Anotācija

Ja finansējums projekta īstenošanas izmaksas netiktu izmainītas, tas būtiski ietekmēs projekta realizāciju vairākos aspektos. Pirmkārt, ierobežojumi projekta īstenošanas personāla atlīdzībai rada situāciju, kad primāri jāizvēlas ārējie pakalpojuma sniedzēji, kavējot veikt objektīvu izvēli par piemērotāko darbu veicēju konkrētajam uzdevumam. Kvalificētu un pieredzējušu slimnīcu ekspertu pieredze un padziļināta izpratne par organizācijas darbības procesiem, struktūru un prasībām var sniegt būtisku pienesumu projekta mērķu sasniegšanai un kvalitātes nodrošināšanai. 
Administratīvā noslodze iepirkumu un līgumu slēgšanai izmantojot tikai ārpakalpojuma sniedzējus, var ietekmēt projekta īstenošanas procesu, var būt jāveic kompromisi kvalitātes ziņā, kā arī ārpakalpojumu izmantošana, neiesaistot iekšējos ekspertus, ilgtermiņā var radīt papildu izmaksas un apgrūtināt projekta turpmāko uzturēšanu un attīstību pēc tā noslēguma. Bez pietiekami kompetenta personāla iesaistes projekta realizācija varētu būt ievērojami lēnāka un zemākas kvalitātes, kas apdraudētu projekta rezultātu sasniegšanu noteiktajos termiņos. Ilgtermiņā tas var arī veicināt atkarību no ārpakalpojumiem, kas varētu palielināt projekta izmaksas un radīt riskus saistībā ar platformas uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas. Tas viss kopumā negatīvi ietekmētu projekta rezultātus un apgrūtinātu mērķu sasniegšanu.

Klīniskās universitātes slimnīcām būtu lietderīgāk, piemērotāk un saimnieciski izdevīgāk projekta realizācijā atbilstoši savām iespējām iesaistīt savus resursus un ekspertus ar jau esošu pieredzi, tādējādi nodrošinot projekta pēctecību un veicinot darbinieku iesaisti projekta rezultātu ietvaros izveidoto risinājumu ilgtermiņa attīstībā. Tāpat esošo darbinieku iesaiste lielākā apmērā ļauj operatīvi veikt darbus, gan samazinot komunikācijai nepieciešamo laiku un resursus, gan izvairoties no citu piegādātāju administratīvo izmaksu segšanas, kas tiek attiecinātas uz sniegto pakalpojumu. Izpratne par nozares standartiem, regulējumu, medicīnisko terminoloģiju un esošajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem ļauj efektīvāk un produktīvāk izprast esošos procesus un tiem nepieciešamos uzlabojumus, tādējādi veicinot projekta rezultātu sasniegšanu.
Iekšējie programmētāji, strādājot ciešā saiknē ar slimnīcas personālu, ir labāk informēti par konkrētām vajadzībām un procesu sarežģītību, tādējādi ļaujot precīzāk un efektīvāk izveidot sistēmas funkcionalitāti, kas precīzi atbilst lietotāju prasībām. Salīdzinājumā, ārpakalpojumu sniedzējiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai iedziļinātos un saprastu specifiskas darbības un vajadzības. Lai veicinātu ārpakalpojuma sniedzēja izpratni, tas aizņemtu gan vairāk slimnīcas personāla laiku, gan aizņemtu esošo slimnīcas informācijas sistēmas un uzturēšanas daļas darbinieku laika resursus, lai izskaidrotu detaļas. Šis potenciāli var aizņemt vairāk laika resursus nekā izstrādāt kādu moduli pašiem. Iekšējie programmētāji bieži vien var veikt nepieciešamās sistēmas pielāgošanas un uzturēšanu ātrāk un efektīvāk, samazinot nepieciešamību pēc dārgiem ārpakalpojumiem un mazinot komunikācijas sarežģītību.
Slimnīcas informācijas sistēmās apstrādātie dati bieži ietver sensitīvu pacientu informāciju, kas padara datu drošību par kritisku faktoru. Iekšējie programmētāji, būdami daļa no organizācijas, ir labāk informēti par attiecīgajiem datu aizsardzības principiem un prasībām. Turklāt iekšējo resursu izmantošana samazina risku, ka sensitīva informācija varētu nonākt trešo personu rokās, kas var notikt, izmantojot ārpakalpojumus.
Tādējādi, piesaistot pašu personālu, tiek nodrošināta lielāka kontrole, nepārtrauktība un ilgtspēja, kas veicina kvalitatīvāku un efektīvāku projekta rezultātu.

Sākotnējais valsts budžeta finansējumu projektā bija paredzēts ne vairāk kā 727 650 EUR apmērā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) izmaksu segšanai. Veicot grozījumus projekta pasē, daļa projekta īstenošanas pakalpojumu (koplietošanas platformas un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk - RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk - PSKUS), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk -  BKUS) informācijas sistēmu (IS) pilnveidojumi) izmaksu tiks pārcelta uz projekta īstenošanas personāla izmaksām. Tā kā valsts budžeta līdzekļi paredzēti PVN segšanai, šo izmaiņu rezultātā, samazinot pakalpojumu izmaksas, samazinās arī kopējās PVN izmaksas. 

Ierosināto grozījumu rezultātā būs jāveic grozījumi 2023. gada 6. decembra līgumā par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta ieviešanu Projekta Nr.2.1.3.1.i.0/2/23/I/CFLA/003, kas noslēgts starp Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk - CFLA) un RAKUS.


Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas veidošanā iesaistītās slimnīcas ir RAKUS, PSKUS, BKUS, attiecīgi arī šo slimnīcu biznesa sistēmas ir tās, kas nodrošinās platformas apgādi ar faktiskajiem datiem. Šī vajadzība arī tiks realizēta projekta gaitā, veicot atbilstošu pielāgojumu esošajām slimnīcu informācijas sistēmām.