Anotācija (ex-ante)

26-TA-1228: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem”” tiek izstrādāts, lai paplašinātu un precizētu aizliegumam pakļauto lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu. Grozījumu nepieciešamību pamato pieejamie dati par ārējo tirdzniecību, kas liecina, ka arī 2026. gadā Latvijā joprojām tiek importēti atsevišķi lauksaimniecības un lopbarības produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kuri nav pilnībā aptverti ar spēkā esošo regulējumu. Ņemot vērā minēto, regulējums tiek papildināts ar papildu produktu pozīcijām. 
Papildus norādāms, ka Saeima 2026. gada 1. aprīlī pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, ar kuriem nacionālais importa aizliegums lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tika pagarināts līdz 2027. gada 1. jūlijam, un minētie grozījumi stājās spēkā 2026. gada 23. aprīlī.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumu mērķis ir noteikt tādu produktu iekļaušanu regulējuma tvērumā, kuri atbilst Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 32. pantā ietvertajam deleģējumam un kuru imports no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas turpinās arī 2026. gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Patlaban aizliegto produktu saraksts dots Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 158) un tajos ir iekļauti šādi produkti – graudaugi (KN 10. nodaļas produkti), dārzeņi (KN 7. nodaļas produkti), augļi (KN 8. nodaļas produkti) un pārtikas rūpniecības atliekas, gatavā lopbarība (KN 23. nodaļas produkti, izņemot produkti ar KN kodu 2306 30 00 (eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot saulespuķu sēklas) un ar KN kodu 2309 90 91 (biešu mīkstums ar pievienotu melasi)).

Savukārt ES ievedmuitas tarifus paaugstināja divos secīgos posmos 2024. un 2025. gadā:
1) pirmajā posmā, sākot ar 2024. gada 1. jūliju, saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1652 (Padomes 2024. gada 30. maija Regula (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu) tika palielināti ievedmuitas nodokļi noteiktam lauksaimniecības produktu lokam (graudaugiem, eļļas augu sēklām, atsevišķiem augu valsts produktiem, augu eļļām, kā arī lopbarības izejvielām un gatavai lopbarībai), kuru izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā vai kuri tiek eksportēti no šīm valstīm. Pēc Latvijas ierosinājuma šis regulējums tika attiecināts arī uz tādiem produktiem kā zirņi, aunazirņi un pākšu dārzeņu milti;
2) otrajā posmā Eiropas Komisija 2025. gada 28. janvārī nāca klajā ar plašāku priekšlikumu, un pēc tā akceptēšanas 2025. gada 20. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/1227 (Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 17. jūnija Regula (ES) 2025/1227 par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportē no minētajām valstīm). Ar to ievērojami (50 % papildus piemērojamajam ievedmuitas tarifam) tika paaugstināti ievedmuitas nodokļi visām lauksaimniecības un pārtikas precēm no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī paredzēta pakāpeniska ievedmuitas tarifu palielināšana atsevišķiem minerālmēsliem trīs gadu pārejas periodā, vienlaikus saglabājot izņēmumus attiecībā uz zivīm un atsevišķiem zivju izstrādājumiem.

Nacionālajā importa aizliegumā iekļautie produkti kopš 2024. gada marta gandrīz nemaz vairs netiek importēti Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc 2024. gada 8. marta fiksēts vien pavisam neliels importa apjoms, bet sūtījumu deklarētās saņēmējvalstis bija citas ES dalībvalstis, un uz tiem attiecas piegāde saņēmējam citā dalībvalstī.

Tomēr 2026. gada pirmajos 5 mēnešos imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā joprojām aptver vairākas citas produktu grupas, piemēram, cukura blakusproduktus lopbarības vajadzībām (cukurbiešu melase un biešu mīkstums), kā arī mazākos apjomos tiek importēti dārzeņu pārstrādes produkti (dārzeņu salāti, konservēti dārzeņi, ābolu biezenis utt.), karameles, zefīri, cepumi, mērces, gatavās zupas, šokolādes un šokolādes konfektes, dažādu augu sēklas un ārstniecības augi, zivju izstrādājumi, garšvielas, eļļas un miltrūpniecības produkti, kas kopumā apliecina, ka, neskatoties uz esošajiem ES līmeņa ierobežojumiem, imports joprojām saglabājas.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada janvārī–maijā Latvijā kopumā tika importēti dažādi lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas 14,2 milj. euro vērtībā, kur kā saņēmējvalsts bija norādīta gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Importa turpināšanās no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas arī 2026. gadā mazina nacionālā importa aizlieguma efektivitāti un kavē ar to saistīto drošības mērķu sasniegšanu. Ieviešot nacionālo importa aizliegumu, tika uzsvērta nepieciešamība mazināt ekonomisko risku un ierobežot atkarību no šo valstu izcelsmes produktiem.
Risinājuma apraksts
Ir būtiski stiprināt spēkā esošo regulējumu, ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 32. pantā ietverto deleģējumu, un paplašināt aizliegumu uz citiem produktiem, kas joprojām tiek importēti. 

Likuma deleģējums nosaka skaidras robežas Ministru kabinetam, paredzot, ka importa aizliegumu iespējams attiecināt tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem. Līdz ar to, izstrādājot attiecīgos grozījumus, ir būtiski ievērot, ka aizlieguma tvērums nevar tikt paplašināts uz citām preču kategorijām, kas neietilpst minētajā regulējumā.
Lauksaimniecības un lopbarības produktu jēdziens zriet no Eiropas Savienības primārajām tiesībām. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 38. pantu šis jēdziens aptver zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produktus, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produktus, kas ir tieši saistīti ar minētajām primārās ražošanas nozarēm. Vienlaikus šie produkti ir konkrēti uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā, kas kalpo par pamatu to identificēšanai un iekļaušanai attiecīgajā regulējumā.
Ievērojot minēto, grozījumos iekļautais aizliegto produktu saraksta paplašinājums tiek veidots, balstoties uz LESD 1. pielikumā noteikto produktu tvērumu.

Ievērojot minēto, ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas minēti regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas:
1) I sadaļas 1. (dzīvi dzīvnieki), 3. (zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki) un 4. nodaļā (piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti),
2) II sadaļas 7. (ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi), 8. (ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu un meloņu mizas), 10. (graudaugu produkti), 11. (miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis) un 12. nodaļā (eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība),
3) IV sadaļas 16. (gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi), 20. (dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi) un 23. nodaļā (pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība).
Aizliegums attiecas uz visiem preču kodiem, kas minēti šajās nodaļās.

Savukārt uz I pielikuma otrās daļas II sadaļas 9. nodaļas precēm (kafija, tēja, mate un garšvielas), III sadaļas 15. nodaļas precēm (dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski) un IV sadaļas 17. nodaļas precēm (cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi) grozījumos ir norādīti tie preču kodi, uz kuriem attiecas aizliegums un kuri atbilst Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 32. pantā ietvertajam deleģējumam, ņemot vērā, ka ne visas attiecīgo nodaļu preces atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā noteiktajam lauksaimniecības un lopbarības produktu tvērumam.

Līdz šim uz šiem produktiem netika attiecināts importa aizliegums (izņemot graudaugi (KN 10. nodaļas produkti), dārzeņi (KN 7. nodaļas produkti), augļi (KN 8. nodaļas produkti) un pārtikas rūpniecības atliekas, gatavā lopbarība (KN 23. nodaļas produkti), taču tirgus dalībniekiem ir bijis objektīvi pietiekams pārejas periods, lai pielāgotu savu saimniecisko darbību un nodrošinātu alternatīvu izejvielu piegādes avotu izmantošanu. Papildus minētajam ar grozījumiem paredzēts atbilstošo produktu sarakstu papildināt arī ar citiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem, iekļaujot gan dzīvus dzīvniekus (Kombinētās nomenklatūras 1. nodaļa), ievērojot sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumus, tostarp to, ka Krievijas Federācijā pēdējos gados ir konstatēti vairāki trakumsērgas uzliesmojumi, gan zivis un zivju produkciju (Kombinētās nomenklatūras 3. un 16. nodaļas produktus). Ievērojot Latvijas konsekvento nostāju Eiropas Savienības mērogā, importa aizliegumā no Krievijas Federācijas ir pamatoti iekļaut arī zivis un zivju produktus, jo Latvija jautājumu par šo produktu importa ierobežošanu vairākkārt ir aktualizējusi Eiropas Savienības institūcijās, tostarp Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, aicinot pastiprināt ES mēroga ierobežojošos pasākumus konkrētajā nozarē. Turklāt zivis pašlaik pēc vērtības veido vienu no nozīmīgākajām lauksaimniecības un pārtikas produktu grupām, kas Eiropas Savienībā tiek importēta no Krievijas Federācijas.

Tāpat šobrīd Latvijas noteiktajā importa aizliegumā jau ir iekļauti graudi, bet vienlaikus praksē Latvijā turpina tikt importēti miltrūpniecības produkti (putraimi, pārslas un citi graudu pirmās pakāpes pārstrādes produkti). Nolūkā nodrošināt regulējuma konsekvenci, efektivitāti un reālu ietekmi, ir loģiski un pamatoti importa aizliegumu attiecināt arī uz miltrūpniecības produktiem, kas funkcionāli un ekonomiski ir līdzvērtīgi jau aizliegtajiem graudiem.

Līdzīgi šobrīd Latvijas noteiktajā importa aizliegumā jau ir iekļauti dārzeņi un augļi, bet vienlaikus praksē Latvijā turpina tikt importēti dārzeņu, augļu izstrādājumi (jūras kāposti, dārzeņu salāti, ābolu biezenis utt.). Nolūkā nodrošināt regulējuma konsekvenci, efektivitāti un reālu ietekmi, ir loģiski un pamatoti importa aizliegumu attiecināt arī uz dārzeņu un augļu izstrādājumiem.

Pārējie produkti, kas nav iekļauti produktu sarakstā, no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas Latvijā netiek importēti vai arī neatbilst Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteiktajam deleģējumam; starp šādiem produktiem ir, piemēram, 14. nodaļas produkti (augu materiāli pīšanai un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas, kas lielos apmēros tiek importētas apkurei, kur saņēmējvalstis ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis), 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi – konfektes, karameles u. tml.), 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi, šokolāde, konfektes), 19. nodaļas produkti (labības, miltu, cietes vai piena izstrādājumi, tostarp cepumi, krekeri un citi miltu konditorejas izstrādājumi), 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, sinepes, šķīstošā kafija), 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus, tostarp minerālūdeņi, kvass) un 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji, tostarp ūdenspīpju tabaka), kuru kopējais importa apjoms Latvijā 2026. gada pirmajos trīs mēnešos bija 19 907 tonnas un 1 308 925 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 34. punktā noteikto, Ministru kabinets katru gadu līdz 1. martam izvērtē un iesniedz Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Zemkopības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.03.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Sagatavots ziņojums par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm.
Rādītājs
Attiecīgo produktu importa (ievešanas) struktūra. 

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Lauksaimnieki, kuri savām ražošanas vajadzībām izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā ievesti (importēti) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, bet ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes. Fiziskās personas, tostarp ceļotāji, kuras attiecīgos produktus ieved personiskajam patēriņam.
Ietekmes apraksts
Grozījumi ietekmēs lauksaimniekus, kuri savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā importēti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vai ir šo valstu izcelsmes un importēti no citām trešajām valstīm, ierobežojot šādu produktu pieejamību tirgū un radot nepieciešamību pārorientēties uz alternatīviem piegādes avotiem citās valstīs. 
Fiziskajām personām, tostarp ceļotājiem, grozījumi nozīmē, ka personiskajam patēriņam vairs nebūs atļauts ievest attiecīgajā regulējumā ietvertos produktus no minētajām valstīm, tādējādi ierobežojot šo produktu ievešanu arī nelielos apjomos.
Juridiskās personas
  • Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumi, kuri savām ražošanas vajadzībām izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā ievesti (importēti) no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī no citām trešajām valstīm, bet ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes.
Ietekmes apraksts
Grozījumi ietekmēs uzņēmumus, kuri savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā importēti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vai ir šo valstu izcelsmes un importēti no citām trešajām valstīm, ierobežojot šādu produktu pieejamību tirgū un radot nepieciešamību pārorientēties uz alternatīviem piegādes avotiem citās valstīs. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Paplašinot aizliegto lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu, var samazināties muitas nodokļu ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte saistītajās nozarēs, kas var ietekmēt arī darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus aizliegums neskar šo preču tranzītu un piegādes uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to šobrīd nav iespējams precīzi novērtēt paredzamo importa plūsmas uz citām valstīm samazinājumu un ar to saistīto fiskālo ietekmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

-

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Nav uzskatāms, ka aizlieguma rezultātā varētu iestāties bezdarbs tādā apjomā, ka tas esošajos darba tirgus apstākļos radītu būtisku risku. 

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Paplašinot aizliegto lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu, var samazināties muitas nodokļu ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte saistītajās nozarēs, kas var ietekmēt arī darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus aizliegums neskar šo preču tranzītu un piegādes uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to šobrīd nav iespējams precīzi novērtēt paredzamo importa plūsmas uz citām valstīm samazinājumu un ar to saistīto fiskālo ietekmi.
Turklāt, aprēķinātie muitas nodokļa ieņēmumi par no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ievestajām precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, tiek sadalīti starp Latvijas valsts budžetu un Eiropas Savienības budžetu, proti, 25 % no iekasētā muitas nodokļa tiek ieskaitīti Latvijas valsts budžetā, savukārt pārējie 75 % tiek ieskaitīti Eiropas Savienības budžetā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
Importa aizlieguma atbilstības Latvijas saistībām pret ES izvērtējums ir iekļauts likuma “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” anotācijā.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/c8c16bf0-8c81-4ac8-bf7f-f56a21ca8cbd

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi