25-TA-380: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par starpinstitūciju sadarbības sanāksmju īstenošanu kriminālsodu izpildes laikā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par starpinstitūciju sadarbības sanāksmju īstenošanu kriminālsodu izpildes laikā” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 12.1 panta sesto daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka uz starpinstitūciju sadarbības sanāksmi uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un glabāšanas termiņu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā uz starpinstitūciju sadarbības sanāksmi uzaicināmas institūcijas un personas (definējot šo personu pienākumus), noteikt starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas un protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, kā arī protokola un par fiziskajām personām apstrādājamo datu glabāšanas termiņus un datu apjomu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā veiksmīgo un ilgstošo starpinstitūciju (Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde), Valsts probācijas dienesta (turpmāk – Dienests) un Valsts policijas (turpmāk – Policija)) sadarbības modeli un pieredzi darbā ar bīstamiem likumpārkāpējiem, ar 2024.gada 20.jūnija grozījumiem Kodeksā, kuri stājās spēkā 2024.gada 1.septembrī, tika normatīvi nostiprināta starpinstitūciju sadarbības sanāksmes (turpmāk – STIS) kā metodes izmantošana darbā ar minēto iestāžu klientiem (turpmāk – Grozījumi Kodeksā).
Grozījumi Kodeksā definē STIS sasaukšanas mērķi un noteic gadījumus, kuros STIS tiek organizētas obligāti:
1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;
3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;
4) notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients.
Grozījumi Kodeksā nosaka, ka STIS var tikt organizētas arī tad, ja iestāde to uzskata par nepieciešamu, proti, par:
1) nepilngadīgu notiesāto;
2) notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem;
3) notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks;
4) notiesāto, kura jauna noziedzīga nodarījuma risku mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes.
Atbilstoši Grozījumiem Kodeksā, STIS laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tādēļ iestādes, kuras saņēmušas protokolu, nodrošina, ka protokols nav pieejams notiesātajam. STIS laikā iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskajai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija.
Grozījumi Kodeksā nosaka, ka Ministru kabinetam jāizdod noteikumus, kas detalizē jautājumus, kas saistīti ar uz starpinstitūciju sadarbības sanāksmi uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un glabāšanas termiņu.
Grozījumi Kodeksā definē STIS sasaukšanas mērķi un noteic gadījumus, kuros STIS tiek organizētas obligāti:
1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;
3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;
4) notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients.
Grozījumi Kodeksā nosaka, ka STIS var tikt organizētas arī tad, ja iestāde to uzskata par nepieciešamu, proti, par:
1) nepilngadīgu notiesāto;
2) notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem;
3) notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks;
4) notiesāto, kura jauna noziedzīga nodarījuma risku mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes.
Atbilstoši Grozījumiem Kodeksā, STIS laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tādēļ iestādes, kuras saņēmušas protokolu, nodrošina, ka protokols nav pieejams notiesātajam. STIS laikā iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskajai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija.
Grozījumi Kodeksā nosaka, ka Ministru kabinetam jāizdod noteikumus, kas detalizē jautājumus, kas saistīti ar uz starpinstitūciju sadarbības sanāksmi uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un glabāšanas termiņu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot Kodeksā noteikto, nepieciešams noteikt regulējumu attiecībā uz STIS uzaicināmām institūcijām un personām, to pienākumiem, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un glabāšanas termiņu.
Noteikumu projekts paredz noteikt katras iestādes (Pārvalde, Dienests, Policija) kompetences nošķīrumu attiecībā uz STIS organizēšanu, nosakot, ka:
- Dienests STIS kriminālsodu izpildes laikā organizē par personām, kuras ir nosacīti notiesātas, nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, par personām, kurām piemērots kriminālsods – probācijas uzraudzība vai kriminālsods – sabiedriskais darbs;
- Pārvalde STIS rīko par personām, kuras ir notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu un atrodas ieslodzījuma vietā;
- Policija STIS organizē par personām, kuras ir notiesātas ar papildsodu – policijas kontrole.
Noteikumu projekts noteic, ka gadījumos, kad STIS tiek rīkots par nepilngadīgu personu, uz sanāksmi var tikt pieaicināts Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) speciālists. BAC speciālista viedoklis STIS ir nepieciešams, lai sniegtu konsultatīvu, metodisku atbalstu, kā arī veiktu uzraudzības funkciju nepilngadīgo labāko interešu nodrošināšanā.
Tāpat noteikumu projekts noteic, ka gadījumos, kad STIS tiek rīkots par nepilngadīgu personu, uz sanāksmi pieaicināms ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, ja citā veidā nav iespējams iegūt informāciju par nepilngadīgā notiesātā veselības stāvokli un viņam nepieciešamo veselības aprūpi.
Noteikumu projekts paredz, ka Dienests, Pārvalde, Policija un Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk – BAC) nosaka atbildīgo koordinatoru starpinstitūciju sadarbības sanāksmju jautājumu koordinēšanai un metodiskās vadības nodrošināšanai. Šo personu kontaktinformāciju institūcijas rakstiski paziņo viena otrai. Minētais ir svarīgi, jo visās minētajās institūcijās ir komplicēta organizatoriskā struktūra, tāpēc ir svarīgi, ka tiek noteikta konkrēta persona, kas koordinē STIS jautājumus.
Pārvalde un Policija teritoriālajā līmenī nosaka savās institūcijās atbildīgās amatpersonas par sanāksmju organizēšanu. Atbildīgās amatpersonas kontaktinformāciju institūcijas rakstiski paziņo viena otrai un BAC, norādot atbildīgās amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kā arī nekavējoties informē viena otru un BAC, ja iestādē noteikta cita atbildīgā persona.
Tāpat Dienests un Policija noteic reģionālos koordinatorus, kuri attiecīgajā reģionā koordinē sadarbību STIS jautājumos un sniedz atbalstu atbildīgajai amatpersonai sanāksmju īstenošanā. Arī šo personu (reģionālo koordinatoru) kontaktinformāciju Dienests un Policija rakstiski paziņo viena otrai, pārvaldei un BAC, norādot reģionālā koordinatora vārdu, uzvārdu, amatu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kā arī nekavējoties informē viena otru, pārvaldi un BAC, ja noteikts cits reģionālais koordinators.
Noteikumu projekts noteic termiņus, kas jāievēro STIS sasaukšanai, nosakot atšķirīgus termiņus, kas ievērojami, ja STIS tiek sasaukts par nepilngadīgo vai par personu, kura notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kura ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Tāpat atšķirīgi termiņi STIS sasaukšanai par notiesātajiem noteikti, vadoties no iestāžu (Pārvaldes, Dienesta un Policijas) funkciju viedokļa, izņemot gadījumu, ja notiesātajam konstatētas radikalizācijas pazīmes, - šajos gadījumos noteikumu projekts paredz, ka STIS, ja notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes, Dienests, Pārvalde un Policija sasauc nekavējoties, lai iesaistītās institūcijas savas kompetences ietvaros nekavējoties var koordinēt pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara noziedzīgu nodarījumu. Ņemot vērā to, ka viens no Valsts drošības dienesta (turpmāk – VDD) uzdevumiem ir identificēt personas ar radikalizācijas pazīmēm un veikt pasākumus, lai novērstu šo personu potenciālu iesaistīšanos teroristiskās aktivitātēs, gadījumos, kad STIS tiek organizēta par notiesāto, kuram konstatētas radikalizācijas pazīmes, noteikumu projekts noteic, ka obligāti ir pieaicināms VDD pārstāvis.
Noteikumu projekts katrai institūcijai izdala un noteic arī atšķirīgus gadījumus, kad nekavējoties sasaucama STIS, nosakot, kuri ir tie gadījumi, kad nepieciešama koordinēta un nekavējoša iesaistīto institūciju rīcība, tā, piemēram, Dienests nekavējoties sasauc STIS, ja konstatē, ka notiesātais, kurš notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kurš notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ir veicis atkārtotu noziedzīgu nodarījumu.
Pārvalde par nepilngadīgu notiesāto vienmēr sasauc STIS nekavējoties, savukārt Dienests par nepilngadīgu probācijas klientu STIS nekavējoties sasauc tikai noteikumu projektā noteiktos gadījumos:
- ja tiek konstatēts, ka nepilngadīgā probācijas klienta ģimenes vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo probācijas klientu un traucē pildīt kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, dienesta noteiktos pienākumus;
- ja nepilngadīgais probācijas klients atkārtoti nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, dienesta noteiktos pienākumus;
- ja nepilngadīgais probācijas klients ir veicis noziedzīgu nodarījumu;
- ja nepilngadīgais probācijas klients neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj sabiedriskā darba izpildes nosacījumus.
Citos gadījumos noteikumu projekts noteic dažādus termiņus STIS sasaukšanai, - tās ir desmit, piecpadsmit darbdienas, divi mēneši, trīs mēneši vai cits termiņš, tā piemēram, Pārvalde sasauc STIS desmit darbdienu laikā no izvērtēšanas ziņojuma pieprasījuma nosūtīšanas Dienestam par notiesāto, kurš notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kurš ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību; Policija par notiesāto, kurš notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kurš ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību - divu mēnešu laikā no papildsoda – policijas kontrole izpildes uzsākšanas u.tt.
Noteikumu projekts paredz arī gadījumu kad STIS sasaukšanas termiņu noteic Pārvaldes amatpersona pirms skatāmā jautājuma, proti, nosakot, ka, ja brīvības atņemšanas iestādē tiek vērtēts jautājums par atļaujas došanu uz mūžu notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, Pārvaldes atbildīgā amatpersona sasauc STIS savlaicīgi pirms šādas atļaujas došanas.
Tātad visos STIS sasaukšanas gadījumos, lai sasniegtu Kodeksā definēto STIS sasaukšanas mērķi, ir svarīgi konstatēt noteiktus priekšnosacījumus, kad STIS sasaucama, taču noteikumu projekts paredz arī, ka Pārvalde, Dienests un Policija STIS var sasaukt jebkurā kriminālsoda izpildes procesa brīdī atbilstoši nepieciešamībai, lai nodrošinātu efektīvu kriminālsoda izpildi.
Lai sniegtu nepieciešamo informāciju izskatāmajā gadījumā, atbalstu darbā ar notiesāto un viņa ģimeni, cietušo un iespējami apdraudēto personu interešu aizstāvības nodrošināšanai, kā arī vienotos par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm, noteikumu projekts noteic, ka uz STIS pieaicināmi arī citu institūciju pārstāvji.
Noteikumu projekts noteic vairākus gadījumus, kad STIS organizējot obligāti pieaicināms BAC pārstāvis:
- ja sanāksmi organizē par notiesāto, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgu personu;
- ja sanāksmi organizē par notiesāto, kurš, būdams nepilngadīgs, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
- ja dalība sanāksmē nepieciešama nepilngadīgā labāko interešu aizskāruma vai apdraudējuma gadījumā;
- ja nepieciešams konsultatīvs vai metodisks atbalsts, kā arī uzraudzības funkciju īstenošanai nepilngadīgā labāko interešu nodrošināšanai.
Ņemot vērā BAC funkcijas, šo speciālistu piesaiste STIS nepieciešama, lai veiktu kvalitatīvu konkrētās situācijas analīzi un izvērtētu pakalpojumu nepieciešamību bērnu aizsardzības jomā.
Tāpat noteikumu projekts paredz obligātu pašvaldības sociālā dienesta un bāriņtiesas pārstāvja dalību STIS, ja to organizē par nepilngadīgo notiesāto.
Tāpat obligāta ir pašvaldības pārstāvja, kurš atbild par profilakses lietas iekārtošanu un sociālās uzvedības korekcijas programmas izstrādi pašvaldībā, dalība STIS, ja to organizē par nepilngadīgo. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā noteikts, ka pašvaldībā jābūt iekārtotai profilakses lietai un izstrādātai uzvedības sociālās korekcijas programmai, un tas nozīmē, ka nepilngadīgais iespējams vienlaikus atrodas vismaz divu institūciju "redzeslokā", tādēļ pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā uz notiesāto nepilngadīgo un viņa ģimeni, jābūt savstarpēji saskaņotiem, papildinošiem un vērstiem uz bērna labāko interešu ievērošanu, tādēļ STIS ietvaros jāvienojas par nepilngadīgajam un viņa ģimenei vispiemērotākajiem pasākumiem, izslēdzot to dublēšanos.
Tāpat, sasaucot STIS, obligāti ir pieaicināms pašvaldības policijas pārstāvis, ja izskatāmajā gadījumā ir saskatāmi pašvaldības policijas kompetences jautājumi vai nepieciešama tās rīcība jaunu pārkāpumu novēršanai.
Papildus iepriekš minētajam noteikumu projekts paredz, ka STIS var pieaicināt arī citas institūcijas pārstāvi, psihologu, ārstniecības personu, juridiskās personas pārstāvi vai fizisko personu, kas var savā kompetences jomā sniegt informāciju un atbalstu izskatāmajā gadījumā, piemēram, jautājumos, kas saistīti ar bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību vai piemēram, notiesātajai personai nepieciešamo sociālo palīdzību u.tml.
Noteikumu projekts noteic termiņu, kādā atbildīgā amatpersona pirms plānotās STIS nosūta uzaicinājumu institūciju pārstāvjiem, nosakot, ka ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms plānotās sanāksmes nodrošina uzaicinājuma nosūtīšanu uz institūcijas oficiālo elektronisko adresi. Taču, ja uz sanāksmi tiek aicināts psihologs, ārstniecības persona vai juridiskās personas pārstāvis, uzaicinājumu tādā pat termiņā nosūta uz uzaicināmā pārstāvja oficiālo elektronisko adresi vai elektroniskā pasta adresi, ja oficiālā elektroniskā adrese nav aktivizēta.
Noteikumu projekts paredz, ka sanāksmes dalībniekiem vienojoties par to, dalībai STIS var pieaicināt nepilngadīgo notiesāto, viņa likumisko pārstāvi, ģimenes locekli vai atbalsta personu, ja sanāksme tiek organizēta par nepilngadīgo notiesāto, lai:
- sniegtu ieskatu par turpmāko darbu ar nepilngadīgo notiesāto un viņa ģimeni;
- uzklausītu nepilngadīgā notiesātā, likumiskā pārstāvja, ģimenes locekļa vai atbalsta personas viedokli par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku mazināšanai;
- vienotos par turpmāko rīcību plānoto pasākumu īstenošanā.
Ārvalstu pētījumos un praksē arvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai darbā ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas.[1] Atbalsta personas nepilngadīgajam notiesātajam var būt persona, kurai tā uzticas, piemēram, pedagogs, radinieks, kurš nav ģimenes loceklis utt.
Noteikumu projektā noteikts, ka šo personu uzaicināšana uz STIS sēdi var tikt īstenota saziņai ar uzaicināmo izmantojot kādu no šādiem veidiem - nosūtot uzaicinājumu vai sazinoties pa tālruni vai šo informāciju nododot tikšanās laikā.
Noteikumu projekts definē uzaicinājumā uz STIS obligāti iekļaujamās sastāvdaļas:
- sanāksmes sasaukšanas pamatojumu;
- informāciju par notiesāto, par kuru tiek sasaukta sanāksme;
- sanāksmes norises vietu un laiku;
- aicinājumu sanāksmē piedalīties konkrētu institūcijas pārstāvi, ja tāds ir zināms, vai lūgumu dalībai sanāksmē deleģēt institūcijas pārstāvi;
- datumu, līdz kuram jāapstiprina dalība sanāksmē;
- datumu, līdz kuram jānosūta atbildīgajai amatpersonai sanāksmes dalībnieka parakstīts apliecinājums par informācijas neizpaušanu.
Savukārt nepilngadīgajam notiesātajam, viņa likumiskajam pārstāvim, ģimenes loceklim vai atbalsta personai, uzaicinot šīs personas uz STIS, tiek norādīts STIS pamatojums un mērķis, nepilngadīgā notiesātā, par kuru tiek sasaukta sanāksme, vārds, uzvārds un sanāksmes norises vieta un laiks.
Kodekss noteic, ka STIS organizēšanā un norises laikā sanāksmes dalībnieki apstrādā tikai tādus notiesātā, cietušā, notiesātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu, personas datus, un tikai tādā apjomā, cik tas nepieciešams starpinstitūciju sanāksmju organizēšanas mērķa sasniegšanai. Tāpat Kodeksā ir paredzēti STIS ietvaros apstrādātās informācijas statuss un tās apstrādes ierobežojumi, nosakot, ka sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz, ka visas personas (izņemot VDD pārstāvi, nepilngadīgo notiesāto, viņa likumisko pārstāvi, ģimenes locekli vai atbalsta personu), kurām plānota dalība STIS, paraksta apliecinājumu par informācijas neizpaušanu.
VDD pārstāvis apliecinājumu neparaksta, jo VDD darbība, kompetences jautājumi paredz darbinieka identitātes slepenību. Savukārt nepilngadīgajam, viņa likumiskajam pārstāvim, ģimenes loceklim vai atbalsta personai, sanāksmes laikā netiek atklāti citu personu dati, jo sanāksmes laikā, kurā piedalās nepilngadīgais, viņa likumiskais pārstāvis, ģimenes loceklis vai atbalsta persona tiek izrunāta noteikumu 15.punktā norādītā informācija, kurā uzsvars ir par turpmāko darbu ar darbu ar nepilngadīgo un viņa ģimeni – ko saskata speciālisti, ko par to domā pats nepilngadīgais, viņa likumiskie pārstāvji utt., t.i. pēc būtības tiek sniegta informācija, kura attiecas uz nepilngadīgajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem.
Tādējādi informācijai, kas nonāks personas, kura piedalīsies konkrētā STIS, rīcībā, tiks piemēroti informācijas aizsardzības pamatprincipi. Parakstot apliecinājumu, persona apliecinās, ka neizpaudīs STIS ietvaros iegūto informāciju trešajām personām un ziņos par prettiesiskiem mēģinājumiem iegūt no STIS dalībnieka STIS ietvaros iegūto informāciju. Apliecinājuma paraugs pievienots noteikumu projekta pielikumā. Persona, kura kādu iemeslu dēļ apliecinājumu nav parakstījusi, STIS sanāksmē piedalīties nedrīkst (izņemot VDD pārstāvis, nepilngadīgais notiesātais, viņa likumiskais pārstāvis, ģimenes loceklis vai atbalsta persona).
Ņemot vērā digitālo resursu pieejamību un attīstību, noteikumu projekts noteic, ka STIS var notikt gan klātienē, gan attālināti. Jāatzīmē, ka attālinātā STIS ir ļoti nozīmīga nekavējoties sasaucamo STIS gadījumos, kad kāda obligāti pieaicināmā speciālista dalība kādu apstākļu dēļ nav nodrošināma klātienē, kā arī gadījumos, kad STIS jāpiedalās noteikto institūciju pārstāvjiem no dažādiem reģioniem. Attālinātās STIS gadījumā, atbildīgā amatpersona divas darbdienas pirms sanāksmes nosūta uz sanāksmes dalībnieka elektroniskā pasta adresi pieslēgšanās saiti.
Noteikumu projekts paredz, ka STIS tiek protokolētas un protokoli elektroniski tiek saskaņoti ar Dienesta, Pārvaldes un Policijas pārstāvjiem, kuri piedalījušies STIS. Ja STIS tika pieaicināti VDD, BAC un pašvaldības pārstāvji, tad protokols skaņojams arī ar šo institūciju pārstāvjiem. Informāciju ir svarīgi fiksēt protokolā, jo tajā tiks atspoguļota būtiskākā informācija, pieņemtie lēmumi un noteiktie uzdevumi un to izpildes termiņi, tādēļ protokols ir svarīga un neatņemama STIS sastāvdaļa un būs pieejams noteikumu 15. punktā noteikto institūciju pārstāvjiem, kuri piedalījušies sanāksmē.
Ja kādam sanāksmes dalībniekam nav nepieciešams piedalīties visā sanāksmē, tad attiecīgais pārstāvis tiek uzaicināts tikai uz daļu no sanāksmes. Pēc sanāksmes šim dalībniekam uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi, kas norādīta apliecinājumā tiek nosūtīts izraksts no protokola ar tam noteiktajām darbībām, par kurām sanāksmes dalībnieki ir vienojušies.
Noteikumu projekts paredz, ka, gadījumos, kad STIS sasaukta pirms tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes beigām, bet tajā objektīvu iemeslu dēļ nepiedalās bāriņtiesas vai pašvaldības sociālā dienesta pārstāvis, un sanāksmes laikā tiek identificēti jautājumi, kuru risināšana ir šo institūciju kompetencē, atbildīgā amatpersona nodrošina, ka attiecīgajai bāriņtiesai vai pašvaldības sociālajam dienestam tiek nosūtīta informācija par izskatāmajiem jautājumiem. Šis ir ļoti būtiski, lai izslēgtu gadījumus, kad bāriņtiesa un sociālais dienests nav informēti par to, ka tās apkalpojamā teritorijā pēc soda izciešanas nonāks persona, kurai STIS laikā tika identificēti jautājumi, kuru risināšana ir šo institūciju kompetencē.
Tāpat noteikumu projekts noteic protokola vai tā izraksta glabāšanas termiņus Dienestā, Pārvaldē un Policijā. Attiecībā uz citām institūcijām, noteikumu projekts paredz, ka protokola vai protokola izraksta glabāšanas termiņus nosaka katras attiecīgās institūcijas lietvedības kārtība un arhivēšanu reglamentējošais normatīvais regulējums.
[1] https://likumi.lv/ta/id/333223-par-resocializacijas-politikas-pamatnostadnem-20222027gadam
Noteikumu projekts paredz noteikt katras iestādes (Pārvalde, Dienests, Policija) kompetences nošķīrumu attiecībā uz STIS organizēšanu, nosakot, ka:
- Dienests STIS kriminālsodu izpildes laikā organizē par personām, kuras ir nosacīti notiesātas, nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, par personām, kurām piemērots kriminālsods – probācijas uzraudzība vai kriminālsods – sabiedriskais darbs;
- Pārvalde STIS rīko par personām, kuras ir notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu un atrodas ieslodzījuma vietā;
- Policija STIS organizē par personām, kuras ir notiesātas ar papildsodu – policijas kontrole.
Noteikumu projekts noteic, ka gadījumos, kad STIS tiek rīkots par nepilngadīgu personu, uz sanāksmi var tikt pieaicināts Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) speciālists. BAC speciālista viedoklis STIS ir nepieciešams, lai sniegtu konsultatīvu, metodisku atbalstu, kā arī veiktu uzraudzības funkciju nepilngadīgo labāko interešu nodrošināšanā.
Tāpat noteikumu projekts noteic, ka gadījumos, kad STIS tiek rīkots par nepilngadīgu personu, uz sanāksmi pieaicināms ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, ja citā veidā nav iespējams iegūt informāciju par nepilngadīgā notiesātā veselības stāvokli un viņam nepieciešamo veselības aprūpi.
Noteikumu projekts paredz, ka Dienests, Pārvalde, Policija un Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk – BAC) nosaka atbildīgo koordinatoru starpinstitūciju sadarbības sanāksmju jautājumu koordinēšanai un metodiskās vadības nodrošināšanai. Šo personu kontaktinformāciju institūcijas rakstiski paziņo viena otrai. Minētais ir svarīgi, jo visās minētajās institūcijās ir komplicēta organizatoriskā struktūra, tāpēc ir svarīgi, ka tiek noteikta konkrēta persona, kas koordinē STIS jautājumus.
Pārvalde un Policija teritoriālajā līmenī nosaka savās institūcijās atbildīgās amatpersonas par sanāksmju organizēšanu. Atbildīgās amatpersonas kontaktinformāciju institūcijas rakstiski paziņo viena otrai un BAC, norādot atbildīgās amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kā arī nekavējoties informē viena otru un BAC, ja iestādē noteikta cita atbildīgā persona.
Tāpat Dienests un Policija noteic reģionālos koordinatorus, kuri attiecīgajā reģionā koordinē sadarbību STIS jautājumos un sniedz atbalstu atbildīgajai amatpersonai sanāksmju īstenošanā. Arī šo personu (reģionālo koordinatoru) kontaktinformāciju Dienests un Policija rakstiski paziņo viena otrai, pārvaldei un BAC, norādot reģionālā koordinatora vārdu, uzvārdu, amatu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kā arī nekavējoties informē viena otru, pārvaldi un BAC, ja noteikts cits reģionālais koordinators.
Noteikumu projekts noteic termiņus, kas jāievēro STIS sasaukšanai, nosakot atšķirīgus termiņus, kas ievērojami, ja STIS tiek sasaukts par nepilngadīgo vai par personu, kura notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kura ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Tāpat atšķirīgi termiņi STIS sasaukšanai par notiesātajiem noteikti, vadoties no iestāžu (Pārvaldes, Dienesta un Policijas) funkciju viedokļa, izņemot gadījumu, ja notiesātajam konstatētas radikalizācijas pazīmes, - šajos gadījumos noteikumu projekts paredz, ka STIS, ja notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes, Dienests, Pārvalde un Policija sasauc nekavējoties, lai iesaistītās institūcijas savas kompetences ietvaros nekavējoties var koordinēt pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara noziedzīgu nodarījumu. Ņemot vērā to, ka viens no Valsts drošības dienesta (turpmāk – VDD) uzdevumiem ir identificēt personas ar radikalizācijas pazīmēm un veikt pasākumus, lai novērstu šo personu potenciālu iesaistīšanos teroristiskās aktivitātēs, gadījumos, kad STIS tiek organizēta par notiesāto, kuram konstatētas radikalizācijas pazīmes, noteikumu projekts noteic, ka obligāti ir pieaicināms VDD pārstāvis.
Noteikumu projekts katrai institūcijai izdala un noteic arī atšķirīgus gadījumus, kad nekavējoties sasaucama STIS, nosakot, kuri ir tie gadījumi, kad nepieciešama koordinēta un nekavējoša iesaistīto institūciju rīcība, tā, piemēram, Dienests nekavējoties sasauc STIS, ja konstatē, ka notiesātais, kurš notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kurš notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ir veicis atkārtotu noziedzīgu nodarījumu.
Pārvalde par nepilngadīgu notiesāto vienmēr sasauc STIS nekavējoties, savukārt Dienests par nepilngadīgu probācijas klientu STIS nekavējoties sasauc tikai noteikumu projektā noteiktos gadījumos:
- ja tiek konstatēts, ka nepilngadīgā probācijas klienta ģimenes vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo probācijas klientu un traucē pildīt kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, dienesta noteiktos pienākumus;
- ja nepilngadīgais probācijas klients atkārtoti nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, dienesta noteiktos pienākumus;
- ja nepilngadīgais probācijas klients ir veicis noziedzīgu nodarījumu;
- ja nepilngadīgais probācijas klients neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj sabiedriskā darba izpildes nosacījumus.
Citos gadījumos noteikumu projekts noteic dažādus termiņus STIS sasaukšanai, - tās ir desmit, piecpadsmit darbdienas, divi mēneši, trīs mēneši vai cits termiņš, tā piemēram, Pārvalde sasauc STIS desmit darbdienu laikā no izvērtēšanas ziņojuma pieprasījuma nosūtīšanas Dienestam par notiesāto, kurš notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kurš ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību; Policija par notiesāto, kurš notiesāts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai kurš ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību - divu mēnešu laikā no papildsoda – policijas kontrole izpildes uzsākšanas u.tt.
Noteikumu projekts paredz arī gadījumu kad STIS sasaukšanas termiņu noteic Pārvaldes amatpersona pirms skatāmā jautājuma, proti, nosakot, ka, ja brīvības atņemšanas iestādē tiek vērtēts jautājums par atļaujas došanu uz mūžu notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, Pārvaldes atbildīgā amatpersona sasauc STIS savlaicīgi pirms šādas atļaujas došanas.
Tātad visos STIS sasaukšanas gadījumos, lai sasniegtu Kodeksā definēto STIS sasaukšanas mērķi, ir svarīgi konstatēt noteiktus priekšnosacījumus, kad STIS sasaucama, taču noteikumu projekts paredz arī, ka Pārvalde, Dienests un Policija STIS var sasaukt jebkurā kriminālsoda izpildes procesa brīdī atbilstoši nepieciešamībai, lai nodrošinātu efektīvu kriminālsoda izpildi.
Lai sniegtu nepieciešamo informāciju izskatāmajā gadījumā, atbalstu darbā ar notiesāto un viņa ģimeni, cietušo un iespējami apdraudēto personu interešu aizstāvības nodrošināšanai, kā arī vienotos par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm, noteikumu projekts noteic, ka uz STIS pieaicināmi arī citu institūciju pārstāvji.
Noteikumu projekts noteic vairākus gadījumus, kad STIS organizējot obligāti pieaicināms BAC pārstāvis:
- ja sanāksmi organizē par notiesāto, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgu personu;
- ja sanāksmi organizē par notiesāto, kurš, būdams nepilngadīgs, ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
- ja dalība sanāksmē nepieciešama nepilngadīgā labāko interešu aizskāruma vai apdraudējuma gadījumā;
- ja nepieciešams konsultatīvs vai metodisks atbalsts, kā arī uzraudzības funkciju īstenošanai nepilngadīgā labāko interešu nodrošināšanai.
Ņemot vērā BAC funkcijas, šo speciālistu piesaiste STIS nepieciešama, lai veiktu kvalitatīvu konkrētās situācijas analīzi un izvērtētu pakalpojumu nepieciešamību bērnu aizsardzības jomā.
Tāpat noteikumu projekts paredz obligātu pašvaldības sociālā dienesta un bāriņtiesas pārstāvja dalību STIS, ja to organizē par nepilngadīgo notiesāto.
Tāpat obligāta ir pašvaldības pārstāvja, kurš atbild par profilakses lietas iekārtošanu un sociālās uzvedības korekcijas programmas izstrādi pašvaldībā, dalība STIS, ja to organizē par nepilngadīgo. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā noteikts, ka pašvaldībā jābūt iekārtotai profilakses lietai un izstrādātai uzvedības sociālās korekcijas programmai, un tas nozīmē, ka nepilngadīgais iespējams vienlaikus atrodas vismaz divu institūciju "redzeslokā", tādēļ pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā uz notiesāto nepilngadīgo un viņa ģimeni, jābūt savstarpēji saskaņotiem, papildinošiem un vērstiem uz bērna labāko interešu ievērošanu, tādēļ STIS ietvaros jāvienojas par nepilngadīgajam un viņa ģimenei vispiemērotākajiem pasākumiem, izslēdzot to dublēšanos.
Tāpat, sasaucot STIS, obligāti ir pieaicināms pašvaldības policijas pārstāvis, ja izskatāmajā gadījumā ir saskatāmi pašvaldības policijas kompetences jautājumi vai nepieciešama tās rīcība jaunu pārkāpumu novēršanai.
Papildus iepriekš minētajam noteikumu projekts paredz, ka STIS var pieaicināt arī citas institūcijas pārstāvi, psihologu, ārstniecības personu, juridiskās personas pārstāvi vai fizisko personu, kas var savā kompetences jomā sniegt informāciju un atbalstu izskatāmajā gadījumā, piemēram, jautājumos, kas saistīti ar bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību vai piemēram, notiesātajai personai nepieciešamo sociālo palīdzību u.tml.
Noteikumu projekts noteic termiņu, kādā atbildīgā amatpersona pirms plānotās STIS nosūta uzaicinājumu institūciju pārstāvjiem, nosakot, ka ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms plānotās sanāksmes nodrošina uzaicinājuma nosūtīšanu uz institūcijas oficiālo elektronisko adresi. Taču, ja uz sanāksmi tiek aicināts psihologs, ārstniecības persona vai juridiskās personas pārstāvis, uzaicinājumu tādā pat termiņā nosūta uz uzaicināmā pārstāvja oficiālo elektronisko adresi vai elektroniskā pasta adresi, ja oficiālā elektroniskā adrese nav aktivizēta.
Noteikumu projekts paredz, ka sanāksmes dalībniekiem vienojoties par to, dalībai STIS var pieaicināt nepilngadīgo notiesāto, viņa likumisko pārstāvi, ģimenes locekli vai atbalsta personu, ja sanāksme tiek organizēta par nepilngadīgo notiesāto, lai:
- sniegtu ieskatu par turpmāko darbu ar nepilngadīgo notiesāto un viņa ģimeni;
- uzklausītu nepilngadīgā notiesātā, likumiskā pārstāvja, ģimenes locekļa vai atbalsta personas viedokli par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku mazināšanai;
- vienotos par turpmāko rīcību plānoto pasākumu īstenošanā.
Ārvalstu pētījumos un praksē arvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai darbā ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas.[1] Atbalsta personas nepilngadīgajam notiesātajam var būt persona, kurai tā uzticas, piemēram, pedagogs, radinieks, kurš nav ģimenes loceklis utt.
Noteikumu projektā noteikts, ka šo personu uzaicināšana uz STIS sēdi var tikt īstenota saziņai ar uzaicināmo izmantojot kādu no šādiem veidiem - nosūtot uzaicinājumu vai sazinoties pa tālruni vai šo informāciju nododot tikšanās laikā.
Noteikumu projekts definē uzaicinājumā uz STIS obligāti iekļaujamās sastāvdaļas:
- sanāksmes sasaukšanas pamatojumu;
- informāciju par notiesāto, par kuru tiek sasaukta sanāksme;
- sanāksmes norises vietu un laiku;
- aicinājumu sanāksmē piedalīties konkrētu institūcijas pārstāvi, ja tāds ir zināms, vai lūgumu dalībai sanāksmē deleģēt institūcijas pārstāvi;
- datumu, līdz kuram jāapstiprina dalība sanāksmē;
- datumu, līdz kuram jānosūta atbildīgajai amatpersonai sanāksmes dalībnieka parakstīts apliecinājums par informācijas neizpaušanu.
Savukārt nepilngadīgajam notiesātajam, viņa likumiskajam pārstāvim, ģimenes loceklim vai atbalsta personai, uzaicinot šīs personas uz STIS, tiek norādīts STIS pamatojums un mērķis, nepilngadīgā notiesātā, par kuru tiek sasaukta sanāksme, vārds, uzvārds un sanāksmes norises vieta un laiks.
Kodekss noteic, ka STIS organizēšanā un norises laikā sanāksmes dalībnieki apstrādā tikai tādus notiesātā, cietušā, notiesātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu, personas datus, un tikai tādā apjomā, cik tas nepieciešams starpinstitūciju sanāksmju organizēšanas mērķa sasniegšanai. Tāpat Kodeksā ir paredzēti STIS ietvaros apstrādātās informācijas statuss un tās apstrādes ierobežojumi, nosakot, ka sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz, ka visas personas (izņemot VDD pārstāvi, nepilngadīgo notiesāto, viņa likumisko pārstāvi, ģimenes locekli vai atbalsta personu), kurām plānota dalība STIS, paraksta apliecinājumu par informācijas neizpaušanu.
VDD pārstāvis apliecinājumu neparaksta, jo VDD darbība, kompetences jautājumi paredz darbinieka identitātes slepenību. Savukārt nepilngadīgajam, viņa likumiskajam pārstāvim, ģimenes loceklim vai atbalsta personai, sanāksmes laikā netiek atklāti citu personu dati, jo sanāksmes laikā, kurā piedalās nepilngadīgais, viņa likumiskais pārstāvis, ģimenes loceklis vai atbalsta persona tiek izrunāta noteikumu 15.punktā norādītā informācija, kurā uzsvars ir par turpmāko darbu ar darbu ar nepilngadīgo un viņa ģimeni – ko saskata speciālisti, ko par to domā pats nepilngadīgais, viņa likumiskie pārstāvji utt., t.i. pēc būtības tiek sniegta informācija, kura attiecas uz nepilngadīgajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem.
Tādējādi informācijai, kas nonāks personas, kura piedalīsies konkrētā STIS, rīcībā, tiks piemēroti informācijas aizsardzības pamatprincipi. Parakstot apliecinājumu, persona apliecinās, ka neizpaudīs STIS ietvaros iegūto informāciju trešajām personām un ziņos par prettiesiskiem mēģinājumiem iegūt no STIS dalībnieka STIS ietvaros iegūto informāciju. Apliecinājuma paraugs pievienots noteikumu projekta pielikumā. Persona, kura kādu iemeslu dēļ apliecinājumu nav parakstījusi, STIS sanāksmē piedalīties nedrīkst (izņemot VDD pārstāvis, nepilngadīgais notiesātais, viņa likumiskais pārstāvis, ģimenes loceklis vai atbalsta persona).
Ņemot vērā digitālo resursu pieejamību un attīstību, noteikumu projekts noteic, ka STIS var notikt gan klātienē, gan attālināti. Jāatzīmē, ka attālinātā STIS ir ļoti nozīmīga nekavējoties sasaucamo STIS gadījumos, kad kāda obligāti pieaicināmā speciālista dalība kādu apstākļu dēļ nav nodrošināma klātienē, kā arī gadījumos, kad STIS jāpiedalās noteikto institūciju pārstāvjiem no dažādiem reģioniem. Attālinātās STIS gadījumā, atbildīgā amatpersona divas darbdienas pirms sanāksmes nosūta uz sanāksmes dalībnieka elektroniskā pasta adresi pieslēgšanās saiti.
Noteikumu projekts paredz, ka STIS tiek protokolētas un protokoli elektroniski tiek saskaņoti ar Dienesta, Pārvaldes un Policijas pārstāvjiem, kuri piedalījušies STIS. Ja STIS tika pieaicināti VDD, BAC un pašvaldības pārstāvji, tad protokols skaņojams arī ar šo institūciju pārstāvjiem. Informāciju ir svarīgi fiksēt protokolā, jo tajā tiks atspoguļota būtiskākā informācija, pieņemtie lēmumi un noteiktie uzdevumi un to izpildes termiņi, tādēļ protokols ir svarīga un neatņemama STIS sastāvdaļa un būs pieejams noteikumu 15. punktā noteikto institūciju pārstāvjiem, kuri piedalījušies sanāksmē.
Ja kādam sanāksmes dalībniekam nav nepieciešams piedalīties visā sanāksmē, tad attiecīgais pārstāvis tiek uzaicināts tikai uz daļu no sanāksmes. Pēc sanāksmes šim dalībniekam uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi, kas norādīta apliecinājumā tiek nosūtīts izraksts no protokola ar tam noteiktajām darbībām, par kurām sanāksmes dalībnieki ir vienojušies.
Noteikumu projekts paredz, ka, gadījumos, kad STIS sasaukta pirms tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes beigām, bet tajā objektīvu iemeslu dēļ nepiedalās bāriņtiesas vai pašvaldības sociālā dienesta pārstāvis, un sanāksmes laikā tiek identificēti jautājumi, kuru risināšana ir šo institūciju kompetencē, atbildīgā amatpersona nodrošina, ka attiecīgajai bāriņtiesai vai pašvaldības sociālajam dienestam tiek nosūtīta informācija par izskatāmajiem jautājumiem. Šis ir ļoti būtiski, lai izslēgtu gadījumus, kad bāriņtiesa un sociālais dienests nav informēti par to, ka tās apkalpojamā teritorijā pēc soda izciešanas nonāks persona, kurai STIS laikā tika identificēti jautājumi, kuru risināšana ir šo institūciju kompetencē.
Tāpat noteikumu projekts noteic protokola vai tā izraksta glabāšanas termiņus Dienestā, Pārvaldē un Policijā. Attiecībā uz citām institūcijām, noteikumu projekts paredz, ka protokola vai protokola izraksta glabāšanas termiņus nosaka katras attiecīgās institūcijas lietvedības kārtība un arhivēšanu reglamentējošais normatīvais regulējums.
[1] https://likumi.lv/ta/id/333223-par-resocializacijas-politikas-pamatnostadnem-20222027gadam
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Valsts probācijas dienests
- Valsts policija
- Bērnu aizsardzības centrs
- Valsts drošības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
