Anotācija (ex-ante)

Rojas osta līdz 1995. gadam, līdzīgi kā citas mazās ostas, tika izmantota tikai zvejniecības vajadzībām. Sākot ar 1995. gadu, tika diversificētas pārkraujamās kravas un ostā sāka pārkraut papīrmalku. Līdz 1997. gadam Rojas osta bija vadošā osta starp mazajām ostām Kurzemē pārkrauto kravu segmentā. Sākot ar 1998. gadu, iezīmējās straujš kravu apgrozījuma kritums, kas saistīts ar ostas kopējās infrastruktūras neatbilstību, lai apkalpotu esošos un modernākus zvejas un kravas kuģus. Proti, bija nepieciešama kuģu ceļa bagarēšana un padziļināšana līdz 6,5 m un rekonstrukcija pašvaldībai piederošai, ostas pārvaldes valdījumā esošajai piestātnei. Iepriekšminēto iemeslu dēļ 2001. gadā Rojas ostā vairs netika apkalpoti kravas kuģi, un tuvākajā nākotnē radās riski, ka tika apgrūtināts darbs vietējiem zvejniecības pārstrādes uzņēmumiem. Pie šādas situācijas Rojas ostas pārvaldei radās finansiālas problēmas pienācīgi izpildīt tai noteiktos uzdevumus, un kopumā tas varēja apdraudēt Rojas ostas darbību, kas varētu rezultēties ekonomiskās aktivitātes samazināšanos Rojā un tuvējā piejūras reģionā, kas kopumā palielinātu sociālo spriedzi un ilgstošo bezdarbnieku skaitu Ziemeļkurzemes reģionā.
Lai risinātu radušās problēmas, Rojas ostas pārvalde 2002. gadā saņēma valsts galvotu aizdevumu 550 000 latu (782 579,49 euro) apmērā no akciju sabiedrības “Parex Banka” projekta “Rojas ostas rekonstrukcijas un modernizācijas programma” realizācijai. Tas paredzēja publiskās infrastruktūras uzlabošanu, proti, ostas padziļināšanas (bagarēšanas) darbus līdz 6,2 m/ 6,5 m kuģu ar iegrimi līdz 5,2 m/ 5,4 m apstrādei ostā un pašvaldībai piederošās piestātnes, Selgas ielā 1, Rojā, Talsu novadā (nekustamā īpašuma kadastrs Nr. 8882 508 0071) (turpmāk – piestātne Nr. 1) rekonstrukciju (turpmāk – Infrastruktūras uzlabošanas projekts). Lai nodrošinātu no sniegtā valsts galvojuma izrietošās saistības, par labu valstij Finanšu ministrijas personā tika ieķīlāta piestātne Nr. 1.
Attiecīgi 2004.gadā 81,7 % no saņemtā aizdevuma tika izmantoti ostas kuģu ceļa padziļināšanai (bagarēšanai), bet 19,3 % - pašvaldībai piederošās Piestātnes Nr. 1 rekonstrukcijai un citu ostas publiskās infrastruktūras objektu izbūvei, tai skaitā, dzelzsbetona plākšņu iegādei piestātnei un pievedceļiem, ūdensvada un kanalizācijas izbūvei, zemūdens darbiem, ostas vadlīnijas rekonstrukcijai, aizdevuma procentu atmaksai akciju sabiedrībai “Parex banka”, finanšu konsultācijām un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.
Ostas koplietošanas infrastruktūras uzlabošanas darbi faktiski netika paveikti līdz galam, par ko Rojas ostas pārvalde 2005. gadā uzsāka tiesvedību pret padziļināšanas darbu veicējiem Latvijas Republikā reģistrēto sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Odense” un Dānijas Karalistē reģistrēto akciju sabiedrību “Rohde Nielsen” par nekvalitatīvi veiktiem padziļināšanas darbiem un zaudējumu piedziņu. Akciju sabiedrība „Rohde Nielsen” vērsās Starptautiskajā ICC Arbitrāžas tiesā pret Rojas ostas pārvaldi, balstoties uz noslēgtajiem līgumiem. Rojas ostas pārvalde tiesā panāca prasības noraidīšanu. Tāpat akciju sabiedrība „Rohde Nielsen” iesniedza prasību pret Rojas ostas pārvaldi Kopenhāgenas pilsētas tiesā, kur prasība arī tika noraidīta. Latvijas Republikas Augstākā tiesa 2012. gadā pasludināja spriedumu lietā par Rojas ostas pārvaldes prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Odense” un akciju sabiedrību “Rohde Nielsen” un Rojas ostas pārvaldes prasība tika noraidīta. Rojas ostas pārvalde iesniedza kasācijas sūdzību par nelabvēlīgo spriedumu, tomēr Augstākās tiesas Senāta senatoru kolēģija 2013. gadā tās kasācijas sūdzību noraidīja.
Rojas ostas pārvalde 2007. gada 20. decembrī noslēdza ar Nordea Bank Finland Latvijas filiāli (šobrīd akciju sabiedrība “Luminor bank”) (turpmāk – Banka) aizdevuma līgumu par akciju sabiedrības "Parex banka" izsniegtā valsts galvotā aizdevuma pārkreditēšanu, tai skaitā, par valsts galvotā aizdevuma neatmaksāto summu 509 259 latu (724 610,28 euro) apmērā (turpmāk – aizdevuma līgums). Attiecīgi 2007. gada 28. decembrī starp Latvijas Republiku kā galvinieku un Banku tika noslēgts galvojuma līgums Nr. G/F07/756 (turpmāk – galvojuma līgums), saskaņā ar kuru Latvijas Republika galvoja par Rojas ostas pārvaldes saistībām, kas izriet no aizdevuma līguma. Vienlaicīgi starp Finanšu ministriju un Rojas ostas pārvaldi 2007.gada 28.decembrī tika noslēgts līgums Nr. G/A/F07/757 par valsts galvotā aizdevuma apkalpošanu un uzraudzību (turpmāk – Galvotā aizdevuma apkalpošanas līgums).
Tā kā Infrastruktūras uzlabošanas projekta īstenošana nebija realizēta pilnā apmērā,  tas kopumā ietekmēja Rojas ostas pārvaldes darbu un pārkrauto kravu apjomu, kur tika atjaunota daļēja koksnes izstrādājumu pārkraušana, bet ne tādā apmērā, kas nodrošinātu stabilu ostas pārvaldes finansiālo stāvokli. Attiecīgi Rojas ostas pārvaldei no 2008. gada radās finansiālas problēmas pildīt saistības pret Banku par valsts galvotā aizdevuma un no tā izrietošo maksājumu apmaksu. Tādejādi Finanšu ministrija, izpildot galvojuma līgumu, kopš 2009. gada 14. janvāra veica maksājumus Bankai Rojas ostas pārvaldes vietā. Finanšu ministrija līdz šim ir veikusi maksājumus Bankai (gan pamatsummas, gan procentu maksājumus) par kopējo summu 724 610,28 euro, kas nozīmē, ka ir sasniegts maksimālais valsts galvojuma apmērs. Attiecīgi Finanšu ministrijas prasība 2021. gada decembrī pret Rojas ostas pārvaldi sastāda 1 461 582,20 euro apmērā, tas ir, regresa prasība par Bankai veiktiem maksājumiem 724 610,28 euro, apkalpošanas maksa 6 180,82 euro, nokavējuma procenti par pamatsummas maksājumu kavējumiem 724 610,28 euro un nokavējuma procenti par apkalpošanas maksas kavējumu  6 180,82 euro.
Kopējais nosūtīto kravu apjoms no Rojas ostas 2020. gadā sastādīja 47,1 tūkst. tonnas, un ieņēmumi no ostu maksām kravas kuģiem attiecīgi sastādīja 85 676 euro, kas ir aptuveni par 34 % vairāk kā 2019. gadā. 2021. gadā nosūtīto kravu apjoms no Rojas ostas sastādīja 57,3 tūkst. tonnas un ienākumi no kravas kuģiem sastādīja 103 989 euro, kas ir par 21,3 % vairāk nekā 2020. gadā. Neskatoties uz ienākumu pieaugumu, Rojas ostas pārvaldei pie esošās naudas plūsmas nav iespējams izpildīt saistības pret valsti un atdot parādu valstij, vienlaicīgi nodrošinot ostas pārvaldei noteikto uzdevumu pienācīgu izpildi. Turklāt Rojas ostas teritorijas kapacitāte ir ierobežota un jaunu piekrastes reģiona kravu piesaiste nav iespējama tādā apmērā, kas kopumā ietekmētu šī reģiona citu ostu normālu darbību, jo koksnes produktu ekonomiski pamatota piegāde attiecīgai ostai ierobežo attālums līdz meža izstrādes vietām (vidēji ne vairāk kā 50 km).
Rojas ostas pārvaldei esošo koksnes produkcijas pārkraušanas, zvejniecības, zivju apstrādes un kuģu remonta uzņēmumu darbības nodrošināšanai ir nepieciešams uzturēt kopējo infrastruktūru un esošos ostas kanāla parametrus (kanāla dziļums 5,5 metri; maksimālā kuģu iegrime – 5 metri), kas ostai izmaksā aptuveni 50 tūkstoši euro gadā un ir ar pieaugošu tendenci. Tāpat nepieciešams pabeigt padziļināšanas darbus atbilstoši Infrastruktūras uzlabošanas projektam, kuru izmaksas var sastādīt no 150  – 250 tūkstoši euro, atkarībā no pieejamās padziļināšanas tehnikas.
Turklāt, zivju pārstrādes segmentā šobrīd Rojas ostas teritorijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Fishtrans” sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Karavela” gatavojas realizēt inovatīvu zivju pārstrādes (surimi) ražotni ar Eiropas jūrlietu un zvejniecības fonda līdzfinansējumu, kurā tiks pārstrādātas svaigi nozvejotas Baltijas jūras zivis un ražoti produkti ar augstu pievienoto vērtību. Ražotnē plānotas aptuveni 50 jaunas darba vietas un indikatīvi aptuveni 300 tūkstoši euro papildus nodokļi valsts un pašvaldības budžetā. Lai nodrošinātu ražotni ar svaigām zivīm, uzņēmums plāno izmantot ne tikai Rīgas jūras līcī, bet arī Baltijas jūrā nozvejotās zivis, kam nepieciešamas investīcijas kopējā infrastruktūrā, lai nodrošinātu lielākas tonnāžas zvejas kuģu pieņemšanu ostā. Lielākas tonnāžas zvejas kuģu pieņemšanai jaunās zivju pārstrādes (surimi) ražotnei (plānotais darbības uzsākšanas laiks 2022.gada vidus/2023.gada sākums) ir nepieciešama Piestātnes Nr.1 rekonstrukcija un papildu kuģu ceļa padziļināšana. Projekta izmaksas sastāda aptuveni 1 milj. euro. Tā realizācijai indikatīvi būs pieejami ES Jūrniecības un Zvejniecības fonda resursi, kur ES līdzfinansējums sastāda 90%. Attiecīgi ostas pārvaldes līdzfinansējums sastādītu aptuveni 100 tūkstoši euro un projekta priekšfinansēšanai nepieciešams aizdevums uz 12 līdz 18 mēnešiem. Ja Rojas osta ir apgrūtināta ar parādsaistībām, aizdevuma saņemšana projekta realizēšanai nav iespējama. Turklāt esošo uzņēmumu darbības nodrošināšana ir nedalāmi saistīta ar ostas kopējās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.
Ņemot vērā Rojas ostas nozīmi Ziemeļkurzemes reģiona ekonomiskās aktivitātes veidošanā un tās ietekmi uz tradicionālo Rīgas jūras līča zvejniecības nozari, kā arī to, ka Rojas ostas pārvaldes parādsaistības pret valsti ir radušās, izpildot tai noteiktos uzdevumus ostas koplietošanā esošās infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai, nepieciešams rast risinājumus kā salīdzinoši īsā termiņā izpildīt šīs saistības pret valsti.

Ostu likuma normas paredz iespējas pašvaldībām mazajās ostās dibināt pašvaldību kapitālsabiedrības. Atbilstoši Ostu likumam, pašvaldībai, pieņemot lēmumu dibināt kapitālsabiedrību ostas pārvaldībai, nepieciešams segt visas ar to saistītās izmaksas – gan pamatkapitāla apmaksu, gan arī segt līdzšinējās ostas pārvaldes saistības pret to kreditoriem. Lai nepalielinātu pašvaldību saistību apmēru, Ostu likuma 24. Pārejas noteikuma 24. punkts nosaka, ka - Mazo ostu pārvaldēm uz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienu dzēšamas valsts prasības, kas izveidojušās valsts galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu ietvaros kā regresa prasība, kā arī uzkrātā apkalpošanas maksa un saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību 47. panta pirmajā daļā noteikto kārtību Valsts kases aprēķinātie nokavējuma procenti. Lēmumu par regresa prasības, uzkrātās apkalpošanas maksas un nokavējuma procentu dzēšanu pieņem Ministru kabinets, ja tiek saņemts Satiksmes ministrijas priekšlikums un tiek ievēroti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi.
Ņemot vērā faktu, ka Rojas ostas pārvalde kopš 2008. gada nav veikusi valsts galvotā aizdevuma maksājumus atbilstoši galvotā aizdevuma apkalpošanas līgumam, un nespēj, pamatojoties uz šīm saistībām, veikt arī turpmāk Rojas ostas uzturēšanas un attīstības projektus, rīkojuma projekts paredz dzēst Rojas ostas pārvaldes saistības pret valsti pilnā apmērā – 1 461 582.20 euro (t.sk. regresa prasību, apkalpošanas maksu, nokavējuma procentus par pamatsummas maksājuma kavējumiem un nokavējuma procentus par apkalpošanas maksas kavējumu). Tādejādi Rojas ostas pārvaldei tiks sniegts atbalsts, ievērojot komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus, lai tā varētu pildīt tai noteikto uzdevumu – ostas koplietošanā esošās infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu, kas nodrošina ekonomiskās aktivitātes noteiktajā piejūras reģionā, kā arī nodrošina tradicionālo Rīgas jūras līča zvejniecību nozares darbību.
Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercdarbībai, tai jāatbilst četrām kumulatīvajām pazīmēm, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Attiecīgi gadījumā, ja atbalsta pasākums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ir nepieciešams piemērot atbilstīgu komercdarbības atbalsta regulējumu.
Ņemot vērā komercdarbības atbalsta kumulatīvās pazīmes, tika veikts izvērtējums, kurā secināts, ka izpildās 1. - 3. komercdarbības atbalsta pazīme. Bet 4. komercdarbības atbalsta pazīme neizpildās, jo attiecībā par Rojas ostas pārvaldei sniegto atbalstu ir jānorāda, ka ostas pārvalde ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, t.i., publiskā persona, un tās uz Aizdevuma līguma pamata izsniegtais finansējums tika izmantots, lai izpildītu tai noteiktos uzdevumus - Rojas ostas koplietošanā esošās infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, tas ir saņemtais finansējums tika izlietots ostas kuģu ceļa padziļināšanai (81,7 % no izlietotā finansējuma) un pašvaldībai piederošās Piestātnes Nr. 1 rekonstrukcijai un citu ostas kopējā lietošanā esošās infrastruktūras objektu izbūvei (19,3 % no izlietotā finansējuma). Kuģa ostas ceļu pamatā izmanto vietējie zvejas kuģi, kuri piegādā svaigas zivis vietējiem pārstrādātājiem, un jahtas, kuru apmeklējumu īpatsvars 2020.gadā sastāda 98,6 %. Ir arī jāņem vērā, ka zvejniecības kuģi kuģu ceļu izmanto, lai nokļūtu pie vietējo zvejniecības un zivju apstrādes uzņēmumu īpašumā esošajām piestātnēm. Savukārt pārējie kuģi ostas infrastruktūru izmanto, lai pārkrautu piejūras reģiona saražoto produkciju (koksnes izstrādājumi). Tāpat rekonstruēto Piestātni Nr. 1 var izmantot jebkura persona par ostas noteiktu samaksu un to pamatā izmantotu vietējie zvejnieki un jahtu īpašnieki. Tā kā Rojas ostā apkalpo tikai un vienīgi vietējo reģionu un ostu izmanto vienīgi vietējiem pārvadājumiem, tad konkurence ostai vispār nevar rasties. Turklāt ostas koplietošanas infrastruktūras izmantotāji pamatā ir vietējie zvejnieki, kuri piegādā svaigas zivis vietējiem pārstrādes uzņēmumiem, kas tradicionāli ir izvietoti ostas teritorijā un aizņem lielāko tās teritorijas daļu, kā arī tiem pieder piestātnes. Ostas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ostas ilgstošā darbība kā zvejas kuģu apkalpošanas osta, norāda uz to, ka ostu var uzskatīt par tādu, kam ir tikai vietējais raksturs. Saistībā ar jahtu apkalpošanu, tad pamatā jahtu pakalpojumi tiek sniegti vietējiem iedzīvotājiem un citu valstu jahtas tiek apkalpotas īslaicīgai piestāšanai ostā, kā arī ienākumi no jahtu apkalpošanas ir salīdzinoši maza daļa.
Ņemot vērā izvērtēto informāciju un sniegtos skaidrojumus par sniegto atbalstu ostas infrastruktūrai, Rojas ostas pārvaldes saistību dzēšana pret valsti nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta izpratnē, jo tam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību.