situāciju, ārkārtas režīmu un krīzē būtiskām precēm, lai nodrošinātu vienotu izpratni par šo jēdzienu piemērošanu un skaidru tiesisko pamatu ārkārtas procedūru aktivizēšanai.
Vienlaikus tiek noteikta kārtība, kādā transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšana tiek veikta gadījumos, kad šīs iekārtas atzītas par krīzē būtiskām precēm.
Noteikumu projektā paredzēts, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā transportējamām spiedieniekārtām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, atbilstības novērtēšana tiek veikta prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām šādu iekārtu atbilstības novērtēšanas pieteikumi ir jāizskata pirms citiem pieteikumiem, kas neattiecas uz krīzē būtiskām precēm, un par šādu prioritāru izskatīšanu nav pieļaujams noteikt papildu maksu. Noteikumu nodaļā 7.1 "Transportējamo spiedieniekārtu novērtēšana, kuras atzītas par krīzē būtiskām precēm" noteiktās prasības ir pārņemtas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām, kas interpretējamas kā “vislabākās pūles” jeb pienākumi pielikt visas saprātīgās pūles, nevis sasniegt konkrētu rezultātu. Attiecīgi paziņotajām institūcijām netiek noteikts absolūts pienākums nodrošināt konkrētu testēšanas apjomu vai kapacitātes pieaugumu, bet gan pienākums savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros veikt samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu krīzē būtisku transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšanas prioritāru izskatīšanu un iespēju robežās palielinātu testēšanas spēju. Praksē šādi pasākumi var ietvert, piemēram, pieteikumu izskatīšanas prioritizāciju un darba organizācijas pielāgošanu, personāla darba laika pārplānošanu vai paplašināšanu, papildu personāla vai ārpakalpojumu piesaisti, sadarbību ar citām paziņotajām institūcijām, kā arī esošo testēšanas resursu efektīvāku izmantošanu. Vienlaikus no paziņotajām institūcijām netiek prasīti nesamērīgi ieguldījumi vai būtiska infrastruktūras paplašināšana, ja tas pārsniedz to rīcībā esošos resursus vai objektīvi nepieciešamo apjomu. Šāda pieeja nodrošina direktīvas prasību pārņemšanu pēc būtības, vienlaikus saglabājot samērīgumu un tiesisko skaidrību attiecībā uz paziņoto institūciju pienākumu apjomu.
Vienlaikus grozījumi paredz iespēju tirgus uzraudzības iestādei izsniegt atļauju laist tirgū transportējamas spiedieniekārtas, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, arī gadījumos, kad nav veikta pilna atbilstības novērtēšanas procedūra ar paziņotās institūcijas iesaistīšanos, ja ir pierādīta attiecīgo iekārtu atbilstība Noteikumos Nr. 500 noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām. Šādos gadījumos ražotājam vai citai iesaistītajai personai ir jāiesniedz tehniskā dokumentācija un citi pierādījumi, kas apliecina atbilstību būtiskajām drošuma prasībām, un tirgus uzraudzības iestāde atļauj iekārtu laišanu tirgū, nosakot attiecīgus nosacījumus. Kā arī Direktīvas 2024/2749 prasība, ka ražotājs ir atbildīgs par tirgus uzraudzības iestādes noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru izpildi, pēc būtības noteikumu projektā ir ietverta sistēmiski, jo tirgus uzraudzības iestādei ir tiesības atļaujā noteikt konkrētas procedūras, nosacījumus un prasības, savukārt ražotājam ir pienākums tās izpildīt. Tādējādi ražotāja atbildība par atļaujā noteikto procedūru ievērošanu izriet no ārkārtas atļaujas tiesiskā rakstura un vispārējiem atbilstības nodrošināšanas principiem.
Noteikumu projekta 100.5 punkts paredz tirgus uzraudzības iestādes tiesības atzīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju un tās derīgumu vēl pirms Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgo īstenošanas aktu. Šāds regulējums nodrošina elastīgu un operatīvu rīcību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā, ļaujot izvairīties no kavējumiem krīzē būtisku preču pieejamībā. Minētā norma balstās uz dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principu un veicina vienotu pieeju krīzes pārvaldībā, vienlaikus nepieļaujot situāciju, kurā identiskas vai līdzvērtīgas transportējamās spiedieniekārtas vienā dalībvalstī ir atļautas, bet citā – nepamatoti ierobežotas. Lēmumu par atļaujas atzīšanu pieņem tirgus uzraudzības iestāde, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus un pieņemot pamatotu lēmumu. Citas dalībvalsts izsniegtas atļaujas atzīšanu var ierosināt ekonomikas dalībnieks vai tā var tikt veikta pēc tirgus uzraudzības iestādes iniciatīvas, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lēmumu par atļaujas atzīšanu pieņem tirgus uzraudzības iestāde, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus.
Noteikumu projektā paredzēts, ka transportējamām spiedieniekārtām, kuras laistas tirgū iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā kā krīzē būtiskas preces, uz laiku nav piemērojamas atsevišķas marķēšanas un informācijas prasības, tostarp "pī zīmes" atbilstības marķējuma piemērošana. Vienlaikus šādas iekārtas ir skaidri identificējamas kā krīzē būtiskas preces, un to laišana tirgū ir pieļaujama tikai, pamatojoties uz tirgus uzraudzības iestādes izsniegtu atļauju, kurā norādīti nosacījumi, ar kādiem šīs iekārtas drīkst laist tirgū un izmantot.
Noteikumu projekta 100.11 punkts paredz, ka tirgus uzraudzības iestāde arī attiecībā uz transportējamām spiedieniekārtām, kas laistas tirgū ar ārkārtas atļauju, ir tiesīga piemērot visus normatīvajos aktos paredzētos korektīvos un ierobežojošos pasākumus. Minētais punkts nepārņem un nedublē tirgus uzraudzības iestādes vispārējās funkcijas, kas jau noteiktas likumā "Par atbilstības novērtēšanu", bet gan precizē šo funkciju piemērošanu īpašā situācijā, proti, attiecībā uz transportējamām spiedieniekārtām, kuras laistas tirgū saskaņā ar ārkārtas kārtībā izsniegtu atļauju. Direktīvas 2024/2749 prasība paredz, ka arī šādos gadījumos dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes saglabā tiesības veikt visas korektīvās un ierobežojošās darbības, tādējādi novēršot iespējamu interpretāciju, ka ārkārtas atļauja ierobežo vai izslēdz tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu. Attiecīgi noteikumu projektā šī norma ir iekļauta, lai skaidri nostiprinātu, ka uz transportējamām spiedieniekārtām, kas laistas tirgū ar atkāpi, pilnā apmērā attiecas tirgus uzraudzības regulējums. Attiecīgi, nodrošinot direktīvas 2024/2749 prasības korektu pārņemšanu un tiesisko skaidrību attiecībā uz tirgus uzraudzības iestādes pilnvarām ārkārtas situācijas režīma ietvaros.
Vienlaikus grozījumi paredz pastiprinātu tirgus uzraudzību transportējamām spiedieniekārtām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, nosakot, ka tirgus uzraudzības iestāde šādas iekārtas uzrauga prioritārā kārtībā un nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar citām tirgus uzraudzības iestādēm, tostarp apmainoties ar informāciju, piesaistot ekspertus vai veicot testēšanu.
Kopumā grozījumi nodrošina līdzsvarotu risinājumu, kas ļauj iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā operatīvi nodrošināt krīzē būtisku transportējamo spiedieniekārtu pieejamību, vienlaikus saglabājot augstu cilvēku veselības, drošības un vides aizsardzības līmeni un nemainot Noteikumos Nr. 500 noteiktā regulējuma pamatprincipus normālos tirgus apstākļos.
Grozījumi paredz papildināt Noteikumus Nr. 500 ar definīcijām, kas attiecas uz ārkārtas situāciju, ārkārtas režīmu un krīzē būtiskām precēm, lai nodrošinātu vienotu izpratni par šo jēdzienu piemērošanu un skaidru tiesisko pamatu ārkārtas procedūru aktivizēšanai.
Vienlaikus tiek noteikta kārtība, kādā transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšana tiek veikta gadījumos, kad šīs iekārtas atzītas par krīzē būtiskām precēm.
Noteikumu projektā paredzēts, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā transportējamām spiedieniekārtām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, atbilstības novērtēšana tiek veikta prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām šādu iekārtu atbilstības novērtēšanas pieteikumi ir jāizskata pirms citiem pieteikumiem, kas neattiecas uz krīzē būtiskām precēm, un par šādu prioritāru izskatīšanu nav pieļaujams noteikt papildu maksu. Noteikumu nodaļā 7.1 "Transportējamo spiedieniekārtu novērtēšana, kuras atzītas par krīzē būtiskām precēm" noteiktās prasības ir pārņemtas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām, kas interpretējamas kā “vislabākās pūles” jeb pienākumi pielikt visas saprātīgās pūles, nevis sasniegt konkrētu rezultātu. Attiecīgi paziņotajām institūcijām netiek noteikts absolūts pienākums nodrošināt konkrētu testēšanas apjomu vai kapacitātes pieaugumu, bet gan pienākums savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros veikt samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu krīzē būtisku transportējamo spiedieniekārtu atbilstības novērtēšanas prioritāru izskatīšanu un iespēju robežās palielinātu testēšanas spēju. Praksē šādi pasākumi var ietvert, piemēram, pieteikumu izskatīšanas prioritizāciju un darba organizācijas pielāgošanu, personāla darba laika pārplānošanu vai paplašināšanu, papildu personāla vai ārpakalpojumu piesaisti, sadarbību ar citām paziņotajām institūcijām, kā arī esošo testēšanas resursu efektīvāku izmantošanu. Vienlaikus no paziņotajām institūcijām netiek prasīti nesamērīgi ieguldījumi vai būtiska infrastruktūras paplašināšana, ja tas pārsniedz to rīcībā esošos resursus vai objektīvi nepieciešamo apjomu. Šāda pieeja nodrošina direktīvas prasību pārņemšanu pēc būtības, vienlaikus saglabājot samērīgumu un tiesisko skaidrību attiecībā uz paziņoto institūciju pienākumu apjomu.
Vienlaikus grozījumi paredz iespēju tirgus uzraudzības iestādei izsniegt atļauju laist tirgū transportējamas spiedieniekārtas, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, arī gadījumos, kad nav veikta pilna atbilstības novērtēšanas procedūra ar paziņotās institūcijas iesaistīšanos, ja ir pierādīta attiecīgo iekārtu atbilstība Noteikumos Nr. 500 noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām. Šādos gadījumos ražotājam vai citai iesaistītajai personai ir jāiesniedz tehniskā dokumentācija un citi pierādījumi, kas apliecina atbilstību būtiskajām drošuma prasībām, un tirgus uzraudzības iestāde atļauj iekārtu laišanu tirgū, nosakot attiecīgus nosacījumus. Kā arī Direktīvas 2024/2749 prasība, ka ražotājs ir atbildīgs par tirgus uzraudzības iestādes noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru izpildi, pēc būtības noteikumu projektā ir ietverta sistēmiski, jo tirgus uzraudzības iestādei ir tiesības atļaujā noteikt konkrētas procedūras, nosacījumus un prasības, savukārt ražotājam ir pienākums tās izpildīt. Tādējādi ražotāja atbildība par atļaujā noteikto procedūru ievērošanu izriet no ārkārtas atļaujas tiesiskā rakstura un vispārējiem atbilstības nodrošināšanas principiem.
Noteikumu projekta 100.5 punkts paredz tirgus uzraudzības iestādes tiesības atzīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju un tās derīgumu vēl pirms Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgo īstenošanas aktu. Šāds regulējums nodrošina elastīgu un operatīvu rīcību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā, ļaujot izvairīties no kavējumiem krīzē būtisku preču pieejamībā. Minētā norma balstās uz dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principu un veicina vienotu pieeju krīzes pārvaldībā, vienlaikus nepieļaujot situāciju, kurā identiskas vai līdzvērtīgas transportējamās spiedieniekārtas vienā dalībvalstī ir atļautas, bet citā – nepamatoti ierobežotas. Lēmumu par atļaujas atzīšanu pieņem tirgus uzraudzības iestāde, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus un pieņemot pamatotu lēmumu. Citas dalībvalsts izsniegtas atļaujas atzīšanu var ierosināt ekonomikas dalībnieks vai tā var tikt veikta pēc tirgus uzraudzības iestādes iniciatīvas, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lēmumu par atļaujas atzīšanu pieņem tirgus uzraudzības iestāde, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus.
Noteikumu projektā paredzēts, ka transportējamām spiedieniekārtām, kuras laistas tirgū iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā kā krīzē būtiskas preces, uz laiku nav piemērojamas atsevišķas marķēšanas un informācijas prasības, tostarp "pī zīmes" atbilstības marķējuma piemērošana. Vienlaikus šādas iekārtas ir skaidri identificējamas kā krīzē būtiskas preces, un to laišana tirgū ir pieļaujama tikai, pamatojoties uz tirgus uzraudzības iestādes izsniegtu atļauju, kurā norādīti nosacījumi, ar kādiem šīs iekārtas drīkst laist tirgū un izmantot.
Noteikumu projekta 100.11 punkts paredz, ka tirgus uzraudzības iestāde arī attiecībā uz transportējamām spiedieniekārtām, kas laistas tirgū ar ārkārtas atļauju, ir tiesīga piemērot visus normatīvajos aktos paredzētos korektīvos un ierobežojošos pasākumus. Minētais punkts nepārņem un nedublē tirgus uzraudzības iestādes vispārējās funkcijas, kas jau noteiktas likumā "Par atbilstības novērtēšanu", bet gan precizē šo funkciju piemērošanu īpašā situācijā, proti, attiecībā uz transportējamām spiedieniekārtām, kuras laistas tirgū saskaņā ar ārkārtas kārtībā izsniegtu atļauju. Direktīvas 2024/2749 prasība paredz, ka arī šādos gadījumos dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes saglabā tiesības veikt visas korektīvās un ierobežojošās darbības, tādējādi novēršot iespējamu interpretāciju, ka ārkārtas atļauja ierobežo vai izslēdz tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu. Attiecīgi noteikumu projektā šī norma ir iekļauta, lai skaidri nostiprinātu, ka uz transportējamām spiedieniekārtām, kas laistas tirgū ar atkāpi, pilnā apmērā attiecas tirgus uzraudzības regulējums. Attiecīgi, nodrošinot direktīvas 2024/2749 prasības korektu pārņemšanu un tiesisko skaidrību attiecībā uz tirgus uzraudzības iestādes pilnvarām ārkārtas situācijas režīma ietvaros.
Vienlaikus grozījumi paredz pastiprinātu tirgus uzraudzību transportējamām spiedieniekārtām, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm, nosakot, ka tirgus uzraudzības iestāde šādas iekārtas uzrauga prioritārā kārtībā un nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar citām tirgus uzraudzības iestādēm, tostarp apmainoties ar informāciju, piesaistot ekspertus vai veicot testēšanu.
Kopumā grozījumi nodrošina līdzsvarotu risinājumu, kas ļauj iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā operatīvi nodrošināt krīzē būtisku transportējamo spiedieniekārtu pieejamību, vienlaikus saglabājot augstu cilvēku veselības, drošības un vides aizsardzības līmeni un nemainot Noteikumos Nr. 500 noteiktā regulējuma pamatprincipus normālos tirgus apstākļos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 9. oktobra Regula (ES) 2024/2747, ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 (Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts) (turpmāk - Regula 2024/2747) izveido visaptverošu satvaru, kura mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus normālu darbību krīzes laikā, saglabājot preču un pakalpojumu brīvu kustību, kā arī personu brīvu pārvietošanos, kā arī nodrošināt krīzē būtisku un kritiski svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm.
Regula 2024/2747 nosaka, ka krīzes laikā īstenojamajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem, pārredzamiem, efektīviem, samērīgiem un savlaicīgiem, lai novērstu, ierobežotu vai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Tā izveido vairāklīmeņu mehānismu, kas sastāv no 3 režīmiem:
1) plānošanas režīmu (zaļais režīms), kurā ES dalībvalstīm būs nepieciešams veikt agrīnās brīdināšanas paziņojumus, kuru mērķis ir informēt citas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju par tādiem incidentiem, kas izraisa vai varētu izraisīt ārkārtas situāciju;
2) modrības režīmu (dzeltenais režīms), kuru varēs ieviest, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kura dēļ var iestāties ārkārtas situācija. Tā laikā ES dalībvalstu iestādēm būs nepieciešams uzraudzīt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegāžu ķēdes, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt kritiski svarīgas preces vai pakalpojumus;
3) ārkārtas režīmu (sarkanais režīms), kuru varēs ieviest gadījumā, ja krīze rada preču vai pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Tā laikā ES dalībvalstīm būs noteikti ierobežojumi pieņemt ar ES iekšējo tirdzniecību saistītus aizliegumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt krīzē būtiskas preces vai pakalpojumus.
Lai papildinātu ar Regulas 2024/2747 noteikto satvaru un nodrošinātu tā saskaņotu un efektīvu īstenošanu, tiek grozītas vairākas Eiropas Savienības nozaru direktīvas, kas regulē noteiktu preču izstrādi, izgatavošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, tāpēc vienlaicīgi ar šo regulu tika izstrādāta Direktīva 2024/2749, kas paredz ārkārtas procedūras un nodrošina iespēju, ka krīzē būtiskās preces var ātri laist iekšējā tirgū, lai veicinātu minētā tirgus traucējumu novēršanu un mazināšanu. Minētās ārkārtas procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanas un tikai tad, ja konkrēta prece, uz kuru attiecas minētās direktīvas, ir atzīta par krīzē būtisku preci saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2747 un Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru aktivizē minētās procedūras saskaņā ar minēto regulu.
Tāpēc Regula 2024/2747 darbojas kā jumta tiesiskais satvars, kas nosaka krīzes vadības sistēmu, režīmus un pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus funkcionēšanas nodrošināšanai krīžu laikā. Savukārt Direktīva 2024/2749 darbojas kā tehniskais mehānisms, kas ļauj šos pasākumus praktiski īstenot, nodrošinot paātrinātas, elastīgas un krīzes vajadzībām pielāgotas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūras. Kopā tiek nodrošināts, ka Eiropas Savienība spēj ātri un koordinēti nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību, saglabājot drošuma standartus un iekšējā tirgus integritāti.
Regula 2024/2747 nosaka, ka krīzes laikā īstenojamajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem, pārredzamiem, efektīviem, samērīgiem un savlaicīgiem, lai novērstu, ierobežotu vai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Tā izveido vairāklīmeņu mehānismu, kas sastāv no 3 režīmiem:
1) plānošanas režīmu (zaļais režīms), kurā ES dalībvalstīm būs nepieciešams veikt agrīnās brīdināšanas paziņojumus, kuru mērķis ir informēt citas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju par tādiem incidentiem, kas izraisa vai varētu izraisīt ārkārtas situāciju;
2) modrības režīmu (dzeltenais režīms), kuru varēs ieviest, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kura dēļ var iestāties ārkārtas situācija. Tā laikā ES dalībvalstu iestādēm būs nepieciešams uzraudzīt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegāžu ķēdes, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt kritiski svarīgas preces vai pakalpojumus;
3) ārkārtas režīmu (sarkanais režīms), kuru varēs ieviest gadījumā, ja krīze rada preču vai pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Tā laikā ES dalībvalstīm būs noteikti ierobežojumi pieņemt ar ES iekšējo tirdzniecību saistītus aizliegumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt krīzē būtiskas preces vai pakalpojumus.
Lai papildinātu ar Regulas 2024/2747 noteikto satvaru un nodrošinātu tā saskaņotu un efektīvu īstenošanu, tiek grozītas vairākas Eiropas Savienības nozaru direktīvas, kas regulē noteiktu preču izstrādi, izgatavošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, tāpēc vienlaicīgi ar šo regulu tika izstrādāta Direktīva 2024/2749, kas paredz ārkārtas procedūras un nodrošina iespēju, ka krīzē būtiskās preces var ātri laist iekšējā tirgū, lai veicinātu minētā tirgus traucējumu novēršanu un mazināšanu. Minētās ārkārtas procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanas un tikai tad, ja konkrēta prece, uz kuru attiecas minētās direktīvas, ir atzīta par krīzē būtisku preci saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2747 un Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru aktivizē minētās procedūras saskaņā ar minēto regulu.
Tāpēc Regula 2024/2747 darbojas kā jumta tiesiskais satvars, kas nosaka krīzes vadības sistēmu, režīmus un pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus funkcionēšanas nodrošināšanai krīžu laikā. Savukārt Direktīva 2024/2749 darbojas kā tehniskais mehānisms, kas ļauj šos pasākumus praktiski īstenot, nodrošinot paātrinātas, elastīgas un krīzes vajadzībām pielāgotas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūras. Kopā tiek nodrošināts, ka Eiropas Savienība spēj ātri un koordinēti nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību, saglabājot drošuma standartus un iekšējā tirgus integritāti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
- Transportējamo spiedieniekārtu ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji, importētāji, izplatītāji, piegādātāji
Ietekmes apraksts
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ieviešana, lai krīzes situācijās nodrošinātu ātrāku būtisku preču nonākšanu tirgū radīs īslaicīgu un mērķtiecīgu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, jo būs jāpielāgo savas darbības mehānismi ārkārtas situāciju gadījumiem.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizācijas gadījumā, ja transportējamā spiedieniekārta atzīta par krīzē būtisku preci, tai nebūs nepieciešams veikt atbilstības novērtēšanas procedūras, kas prasa paziņotās institūcijas iesaistīšanos, marķēt ar "pī zīmes" atbilstības marķējumu. Vienlaikus, tirgus uzraudzības iestāde būs tiesīga pēc iesaistītās personas pieprasījuma var izsniegt atļauju, ar kuru tirgū var laist tādu transportējamo spiedieniekārtu, kurai nav veiktas šo noteikumu 4. nodaļā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras, ja ir apliecināta atbilstība šo noteikumu 2. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām. Papildus atbilstības izmaksas var rasties iesaistītajai personai, nodrošinot, ka mašīnām, kurai piemērota atkāpe, tiek pievienots uzraksts “krīzē būtiska prece” valsts valodā.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizācijas gadījumā, ja transportējamā spiedieniekārta atzīta par krīzē būtisku preci, tai nebūs nepieciešams veikt atbilstības novērtēšanas procedūras, kas prasa paziņotās institūcijas iesaistīšanos, marķēt ar "pī zīmes" atbilstības marķējumu. Vienlaikus, tirgus uzraudzības iestāde būs tiesīga pēc iesaistītās personas pieprasījuma var izsniegt atļauju, ar kuru tirgū var laist tādu transportējamo spiedieniekārtu, kurai nav veiktas šo noteikumu 4. nodaļā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras, ja ir apliecināta atbilstība šo noteikumu 2. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām. Papildus atbilstības izmaksas var rasties iesaistītajai personai, nodrošinot, ka mašīnām, kurai piemērota atkāpe, tiek pievienots uzraksts “krīzē būtiska prece” valsts valodā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
palielinās
Vērtības nozīme:
16,50
CSP publicētie dati par vidējo bruto darba samaksu valsts pārvaldē
1,00
Tirgus uzraudzības iestādes darbības, lai informētu EK
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
16,50
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, pieņemot vienu subjektu un vienu gadījumu, jo iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšana ir izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, kas piemērojams tikai atsevišķās krīzes situācijās, savukārt konkrētu mašīnu atzīšana par krīzē būtiskām precēm un attiecīgas atļaujas pieprasīšana paredzama individuālos, gadījuma rakstura gadījumos.
1.4.punkta 318.6 apakšpunkts:
Paziņojuma sagatavošana un nosūtīšana - 1h
Transportējamo spiedieniekārtu ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji, importētāji, izplatītāji, piegādātāji
palielinās
Vērtības nozīme:
20,00
CSP dati par speciālistu atalgojumu apstrādes rūpniecībā
3,00
Dokumentācijas pārbaude, apkopošana, iesnieguma noformēšana un nosūtīšana/saziņa
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
60,00
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, pieņemot vienu subjektu un vienu gadījumu, jo iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšana ir izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, kas piemērojams tikai atsevišķās krīzes situācijās, savukārt konkrētu mašīnu atzīšana par krīzē būtiskām precēm un attiecīgas atļaujas pieprasīšana paredzama individuālos, gadījuma rakstura gadījumos.
1.4.punkta 318.4 apakšpunkts:
Pieteikuma par atļaujas saņemšanu sagatavošana, t.sk. tehniskās dokumentācijas apkopošana un iesnieguma noformēšana: Dokumentācijas pārbaude - 1,0–1,5h; Apkopošana - 0,5–1,0h; Iesnieguma noformēšana - 0,5h; Nosūtīšana/saziņa - 0,25–0,5h.
Kopā
76,50
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
5,00
Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
Nē
Transportējamo spiedieniekārtu ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji, importētāji, izplatītāji, piegādātāji
Jā
Vērtības nozīme:
5,00
Specifiskā marķējuma "krīzē būtiska prece" nodrošināšana uz iekārtas un aizsargsistēmām
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
5,00
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, pieņemot vienu subjektu un vienu gadījumu, jo iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšana ir izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, kas piemērojams tikai atsevišķās krīzes situācijās, savukārt konkrētu mašīnu atzīšana par krīzē būtiskām precēm un attiecīgas atļaujas pieprasīšana paredzama individuālos, gadījuma rakstura gadījumos.
1.4.punkta 318.7 apakšpunkts:
Specifiskā marķējuma "krīzē būtiska prece" nodrošināšana uz iekārtas un aizsargsistēmām
Kopā
5,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L2749
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
Apraksts
Direktīva 2024/2749 izstrādāta, lai krīzes gadījumā pārvarētu iekšējā tirgus darbības traucējumu iespējamās sekas un nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā saskaņotas krīzē būtiskas preces var ātri tikt laistas tirgū. Direktīva 2024/2749 paredz prasību atbilstības novērtēšanas institūcijām piešķirt prioritāti šādu preču atbilstības novērtēšanas pieteikumiem salīdzinājumā ar jebkuriem citiem iesniegtajiem pieteikumiem attiecībā uz produktiem, kas nav atzīti par krīzē būtiskām precēm.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. panta 1. apakšpunkts
1.1. un 1.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
3. panta 2. apakšpunkta otrā daļa (33.b)
1.3.apakšpunkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju.
Stingrākas prasības neparedz
3. panta 2. punkta trešās daļas (33.c) 2. un 4. punkts
1.4.apakšpunkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai dalībvalsts kompetencē esošās prasības
Stingrākas prasības neparedz
3.panta 2. punkta ceturtā daļa (33.d)
1.4.apakšpunkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas
Stingrākas prasības neparedz
11. panta 2. punkts
1.5.apakšpunkts un 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
3. panta 2. apakšpunkta pirmās daļas (33.a pants) 1-3.punkta minētās dalībvalstu normas ir deklaratīvās, līdz ar to tās tiek pārņemtas ar pašu noteikumu projektu kopumā, nodrošinot, ka 7.prim nodaļu prasībās ir attiecināmas tikai uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu, ko noteiks Komisija.
3. panta 2. apakšpunkta pirmās daļas (33.a pants) 4.punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
3. panta 2. apakšpunkta otrās daļas (33.c pants) 1. - 4. un 7. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
3. panta 2. apakšpunkta pirmās daļas (33.a pants) 4.punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
3. panta 2. apakšpunkta otrās daļas (33.c pants) 1. - 4. un 7. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Akreditētas produktu sertificēšanas institūcijas6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/42df5217-9ed8-4a98-88f9-84cc7710b6be
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros komentāri un viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- Akreditētas produktu sertificēšanas institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
