24-TA-1452: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam 4.5.1. punkts - Pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā ar mērķi veicināt patērētājiem drošu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, kurus sniedz ārstniecības personas.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Būtiski nodrošināt, lai jebkura ierīce, kas tiek izmantota skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā, ir droša pakalpojuma saņēmējam un lietotājam. Vienlaikus nepieciešams ierobežot iespēju personām bez atbilstošas izglītības sniegt augsta riska, komplicētus estētiskās medicīnas un kosmetoloģijas pakalpojumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veicināt patērētājiem drošu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot pakalpojuma sniegšanā izmantoto ierīču atbilstību prasībām, kā arī pakalpojuma sniedzēja kvalifikāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 631 "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai" (turpmāk – noteikumi Nr.631) nosaka prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, pakalpojumu sniegšanā izmantotajam aprīkojumam, ka arī atsevišķi nosaka prasības augsta riska pakalpojumu (ar augstu inficēšanās risku) sniegšanai.
Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā tiek izmantotas medicīniskās ierīces, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (turpmāk - Regula 2017/745) 16. pielikumā minētie izstrādājumi (elektroierīces), kas nepieder medicīnisko ierīču grupai, bet ne vienmēr tiek ievērotas visas uz medicīniskajām ierīcēm un elektroierīcēm attiecināmās prasības.
Pašreiz prasības darbam ar medicīniskajām ierīcēm nosaka Regula 2017/745. Regulas 2017/745 prasības iekļautas Ministru kabineta 2023. gada 15. septembra noteikumos Nr.461 "Medicīnisko ierīču noteikumi" (turpmāk – Medicīnisko ierīču noteikumi). Regula 2017/745 attiecināma ne tikai uz medicīniskajām ierīcēm, bet arī tās XVI pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kuri saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju ir izmantojami tikai estētiskam vai citam ar medicīnu nesaistītam nolūkam, bet kuri darbības un riska profila ziņā ir pielīdzināmi medicīniskām ierīcēm. Līdz ar to Medicīnisko ierīču noteikumi attiecināmi arī uz šo izstrādājumu grupu.
Lai arī Medicīnisko ierīču noteikumu prasības var interpretēt kā saistošas arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, nav viennozīmīgi skaidrs, vai prasības ir attiecināmas arī uz skaistumkopšanas pakalpojumiem. Pārbaudēs nereti vērojama neatbilstība - īpaši attiecībā uz ierīcēm, kas nav medicīniskās ierīces (piemēram, elektroierīces). Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka iepriekš šo ierīču lietošanai nebija noteiktas stingras un vienotas prasības. Stājoties spēkā Medicīnisko ierīču noteikumiem, no uzraugošo iestāžu puses tiek pievērsta pastiprināta uzmanība medicīnisko ierīču un elektroierīču kvalitātei un pareizai lietošanai. Tomēr Veselības inspekcijas pieredze, kā arī pakalpojumu lietotāju iesniegumi liecina, ka situāciju uzlabotu medicīnisko ierīču un elektroierīču noteikto prasību iekļaušana tiesību aktos, kas nosaka prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai.
Skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā tiek sniegts nozares profesiju vispārīgs raksturojums [1]. Turklāt Skaistumkopšanas nozares struktūrā iekļauto profesiju kartē tiek atspoguļotas profesijas un to iedalījums atbilstoši kvalifikācijas līmeņiem [2]. Kartē ietvertajām profesijām ir izstrādātas profesionālās kvalifikācijas prasības (profesiju standarti). Attiecīgi viens no izglītības programmas satura reglamentējošiem dokumentiem ir profesijas standarts. Kā redzams, tad skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā ir ietvertas arī divas ārstniecības personu profesijas: kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā. Nosacījumus (piemēram, par ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību u.c.), lai ārstniecības personas (t.sk. kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā) varētu patstāvīgi strādāt, nosaka Ārstniecības likums un atbilstoši Ārstniecības likumā dotajam deleģējumam izdotie Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to Noteikumu projektā tiek lietots vispārīgs termins “ārstniecības persona”.
Saskaņā ar Veselības inspekcijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā pieejamo informāciju ārpus skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā minētajām profesijām ir vēl citi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, piemēram, frizieri, manikīra un pedikīra, pīrsinga, solārija pakalpojuma sniedzēji [3].
