Anotācija

Zemkopības ministrija ir saņēmusi biedrības "Mazjūras zvejnieki" iesniegumu ar lūgumu iekļaut biedrības pārstāvi licencēšanas komisijas sastāvā, jo šī biedrība pārstāv Rīgas līča piekrastes zvejnieku vairākumu, turklāt ir nepieciešams līdzsvarot un aizstāvēt piekrastes zvejniecības intereses licencēšanas komisijas sastāvā. Šobrīd licencēšanas komisijas sastāvā darbojas viena piekrastes zvejniekus pārstāvoša organizācija - biedrība "Latvijas Zvejnieku federācija" un divas aiz piekrastes zvejojošo zvejniekus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

Ar noteikumu projektu paredzēts papildināt licencēšanas komisijas sastāvu ar pārstāvi no biedrības "Mazjūras zvejnieki".

Šobrīd licences derīguma termiņu zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem un starptautiskajos ūdeņos nosaka, ņemot vērā zvejā izmantojamā kuģa atbilstības apliecības vai kuģa kuģošanas spējas apliecības derīguma termiņu ar mērķi pārliecināties, ka pretendentam zvejai ir pieejams atbilstošs kuģis. Šis nosacījums rada situāciju, ka bieži vien zvejas uzņēmumiem licence ir jāatjauno ik pēc pāris gadiem vai pat katru gadu, kas rada papildu administratīvo slogu. Tāpat iespējamas situācijas, ka kuģi uz kura pamata ir izdota licence, attiecīgais uzņēmums zvejā vairs neizmanto (tas ir pārdots, nodots metāllūžņos utt.).

Ar noteikumu projektu ir plānots vienkāršot procedūras un iesniedzamo dokumentu apjomu, atsakoties no licences derīguma termiņa pieskaņošanas kuģa atbilstības apliecības vai kuģa kuģošanas spējas apliecības derīguma termiņam un zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem un starptautiskajos ūdeņos licenci izsniegt uz pieciem gadiem tāpat kā tas jau tiek darīts zvejai Baltijas jūras piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos, svītrojot noteikumu Nr. 1015 10. punktu.

Piešķirot licenci, kā arī nosakot tās derīguma termiņu vai pieņemot lēmumu par licences anulēšanu, tiek vērtēts, vai zvejniecības uzņēmums ir būtiski pārkāpis Eiropas Savienības un Latvijas zvejniecību regulējošo normatīvo aktu prasības. 
2024. gada 9. janvārī spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 23. novembra Regula (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473. Līdz ar šīs regulas ieviešanu ir paaugstinājusies iespējamība zvejniekiem par nozvejas atļautās pielaides robežas (turpmāk – MOT) prasību neizpildi saņemt sodus, kas savukārt var radīt situācijas, kad par šiem nenozīmīgajiem MOT pārkāpumiem, īpaši attiecībā uz nelielu dažādu neregulēto zivju sugu piezvejas apjomu neprecīzu noteikšanu, tiek masveidā anulētas vai neizsniegtas licences komercdarbībai zvejniecībā. Tā vietā būtu jāparedz, ka licences tiek anulētas tikai par nopietniem apzinātiem pārkāpumiem, kas noteikti Zvejniecības likumā - par zveju bez attiecīgas atļaujas un par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem.

Noteikumu projekts paredz precizēt pārkāpumus, par kuriem licence var tikt anulēta (noteikumu Nr. 1015 14. punkts) vai var tikt atteikta licences izsniegšana (noteikumu Nr. 1015 16.4. apakšpunkts) vai par kuriem licences derīguma termiņu nosaka tikai uz vienu gadu (noteikumu Nr. 1015 11.2. apakšpunkts). Noteikumos Nr. 1015 attiecīgajos punktos paredzēts iekļaut atsauci uz tādiem nopietniem pārkāpumiem, kas uzskaitīti Zvejniecības likuma 30. panta sestajā vai astotajā daļā atkarībā no zvejas veikšanas vietas.

Licence tiek sagatavota un ir pieejama elektroniskā formātā Latvijas Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā (turpmāk - LZIKIS)  gan attiecīgajam zvejniecības uzņēmumam, gan kontrolējošām institūcijām. Līdz šim licence vai tās dublikāts tika izsniegts arī papīra formā, tomēr, lai ieekonomētu darba un materiālos resursus, kā arī mazinātu administratīvo slogu, turpmāk licence papīra formā vairs netiks gatavota. Noteikumi Nr. 1015 neparedz obligātu licences izsniegšanu papīra formā, tomēr tie nosaka kārtību, kādā tiek izsniegts licences dublikāts.

Noteikumu projekts paredz svītrot noteikumu Nr. 1015 12. punktu, kur noteikta licences dublikāta izsniegšanas kārtība.

Kopš 2020. gada Baltijas jūrā ir aizliegta Austrumbaltijas mencu zveja, bet kopš 2022. gada arī Rietumbaltijas mencas Baltijas jūrā zvejot nav atļauts. Līdz ar to mencu zvejas iespējas Baltijas jūrā zvejniekiem vairs nav pieejamas, turklāt, ņemot vērā zinātnieku novērtējumu, nav sagaidāms, ka tuvākajos gados mencu zveja Baltijas jūrā varētu tikt atjaunota. Noteikumos Nr. 1015 ir paredzēts minimālais zvejas limits, kuram ir jābūt pieejamam pretendentam, ja tas pirmo reizi pieteicies licences saņemšanai zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem. Pašlaik noteikumi Nr. 1015 paredz, ka licenci var saņemt, ja pretendentam, kas pirmo reizi pieteicies licences saņemšanai zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, starp citu sugu limitu apjomiem ir pieejams arī zvejas limits mencām 150 tonnu apjomā, ja zvejo ar traļu zvejas kuģiem ar 220 kilovatu (kW) un lielāku dzinēja jaudu vai 100 tonnu mencu apjomā tīklu zvejas kuģiem. Šie nosacījumi ir neatbilstoši pašreizējai zvejas situācijai Baltijas jūrā un attiecībā uz mencu limitiem ir jāmaina.

Noteikumu projekts paredz svītrot noteikumu Nr. 1015 16.3. apakšpunkta nosacījumus, kur tiek runāts par mencu zvejas limitiem.

Noteikumi Nr. 1015 paredz, ka pretendentam, lai saņemtu licenci zvejai Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, ir jābūt derīgai Latvijas Jūras administrācijas līdz 2017. gada 31. decembrim izsniegtai kuģa kuģošanas spējas apliecībai vai pēc 2018. gada 1. janvāra izsniegtai zvejas laivas reģistrācijas apliecībai. Savukārt lai saņemtu licenci zvejai iekšējos ūdeņos ir jābūt derīgai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtai mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrācijas apliecībai vai Latvijas Jūras administrācijas līdz 2017. gada 31. decembrim izsniegtai kuģa kuģošanas spējas apliecībai, vai pēc 2018. gada 1. janvāra izsniegtai zvejas laivas reģistrācijas apliecībai. Šīs iepriekš pastāvējušās dažādās par kuģiem un zvejas laivām izvirzāmās prasības vairs nav aktuālas, tādēļ attiecīgie noteikumu Nr. 1015 punkti būtu precizējami un prasību normas redakcija vienkāršojama.

Noteikumu projekts paredz, ka no noteikumiem tiek svītrots teksts, kur tiek runāts par Latvijas Jūras administrācijas līdz 2017. gada 31. decembrim pretendentam izsniegtu kuģa kuģošanas spējas apliecību.

Noteikumos Nr. 1015 ir noteikts minimālais zvejas limits, kas nepieciešams pretendentam, kas pirmo reizi pieteicies licences saņemšanai zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī zvejai piekrastes ūdeņos, savukārt zvejai iekšējos ūdeņos šāds minimālais nepieciešamais zvejas limits noteikumos nav noteikts. Tomēr ar noteikumiem Nr. 1015 to nebūtu pareizi regulēt, jo zveja iekšējos ūdeņos ir ļoti specifiska un zvejas iespējas un pieejamie iedalāmie zvejas rīku veidi un apjomi atšķiras atkarībā no konkrētās ūdenstilpes. Līdz ar to nav iespējams noteikt minimālo nepieciešamo zvejas limitu licences saņemšanai, kas būtu atbilstošs un piemērots visām ūdenstilpēm.  Tā vietā pašvaldībām būtu nosakāms deleģējums izvērtēt tās administratīvās teritorijas attiecīgajos ūdeņos noteiktos zvejas limitus, un ar savu lēmumu noteikt minimālo nepieciešamo zvejas limitu licences saņemšanai pretendentam, kas pirmo reizi pieteicies licencei.

Noteikumu projekts paredz noteikt iespēju pašvaldībām pieņemt saistošos noteikumus, ar kuriem tās noteiktu minimālo nepieciešamo zvejas limitu licences saņemšanai zvejai konkrētajos pašvaldības administratīvajā teritorijā esošos iekšējos ūdeņos.

Pēc tam, kad Zemkopības ministrija vai attiecīgā pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par licences piešķiršanu, licenci sagatavo elektroniski LZIKIS. Licence LZIKIS tiek aktivizēta un ir derīga tikai pēc tam, kad licences saņēmējs ir samaksājis valsts nodevu, kas noteikta noteikumu Nr. 1015 19. punktā. Tomēr šobrīd ir bijuši gadījumi, kad zvejniecības uzņēmumi pēc tam, kad saņēmuši informāciju par licences piešķiršanu, uzsāk zveju pirms ir samaksājuši valsts nodevu un pirms licence ir aktivizēta. Tātad faktiski zveja tiek veikta bez derīgas licences, kas ir zvejniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpums.

Lai izvairītos no turpmākiem pārpratumiem par brīdi, kad licences izmantošana var tikt uzsākta, noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 1015 21. punktu, lai skaidri noteiktu, ka licence ir derīga tikai pēc valsts nodevas samaksas.