Anotācija (ex-ante)

Regulas (ES) Nr. 2023/1315 14. panta 9. punkta a) apakšpunkts noteic, ka attiecīgajā kapitālsabiedrībā veiktais ieguldījumu projekts izraisītu darbinieku skaita tīro pieaugumu, salīdzinot ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Šo tīro pieaugumu iegūst, no radīto darbavietu skaita atņemot zaudētās darbavieta attiecīgajā periodā, kurā zaudētās darbavietas tiek aplēstas gada darbaspēka vienībās. Savukārt, Likuma 1. panta otrās daļas 4.¹ punkta c) apakšpunkts neparedz regulējumu par radīto darbavietu skaita atņemšanu attiecīgajā laika periodā, tādēļ šim punktam ir nepieciešama papildināšana.

Papildinot likuma 1. panta otrās daļas 4.¹ punkta c) apakšpunktu ar regulējumu, ka attiecīgajā periodā no izveidoto darbavietu skaita atņem visas zaudētās darbavietas, tiek skaidrots, ka lai ieguldījumu projekts būtu kvalificējams atvieglojumiem saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014, kas reglamentē valsts atbalstu kapitālsabiedrībām, ir jāpierāda, ka darbinieku skaits kapitālsabiedrībā reāli palielinās. Tas tiek veikts, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, konkrēti - pēdējiem 12 mēnešiem. Šajā salīdzinājumā ieguldījumu projekta rezultātā jaunizveidotajām darbavietām jābūt lielākam par vidējo darbinieku skaitu, kas bijis kapitālsabiedrībā iepriekšējos 12 mēnešos.
Jāveic arī precizējums likuma 9. pielikuma 12. punktā, lai atspoguļotu jauno formulējumu un nodrošinātu vienotu definīciju izpratni visos kontekstos.

Regulas (ES) Nr. 2023/1315 2. panta 49. punkts nosaka "sākotnējā ieguldījuma" jēdzienu. Pašreizējie nosacījumi paredz, ka ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos var būt viens vai vairāki procesi vai darbības, tostarp jaunas uzņēmējdarbības vietas izveide, esošo uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšana un/vai esošo uzņēmējdarbības vietas produktu vai pakalpojumu dažādošana ar produktiem vai pakalpojumiem, kas iepriekš tur netika ražoti vai sniegti, un/vai būtiskas izmaiņas vispārējā ražošanas procesā vai attiecīgi vispārējā sniegšanā attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā. Likumā ir noteikts, ka var būt tikai viena no minētajām darbībām, nevis vairākas, tādējādi jāprecizē likuma 1. panta otrās daļas 12. punkta b) apakšpunkts. Līdzīgi, Regulas (ES) Nr. 2023/1315 2.panta 49. punkts norāda, ka uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde netiek uzskatīta par sākotnējo ieguldījumu. Tādējādi, aizstājošs ieguldījums netiek uzskatīts par sākotnējo ieguldījumu.

Likumā papildinot 1. panta otrās daļas 12. punkta b) apakšpunktu ar jēdzienu “viens vai vairāki” dod iespēju kapitālsabiedrībām veikt vairākus nevis tikai vienu sākotnējo ieguldījumu materiālajos vai nemateriālajos aktīvos. Tas varētu veicināt elastību, radošumu un iespēju pielāgoties dažādiem attīstības posmiem un uzņēmējdarbības vajadzībām. Tas var būtiski ietekmēt uzņēmumu izaugsmi un veicināt ekonomisko dinamiku, kā arī lielāku iespēju saņemt atvieglojumus.
Ņemot vērā, ka atbalsta tvērums netiks paplašināts, likumā 1. panta 12. punkta "c" apakšpunkts netika papildināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 6. punktu.

Regulas (ES) Nr. 2023/1315 14. panta 8. punkta norma ir papildināta ar regulējumu, ka turpmāk nemateriālo aktīvu un to izmaksas ir attiecināms lielākais 50% apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Attiecībā uz mazajām un vidējām kapitālsabiedrībām, nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas 100% apmērā. Likumā nav minētas nemateriālo aktīvu “izmaksas”, lai nodrošinātu konsekvenci ir nepieciešams precīzi pielāgot likumā 1. panta otrās daļas 12. punkta d) apakšpunkta normu Regulas (ES) Nr. 2023/1315 14. panta 8.punkta otrās daļas normai.

Papildināt likuma 1. panta otrās daļas 12. punkta d) apakšpunktu ar vārdiem “un to izmaksas”.

Regulas (ES) Nr. 2023/1315 14. panta 5. punkts paredz, ka pēc ieguldījumu pabeigšanas lielajās kapitālsabiedrībās ieguldījums paliek vismaz 5 gadus, bet vidējās un mazās kapitālsabiedrībās vismaz 3 gadus. Šajā laika periodā ir atļauts nomainīt novecojušas vai bojātas iekārtas un ražošanas aprīkojumu, ja šajā apgabalā lielajā kapitālsabiedrībā turpināsies saimnieciskā darbība vismaz 5 gadus, bet vidējā un mazajā kapitālsabiedrībā saimnieciskā darbība norisināsies vismaz 3 gadus. Likumā nav iekļauta regulējums par iespēju kapitālsabiedrībām nomainīt nolietojušos, kā arī sabojājušos aprīkojumu, ar šo nosacījumu ir jāpapildina likums. 1. panta otrās daļas 12. punkta e) apakšpunkts.

Papildināt likuma 1. panta otrās daļās 12. punkta e) apakšpunktu ar nosacījumu par novecojušu, sabojājušos iekārtu/aprīkojuma nomaiņu. Šis noteikums ļauj kapitālsabiedrībām saglabāt un uzlabot ražošanas spējas, uzlabot produktu kvalitāti un nodrošināt, ka iekārtas un aprīkojums ir atbilstoši darbībai, nodrošinot ilgtspējīgu un efektīvu uzņēmējdarbību. Tajā pašā laikā tas nodrošina noteiktu ilgtermiņa saistību, lai novērstu nepamatotus ieguldījumu grozījumus īsā laikā pēc to iegādes.

Regulas (ES) Nr. 2023/1315 2. pants ir papildināts ar jaunu 47.a) punktu, kas nosaka jaunu definīciju jēdzienam “ieguldījuma pabeigšana”. Šis jaunais termins norāda uz konkrētu brīdi, kad attiecīgais ieguldījums tiek uzskatīts par pabeigtu. Šāda definīcija ir būtiska, lai nodrošinātu skaidrību un vienotu sapratni par ieguldījuma izpildes nosacījumiem un brīdi, kad tas tiek uzskatīts par pilnībā realizētu. Šādu informāciju ir jāsniedz, jo tā palīdzēs kapitālsabiedrībām un citām iesaistītajām pusēm precīzi noteikt un saprast ieguldījumu izpildes posmus, veicinot pārskatāmību un godīgu komunikāciju.

Papildināt likuma 1. panta otro daļu ar jaunu terminu “ieguldījuma pabeigšana”. Likumā norma noteiks, to, ka kapitālsabiedrībām būs jāsniedz rakstisks apliecinājums brīvostas pārvaldēm un speciālo ekonomisko zonu pārvaldēm par attiecīgā ieguldījuma pabeigšanu un no tā brīža varēs uzsākt pēcuzraudzības periodu. Ar jauno terminu kapitālsabiedrības var precīzi plānot un pārvaldīt savus ieguldījumus. Tas ļauj izsekot ieguldījumu pa izpildes posmiem un nodrošina, ka visi nepieciešamie pasākumi ir veikti, lai attiecīgais ieguldījums tiktu uzskatīts par pabeigtu un izpildītu. Ieguldījuma pabeigšanas definīcija var būt noderīga tiesiskās attiecībās un strīdu risināšanā. Ja ir neskaidrības vai diskusijas par to, vai ieguldījums ir pabeigts vai nē, šī definīcija var sniegt pamatu argumentācijai un izšķiršanai.
Praksē ir pierādījies, ka kapitālsabiedrību ieguldījumu projektu pabeigšanas apliecinošo dokumentu iesniegšana brīvostu un speciālo ekonomisko zonu pārvaldēm ir nepieciešama un efektīva prakse. Šāda prakse ir praktiski pielietota jau ilgu laiku vairākos iemeslos, kas ietekmē gan kapitālsabiedrības, gan brīvostu un zonu pārvaldes.
Katrs ieguldījuma projekts ir unikāls un var ietvert dažādas darbības un norises. Ir grūti noteikt vispārīgus kritērijus un termiņus visiem projektiem. Kapitālsabiedrības veic ieguldījumus dažādās nozarēs un reģionos, kas izraisa atšķirīgas projektu īstenošanas prasības. Tāpēc ir loģiski, ka projekti var atšķirties gan pēc lieluma, gan sarežģītības, kas prasa elastīgu pieeju un individuālu novērtēšanu.
Kapitālsabiedrības ieguldījumu projektus uzrauga būvuzraugi un projektu vadītāji, kuri ziņo par projekta progresu un izpildes stadijām. Šie profesionāļi ir atbildīgi par projektu izpildi, un viņi spēj sniegt detalizētu informāciju par to, kā projekts norit. Brīvostu un zonu pārvaldes, kuras ir atbildīgas par ieguldījumu atbalsta nodrošināšanu, var pamatoties uz šo informāciju, lai pārliecinātos par ieguldījuma izpildes progresu.
Ieguldījuma projekta dokumentācija, tostarp būvprojekta plāni un attiecīgie sertifikāti, ir svarīga gan no drošības, gan regulēšanas viedokļa. Brīvostu un zonu pārvaldes ir tiesīgas un bieži prasa šādas dokumentācijas iesniegšanu, lai nodrošinātu, ka projekti tiek veikti saskaņā ar visiem nepieciešamajiem standartiem un noteikumiem.
Dažos gadījumos, piemēram, saņemot valsts atbalstu, kapitālsabiedrībām ir juridiskas saistības izpildīt projektu noteiktā laika periodā vai saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem. Dokumentu iesniegšana par ieguldījuma pabeigšanu ir veids, kā pierādīt šo saistību izpildi un novērst iespējamās juridiskās sekas.
Kopumā šī prakse nodrošina pārredzamību, atbilstību regulējošajiem standartiem un palīdz novērtēt ieguldījumu projektu ietekmi uz brīvostu un zonu reģionu.

Regulā (ES) Nr. 2023/1315 2. panta 50. punktā ir norādīts termins “tā pati vai līdzīga darbība”. Tas nozīmē, ka tā ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē. Šī klasifikācijas klase ir atsauces sistēma, kas izmantojama ekonomikas un uzņēmējdarbības analīzēm, lai grupētu dažādas saimnieciskās darbības pēc to līdzīgajām raksturīgajām īpašībām. Šāds termins ir ietverts likumā, tādēļ likuma ir nepieciešams precīzs skaidrojums no Regulas (ES) Nr. 2023/1315, lai būtu vienota izpratne par tā nozīmi.

Papildināt likuma 1. panta otrās daļu ar jaunu punktu ar terminu “tā pati vai līdzīga darbība”. Iekļaujot terminu "tā pati vai līdzīga darbība" likumā, tas ļautu kapitālsabiedrībām piemērot noteikumus ne tikai konkrētai darbībai, bet arī tām, kas ir līdzīgas vai saistītas, nodrošinot elastīgumu un papildu iespējas.

Regula (ES) Nr. 651/2014 nosaka definīciju jeb skaidrojumu terminam "darba uzsākšana". Termins "darbu uzsākšana" atbilst Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam "darbu sākums". Šī termina precizēšana ir attiecināma uz svarīgu posmu saistībā ar ieguldījumiem.
Likums jāpapildina ar jaunu definīciju, lai būtu skaidra pieeja un konkrētība par ieguldījumu projektu darbu sakumu un skaidra izpratne par to kas ar to saistīts. Šāda definīcija ir svarīga, jo darbu uzsākšana ieguldījumu projektos var ietvert daudzveidīgas darbības, piemēram, būvdarbus, aprīkojuma iegādi, uzņēmējdarbības vietas sagatavošanu u.c. Atbilstoši regulas Nr.651/2014 2.panta 23.punktam “darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Vienlaicīgi zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu.
Piemēram, pirms starp kapitālsabiedrību un zonas vai brīvostas pārvaldi ir stājies spēkā līgums par ieguldījumu vai paredzamo algu izmaksu veikšanu kapitālsabiedrība var izsludināt iepirkumu konkrētu darbību veikšanai, kas būs nepieciešamas projekta īstenošanai, tomēr tas nedrīkst noslēgt līgumu par šo darbību veikšanu ar iepirkumā izraudzīto pakalpojuma sniedzēju, jo tādējādi tas būs uzņēmies juridiskas saistības, kas izraisa tiesiskas sekas attiecībā uz plānoto ieguldījumu veikšanu.
Savukārt atsevišķi priekšdarbi, piemēram, topogrāfiskā plāna izstrāde, atļaujas saņemšana, sarunu vešana minētās definīcijas ietvaros nav uzskatāma par darbu sākumu un nepārkāpj stimulējošas ietekmes noteikumu ievērošanu regulas Nr.651/2014 2.panta 23.punkta un 6.panta izpratnē.
Dažādi ieguldījumu projektu veidi var piedāvāt atšķirīgus darba uzsākšanas aspektus. Tāpēc definējot šo terminu likumā, nodrošinās precizitāti un skaidrību attiecībā uz to, kas tiek uzskatīts par "darbu uzsākšanu" ieguldījumu projektos. Tas palīdzēs interesentiem, valsts iestādēm un ieguldītājiem vienoti saprast un piemērot šo jēdzienu, veicot vajadzīgos pasākumus attiecībā uz ieguldījumu atbalsta piešķiršanu un citiem saistītajiem jautājumiem.

Papildināt likuma 1. panta otro daļu ar jaunu terminu “darbu uzsākšana”. Tas noteiktu sākuma punktu darba, projekta vai uzdevuma izpildei, ietverot izpildes sākumu, resursu mobilizāciju, plānošanu, uzdevumu uzsākšanu, komunikāciju un saistību uzņemšanos.

Regulas (ES) 2023/1315 13. panta a) apakšpunkts nosaka nozares, kurām netiek piešķirts reģionālais valsts atbalsts. Šīs nozares ietver tērauda, lignīta un ogļrūpniecības nozares. Agrāk arī sintētisko šķiedru nozare bija iekļauta šajā sarakstā. Tomēr, ņemot vērā, ka Regulas (ES) 2023/1315 13. panta a) apakšpunkts vairs neparedz šo nozari kā tādu, kurai nav tiesību saņemt atvieglojumus, ir nepieciešams likumā konkrēti noteikt normas attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kas darbojas nozarēs, kurām nav tiesību saņemt atvieglojumus brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās.

No likuma ir jāizslēdz 5. panta ceturtās daļas 3. punkts - Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 44. punktā minētās sintētisko šķiedru nozares kapitālsabiedrībām, kā noteikts Komisijas regulas Nr.  651/2014 13. panta "a" apakšpunktā, kas noteic, ka sintētisko šķiedru nozares kapitālsabiedrības turpmāk varēs saņemt nodokļu atvieglojumus šī likuma ietvaros.

Regulas (ES) 2023/1315 13. panta a) apakšpunkts noteic nozares, kurām netiek piešķirts reģionālais valsts atbalsts. Šīs nozares ietver tērauda, lignīta un ogļrūpniecības nozari. Tomēr lignīta rūpniecības nozares kapitālsabiedrības, kā arī citas kapitālsabiedrības šajā nozarē, kam netiek piešķirts valsts atbalsts, nav ietvertas likumā. Lai precizētu šo regulējumu, likumam jāpievieno jauns punkts, kas norāda uz šīs nozares izņēmumu no iespējas saņemt atvieglojumus attiecībā uz valsts atbalstu.

Likums ir jāpapildina ar jaunu punktu, kas noteiks, ka turpmāk līgnīta rūpniecības nozares kapitālsabiedrībām nav atļauts saņemt nodokļu atvieglojumus šī likuma ietvaros.

Regulas (ES) 2023/1315 13. panta a) apakšpunkts nosaka nozares, kurām netiek piešķirts reģionālais valsts atbalsts. Šīs nozares ietver tērauda, lignīta un ogļrūpniecības nozares. Agrāk arī kuģu būves nozare bija iekļauta šajā sarakstā. Tomēr, ņemot vērā, ka 13. panta a) apakšpunkts vairs neparedz šo nozari kā tādu, kurai nav tiesību saņemt atvieglojumus, ir nepieciešams likumā konkrēti noteikt normas attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kas darbojas nozarēs, kurām nav tiesību saņemt atvieglojumus brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās.

No likuma jāizslēdz 5. panta ceturtās daļas 7. punkts, kā arī ar šo nozari saistīto 7. pielikums. Turpmāk kuģu būves nozares kapitālsabiedrības varēs saņemt valsts atbalstu šī likuma ietvaros. Ņemot vērā minēto, no likuma ir jāizslēdz 7. pielikums, kas noteica to, kas ir kuģu būves nozares pārstāvji.

Regulas (ES) Nr. 2023/1315 13. panta b) apakšpunkts norāda nozares, kurām nepiemēro reģionālo valsts atbalstu. Ja sākotnēji šajā punktā tika noteikta enerģijas ražošanas un sadales nozares, tad turpmāk šo uzskaitījumu papildina arī enerģijas akumulēšanas un pārvades nozares. Likums ir jāpapildina enerģijas akumulēšanas un pārvades nozares kapitālsabiedrībām, kurām turpmāk nebūs iespējams saņemt valsts atbalstu.

Likumā ir jāpapildina 5. panta ceturtās daļas 8. punkts, kurā bez enerģijas ražošanas un sadales nozares kapitālsabiedrībām, šī likuma ietvaros atvieglojumus arī nesaņems enerģijas akumulēšanas un pārvades nozares kapitālsabiedrības.

Regulas (ES) Nr. 2023/1315 13. panta b) apakšpunkts norāda nozares, kurām nepiemēro reģionālo valsts atbalstu. Par šādu nozari ir atzīta platjoslu nozare. Turpmāk brīvostu un speciālo ekonomisko zonu pārvaldes nevarēs piešķirt nodokļu atvieglojumus šī likuma ietvaros platjoslu nozares kapitālsabiedrībām.

Papildināt likuma 5. panta ceturto daļu ar jaunu punktu, kas noteikts, ka platjoslu nozares kapitālsabiedrības nevarēs saņemt atļauju uz nodokļu atvieglojumiem.

Regulas (ES) Nr. 2023/1315 14. panta 9. punkta a) apakšpunkts noteic, ka ieguldījumu projekts attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā rada darbinieku skaita neto pieaugumu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā, kuru iegūst, no radīto darbavietu skaita atņemot attiecīgajā periodā zaudētās darbavietas, kas izteiktas gada darbaspēka vienībās. Tas nozīmē, ka kapitālsabiedrībai, lai saņemtu atbalstu vai atvieglojumus, ir jāiesniedz apliecinājums, kurā norādīts, ka plānotais ieguldījumu projekts nākotnē palielinās darbinieku skaitu, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu vidējo darbinieku skaitu, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 definīciju. Turklāt kapitālsabiedrība ir jānodrošina, ka šis darbinieku skaita pieaugums ir noturīgs vismaz trīs gadus pēc sākotnējā ieguldījuma pabeigšanas un visas zaudētās darbavietas ir jāatņem, lai veidotos tīrs aprēķins ar radītajām darbavietām.

Papildināt likuma 5.¹ panta 2.¹ daļas 6. punktu ar regulējumu, ka, lai aprēķinātu, cik jaunu darbavietu kapitālsabiedrība ir izveidojusi, no kopējā radīto darbavietu skaita tiek atņemtas tās darbavietas, kas ir tikušas zaudētas attiecīgajā laika periodā. Šis aprēķins tiek veikts, izteicot gan radītās, gan zaudētās darbavietas gada darbaspēka vienībās, lai sniegtu skaidru priekšstatu par neto darbavietu pieaugumu.

Regulas (ES) 2023/1315 2. panta 50. punkts nosaka definīciju, kas ir “tā pati vai līdzīga darbība”. Tā  ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četrciparu kods) (NACE 2. red.). Likums jau ir papildināts ar šo definīciju, bet ir atsevišķas likuma normas, kura ir jāpapildina ar vārdiem “tā pati vai līdzīga darbība”. Regulas (ES) 2023/1315 14. panta 13. punkts noteic, ka ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kas saistīts ar vienu un to pašu vai līdzīgu darbību, kuru tas pats saņēmējs (grupas līmenī) ir sācis 3 gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstāmā ieguldījuma tajā pašā Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa reģionā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Likumā nav minēts, ka ir ņemami vērā sākotnējie ieguldījumi, kas ir saistīti ar tādu pašu vai līdzīgu darbību.

Ir jāpapildina likuma 8.¹ panta otro daļu ar vārdiem “kas saistīti ar to pašu vai līdzīgu darbību”. Turpmāk likuma 8.¹ pants noteiks to, ka nosakot, cik lielu projekta apmēru un procentus nodokļu atvieglojumiem var piemērot, kapitālsabiedrība ņem vērā visus sākotnējos ieguldījumus, kas ir veikti attiecībā uz tādu pašu vai līdzīgu darbību grupas līmenī. Šie ieguldījumi jāveic triju gadu laikā no brīža, kad kapitālsabiedrība sāk darboties ar jaunā sākotnējā ieguldījuma projekta izstrādi un kad tā ir saņēmusi vai plāno saņemt atbalstu šajā statistiskā teritoriālās vienības (NUTS) III līmeņa reģionā. Kapitālsabiedrība ņem vērā gan jau veiktos sākotnējos ieguldījumus, gan arī plānotos ieguldījumus, kas vēl nav īstenoti, lai noskaidrotu kopējo ieguldījumu apjomu. Pamatojoties uz to, ka likuma 8.¹ panta otrajā daļā ievieš jēdzienu "kas saistīti ar to pašu vai līdzīgu darbību". Šis jēdziens ietekmē arī likuma pielikumus, jo tie ir saistīti ar šo definīciju. Lai nodrošinātu saskaņotu un precīzu interpretāciju visos likuma aspektos, ir nepieciešams precizēt likuma 8. pielikuma 11. punktu un 9. pielikuma 9. punktu, lai tie atspoguļotu jauno formulējumu un nodrošinātu vienotu definīciju izpratni visos kontekstos.

Regulas (ES) 2023/1315 2. panta 20. punkts nosaka palielinātu slieksni koriģētās atbalsta intensitātes aprēķināšanai. Līdz šiem grozījumiem atbalsta intensitātes slieksnis tika aprēķināts, sākot no pirmajiem 50 miljoniem eiro. Šis slieksnis norādīja, cik liels varētu būt valsts atbalsts attiecīgajam projektam vai kapitālsabiedrībai attiecībā pret kopējo ieguldījumu. Piemēram, ja projekta kopējais ieguldījums bija 100 miljoni eiro, un slieksnis bija 50 miljoni eiro, tad atbalsta intensitāte nebija lielāka par 50% no projekta vērtības.
Ar likumprojektu slieksnis ir paaugstināts, sākot no pirmajiem 55 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka projektiem vai kapitālsabiedrībai ar mazāku ieguldījumu, kas ietveries līdz 55 miljoniem eiro, būs pieejams lielāks atbalsts.
Koriģētā atbalsta intensitāte tiek aprēķināta pirmajiem 55 milj. euro un tad secīgi no 55 milj. euro līdz 110 milj. euro un visbeidzot no 110 milj. euro līdz nenoteiktai summai.

Ir nepieciešams precizēt likuma 8.¹ pantu, kurā ir jāpieskaņo Regulas (ES) 2023/1315 jaunie atbalsta intensitātes sliekšņi, lai nodrošinātu konsekvenci un saskaņotību starp vietējo likumu un Eiropas Savienības regulu. Šī precizēšana ir būtiska, lai vietējie uzņēmumi un projekti, kuriem var tikt piešķirts valsts atbalsts, būtu informēti par jaunajiem nosacījumiem un lai valsts varētu ievērot Eiropas Savienības noteiktās prasības attiecībā uz valsts atbalstu ekonomiskajām aktivitātēm.
Likumprojekts paredz likuma 8.¹ panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā, aizstājot skaitli "50" ar skaitli "55", skaitli "100" ar skaitli "110" atbilstoši Regulas (ES) 2023/1315 2. panta 20. punktam.

Regulas (ES) 2023/1315 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts nosaka reģionālo ieguldījumu atbalstu maksimālos atbalsta apmērus, kas var tikt piešķirti kā valsts atbalsts ieguldījumiem noteiktos reģionos. Šie maksimālie atbalsta apmēri ir atkarīgi no reģionālā atbalsta intensitātes un attiecīgajā ieguldījuma projektā plānotajām izmaksām. Šādi nosacījumi ir būtiski iekļaušanai dokumentos un lēmumu pieņemšanai par valsts atbalsta piešķiršanu ieguldījumiem.
Piemēram:
Ja reģionālā atbalsta intensitāte ir 10 %, tad šajā reģionā atbalsts var sasniegt līdz 8,25 milj. euro ieguldījuma projektam.
Ja reģionālā atbalsta intensitāte ir 15 %, attiecīgais atbalsts var tikt piešķirts līdz 12,38 milj. euro.
Šie nosacījumi tiek piemēroti atkarībā no izmaksu apjoma ieguldījuma projektā. Latvijas gadījumā reģionālā atbalsta intensitāte ir 30%, tādejādi atbalsts var tikt piešķirts līdz 24,75 milj. euro, kā to paredz Regulas (ES) 2023/1315 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
Šis ir būtisks parametrs, lai noteiktu un ierobežotu valsts atbalsta apmēru, kas var tikt piešķirts, un tam ir jābūt precīzi ietvertam likumā, lai nodrošinātu likumīgu un skaidru valsts atbalsta piešķiršanu ieguldījumu veicināšanai noteiktajā reģionā.

Jaunā informācija par atbalsta sliekšņiem ir jāiekļauj likuma 8.¹ panta ceturtajā daļā un piektās daļas ievaddaļā. Iepriekš minētais maksimālais atbalsta slieksnis, kas bija 22,5 miljoni eiro, tiks aizstāts ar jauno atbalsta sliekšņu vērtību, kas ir 24,75 miljoni euro.

Ņemot vērā to, ka Regula (ES) 651/2014 ir grozīta ar Regulu (ES) 2023/1315, likumā ir jāpapildina norma par atbalsta sniegšanas tiesisko pamatu ar jauno starptautisko normatīvo regulējumu, lai skaidrības nolūkos nodrošinātu, ka valsts atbalsts, kas tiek piešķirts kapitālsabiedrībām, ir saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Savienības noteikumiem un lai novērstu iespējamos tiesiskus konfliktus un pārkāpumus valsts atbalsta jomā.

Likuma 14. pants ir jāpapildina ar normu, kurā tiek norādīts konkrēts normatīvā akta numurs un nosaukums, lai precizētu un saskaņotu atbalsta pamatojumu.