[1] https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/nozkval/NKS_skaistumkopsana.pdf
[2] https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/nozkval/NKSK_skaistumkopsana.pdf
[3] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/skaistumkopsanas-pakalpojumu-sniedzeju-registracija
Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā tiek izmantotas medicīniskās ierīces, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (turpmāk - Regula 2017/745) 16. pielikumā minētie izstrādājumi (elektroierīces), kas nepieder medicīnisko ierīču grupai, bet ne vienmēr tiek ievērotas visas uz medicīniskajām ierīcēm un elektroierīcēm attiecināmās prasības.
Pašreiz prasības darbam ar medicīniskajām ierīcēm nosaka Regula 2017/745. Regulas 2017/745 prasības iekļautas Ministru kabineta 2023. gada 15. septembra noteikumos Nr.461 "Medicīnisko ierīču noteikumi" (turpmāk – Medicīnisko ierīču noteikumi). Regula 2017/745 attiecināma ne tikai uz medicīniskajām ierīcēm, bet arī tās XVI pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kuri saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju ir izmantojami tikai estētiskam vai citam ar medicīnu nesaistītam nolūkam, bet kuri darbības un riska profila ziņā ir pielīdzināmi medicīniskām ierīcēm. Līdz ar to Medicīnisko ierīču noteikumi attiecināmi arī uz šo izstrādājumu grupu.
Lai arī Medicīnisko ierīču noteikumu prasības var interpretēt kā saistošas arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, nav viennozīmīgi skaidrs, vai prasības ir attiecināmas arī uz skaistumkopšanas pakalpojumiem. Pārbaudēs nereti vērojama neatbilstība - īpaši attiecībā uz ierīcēm, kas nav medicīniskās ierīces (piemēram, elektroierīces). Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka iepriekš šo ierīču lietošanai nebija noteiktas stingras un vienotas prasības. Stājoties spēkā Medicīnisko ierīču noteikumiem, no uzraugošo iestāžu puses tiek pievērsta pastiprināta uzmanība medicīnisko ierīču un elektroierīču kvalitātei un pareizai lietošanai. Tomēr Veselības inspekcijas pieredze, kā arī pakalpojumu lietotāju iesniegumi liecina, ka situāciju uzlabotu medicīnisko ierīču un elektroierīču noteikto prasību iekļaušana tiesību aktos, kas nosaka prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai.
Skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā tiek sniegts nozares profesiju vispārīgs raksturojums [1]. Turklāt Skaistumkopšanas nozares struktūrā iekļauto profesiju kartē tiek atspoguļotas profesijas un to iedalījums atbilstoši kvalifikācijas līmeņiem [2]. Kartē ietvertajām profesijām ir izstrādātas profesionālās kvalifikācijas prasības (profesiju standarti). Attiecīgi viens no izglītības programmas satura reglamentējošiem dokumentiem ir profesijas standarts. Kā redzams, tad skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā ir ietvertas arī divas ārstniecības personu profesijas: kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā. Nosacījumus (piemēram, par ārstniecības personas sertifikāta nepieciešamību u.c.), lai ārstniecības personas (t.sk. kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā) varētu patstāvīgi strādāt, nosaka Ārstniecības likums un atbilstoši Ārstniecības likumā dotajam deleģējumam izdotie Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to Noteikumu projektā tiek lietots vispārīgs termins “ārstniecības persona”.
Saskaņā ar Veselības inspekcijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā pieejamo informāciju ārpus skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā minētajām profesijām ir vēl citi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, piemēram, frizieri, manikīra un pedikīra, pīrsinga, solārija pakalpojuma sniedzēji [3].
[1] https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/nozkval/NKS_skaistumkopsana.pdf
[2] https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/nozkval/NKSK_skaistumkopsana.pdf
[3] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/skaistumkopsanas-pakalpojumu-sniedzeju-registracija
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skaistumkopšanas nozarē vērojams medicīnisko ierīču un elektroierīču tirgus pieaugums. Atbilstoši pieprasījumam pēc modernām ierīcēm, pieaug arī zemo cenu konkurence. Pakalpojuma sniedzējiem ir pieejamas gan lētas, gan dārgas ierīces. Augstas cenas ierīces ir aprīkotas ar modernākajām funkcijām, savukārt alternatīvas par zemākām cenām mēdz būt arī zemākas kvalitātes. Ņemot vērā minētās tendences nozarē un iespējamos riskus nekvalitatīvam pakalpojumam, nepieciešams konkrēti un nepārprotami definēt prasības pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus nostiprinot juridisko pamatojumu Veselības inspekcijas veiktajai skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas uzraudzībai.
Veselības inspekcija veiktajās skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju tematiskajās kontrolēs 2023. gadā neatbilstība konstatēta sešās no 11 pārbaudītajām vietām. Neatbilstība saistīta ar ierīču pavadošo dokumentāciju, ārstniecības personas statusa noilgumu un sertifikācijas neesamību. Kontroles rezultāti liecina, ka uz ierīču drošību jāraugās ne tikai no higiēnas viedokļa, kā tas šobrīd noteikts noteikumos, bet arī attiecībā uz kvalifikāciju darbam ar ierīcēm un ierīču lietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Veselības inspekcija veiktajās skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju tematiskajās kontrolēs 2023. gadā neatbilstība konstatēta sešās no 11 pārbaudītajām vietām. Neatbilstība saistīta ar ierīču pavadošo dokumentāciju, ārstniecības personas statusa noilgumu un sertifikācijas neesamību. Kontroles rezultāti liecina, ka uz ierīču drošību jāraugās ne tikai no higiēnas viedokļa, kā tas šobrīd noteikts noteikumos, bet arī attiecībā uz kvalifikāciju darbam ar ierīcēm un ierīču lietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr.631 tiek papildināti, norādot uz medicīnisko ierīču, kā arī elektroierīču lietotāju pienākumu, sniedzot skaistumkopšanas pakalpojumus, nodrošināt atbilstību ierīces ražotāja norādījumiem attiecībā uz ierīces lietošanu, tostarp pakalpojuma sniedzēju kvalifikāciju. Papildus tiek paredzētas prasības, lai katra pakalpojuma sniegšanā lietotā ierīce būtu identificējama, izsekojama un klientam droša.
Lai nodrošinātu, ka medicīniskās ierīces tiek lietotas pareizi, atbilstoši mērķim un nekaitējot klienta veselībai, uzsvērtas prasības kvalificētam pakalpojuma sniedzējam, paredzot, ka pakalpojumu drīkst sniegt tikai ārstniecības persona ar kompetenci skaistumkopšanā.
(TA projekta 1., 2. un 4. punkts)
Lai nodrošinātu, ka medicīniskās ierīces tiek lietotas pareizi, atbilstoši mērķim un nekaitējot klienta veselībai, uzsvērtas prasības kvalificētam pakalpojuma sniedzējam, paredzot, ka pakalpojumu drīkst sniegt tikai ārstniecības persona ar kompetenci skaistumkopšanā.
(TA projekta 1., 2. un 4. punkts)
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr.631 lietots jēdziens "augsta riska skaistumkopšanas pakalpojums", kas noteikumu izpratnē nozīmē pakalpojumu ar augstu inficēšanās risku. Lai arī ir noteiktas prasības šāda pakalpojuma sniegšanai (apstākļi, klienta vecumam atbilstoša rīcība), nav noteiktas prasības pakalpojuma sniedzējam. Tādējādi iespējams, ka, kļūdaini vai nevērīgi interpretējot pašreizējās prasības, augsta riska pakalpojumu sniedz persona bez atbilstošas izglītības.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr.631 tiek papildināti ar prasību, ka augsta riska skaistumkopšanas pakalpojumus drīkst sniegt tikai ārstniecības persona, kurai ir atbilstoša profesionālā kompetence.
Vienlaikus jāatzīmē, ka ir arī ārsta specialitātes, kuras atbilstoši savai kompetencei sniedz pakalpojumus skaistumkopšanā, piemēram, estētiskās medicīnas ārsts. Estētiskās medicīnas ārsta kompetencē ir veselības estētiskā aprūpe, kas ar minimāli invazīvu medicīnisku procedūru un līdzekļu pielietojumu uzlabo pacienta ārieni, seju un ķermeni. Estētiskās medicīnas ārstam ir izpratne par neirotoksīnu farmakoloģisko iedarbību uz ādas struktūrām un muskuļiem, A tipa botulīna preparātu pielietojuma indikācijām, kontrindikācijām, rīcību komplikāciju gadījumos, kā arī pārzina injicējamo biomateriālu terapeitiskās un estētiskās medicīnas indikācijas un kontrindikācijas, ievadīšanas tehniku, neatliekamās palīdzības sniegšanu komplikāciju gadījumos.
Virspusējas injekciju procedūras, kā, piemēram, mezoterapija vai biorevitalizācija, drīkst sniegt kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā.
(TA projekta 4. punkts)
Vienlaikus jāatzīmē, ka ir arī ārsta specialitātes, kuras atbilstoši savai kompetencei sniedz pakalpojumus skaistumkopšanā, piemēram, estētiskās medicīnas ārsts. Estētiskās medicīnas ārsta kompetencē ir veselības estētiskā aprūpe, kas ar minimāli invazīvu medicīnisku procedūru un līdzekļu pielietojumu uzlabo pacienta ārieni, seju un ķermeni. Estētiskās medicīnas ārstam ir izpratne par neirotoksīnu farmakoloģisko iedarbību uz ādas struktūrām un muskuļiem, A tipa botulīna preparātu pielietojuma indikācijām, kontrindikācijām, rīcību komplikāciju gadījumos, kā arī pārzina injicējamo biomateriālu terapeitiskās un estētiskās medicīnas indikācijas un kontrindikācijas, ievadīšanas tehniku, neatliekamās palīdzības sniegšanu komplikāciju gadījumos.
Virspusējas injekciju procedūras, kā, piemēram, mezoterapija vai biorevitalizācija, drīkst sniegt kosmētiķis un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā.
(TA projekta 4. punkts)
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.631 42. punktā ir noteikts, kurām personām ir jāapgūst minimālo higiēnas prasību kursi astoņu stundu apjomā. Pašreiz šī prasība ir sasaistīta ar sertificētas ārstniecības personas statusu, tādējādi šobrīd higiēnas minimuma kursi ir jāapgūst visiem, kas nav sertificētas ārstniecības personas. Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.631 42.punktu, lai tas būtu vienkāršāk uztverams.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr.631 42.punktā tiek precizētas (uzskaitītas) tās skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju grupas, kuriem nav nepieciešams apgūt minimālo higiēnas prasību kursu astoņu stundu apjomā.
(TA projekta 5. punkts)
Vienlaikus tiek veikts tehnisks precizējums MK noteikumu Nr.631 44.punktā, lai tur minētās profesionālās izglītības programmas salāgotu ar Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā minētajām izglītības programmām.
(TA projekta 6. punkts)
(TA projekta 5. punkts)
Vienlaikus tiek veikts tehnisks precizējums MK noteikumu Nr.631 44.punktā, lai tur minētās profesionālās izglītības programmas salāgotu ar Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā minētajām izglītības programmām.
(TA projekta 6. punkts)
Problēmas apraksts
Lai samazinātu riskus sabiedrības veselībai, Vadlīnijās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem[1] skaidrots, - ja darba vieta pakalpojuma sniedzēja dzīvesvietā ir pielāgota, piemēram, dzīvojamā istabā starp sadzīves lietām skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai ir novietota kušete un darba piederumu galdiņš, pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro higiēnas prasības, kas attiecas uz mobilajiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šādos gadījumos nav pieļaujams sniegt augsta inficēšanās riska skaistumkopšanas pakalpojumus, jo nav iespējams nodrošināt higiēnas prasībām atbilstošus un klienta veselībai drošus apstākļus. Tiek skaidrots, ka augsta inficēšanās riska pakalpojumus nesniedz arī klienta dzīvesvietā.
Tomēr šobrīd MK noteikumi Nr.631 pieļauj sniegt augsta riska pakalpojumus mājās, jo MK noteikumu Nr.631 14. punktā ir tikai noteikts, ka tos sniedz atsevišķā telpā, kas nozīmē, ka ja tāda ir ierīkota, citu izslēdzošu ierobežojumu pēc būtības nav. Esošais tiesiskais regulējums sabiedrībai nav viennozīmīgi saprotams un raisa pārpratumus. Tādējādi sabiedrībā ir neizpratne – ir vai nav atļauts augsta riska pakalpojumu sniegt kā mobilo pakalpojumu.
Līdz šim Veselības inspekcija skaidrojusi, ka mobilos skaistumkopšanas pakalpojumus nevar sniegt pakalpojuma sniedzēja dzīvesvietā, ja vien nav veikta telpu funkcijas maiņa, bet nav tiesiska pamatojuma, lai augsta riska pakalpojuma sniegšanu mājas apstākļos aizliegtu vai pakalpojumu sniedzējiem par to piemērotu administratīvo pārkāpumu.
Gadījumos, ja pakalpojuma sniedzējs savā dzīvesvietā ir iekārtojis darba kabinetu atsevišķā telpā, kas ir pilnībā aprīkots un pielāgots tikai skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai, t.sk. telpā ir nodrošināta izlietne (ar centralizētu vai autonomu karstā un aukstā ūdens padevi un sadzīves kanalizācijas sistēmu), pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro visas higiēnas prasības, kas attiecas uz skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu. Šādā gadījumā pieļaujams sniegt arī augsta inficēšanās riska skaistumkopšanas pakalpojumus, ja šai telpai ir mainīta arī tās lietošanas funkcija Būvvaldē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi"[2].
Saskaņā ar prasībām skaistumkopšanas salonu (kabinetu) iekārto ēkā, kas ir pieņemta ekspluatācijā un tiek izmantota atbilstoši tās projektētam lietošanas veidam. Tas nozīmē, ja pakalpojums tiek sniegts, piemēram, biroju vai daudzdzīvokļu mājā, ir jāmaina telpas funkcija (jāvēršas attiecīgās pašvaldības Būvvaldē). Nepieciešamības gadījumā lēmuma pieņemšanai Būvvalde var lūgt nodrošināt Veselības inspekcijas atzinumu par projekta izskatīšanu attiecībā uz higiēnas jautājumiem (maksas pakalpojums).
[1]https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/content/documents/vl_sabves_40_vadlinijas_skaistumkopsanas_pakalpojumu_sniedzejiem_v120231.pdf
[2] Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi". Latvijas Vēstnesis, 118, 14.06.2018. Pieņemts: 12.06.2018. Stājas spēkā: 15.06.2018. Iegūts no: https://likumi.lv/ta/id/299645 [sk.04.11.2024.].
Tomēr šobrīd MK noteikumi Nr.631 pieļauj sniegt augsta riska pakalpojumus mājās, jo MK noteikumu Nr.631 14. punktā ir tikai noteikts, ka tos sniedz atsevišķā telpā, kas nozīmē, ka ja tāda ir ierīkota, citu izslēdzošu ierobežojumu pēc būtības nav. Esošais tiesiskais regulējums sabiedrībai nav viennozīmīgi saprotams un raisa pārpratumus. Tādējādi sabiedrībā ir neizpratne – ir vai nav atļauts augsta riska pakalpojumu sniegt kā mobilo pakalpojumu.
Līdz šim Veselības inspekcija skaidrojusi, ka mobilos skaistumkopšanas pakalpojumus nevar sniegt pakalpojuma sniedzēja dzīvesvietā, ja vien nav veikta telpu funkcijas maiņa, bet nav tiesiska pamatojuma, lai augsta riska pakalpojuma sniegšanu mājas apstākļos aizliegtu vai pakalpojumu sniedzējiem par to piemērotu administratīvo pārkāpumu.
Gadījumos, ja pakalpojuma sniedzējs savā dzīvesvietā ir iekārtojis darba kabinetu atsevišķā telpā, kas ir pilnībā aprīkots un pielāgots tikai skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai, t.sk. telpā ir nodrošināta izlietne (ar centralizētu vai autonomu karstā un aukstā ūdens padevi un sadzīves kanalizācijas sistēmu), pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro visas higiēnas prasības, kas attiecas uz skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu. Šādā gadījumā pieļaujams sniegt arī augsta inficēšanās riska skaistumkopšanas pakalpojumus, ja šai telpai ir mainīta arī tās lietošanas funkcija Būvvaldē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr.326 "Būvju klasifikācijas noteikumi"[2].
Saskaņā ar prasībām skaistumkopšanas salonu (kabinetu) iekārto ēkā, kas ir pieņemta ekspluatācijā un tiek izmantota atbilstoši tās projektētam lietošanas veidam. Tas nozīmē, ja pakalpojums tiek sniegts, piemēram, biroju vai daudzdzīvokļu mājā, ir jāmaina telpas funkcija (jāvēršas attiecīgās pašvaldības Būvvaldē). Nepieciešamības gadījumā lēmuma pieņemšanai Būvvalde var lūgt nodrošināt Veselības inspekcijas atzinumu par projekta izskatīšanu attiecībā uz higiēnas jautājumiem (maksas pakalpojums).
[1]https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/content/documents/vl_sabves_40_vadlinijas_skaistumkopsanas_pakalpojumu_sniedzejiem_v120231.pdf
[2] Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi". Latvijas Vēstnesis, 118, 14.06.2018. Pieņemts: 12.06.2018. Stājas spēkā: 15.06.2018. Iegūts no: https://likumi.lv/ta/id/299645 [sk.04.11.2024.].
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr.631 tiek papildināti ar jaunu punktu, lai precizētu prasības mobilajiem skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem attiecībā uz augsta riska pakalpojumu sniegšanu - sabiedrības veselības interesēs tiek skaidri noteikts, ka augsta riska pakalpojumus nedrīkst sniegt kā mobilos pakalpojumus.
(TA projekta 3.punkts)
(TA projekta 3.punkts)
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Skaistumkopšanas pakalpojumi 2023. gadā plānveidā kontrolēti 950 pakalpojumu sniegšanas vietās, 47 % gadījumu konstatētas atsevišķas neatbilstības. Viena no biežākajām neatbilstībām saistīta ar to, ka personālam nav atbilstošs izglītības sertifikāts.
Tāpat 2023. gadā Veselības inspekcija veica tematiskās kontroles skaistumkopšanas salonos/ kabinetos, lai izvērtētu situāciju par izmantotajām elektroierīcēm un medicīniskajām ierīcēm skaistumkopšanā. Veselības inspekcija konstatēja, ka 52 % pakalpojuma sniedzēju izmanto lāzera ierīces, kas pieskaitāmas pie komplicētām kosmetoloģijas procedūrām. Tematiskajās kontrolēs konstatēts, ka 33 % pakalpojuma sniedzēju izmanto medicīniskās ierīces. Tematisko kontroļu rezultāti ir viens no rādītājiem, kas liek plašāk paraudzīties uz ierīču lietošanas drošību.
Tāpat 2023. gadā Veselības inspekcija veica tematiskās kontroles skaistumkopšanas salonos/ kabinetos, lai izvērtētu situāciju par izmantotajām elektroierīcēm un medicīniskajām ierīcēm skaistumkopšanā. Veselības inspekcija konstatēja, ka 52 % pakalpojuma sniedzēju izmanto lāzera ierīces, kas pieskaitāmas pie komplicētām kosmetoloģijas procedūrām. Tematiskajās kontrolēs konstatēts, ka 33 % pakalpojuma sniedzēju izmanto medicīniskās ierīces. Tematisko kontroļu rezultāti ir viens no rādītājiem, kas liek plašāk paraudzīties uz ierīču lietošanas drošību.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmēji
Ietekmes apraksts
Lietojot tiesību aktiem atbilstošas ierīces, kā arī nodrošinot pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju, uzlabosies skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte un drošība.
Juridiskās personas
- skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Ja nedrīkstēs darboties pakalpojumu sniedzēji, kas neievēro tiesību aktu prasības attiecībā un kvalifikāciju un ierīču drošību, uzlabosies uzņēmējdarbības vide skaistumkopšanā, tiks nodrošināta godīga konkurence.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības inspekcijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/5a99306a-245d-4a20-9dd5-192c9523fde7
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskajā apspriešanā tika saņemts priekšlikums attiecībā uz grozījumiem MK noteikumu Nr.631 42.punktā. Priekšlikums ņemts vērā, TA projekts precizēts
6.4. Cita informācija
2023. gada 7. decembrī notika domnīca, kurā piedalījās Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas, Zāļu valsts aģentūras, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas pārstāvji. Domnīcas dalībnieki vienojās par to, ko nozīmē kvalificēts speciālists un profesionālis skaistumkopšanā, kā arī par izvērstāka skaidrojuma ietveršanu MK noteikumos Nr.631 attiecībā uz darba piederumiem un sasaisti ar Medicīnisko ierīču noteikumiem, uzsverot, ka tie saistoši arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzlabojot skaistumkopšanas pakalpojumu drošumu, tiks samazināts iespējamais risks pakalpojuma saņēmēju veselībai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi