24-TA-697: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 158 "Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes nolikums" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 158) nosaka, ka Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome (turpmāk - Padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt starpinstitūciju sadarbību ģeotelpiskās informācijas jomas (tai skaitā ģeodēzijas un kartogrāfijas joma) plānošanā un politikas īstenošanā. Padomes sastāvs ir noteikts divos tiesību aktos - MK noteikumos Nr. 158 un Ministru kabineta 2021. gada 14. oktobra rīkojumā Nr. 721 “Par Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomi".
Lai nodrošinātu Padomes 2020. gada 6. maija sēdē pieņemtā lēmuma (sēdes protokols Nr. PROT-43, 5.1. apakšpunkts) izpildi, ar Aizsardzības ministrijas 2020. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 75-R “Par ekspertu darba grupas izveidi Latvijas ģeodēzisko koordinātu modernizācijai” (turpmāk - AIM rīkojums) tika izveidota starpinstitūciju Ekspertu darba grupa Latvijas ģeodēzisko koordinātu modernizācijai (turpmāk – Ekspertu grupa).
Ekspertu grupu vada Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk - Aģentūra), kuras darbā piedalās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Lauksaimniecības datu centra, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, AS “Latvijas valsts meži”, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Pamatojoties uz AIM rīkojuma 2. punktu Ekspertu grupai tika noteikti uzdevumi:
1) noskaidrot piemērotāko modernizētās Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas koordinātu veidu un kartogrāfisko projekciju;
2) vienoties par transformāciju un konvertāciju parametriem, kā arī ģeotelpiskajiem datiem, kurus nepieciešams pārveidot;
3) aprakstīt konvertācijas modeļus ģeotelpiskajiem datiem un soļus pārejai uz modernizēto ģeodēzisko koordinātu sistēmu;
4) izvērtēt saistītos ģeotelpiskās informācijas jomas regulējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2023. gada 15. jūnija sanāksmē secināja, ka jaunās, modernizētās Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas jeb "LKS-2020" (turpmāk LKS-2020) ieviešanas atbalstam, ir jāgroza vairāki normatīvie akti, tai skaitā arī Ģeotelpiskās informācijas likums (turpmāk - ĢIL).
Lai nodrošinātu Padomes 2020. gada 6. maija sēdē pieņemtā lēmuma (sēdes protokols Nr. PROT-43, 5.1. apakšpunkts) izpildi, ar Aizsardzības ministrijas 2020. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 75-R “Par ekspertu darba grupas izveidi Latvijas ģeodēzisko koordinātu modernizācijai” (turpmāk - AIM rīkojums) tika izveidota starpinstitūciju Ekspertu darba grupa Latvijas ģeodēzisko koordinātu modernizācijai (turpmāk – Ekspertu grupa).
Ekspertu grupu vada Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk - Aģentūra), kuras darbā piedalās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Lauksaimniecības datu centra, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, AS “Latvijas valsts meži”, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.
Pamatojoties uz AIM rīkojuma 2. punktu Ekspertu grupai tika noteikti uzdevumi:
1) noskaidrot piemērotāko modernizētās Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas koordinātu veidu un kartogrāfisko projekciju;
2) vienoties par transformāciju un konvertāciju parametriem, kā arī ģeotelpiskajiem datiem, kurus nepieciešams pārveidot;
3) aprakstīt konvertācijas modeļus ģeotelpiskajiem datiem un soļus pārejai uz modernizēto ģeodēzisko koordinātu sistēmu;
4) izvērtēt saistītos ģeotelpiskās informācijas jomas regulējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību.
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2023. gada 15. jūnija sanāksmē secināja, ka jaunās, modernizētās Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas jeb "LKS-2020" (turpmāk LKS-2020) ieviešanas atbalstam, ir jāgroza vairāki normatīvie akti, tai skaitā arī Ģeotelpiskās informācijas likums (turpmāk - ĢIL).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumu projekta mērķis ir veikt izmaiņas ĢIL 11. panta trešajā daļā, nosakot tiesisko regulējumu Latvijas topogrāfisko karšu sistēmas izmantošanai, mainot Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar ĢIL 11. panta trešo daļu ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta 2011. gada 15. novembra noteikumi Nr. 879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 879) nosaka:
1) ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, izmantošanas un uzturēšanas kārtību;
2) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas parametrus un piemērošanas kārtību;
3) kārtību, kādā Latvijas teritorijā realizē Eiropas Vertikālās atskaites sistēmu;
4) 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk − TKS-93) parametrus un piemērošanas kārtību.
Izstrādājot LKS-2020, kas aizstās pašreizējo ģeodēzisko koordinātu sistēmu LKS-92 (turpmāk – LKS-92) ģeodēzisko pamatojumu, Aģentūra ir noteikusi pārrēķina parametrus starp abām koordinātu sistēmām. Šo pārrēķina parametru piemērošanas rezultātā LKS-92 Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk - LKS-92 TM), salīdzinot ar LKS-2020 sistēmas plaknes koordinātām (turpmāk - LKS-2020 TM), visas valsts teritorijā virzienā uz ziemeļrietumiem nobīdīsies līdz amplitūdā no ˗8,6 cm līdz +11,5 cm.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpisko transformāciju, kuras precizitāte un ticamība būs tuvai iepriekšminētajai koordinātu nobīdei, šos datu būs nepieciešams transformēt.
1) ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, izmantošanas un uzturēšanas kārtību;
2) Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas parametrus un piemērošanas kārtību;
3) kārtību, kādā Latvijas teritorijā realizē Eiropas Vertikālās atskaites sistēmu;
4) 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk − TKS-93) parametrus un piemērošanas kārtību.
Izstrādājot LKS-2020, kas aizstās pašreizējo ģeodēzisko koordinātu sistēmu LKS-92 (turpmāk – LKS-92) ģeodēzisko pamatojumu, Aģentūra ir noteikusi pārrēķina parametrus starp abām koordinātu sistēmām. Šo pārrēķina parametru piemērošanas rezultātā LKS-92 Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk - LKS-92 TM), salīdzinot ar LKS-2020 sistēmas plaknes koordinātām (turpmāk - LKS-2020 TM), visas valsts teritorijā virzienā uz ziemeļrietumiem nobīdīsies līdz amplitūdā no ˗8,6 cm līdz +11,5 cm.
Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpisko transformāciju, kuras precizitāte un ticamība būs tuvai iepriekšminētajai koordinātu nobīdei, šos datu būs nepieciešams transformēt.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Uz LKS-2020 ir nepieciešams transformēt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus, tai skaitā augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālos augstumu modeļus, augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju mērogā 1:500 (turpmāk – ADTI). Tāpat uz LKS-2020 nepieciešams transformēt arī pašreizējās 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk - TKS-93) karšu lapu dalījuma rāmjus, kurus veido LKS-92 TM taisnleņķa koordinātu tīkls.
Būtiskākā datu kopa, ko ietekmē koordinātu sistēmas modernizācija, ir ADTI, kuru uztur pašvaldības un Valsts zemes dienests, atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 281). Atbilstoši MK noteikumu Nr. 281 regulējumam ADTI dati tiek iegūti, uzturēti un to aprite notiek atsevišķu datņu veidā, kuru iedalījums atbilst TKS-93. Lielā datu apjoma dēļ, TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā nereti notiek arī augstas izšķirtspējas ortofoto karšu un digitālo augstumu modeļu datu aprite.
Pēc datu transformācijas, apritē, vismaz līdz sešu mēnešu pārejas perioda beigām, parādīsies augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskie dati, kas būs abās koordinātu sistēmās - LKS-92 TM un LKS-2020 TM. Līdz ar to, lai varētu atšķirt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus starp abām sistēmām LKS-92 un LKS-2020, ir jānosaka, ka uz LKS-2020 transformētie dati atbilst citai topogrāfisko karšu sistēmai.
Nav paredzēts transformēt ģeotelpisko datu arhīvos esošos vēsturiskos datus, kas atbilst LKS-92, taču nepieciešamības gadījumā tie var tikt izmantoti.
LKS-2020 ieviešanas nodrošinājumam Ekspertu grupa ir sagatavojusi grozījumus MK Noteikumos Nr. 879, kas paredz izmaiņas attiecībā uz TKS-93, līdz ar to vispirms ir jāmaina tiesiskais regulējums ĢIL 11. panta trešajā daļā attiecībā uz 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas formulējumu.
Attīstoties ģeodēzijas jomai pasaulē, pieaugot ģeodēzisko mērījumu precizitātei, notiekot izmaiņām apvidū zemes garozas vertikālo kustību rezultātā, uzlabojoties un mainoties ģeotelpisko datu apstrādes tehnoloģijām, nākotnē ir iespējama jauna Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizācija. Līdz ar to, ĢIL 11. panta trešajā daļā ir jānosaka vispārīgs formulējums attiecībā uz Latvijas topogrāfisko karšu sistēmu, paredzot, ka šīs sistēmas parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets (pašlaik minētā kārtība ir noteikta MK Noteikumos Nr. 879).
Būtiskākā datu kopa, ko ietekmē koordinātu sistēmas modernizācija, ir ADTI, kuru uztur pašvaldības un Valsts zemes dienests, atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” (turpmāk - MK Noteikumi Nr. 281). Atbilstoši MK noteikumu Nr. 281 regulējumam ADTI dati tiek iegūti, uzturēti un to aprite notiek atsevišķu datņu veidā, kuru iedalījums atbilst TKS-93. Lielā datu apjoma dēļ, TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā nereti notiek arī augstas izšķirtspējas ortofoto karšu un digitālo augstumu modeļu datu aprite.
Pēc datu transformācijas, apritē, vismaz līdz sešu mēnešu pārejas perioda beigām, parādīsies augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskie dati, kas būs abās koordinātu sistēmās - LKS-92 TM un LKS-2020 TM. Līdz ar to, lai varētu atšķirt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus starp abām sistēmām LKS-92 un LKS-2020, ir jānosaka, ka uz LKS-2020 transformētie dati atbilst citai topogrāfisko karšu sistēmai.
Nav paredzēts transformēt ģeotelpisko datu arhīvos esošos vēsturiskos datus, kas atbilst LKS-92, taču nepieciešamības gadījumā tie var tikt izmantoti.
LKS-2020 ieviešanas nodrošinājumam Ekspertu grupa ir sagatavojusi grozījumus MK Noteikumos Nr. 879, kas paredz izmaiņas attiecībā uz TKS-93, līdz ar to vispirms ir jāmaina tiesiskais regulējums ĢIL 11. panta trešajā daļā attiecībā uz 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas formulējumu.
Attīstoties ģeodēzijas jomai pasaulē, pieaugot ģeodēzisko mērījumu precizitātei, notiekot izmaiņām apvidū zemes garozas vertikālo kustību rezultātā, uzlabojoties un mainoties ģeotelpisko datu apstrādes tehnoloģijām, nākotnē ir iespējama jauna Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizācija. Līdz ar to, ĢIL 11. panta trešajā daļā ir jānosaka vispārīgs formulējums attiecībā uz Latvijas topogrāfisko karšu sistēmu, paredzot, ka šīs sistēmas parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets (pašlaik minētā kārtība ir noteikta MK Noteikumos Nr. 879).
Risinājuma apraksts
Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi grozījumus ĢIL, paredzot izteikt 11. panta trešo daļu šādā redakcijā:
"Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un Latvijas topogrāfisko karšu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
"Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un Latvijas topogrāfisko karšu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Ģeotelpisko datu turētāji
Ietekmes apraksts
Ģeotelpisko datu turētājiem, kas iegūst un uztur augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus TKS-93 iedalījumam atbilstošu datņu veidā, tie būs jāaizstāj ar datnēm, kas transformēti uz LKS-2020 un kuru iedalījums atbilst jaunajai Latvijas topogrāfisko karšu sistēmai. Sistēmas parametri un to piemērošanas kārtība tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, kas tiks izstrādāti pašreizējo MK Noteikumu Nr. 879 vietā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2011. gada 15. novembra noteikumi Nr. 879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi"
Pamatojums un apraksts
LKS-2020 ieviešanas nodrošinājumam jāveic grozījumi MK Noteikumos Nr. 879, vienlaikus veicot izmaiņas arī attiecībā uz Latvijas topogrāfisko karšu sistēmas formulējumu.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 756 "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis un tā piemērošanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi aizstājot vārdus „topogrāfisko karšu 1993. gada sistēma (TKS-93)” (attiecīgā locījumā) ar terminu „Latvijas topogrāfisko karšu sistēma” (attiecīgā locījumā).
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi aizstājot vārdus „topogrāfisko karšu 1993. gada sistēma (TKS-93)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Latvijas topogrāfisko karšu sistēma” (attiecīgā locījumā).
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība"
Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi aizstājot vārdus „topogrāfisko karšu 1993. gada sistēma (TKS-93)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Latvijas topogrāfisko karšu sistēma” (attiecīgā locījumā).
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
Pašvaldībām būtu jāizvērtē saistošos noteikumus un, ja nepieciešams, jāveic attiecīgi grozījumi, aizstājot vārdus „topogrāfisko karšu 1993. gada sistēma (TKS-93)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Latvijas topogrāfisko karšu sistēma” (attiecīgā locījumā).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Ekonomikas ministrija, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Lauksaimniecības datu centrs, Lauku atbalsta dienests, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts zemes dienests, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, VSIA "Latvijas Jūras administrācija", VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", Zemkopības ministrija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāteNevalstiskās organizācijas
Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija, Latvijas Mērnieku biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Ekspertu grupa, izskatot ģeotelpiskās informācijas jomas reglamentējošos normatīvos aktus un to izmaiņu nepieciešamību, 2023. gada 15. jūnija sanāksmē secināja, ka LKS-2020 ieviešanas atbalstam, ir jāgroza virkne normatīvo dokumentu, tai skaitā arī ĢIL 11. panta trešā daļa.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi