22-TA-1609: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai:
1) pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvas (ES) 2019/1151, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās, (turpmāk – Direktīva 2019/1151) normas;
2) nodrošinātu likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4. panta 3.1 punktā noteiktā uzdevuma izpildi;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 27.novembra direktīvas (ES) 2019/2121, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, (turpmāk – Direktīva 2019/2121) normas.
1) pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvas (ES) 2019/1151, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās, (turpmāk – Direktīva 2019/1151) normas;
2) nodrošinātu likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4. panta 3.1 punktā noteiktā uzdevuma izpildi;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 27.novembra direktīvas (ES) 2019/2121, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, (turpmāk – Direktīva 2019/2121) normas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu reģistriem:
1) par dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem (liegumiem ieņemt amatus) un nodrošināt gan Latvijā, gan dalībvalstīs noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildi Latvijā un atbalsta sniegšanu citām dalībvalstīm Latvijā noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildei tajās;
2) par dalībvalstīs reģistrēto komercsabiedrību pārrobežu reorganizāciju un nodrošināt pienācīgu pārredzamību un digitālo rīku un procesu izmantošanu informācijas apmaiņā.
1) par dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem (liegumiem ieņemt amatus) un nodrošināt gan Latvijā, gan dalībvalstīs noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildi Latvijā un atbalsta sniegšanu citām dalībvalstīm Latvijā noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildei tajās;
2) par dalībvalstīs reģistrēto komercsabiedrību pārrobežu reorganizāciju un nodrošināt pienācīgu pārredzamību un digitālo rīku un procesu izmantošanu informācijas apmaiņā.
Spēkā stāšanās termiņš
31.01.2023.
Pamatojums
Likumprojekta normas par pārrobežu reorganizāciju stāsies spēkā 2023. gada 31. janvārī, jo atbilstoši Direktīvas 2019/2121 3. panta prasībām dalībvalstīm līdz šim datumam ir jānodrošina, ka stāsies spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2019/2121 prasības.
Likumprojekta normas par par dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem (liegumiem ieņemt amatus) stāsies spēka 2023. gada 1. augustā, jo Direktīva 2019/1151 paredz, ka dalībvalstīs līdz 2023. gada 1. augustam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs Direktīvas 1. panta 5. punktu attiecībā uz Direktīvas (ES) 2017/1132 (turpmāk – Direktīva 2017/1132) 13.i pantu.
Likumprojekta normas par par dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem (liegumiem ieņemt amatus) stāsies spēka 2023. gada 1. augustā, jo Direktīva 2019/1151 paredz, ka dalībvalstīs līdz 2023. gada 1. augustam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs Direktīvas 1. panta 5. punktu attiecībā uz Direktīvas (ES) 2017/1132 (turpmāk – Direktīva 2017/1132) 13.i pantu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Komercdarbības ierobežojumi
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk – Likums) 4. panta 31. punktā noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs nodrošina kriminālprocesā pieņemtā nolēmuma, ar kuru personai ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtā nolēmuma, ar kuru personai ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, izpildi. Papildus tam, Likuma 4.5 pantā un 4.6 pantā ietverts regulējums, paredzot konkrētu Uzņēmumu reģistra rīcību nolēmumu, ar kuriem personām atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī nolēmumu, ar kuriem personām atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, izpildes nodrošināšanai. Tomēr minētās tiesību normas paredz minēto ierobežojumu izpildi vien nacionālā līmenī un neparedz ne tiesības datu nodošanai dalībvalstīm par personām, kurām Latvijas Republikā atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību vai tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, ne arī tiesības un pienākumu Uzņēmumu reģistram šādu informāciju pieprasīt un saņemt no citām dalībvalstīm, un nodrošināt attiecīgu dalībvalstīs piemērotu liegumu izpildi.
Pārrobežu reorganizācija
Šobrīd gan Komerclikumā, gan likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ir paredzēts regulējums tikai par pārrobežu apvienošanos. Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.4 panta ceturtajā daļā noteikts, ka ierakstus, pamatojoties uz paziņojumu, kas saņemts reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā no ārvalsts reģistra, izdara par ārvalsts komersanta filiāli vai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās gadījumā. Proti, minētā norma paredz ierakstu veikšanu tikai viena reorganizācijas veida – pārrobežu apvienošanās – gadījumā, turklāt tikai attiecībā uz kapitālsabiedrībām. Tāpat arī Likuma 18.35 pantā paredzēti noteikumi attiecībā uz Uzņēmumu reģistra rīcību tikai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās gadījumā, turklāt minētajā normā nav ietverts dokumentu, kurus Uzņēmumu reģistrs kopīgo ar citu dalībvalstu reģistra iestādēm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, uzskaitījums. Papildus tam, Likuma 4.15 panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā attiecībā uz komercreģistrā iekļautajiem reģistrācijas lietas publiskās daļas dokumentiem nav iekļauti tādi dokumenti kā paziņojums dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem (ja tādu nav – darbiniekiem), kurā tie uzaicināmi izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu vai līguma projektu un paziņojums kreditoriem, kurā tie uzaicināmi pieteikt savus prasījumus. Minētās tiesību normas neparedz Uzņēmumu reģistra pienākumu kopīgot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā tādus dokumentus kā pirmsreorganizācijas apliecība, reorganizācijas līgums un paziņojums dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem ar uzaicinājumu izteikt viedokli par reorganizācijas līguma projektu, pieteikt savus prasījumus, kā arī pienākumu Uzņēmumu reģistram publiskot pēdējos divus minētos dokumentus. Vispārīgi Likumā arī nav paredzēta iespēja veikt pārrobežu reorganizāciju citādi kā vien apvienošanās ceļā, turklāt nav paredzēta arī iespēja to veikt citām komercsabiedrībām kā vien kapitālsabiedrībām.
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk – Likums) 4. panta 31. punktā noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs nodrošina kriminālprocesā pieņemtā nolēmuma, ar kuru personai ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtā nolēmuma, ar kuru personai ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, izpildi. Papildus tam, Likuma 4.5 pantā un 4.6 pantā ietverts regulējums, paredzot konkrētu Uzņēmumu reģistra rīcību nolēmumu, ar kuriem personām atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī nolēmumu, ar kuriem personām atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, izpildes nodrošināšanai. Tomēr minētās tiesību normas paredz minēto ierobežojumu izpildi vien nacionālā līmenī un neparedz ne tiesības datu nodošanai dalībvalstīm par personām, kurām Latvijas Republikā atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību vai tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, ne arī tiesības un pienākumu Uzņēmumu reģistram šādu informāciju pieprasīt un saņemt no citām dalībvalstīm, un nodrošināt attiecīgu dalībvalstīs piemērotu liegumu izpildi.
Pārrobežu reorganizācija
Šobrīd gan Komerclikumā, gan likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ir paredzēts regulējums tikai par pārrobežu apvienošanos. Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.4 panta ceturtajā daļā noteikts, ka ierakstus, pamatojoties uz paziņojumu, kas saņemts reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā no ārvalsts reģistra, izdara par ārvalsts komersanta filiāli vai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās gadījumā. Proti, minētā norma paredz ierakstu veikšanu tikai viena reorganizācijas veida – pārrobežu apvienošanās – gadījumā, turklāt tikai attiecībā uz kapitālsabiedrībām. Tāpat arī Likuma 18.35 pantā paredzēti noteikumi attiecībā uz Uzņēmumu reģistra rīcību tikai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās gadījumā, turklāt minētajā normā nav ietverts dokumentu, kurus Uzņēmumu reģistrs kopīgo ar citu dalībvalstu reģistra iestādēm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, uzskaitījums. Papildus tam, Likuma 4.15 panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā attiecībā uz komercreģistrā iekļautajiem reģistrācijas lietas publiskās daļas dokumentiem nav iekļauti tādi dokumenti kā paziņojums dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem (ja tādu nav – darbiniekiem), kurā tie uzaicināmi izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu vai līguma projektu un paziņojums kreditoriem, kurā tie uzaicināmi pieteikt savus prasījumus. Minētās tiesību normas neparedz Uzņēmumu reģistra pienākumu kopīgot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā tādus dokumentus kā pirmsreorganizācijas apliecība, reorganizācijas līgums un paziņojums dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem ar uzaicinājumu izteikt viedokli par reorganizācijas līguma projektu, pieteikt savus prasījumus, kā arī pienākumu Uzņēmumu reģistram publiskot pēdējos divus minētos dokumentus. Vispārīgi Likumā arī nav paredzēta iespēja veikt pārrobežu reorganizāciju citādi kā vien apvienošanās ceļā, turklāt nav paredzēta arī iespēja to veikt citām komercsabiedrībām kā vien kapitālsabiedrībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Datu apstrāde un apmaiņa
Ar Direktīvu 2019/1151 noteikts, ka dalībvalstis nodrošina noteikumus par vadītāju atstādināšanu no amata un noteikumus, paredzot iespēju ņemt vērā spēkā esošu atstādināšanu no amata vai informāciju, kas attiecas uz atstādināšanu no amata citā dalībvalstī. Kā arī dalībvalstis nodrošina, ka tās spēj atbildēt uz citas dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju, kas attiecas uz vadītāju atstādināšanu no amata. Lai atbildētu uz minēto pieprasījumu, dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai tās, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, spētu nekavējoties sniegt informāciju par to, vai attiecīgā persona ir atstādināta no amata vai reģistrēta kādā no dalībvalstu reģistriem, kurā iekļauta informācija par vadītāju atstādināšanu no amata. No Direktīvas 2019/1151 preambulas 23. apsvēruma izriet, ka dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām brīvi izvēlēties, kā vislabāk vākt šādu informāciju, piemēram, apkopojot attiecīgo informāciju no reģistriem vai citām vietām, kurās tā tiek glabāta saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, vai izveidojot īpašus reģistrus vai īpašas sadaļas uzņēmējsabiedrību reģistros.
Regulējums par vadītāju atstādināšanu no amata jau ietverts Likuma 4.5 un 4.6 pantā, kā arī 4.12 panta pirmajā daļā, savukārt Likuma 4. panta 31. punktā Uzņēmumu reģistram noteikts uzdevums nodrošināt to, ka tiek izpildīts kriminālprocesā pieņemtais nolēmums, ar kuru personai ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtais nolēmums, ar kuru personai ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus. Tomēr Likumā nav noteikumu par attiecīgo datu vākšanu, apkopošanu un informācijas sniegšanu uz dalībvalsts pieprasījuma, kas attiecas uz vadītāju atstādināšanu no amata.
Šobrīd atbilstoši Likumam, ja persona tiek pieteikta reģistrācijai noteiktā statusā vai amatā, bet tai noteikts kāds no minētajiem ierobežojumiem, Uzņēmumu reģistrs reģistrāciju neveic. Lai Likumā noteikto uzdevumu izpildītu, Uzņēmumu reģistram ir nepieciešams saņemt datus par sodītajām personām. Līdz šim informāciju par kriminālprocesā pieņemtajiem nolēmumiem, ar kuriem personām ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtajiem nolēmumiem, ar kuriem personām ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, Uzņēmumu reģistrs saņem no tiesām un administratīvo pārkāpumu sodu piemērotājiem vēstuļu veidā. Savukārt no Valsts ieņēmumu dienesta Uzņēmumu reģistrs saņem elektroniskas datnes ar informāciju par riska personu sarakstā iekļautajām riska personām un no riska personu saraksta izslēgtajām personām Valsts ieņēmumu dienesta web serverī, izmantojot failu pārsūtīšanas protokolu. Neviens no minētajiem risinājumiem nav mūsdienu prasībām atbilstošs digitāls risinājums, lai, neieguldot papildus Uzņēmumu reģistra resursus, Uzņēmumu reģistrs spētu minētos datus atbilstoši izmantot savu funkciju veikšanai. Lai Uzņēmumu reģistrs dokumentu izskatīšanas un reģistrācijas brīdī spētu pārbaudīt, vai personai nav noteikti ierobežojumi komercdarbībai vai amatu ieņemšanai un pieņemt attiecīgu lēmumu atbilstoši Likuma 4.5 un 4.6 pantā, kā arī 4.12 panta pirmajā daļā noteiktajam, Uzņēmumu reģistram minētie dati ir jāapstrādā strukturētu datu veidā. Tāpēc līdz šim Uzņēmumu reģistrs šo vēstuļu saņemto informāciju katrā atsevišķā gadījumā apstrādā manuāli, ievadot to Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā, kaut arī no Likuma Uzņēmumu reģistram ne šāds pienākums, ne tiesības neizriet. Pretējā gadījumā, lai konstatētu, vai reģistrācijai pieteiktajai personai nav piemērots komercdarbības ierobežojums, valsts notāram būtu jāveic manuāla pārbaude no tiesām un piemērotājiem saņemtajos dokumentos. Katru reizi pirms Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata pieteikumu par personas reģistrāciju noteiktā amatā, tam jāveic pārbaude, vai persona nav iekļauta riska personu sarakstā, vai ar tiesas nolēmumu vai administratīvā soda piemērotāja lēmumu personai nav piemērots aizliegums nodarboties ar komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus. Manuāla datu pārbaude šajā gadījumā nebūtu iespējama un adekvāta pārbaudāmo personu lielā skaita dēļ: piemēram, 2020. gada laikā no Valsts ieņēmumu dienesta saņemta informācija par 832 personu iekļaušanu riska personu sarakstā, bet 2021. gadā līdz šim brīdim par 847 personu iekļaušanu riska personu sarakstā; 2020. gada laikā saņemta informācija par 638 personām, kam kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā piemērots aizliegums nodarboties ar komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, bet 2021. gadā līdz šim brīdim saņemta informācija par 289 tādām personām. Komercdarbības liegums ir spēkā vairāk nekā vienu gadu (lēmums iekļaušanu riska personu sarakstā ir spēkā 3 gadus, ja tas netiek atcelts ātrāk, savukārt, kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā piemērotā soda termiņš tiek noteikts dažādi – sākot no 1 mēneša līdz pat 10 gadiem), kas nozīmē to, ka ikreiz pārbaude veicama starp vairākiem tūkstošiem personu.
Turklāt norādītie dati un datu apmaiņa nepieciešama ne vien nacionālām vajadzībām, bet arī to nodošanai dalībvalstīm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. No Direktīvas 2019/1151, kā arī Eiropas Komisijas 2021. gada 18. jūnija īstenošanas regulas Nr. 2021/1042, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244, izriet, ka informāciju par piemērotajiem komercdarbības ierobežojumiem dalībvalstīm jāspēj sniegt nekavējoties, ka informācija tiktu sniegta no viena kontaktpunkta (sistēmas). Latvijā nav vienas sistēmas, kurā šobrīd tiktu apkopoti visi dati, kurus dalībvalstīm ir pienākums sniegt atbilstoši Direktīvai 2019/1151 citām dalībvalstīm. Daļa datu ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, bet daļa tiek uzkrāta Sodu reģistrā.
Tādējādi ir nepieciešams regulējums un risinājums šo datu apstrādei, tostarp apmaiņai, kas sevī ietver datu par Latvijā piemērotiem liegumiem saņemšanu, apkopošanu un nodošanu citām dalībvalstīm, kā arī datu par citās dalībvalstīs piemērotajiem liegumiem pārbaudei.
Ar Direktīvu 2019/1151 noteikts, ka dalībvalstis nodrošina noteikumus par vadītāju atstādināšanu no amata un noteikumus, paredzot iespēju ņemt vērā spēkā esošu atstādināšanu no amata vai informāciju, kas attiecas uz atstādināšanu no amata citā dalībvalstī. Kā arī dalībvalstis nodrošina, ka tās spēj atbildēt uz citas dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju, kas attiecas uz vadītāju atstādināšanu no amata. Lai atbildētu uz minēto pieprasījumu, dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai tās, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, spētu nekavējoties sniegt informāciju par to, vai attiecīgā persona ir atstādināta no amata vai reģistrēta kādā no dalībvalstu reģistriem, kurā iekļauta informācija par vadītāju atstādināšanu no amata. No Direktīvas 2019/1151 preambulas 23. apsvēruma izriet, ka dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām brīvi izvēlēties, kā vislabāk vākt šādu informāciju, piemēram, apkopojot attiecīgo informāciju no reģistriem vai citām vietām, kurās tā tiek glabāta saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, vai izveidojot īpašus reģistrus vai īpašas sadaļas uzņēmējsabiedrību reģistros.
Regulējums par vadītāju atstādināšanu no amata jau ietverts Likuma 4.5 un 4.6 pantā, kā arī 4.12 panta pirmajā daļā, savukārt Likuma 4. panta 31. punktā Uzņēmumu reģistram noteikts uzdevums nodrošināt to, ka tiek izpildīts kriminālprocesā pieņemtais nolēmums, ar kuru personai ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtais nolēmums, ar kuru personai ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus. Tomēr Likumā nav noteikumu par attiecīgo datu vākšanu, apkopošanu un informācijas sniegšanu uz dalībvalsts pieprasījuma, kas attiecas uz vadītāju atstādināšanu no amata.
Šobrīd atbilstoši Likumam, ja persona tiek pieteikta reģistrācijai noteiktā statusā vai amatā, bet tai noteikts kāds no minētajiem ierobežojumiem, Uzņēmumu reģistrs reģistrāciju neveic. Lai Likumā noteikto uzdevumu izpildītu, Uzņēmumu reģistram ir nepieciešams saņemt datus par sodītajām personām. Līdz šim informāciju par kriminālprocesā pieņemtajiem nolēmumiem, ar kuriem personām ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtajiem nolēmumiem, ar kuriem personām ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, Uzņēmumu reģistrs saņem no tiesām un administratīvo pārkāpumu sodu piemērotājiem vēstuļu veidā. Savukārt no Valsts ieņēmumu dienesta Uzņēmumu reģistrs saņem elektroniskas datnes ar informāciju par riska personu sarakstā iekļautajām riska personām un no riska personu saraksta izslēgtajām personām Valsts ieņēmumu dienesta web serverī, izmantojot failu pārsūtīšanas protokolu. Neviens no minētajiem risinājumiem nav mūsdienu prasībām atbilstošs digitāls risinājums, lai, neieguldot papildus Uzņēmumu reģistra resursus, Uzņēmumu reģistrs spētu minētos datus atbilstoši izmantot savu funkciju veikšanai. Lai Uzņēmumu reģistrs dokumentu izskatīšanas un reģistrācijas brīdī spētu pārbaudīt, vai personai nav noteikti ierobežojumi komercdarbībai vai amatu ieņemšanai un pieņemt attiecīgu lēmumu atbilstoši Likuma 4.5 un 4.6 pantā, kā arī 4.12 panta pirmajā daļā noteiktajam, Uzņēmumu reģistram minētie dati ir jāapstrādā strukturētu datu veidā. Tāpēc līdz šim Uzņēmumu reģistrs šo vēstuļu saņemto informāciju katrā atsevišķā gadījumā apstrādā manuāli, ievadot to Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā, kaut arī no Likuma Uzņēmumu reģistram ne šāds pienākums, ne tiesības neizriet. Pretējā gadījumā, lai konstatētu, vai reģistrācijai pieteiktajai personai nav piemērots komercdarbības ierobežojums, valsts notāram būtu jāveic manuāla pārbaude no tiesām un piemērotājiem saņemtajos dokumentos. Katru reizi pirms Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata pieteikumu par personas reģistrāciju noteiktā amatā, tam jāveic pārbaude, vai persona nav iekļauta riska personu sarakstā, vai ar tiesas nolēmumu vai administratīvā soda piemērotāja lēmumu personai nav piemērots aizliegums nodarboties ar komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus. Manuāla datu pārbaude šajā gadījumā nebūtu iespējama un adekvāta pārbaudāmo personu lielā skaita dēļ: piemēram, 2020. gada laikā no Valsts ieņēmumu dienesta saņemta informācija par 832 personu iekļaušanu riska personu sarakstā, bet 2021. gadā līdz šim brīdim par 847 personu iekļaušanu riska personu sarakstā; 2020. gada laikā saņemta informācija par 638 personām, kam kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā piemērots aizliegums nodarboties ar komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, bet 2021. gadā līdz šim brīdim saņemta informācija par 289 tādām personām. Komercdarbības liegums ir spēkā vairāk nekā vienu gadu (lēmums iekļaušanu riska personu sarakstā ir spēkā 3 gadus, ja tas netiek atcelts ātrāk, savukārt, kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā piemērotā soda termiņš tiek noteikts dažādi – sākot no 1 mēneša līdz pat 10 gadiem), kas nozīmē to, ka ikreiz pārbaude veicama starp vairākiem tūkstošiem personu.
Turklāt norādītie dati un datu apmaiņa nepieciešama ne vien nacionālām vajadzībām, bet arī to nodošanai dalībvalstīm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. No Direktīvas 2019/1151, kā arī Eiropas Komisijas 2021. gada 18. jūnija īstenošanas regulas Nr. 2021/1042, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244, izriet, ka informāciju par piemērotajiem komercdarbības ierobežojumiem dalībvalstīm jāspēj sniegt nekavējoties, ka informācija tiktu sniegta no viena kontaktpunkta (sistēmas). Latvijā nav vienas sistēmas, kurā šobrīd tiktu apkopoti visi dati, kurus dalībvalstīm ir pienākums sniegt atbilstoši Direktīvai 2019/1151 citām dalībvalstīm. Daļa datu ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, bet daļa tiek uzkrāta Sodu reģistrā.
Tādējādi ir nepieciešams regulējums un risinājums šo datu apstrādei, tostarp apmaiņai, kas sevī ietver datu par Latvijā piemērotiem liegumiem saņemšanu, apkopošanu un nodošanu citām dalībvalstīm, kā arī datu par citās dalībvalstīs piemērotajiem liegumiem pārbaudei.
Risinājuma apraksts
Datu apstrāde un apmaiņa
Regulējuma mērķis ir preventīvi nepieļaut un novērst krāpnieciskas un citas ļaunprātīgas darbības uzņēmējdarbības vidē jeb nepieļaut, ka Eiropas Savienības ietvaros, kā arī Īslandes Republikā, Norvēģijas Karalistē un Lihtenšteinas Firstistē, persona, kas, tāpēc ka iepriekš veikusi neatļautas vai noziedzīgas darbības, tikusi sodīta, citās dalībvalstīs var turpināt veikt šādas neatļautas darbības atkal un atkal. Regulējums nepieciešams, lai noteiktu tiesisko pamatu un mērķi datu par komercdarbības ierobežojumiem saņemšanai un apstrādei Uzņēmumu reģistrā, tostarp nodošanai dalībvalstu reģistra iestādēm.
Latvijā noteiktie ierobežojumi, kas liedz personai Direktīvas 2019/1151 izpratnē ieņemt vadītāja amatu, ir kriminālprocesā pieņemtais nolēmums, ar kuru personai ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, tāpat kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtais nolēmums, ar kuru personai ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums par personas iekļaušanu riska personu sarakstā. Ieņemamie amati, kuriem piemērojami liegumi, tiek uzskaitīti Komerclikumā, savukārt šajā likumprojektā atrunāta Uzņēmumu reģistra rīcība, ja saņemts reģistrācijas pieteikums Komerclikumā uzskaitīto amatu ieņemšanai.
No Direktīvas 2019/1151 izriet, ka informāciju par piemērotajiem komercdarbības ierobežojumiem dalībvalstīm jāspēj sniegt nekavējoties, tāpat paredzēts, ka informācija tiktu sniegta no viena kontaktpunkta (sistēmas). Ņemot vērā to, ka Uzņēmumu reģistrs jau šobrīd savu funkciju un uzdevumu veikšanai šos datus saņem un apstrādā reģistrācijas lēmumu pieņemšanai, saskatāms, ka tieši Uzņēmumu reģistrs arī būtu tas kontaktpunkts, kurš šo informāciju apkopo un arī pēc pieprasījuma nodod to citām dalībvalstīm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Jāatzīmē dažādu aspektu būtiskā loma un ieguvumi informācijas sniegšanai reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas (viena kontaktpunkta) - ES 98% datu pieejamības rādītāja prasību izpilde (obligāta prasība saskaņā ar Eiropas Komisijas īstenošanas regulas (ES) 2021/1042 pielikuma 16. punktu), jo informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas brīdī apmaiņā iesaistīta tikai viena sistēma, dalībvalsts informācijas pieprasījuma tūlītēja izpilde vai izpilde vispār (jo vairāk datu avotu, jo lielāks risks, ka kaut viena no integrējamām sistēmām neatbild, kas liedz dalībvalsts pieprasījumu izpildīt vispār), kļūdu analīzē iesaistīti vienas atbildīgās iestādes speciālisti, ātrāks to novēršanas laiks (jo vairāk datu avotu, jo sarežģītāk atrast kļūdu, vairāk iesaistīto novēršanā, līdz ar to ilgāks novēršanas laiks), viena atbildīgā iestāde pret Eiropas centrālo platformu (ja vairāki datu sniedzēji, nav skaidri nosakāma atbildība par pieprasījumu izpildi).
Jāņem vērā, ka jebkuru personas datu, konkrētajā gadījumā tostarp datu par personas sodāmību saņemšana un apstrāde pakļauta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikumiem, ko kuriem izriet datu minimizēšanas princips, apstrāde skaidriem un leģitīmiem nolūkiem, atbilstība apstrādes mērķiem un tikai nepieciešamajā apjomā, glabāšana ne ilgāk kā nepieciešams nolūkam. Ievērojot minēto, paredzēts, ka tiks nodrošināta aktuālo datu no Valsts ieņēmumu dienesta un Sodu reģistra regulāra (ne retāk kā reizi diennaktī) nodošana Uzņēmumu reģistram tikai tādā apjomā, kas nepieciešams iepriekš minētajiem mērķiem. Saņemtos datus Uzņēmumu reģistrs automatizēti apstrādās savā informācijas sistēmā, veicot meklēšanu tajos, lai Uzņēmumu reģistra valsts notāri pieņemtu lēmumus, kā arī datus nodotu dalībvalstīm, kad tiks saņemti pieprasījumi reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Uzņēmumu reģistrs saņemtos datus apstrādās (uzturēs) savā informācijas sistēmā strukturētu datu veidā tikai līdz brīdim, kad no Valsts ieņēmumu dienesta un Sodu reģistra tiks saņemti jauni aktuālie dati, un tad tos dzēsīs neatgriezeniski.
Norādāms, ka konkrētajā gadījumā uz Uzņēmumu reģistru kā pārzini būtu attiecināms no Vispārīgā datu aizsardzības regulas 35.panta 10.punkta izrietošs izņēmums, taču atbilstoši Vispārīgā datu aizsardzības regulas 35.pantam Likumprojekta izstrādes gaitā tika veikts novērtējums citastarp par:
1) apstrādes samērīgumu attiecībā uz nolūkiem. Likumprojektā definēto nolūku (t.i., nepieļaut un novērst krāpnieciskas un citas ļaunprātīgas darbības komercdarbības vidē, nodrošinot, ka fiziskā persona nav tiesīga ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā Latvijā, ja tai Latvijā un citā dalībvalstī piemērots komercdarbības ierobežojums, kā arī nodrošinot definēto datu nodošanu dalībvalstīm, nodrošinot, ka fiziskā persona nav tiesīga ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā arī citās dalībvalstīs) sasniegšanai nepieciešama šo datu pieejamība Uzņēmumu reģistram, kā arī attiecīgu datu nodošana dalībvalstīm. Personu identificējošos datus (vārds, uzvārds un personas kods) un informāciju par Latvijā piemērotu liegumu/ierobežojumu Reģistrs jau šobrīd saņem no tiesām un Valsts ieņēmumu dienesta savu funkciju nodrošināšanai. Ar Likumprojektu mainās datu saņemšanas veids, datu apjoms (pievienots dzimšanas datums) un paplašinās apstrādes darbības (datu nodošana dalībvalstīm). Personas identificēšanai Latvijā ir pietiekami ar personas koda izmantošanu, taču citās dalībvalstīs konkrētais datu veids to nenodrošina, līdz ar to nepieciešams pievienot dzimšanas datumu. Tādējādi izvērtēts un noteikts minimālais datu apjoms, kas nodrošina personas nekļūdīgo identifikāciju. Attiecībā uz datu apstrādes termiņu, Likumprojekts paredz saņemto datu apstrādi Uzņēmumu reģistrā līdz brīdim, kad saņemti jaunāki aktuālie Valsts ieņēmumu dienesta un Sodu reģistra dati, tādējādi nodrošinot maksimāli īsu to apstrādes laiku. Jārēķinās, ka par personu, kurai liegums/ierobežojums ir spēkā līdz liegums/ierobežojums personai ir spēkā ilgāku laiku, katrā šādā jaunā datu nodošanā tiks iekļauti dati par šo konkrēto personu. Tomēr no tā nevar izvairīties, lai spētu nodrošināt šo datu esamību Uzņēmumu reģistrā lieguma spēkā esamības laikā, lai spētu nodrošināt korektas informācijas sniegšanu dalībvalstīm un izmantošanu Uzņēmumu reģistra lēmumu pieņemšanai. Taču iepriekš saņemtie dati (neaktuālie) tiks automātiski dzēsti, ikreiz saņemot jaunus aktuālos datus. Ievērojot veikto izvērtējumu un augstāk minēto, Likumprojektā paredzētā datu apstrāde ir atzīta par minimāli nepieciešamu un samērīgu attiecībā uz definētajiem nolūkiem.
2) Vispārīgā datu aizsardzības regulas 35. panta 1.punktā minētajiem riskiem datu subjektu tiesībām un brīvībām, secinot, ka risks informācijas pilnīgai vai daļējai atklāšanai neautorizētām personām (konfidencialitāte) ir zems (piekļuve Uzņēmumu reģistrā datiem būs nodrošināta tikai tiem Uzņēmumu reģistra valsts notāriem, kas izskata attiecīgus pieteikumus un reģistrācijas dokumentus, savukārt, datu nodošanai dalībvalstīm tiks izmantoti tādi tehniskie risinājumi, kas uzskatāmi par drošiem un uzticamiem), risks informācijas neautorizētai labošanai (integritāte) uzskatāms par vidēju (konstatējums balstīts ne tik daudz tajā, ka kā iespējama būtu datu labošana no darbinieku puses, jo Uzņēmumu reģistra rīcībā nodotie dati par piemērotajiem liegumiem nebūs labojami, bet tikai pārbaudāmi/ izsaucami no sistēmas, taču risks saskatāms apstāklī, kad sistēmas tehnisku kļūdu, incidentu gadījumos varētu notikt datu zudumi, tādējādi izraisot ietekmi to integritātei), risks informācijas sistēmas nepieejamība vienu stundu (pieejamība) ir augsts (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas un citu tehnisko resursu uzturēšanu nodrošina ārēji pakalpojumu sniedzēji, tādējādi ne vienmēr tehnisku problēmu risināšana atkarīga tikai no Uzņēmumu reģistra, turklāt konkrētajā datu apmaiņā būs iesaistītas vairākas informācijas sistēmas – Valsts ieņēmumu dienesta sistēma, Sodu reģistra sistēma, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma, Valsts informācijas sistēmu savietotājs un reģistru savstarpējās savienojamības sistēma, tādējādi, ja kaut viena no minētajām sistēmām nedarbojas, tas atstāj iespaidu uz visu datu apmaiņas risinājumu vai nu vai nu radot risku nepieejamībai vispār, vai arī risku nekorektai datu apmaiņai, jo vairāk iesaistīto pušu, jo augstāks risks), risks informācijas sistēmas nepieejamība vienu dienu (pieejamība) vērtējams kā zems (atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumiem Nr. 402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi” pakalpojuma turētājam jānodrošina e-pakalpojuma darbspējas laiku 98 % mēnesī (9.7.apakšpunkts), kā arī tam ir pienākums organizēt e-pakalpojuma sniegšanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām e-pakalpojuma sniegšanas minimālajām tehniskajām un drošības prasībām, tostarp, darbspējas laiku 98 % mēnesī (13.2.apakšpunkts), līdz ar to nevar veidoties situācijas, kad sistēma nav pieejama dienas garumā, sistēmas nepieejamības gadījumā (attiecas ne tikai uz Uzņēmumu reģistra sistēmu) pārzinis rīkojas, lai pēc iespējas īsā laikā novērstu sistēmas darbības traucējumus. Līdzšinējā praksē nav gadījumu, kad sistēma nebūtu vispār pieejama visu dienu (konstatētas situācijas, kad darbība norit ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem)).
3) pasākumiem, kas paredzēti risku novēršanai, tostarp garantijām, drošības pasākumiem un mehānismiem, ar ko nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un leģitīmās intereses. Norādāms, ka Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma ir paaugstinātas drošības informācijas sistēma, kurai ir nodrošināta datu drošība un integritāte atbilstoši normatīvajiem aktiem - nodrošināta konfidencialitāte, integritāte, pieejamība tikai amata pienākumu veikšanai un noturība, spēja atjaunot personas datu pieejamību negadījuma gadījumā, ir izveidota informācijas drošības pārvaldības sistēma, procesi un procedūras dokumentēti, tiek veikta procesu regulāra tehnisko un organizatorisko pasākumu efektivitātes testēšana un drošības izvērtēšana, risku pārvaldība, tehniskā infrastruktūras pārvaldība tiek organizēta atbilstoši iepriekš minētajiem drošības un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras standartiem, nodrošinot pastiprinātu uzmanību lietotāju pārvaldībai, regulārai informācijas sistēmu drošības atjaunošanai un uzraudzībai, izmantojot Zabbix, Grafana, ELK u.c. padziļināti konfigurētus tehniskus rīkus.
Likumprojekta 5. pantā (Likuma 4.18 pantā) noteiktais datu apjoms balstīts uz līdzšinēji noteikto pienākumu nodrošināt nolēmumu, ar kuriem personām atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, izpildi un Uzņēmumu reģistra praksi to nodrošinot (lai atceltu sodīto personu no noteiktiem amatiem, ko tā ieņem sabiedrībās, kā arī nepieļauto piemērotā soda termiņa spēkā esamības periodā reģistrāciju citās sabiedrībās, Uzņēmumu reģistra rīcībā ir jābūt kā identifikācijas datiem par sodīto personu, tā arī datiem par piemēroto liegumu – piemērošanas datums, piemērotājs, lieguma termiņš un būtība (liegums visa veida komercdarbībai vai ieņemt noteiktus amatus)), bet jo īpaši Eiropas Komisijas 2021. gada 18. jūnija īstenošanas regulā Nr. 2021/1042, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244, definēto datu apjomu (16.3.2., 16.3.2.1. un 16.3.4.punkts). Direktīvā 2017/1132 norādīts, ka būtu jāļauj dalībvalstīm pieprasīt informāciju no citām dalībvalstīm. Atbildē varētu būt iekļauta vai nu informācija par spēkā esošo atstādināšanu no amata, vai cita informācija, kas attiecas uz atstādināšanu no amata dalībvalstī. Ja ir vajadzīga papildu informācija, piemēram, par atstādināšanas no amata laikposmu un iemesliem, būtu jāļauj dalībvalstīm to sniegt, izmantojot visas pieejamās informācijas apmaiņas sistēmas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tomēr ar šo direktīvu nebūtu jāuzliek pienākums šādu informāciju pieprasīt visos gadījumos. Atbilstoši tam, tās dalībvalstis, kas izvēlējušās saņemt ne vien pašu diskvalifikācijas fakta apliecinājumu, bet arī papildu informāciju, par atstādināšanu no amata, tiek nodrošināta iespēja saņemt minētās īstenošanas regulas 16.3.2.1. un 16.3.4.punktā norādītos datus atbilstoši pieprasījumam. Likumprojekta 2. pantā minētais datu apjoms nepārsniedz apjomu norādītajiem mērķiem - nolēmumu, ar kuriem personām atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, izpildi nacionālā līmenī, un datu nodošanu atbilstoši minētās īstenošanas regulas 16.3.2.1. un 16.3.4.punktā noteiktajam apjomam dalībvalstīm, lai ierobežotu fiziskās personas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās dalībvalstīs.
Ievērojot minētos apsvērumus, likumprojekts paredz, ka Uzņēmumu reģistrs regulāri elektroniski tiešsaistē saņem aktuālos Valsts ieņēmumu dienesta datus par personām, kas iekļautas riska personu sarakstā, un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētā Sodu reģistra datus par kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtajiem nolēmumiem un sodītajām personām, ir tiesīgs tos apstrādāt Likuma 4. panta 31. un 32. punktā un 4.12 pantā noteikto uzdevumu izpildei, nolūkā nepieļaut un novērst krāpnieciskas un citas ļaunprātīgas darbības uzņēmējdarbības vidē, nodrošinot kriminālprocesā pieņemtā nolēmuma, ar kuru personai ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtā nolēmuma, ar kuru personai ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā izpildi un informācijas izsniegšanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā citām dalībvalstīm par fiziskai personai Latvijā noteiktu komercdarbības ierobežojumu. Attiecīgi atbilstoši minētajam mērķim un Direktīvā 2019/1151 noteiktajam, dati par personu, kam liegts ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, pēc dalībvalsts reģistra iestādes pieprasījuma, tiks nodoti arī reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā attiecīgajai dalībvalsts reģistra iestādei. Nav paredzēta datu nodošana, ja nav saņemts dalībvalsts reģistra iestādes pieprasījums.
Lai nodrošinātu efektīvu valsts resursu izlietojumu, mazāk resursu ietilpīgu savstarpēju datu apmaiņu, datu nodošanas no Valsts ieņēmumu dienesta un Sodu reģistra tehniskā risinājuma izveidei datu saņemšanai Uzņēmumu reģistrā izmantojami Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētais Valsts informācijas sistēmu savietotājs, tādējādi nodrošinot datu apmaiņu standartizētā veidā valsts vienotā datu apmaiņas platformā. Likumprojekta 5. pantā (likuma 4.18 panta pirmā daļa) ietvertajā regulējumā ir ietverts datu apjoms, ko par riska personu sarakstā iekļautu fizisko personu sniedz Uzņēmumu reģistram un kuru attiecīgi Uzņēmumu reģistrs sniedz dalībvalstīm, izmantojot Likumprojektā norādītos risinājumus, kā arī noteikts šādu datu glabāšanas termiņš. Vienlaikus noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs Likumprojektā noteiktos datus regulāri saņem, apkopo un izmanto. Atbilstoši Likumprojekta anotācijai Likumprojekts paredz, ka Uzņēmumu reģistrs aktuālos VID datus par personām, kas iekļautas riska personu sarakstā, saņem regulāri elektroniski tiešsaistē. Norādāms, ka šobrīd likumā datu par fizisko personu apjoms, ko apstrādā norādītajiem mērķiem, nav noteikts, līdz ar to datu apjoms tiek noteikts Likumprojektā. Attiecībā uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 21. punktā noteikto, ka kārtību, kādā tiek nodrošināta VID un Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par VID uzturētajā riska adrešu sarakstā un riska personu sarakstā iekļautajām ziņām, nosaka ar starpresoru vienošanos, un līdz šim īstenoto VID un Uzņēmumu reģistra realizēto datu apmaiņu un paredzētajām datu apmaiņas izmaiņām, nododot datus tiešsaistē, norādāms turpmākais. Regulējums, kas noteica norādīto starpresoru vienošanos, likumā “Par nodokļiem un nodevām” iekļauts ar likumu, kas stājās spēkā 2012. gada 21. jūnijā attiecībā uz riska adresēm, 2014. gadā to papildinot ar norādi arī uz riska personām. Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka līdzšinējais datu apmaiņas modelis ir novecojis. Norādāms, arīdzan, ka abas iestādes – gan Uzņēmumu reģistrs, gan VID īsteno apjomīgus pasākumus informācijas tehnoloģiju uzlabošanā un modernizēšanā. Līdz ar to vienlaikus ieviešami arī mūsdienīgi informācijas apmaiņas risinājumi. Tas, ka likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir noteikts, ka kārtību, kādā tiek nodrošināta VID un Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās, nerada pretrunu ar Likumprojektā paredzēto regulējumu, kā arī neliedz iestādēm mainīt nedz informācijas nodošanas kārtību, ne grozīt esošo starpresoru vienošanos atbilstoši jaunākajam likumā noteiktajam regulējumam un šā regulējuma mērķim. Ņemot vērā, ka pēc Likumprojektam atbilstošā likuma spēkā stāšanās regulējums tiks iekļauts normatīvajos aktos, kas ir juridiskā spēka hierarhijā vienādi, bet likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” iekļautā attiecīgā tiesību norma būs jaunāka, tad šajā daļā būs piemērojama jaunākā tiesību norma. Turklāt, ja ar Likumprojektā iekļauto regulējumu tiek atrisināti jautājumi, kas šobrīd koordinēti ar starpresoru vienošanos, brīdī, kad tiks izdarīti kādi citi likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, ir izvērtējama nepieciešamība grozīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto attiecībā uz starpresoru vienošanos vai tās saturu. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs nesaskata Likumprojektā paredzētā regulējuma piemērošanas grūtības, tostarp ņemot vērā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto attiecībā uz starpresoru vienošanos starp Uzņēmumu reģistru un VID.
Kas attiecas uz datu apmaiņu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, Uzņēmumu reģistrs nodrošinās datu apstrādi, t.sk. personu datu apstrādi, jeb datu apmaiņu ievērojot noteikumus par tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, kā arī pamatojoties uz pieņemto saskarnes specifikāciju, kas izriet no Eiropas Komisijas 2021. gada 18. jūnija īstenošanas regulas Nr. 2021/1042, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244. Jāņem vērā, ka datu apmaiņas servisus, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta datu nodošana un saņemšana reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, izstrādā Eiropas Komisija, dalībvalstis tos tikai izmanto, to testēšanas scenārijus nosaka Eiropas Komisija un no tiem izriet nododamo un saņemamo ziņu apjoms un obligātums. Dalībvalstis nevar izvēlēties datu apmaiņu organizēt savādāk kā tas izriet no Eiropas Komisijas paredzētajām procedūrām un specifikācijām. Līdz ar to arī Uzņēmumu reģistrs pats nenosaka un nevar noteikt datu apmaiņas nosacījumus, tehniskos risinājumus, apmaināmo datu apjomu. Lai iepriekš minētais datu apmaiņas risinājums vispār strādātu, Uzņēmumu reģistram ne vien jāspēj saņemt un nodot ziņojumus reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, bet arī jāreģistrē un jāsaglabā minētie ziņojumi. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt Likuma 4. pantu ar 513) punktu (Likumprojekta 2. pants), nosakot attiecīgu uzdevumu. Šādā datu apstrādē netiks iesaistīti nodarbinātie, paredzamā uzdevuma mērķis ir tehniskā līmenī nodrošināt strādājošu un sekmīgu datu apmaiņu, kas būtībā pielīdzināma sistēmas auditācijas pierakstiem, kuros reģistrēti dati par noteiktiem notikumiem sistēmā (šajā gadījumā, konkrēta veida un satura pieprasījumi un attiecīgi to izpilde). Minētie ziņojumi (tehniska komponente, t.i. ziņojuma konteineris, kas satur informāciju par pieprasījumu un uz to saņemto atbildi) tiks uzglabāti ne ilgāk kā 18 mēnešus (termiņš saskaņots ar Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 24.6. apakšpunktā noteikto auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu) pēc to reģistrācijas, termiņu nosakot Uzņēmumu reģistra lietu nomenklatūrā, un pēc šī termiņa automātiski dzēsti.
Regulējuma mērķis ir preventīvi nepieļaut un novērst krāpnieciskas un citas ļaunprātīgas darbības uzņēmējdarbības vidē jeb nepieļaut, ka Eiropas Savienības ietvaros, kā arī Īslandes Republikā, Norvēģijas Karalistē un Lihtenšteinas Firstistē, persona, kas, tāpēc ka iepriekš veikusi neatļautas vai noziedzīgas darbības, tikusi sodīta, citās dalībvalstīs var turpināt veikt šādas neatļautas darbības atkal un atkal. Regulējums nepieciešams, lai noteiktu tiesisko pamatu un mērķi datu par komercdarbības ierobežojumiem saņemšanai un apstrādei Uzņēmumu reģistrā, tostarp nodošanai dalībvalstu reģistra iestādēm.
Latvijā noteiktie ierobežojumi, kas liedz personai Direktīvas 2019/1151 izpratnē ieņemt vadītāja amatu, ir kriminālprocesā pieņemtais nolēmums, ar kuru personai ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, tāpat kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtais nolēmums, ar kuru personai ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums par personas iekļaušanu riska personu sarakstā. Ieņemamie amati, kuriem piemērojami liegumi, tiek uzskaitīti Komerclikumā, savukārt šajā likumprojektā atrunāta Uzņēmumu reģistra rīcība, ja saņemts reģistrācijas pieteikums Komerclikumā uzskaitīto amatu ieņemšanai.
No Direktīvas 2019/1151 izriet, ka informāciju par piemērotajiem komercdarbības ierobežojumiem dalībvalstīm jāspēj sniegt nekavējoties, tāpat paredzēts, ka informācija tiktu sniegta no viena kontaktpunkta (sistēmas). Ņemot vērā to, ka Uzņēmumu reģistrs jau šobrīd savu funkciju un uzdevumu veikšanai šos datus saņem un apstrādā reģistrācijas lēmumu pieņemšanai, saskatāms, ka tieši Uzņēmumu reģistrs arī būtu tas kontaktpunkts, kurš šo informāciju apkopo un arī pēc pieprasījuma nodod to citām dalībvalstīm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Jāatzīmē dažādu aspektu būtiskā loma un ieguvumi informācijas sniegšanai reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas (viena kontaktpunkta) - ES 98% datu pieejamības rādītāja prasību izpilde (obligāta prasība saskaņā ar Eiropas Komisijas īstenošanas regulas (ES) 2021/1042 pielikuma 16. punktu), jo informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas brīdī apmaiņā iesaistīta tikai viena sistēma, dalībvalsts informācijas pieprasījuma tūlītēja izpilde vai izpilde vispār (jo vairāk datu avotu, jo lielāks risks, ka kaut viena no integrējamām sistēmām neatbild, kas liedz dalībvalsts pieprasījumu izpildīt vispār), kļūdu analīzē iesaistīti vienas atbildīgās iestādes speciālisti, ātrāks to novēršanas laiks (jo vairāk datu avotu, jo sarežģītāk atrast kļūdu, vairāk iesaistīto novēršanā, līdz ar to ilgāks novēršanas laiks), viena atbildīgā iestāde pret Eiropas centrālo platformu (ja vairāki datu sniedzēji, nav skaidri nosakāma atbildība par pieprasījumu izpildi).
Jāņem vērā, ka jebkuru personas datu, konkrētajā gadījumā tostarp datu par personas sodāmību saņemšana un apstrāde pakļauta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikumiem, ko kuriem izriet datu minimizēšanas princips, apstrāde skaidriem un leģitīmiem nolūkiem, atbilstība apstrādes mērķiem un tikai nepieciešamajā apjomā, glabāšana ne ilgāk kā nepieciešams nolūkam. Ievērojot minēto, paredzēts, ka tiks nodrošināta aktuālo datu no Valsts ieņēmumu dienesta un Sodu reģistra regulāra (ne retāk kā reizi diennaktī) nodošana Uzņēmumu reģistram tikai tādā apjomā, kas nepieciešams iepriekš minētajiem mērķiem. Saņemtos datus Uzņēmumu reģistrs automatizēti apstrādās savā informācijas sistēmā, veicot meklēšanu tajos, lai Uzņēmumu reģistra valsts notāri pieņemtu lēmumus, kā arī datus nodotu dalībvalstīm, kad tiks saņemti pieprasījumi reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Uzņēmumu reģistrs saņemtos datus apstrādās (uzturēs) savā informācijas sistēmā strukturētu datu veidā tikai līdz brīdim, kad no Valsts ieņēmumu dienesta un Sodu reģistra tiks saņemti jauni aktuālie dati, un tad tos dzēsīs neatgriezeniski.
Norādāms, ka konkrētajā gadījumā uz Uzņēmumu reģistru kā pārzini būtu attiecināms no Vispārīgā datu aizsardzības regulas 35.panta 10.punkta izrietošs izņēmums, taču atbilstoši Vispārīgā datu aizsardzības regulas 35.pantam Likumprojekta izstrādes gaitā tika veikts novērtējums citastarp par:
1) apstrādes samērīgumu attiecībā uz nolūkiem. Likumprojektā definēto nolūku (t.i., nepieļaut un novērst krāpnieciskas un citas ļaunprātīgas darbības komercdarbības vidē, nodrošinot, ka fiziskā persona nav tiesīga ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā Latvijā, ja tai Latvijā un citā dalībvalstī piemērots komercdarbības ierobežojums, kā arī nodrošinot definēto datu nodošanu dalībvalstīm, nodrošinot, ka fiziskā persona nav tiesīga ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā arī citās dalībvalstīs) sasniegšanai nepieciešama šo datu pieejamība Uzņēmumu reģistram, kā arī attiecīgu datu nodošana dalībvalstīm. Personu identificējošos datus (vārds, uzvārds un personas kods) un informāciju par Latvijā piemērotu liegumu/ierobežojumu Reģistrs jau šobrīd saņem no tiesām un Valsts ieņēmumu dienesta savu funkciju nodrošināšanai. Ar Likumprojektu mainās datu saņemšanas veids, datu apjoms (pievienots dzimšanas datums) un paplašinās apstrādes darbības (datu nodošana dalībvalstīm). Personas identificēšanai Latvijā ir pietiekami ar personas koda izmantošanu, taču citās dalībvalstīs konkrētais datu veids to nenodrošina, līdz ar to nepieciešams pievienot dzimšanas datumu. Tādējādi izvērtēts un noteikts minimālais datu apjoms, kas nodrošina personas nekļūdīgo identifikāciju. Attiecībā uz datu apstrādes termiņu, Likumprojekts paredz saņemto datu apstrādi Uzņēmumu reģistrā līdz brīdim, kad saņemti jaunāki aktuālie Valsts ieņēmumu dienesta un Sodu reģistra dati, tādējādi nodrošinot maksimāli īsu to apstrādes laiku. Jārēķinās, ka par personu, kurai liegums/ierobežojums ir spēkā līdz liegums/ierobežojums personai ir spēkā ilgāku laiku, katrā šādā jaunā datu nodošanā tiks iekļauti dati par šo konkrēto personu. Tomēr no tā nevar izvairīties, lai spētu nodrošināt šo datu esamību Uzņēmumu reģistrā lieguma spēkā esamības laikā, lai spētu nodrošināt korektas informācijas sniegšanu dalībvalstīm un izmantošanu Uzņēmumu reģistra lēmumu pieņemšanai. Taču iepriekš saņemtie dati (neaktuālie) tiks automātiski dzēsti, ikreiz saņemot jaunus aktuālos datus. Ievērojot veikto izvērtējumu un augstāk minēto, Likumprojektā paredzētā datu apstrāde ir atzīta par minimāli nepieciešamu un samērīgu attiecībā uz definētajiem nolūkiem.
2) Vispārīgā datu aizsardzības regulas 35. panta 1.punktā minētajiem riskiem datu subjektu tiesībām un brīvībām, secinot, ka risks informācijas pilnīgai vai daļējai atklāšanai neautorizētām personām (konfidencialitāte) ir zems (piekļuve Uzņēmumu reģistrā datiem būs nodrošināta tikai tiem Uzņēmumu reģistra valsts notāriem, kas izskata attiecīgus pieteikumus un reģistrācijas dokumentus, savukārt, datu nodošanai dalībvalstīm tiks izmantoti tādi tehniskie risinājumi, kas uzskatāmi par drošiem un uzticamiem), risks informācijas neautorizētai labošanai (integritāte) uzskatāms par vidēju (konstatējums balstīts ne tik daudz tajā, ka kā iespējama būtu datu labošana no darbinieku puses, jo Uzņēmumu reģistra rīcībā nodotie dati par piemērotajiem liegumiem nebūs labojami, bet tikai pārbaudāmi/ izsaucami no sistēmas, taču risks saskatāms apstāklī, kad sistēmas tehnisku kļūdu, incidentu gadījumos varētu notikt datu zudumi, tādējādi izraisot ietekmi to integritātei), risks informācijas sistēmas nepieejamība vienu stundu (pieejamība) ir augsts (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas un citu tehnisko resursu uzturēšanu nodrošina ārēji pakalpojumu sniedzēji, tādējādi ne vienmēr tehnisku problēmu risināšana atkarīga tikai no Uzņēmumu reģistra, turklāt konkrētajā datu apmaiņā būs iesaistītas vairākas informācijas sistēmas – Valsts ieņēmumu dienesta sistēma, Sodu reģistra sistēma, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma, Valsts informācijas sistēmu savietotājs un reģistru savstarpējās savienojamības sistēma, tādējādi, ja kaut viena no minētajām sistēmām nedarbojas, tas atstāj iespaidu uz visu datu apmaiņas risinājumu vai nu vai nu radot risku nepieejamībai vispār, vai arī risku nekorektai datu apmaiņai, jo vairāk iesaistīto pušu, jo augstāks risks), risks informācijas sistēmas nepieejamība vienu dienu (pieejamība) vērtējams kā zems (atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumiem Nr. 402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi” pakalpojuma turētājam jānodrošina e-pakalpojuma darbspējas laiku 98 % mēnesī (9.7.apakšpunkts), kā arī tam ir pienākums organizēt e-pakalpojuma sniegšanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām e-pakalpojuma sniegšanas minimālajām tehniskajām un drošības prasībām, tostarp, darbspējas laiku 98 % mēnesī (13.2.apakšpunkts), līdz ar to nevar veidoties situācijas, kad sistēma nav pieejama dienas garumā, sistēmas nepieejamības gadījumā (attiecas ne tikai uz Uzņēmumu reģistra sistēmu) pārzinis rīkojas, lai pēc iespējas īsā laikā novērstu sistēmas darbības traucējumus. Līdzšinējā praksē nav gadījumu, kad sistēma nebūtu vispār pieejama visu dienu (konstatētas situācijas, kad darbība norit ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem)).
3) pasākumiem, kas paredzēti risku novēršanai, tostarp garantijām, drošības pasākumiem un mehānismiem, ar ko nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un leģitīmās intereses. Norādāms, ka Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma ir paaugstinātas drošības informācijas sistēma, kurai ir nodrošināta datu drošība un integritāte atbilstoši normatīvajiem aktiem - nodrošināta konfidencialitāte, integritāte, pieejamība tikai amata pienākumu veikšanai un noturība, spēja atjaunot personas datu pieejamību negadījuma gadījumā, ir izveidota informācijas drošības pārvaldības sistēma, procesi un procedūras dokumentēti, tiek veikta procesu regulāra tehnisko un organizatorisko pasākumu efektivitātes testēšana un drošības izvērtēšana, risku pārvaldība, tehniskā infrastruktūras pārvaldība tiek organizēta atbilstoši iepriekš minētajiem drošības un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras standartiem, nodrošinot pastiprinātu uzmanību lietotāju pārvaldībai, regulārai informācijas sistēmu drošības atjaunošanai un uzraudzībai, izmantojot Zabbix, Grafana, ELK u.c. padziļināti konfigurētus tehniskus rīkus.
Likumprojekta 5. pantā (Likuma 4.18 pantā) noteiktais datu apjoms balstīts uz līdzšinēji noteikto pienākumu nodrošināt nolēmumu, ar kuriem personām atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, izpildi un Uzņēmumu reģistra praksi to nodrošinot (lai atceltu sodīto personu no noteiktiem amatiem, ko tā ieņem sabiedrībās, kā arī nepieļauto piemērotā soda termiņa spēkā esamības periodā reģistrāciju citās sabiedrībās, Uzņēmumu reģistra rīcībā ir jābūt kā identifikācijas datiem par sodīto personu, tā arī datiem par piemēroto liegumu – piemērošanas datums, piemērotājs, lieguma termiņš un būtība (liegums visa veida komercdarbībai vai ieņemt noteiktus amatus)), bet jo īpaši Eiropas Komisijas 2021. gada 18. jūnija īstenošanas regulā Nr. 2021/1042, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244, definēto datu apjomu (16.3.2., 16.3.2.1. un 16.3.4.punkts). Direktīvā 2017/1132 norādīts, ka būtu jāļauj dalībvalstīm pieprasīt informāciju no citām dalībvalstīm. Atbildē varētu būt iekļauta vai nu informācija par spēkā esošo atstādināšanu no amata, vai cita informācija, kas attiecas uz atstādināšanu no amata dalībvalstī. Ja ir vajadzīga papildu informācija, piemēram, par atstādināšanas no amata laikposmu un iemesliem, būtu jāļauj dalībvalstīm to sniegt, izmantojot visas pieejamās informācijas apmaiņas sistēmas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tomēr ar šo direktīvu nebūtu jāuzliek pienākums šādu informāciju pieprasīt visos gadījumos. Atbilstoši tam, tās dalībvalstis, kas izvēlējušās saņemt ne vien pašu diskvalifikācijas fakta apliecinājumu, bet arī papildu informāciju, par atstādināšanu no amata, tiek nodrošināta iespēja saņemt minētās īstenošanas regulas 16.3.2.1. un 16.3.4.punktā norādītos datus atbilstoši pieprasījumam. Likumprojekta 2. pantā minētais datu apjoms nepārsniedz apjomu norādītajiem mērķiem - nolēmumu, ar kuriem personām atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus, izpildi nacionālā līmenī, un datu nodošanu atbilstoši minētās īstenošanas regulas 16.3.2.1. un 16.3.4.punktā noteiktajam apjomam dalībvalstīm, lai ierobežotu fiziskās personas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās dalībvalstīs.
Ievērojot minētos apsvērumus, likumprojekts paredz, ka Uzņēmumu reģistrs regulāri elektroniski tiešsaistē saņem aktuālos Valsts ieņēmumu dienesta datus par personām, kas iekļautas riska personu sarakstā, un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētā Sodu reģistra datus par kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtajiem nolēmumiem un sodītajām personām, ir tiesīgs tos apstrādāt Likuma 4. panta 31. un 32. punktā un 4.12 pantā noteikto uzdevumu izpildei, nolūkā nepieļaut un novērst krāpnieciskas un citas ļaunprātīgas darbības uzņēmējdarbības vidē, nodrošinot kriminālprocesā pieņemtā nolēmuma, ar kuru personai ir atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību, kā arī kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtā nolēmuma, ar kuru personai ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus, izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā izpildi un informācijas izsniegšanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā citām dalībvalstīm par fiziskai personai Latvijā noteiktu komercdarbības ierobežojumu. Attiecīgi atbilstoši minētajam mērķim un Direktīvā 2019/1151 noteiktajam, dati par personu, kam liegts ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, pēc dalībvalsts reģistra iestādes pieprasījuma, tiks nodoti arī reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā attiecīgajai dalībvalsts reģistra iestādei. Nav paredzēta datu nodošana, ja nav saņemts dalībvalsts reģistra iestādes pieprasījums.
Lai nodrošinātu efektīvu valsts resursu izlietojumu, mazāk resursu ietilpīgu savstarpēju datu apmaiņu, datu nodošanas no Valsts ieņēmumu dienesta un Sodu reģistra tehniskā risinājuma izveidei datu saņemšanai Uzņēmumu reģistrā izmantojami Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētais Valsts informācijas sistēmu savietotājs, tādējādi nodrošinot datu apmaiņu standartizētā veidā valsts vienotā datu apmaiņas platformā. Likumprojekta 5. pantā (likuma 4.18 panta pirmā daļa) ietvertajā regulējumā ir ietverts datu apjoms, ko par riska personu sarakstā iekļautu fizisko personu sniedz Uzņēmumu reģistram un kuru attiecīgi Uzņēmumu reģistrs sniedz dalībvalstīm, izmantojot Likumprojektā norādītos risinājumus, kā arī noteikts šādu datu glabāšanas termiņš. Vienlaikus noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs Likumprojektā noteiktos datus regulāri saņem, apkopo un izmanto. Atbilstoši Likumprojekta anotācijai Likumprojekts paredz, ka Uzņēmumu reģistrs aktuālos VID datus par personām, kas iekļautas riska personu sarakstā, saņem regulāri elektroniski tiešsaistē. Norādāms, ka šobrīd likumā datu par fizisko personu apjoms, ko apstrādā norādītajiem mērķiem, nav noteikts, līdz ar to datu apjoms tiek noteikts Likumprojektā. Attiecībā uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 21. punktā noteikto, ka kārtību, kādā tiek nodrošināta VID un Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par VID uzturētajā riska adrešu sarakstā un riska personu sarakstā iekļautajām ziņām, nosaka ar starpresoru vienošanos, un līdz šim īstenoto VID un Uzņēmumu reģistra realizēto datu apmaiņu un paredzētajām datu apmaiņas izmaiņām, nododot datus tiešsaistē, norādāms turpmākais. Regulējums, kas noteica norādīto starpresoru vienošanos, likumā “Par nodokļiem un nodevām” iekļauts ar likumu, kas stājās spēkā 2012. gada 21. jūnijā attiecībā uz riska adresēm, 2014. gadā to papildinot ar norādi arī uz riska personām. Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka līdzšinējais datu apmaiņas modelis ir novecojis. Norādāms, arīdzan, ka abas iestādes – gan Uzņēmumu reģistrs, gan VID īsteno apjomīgus pasākumus informācijas tehnoloģiju uzlabošanā un modernizēšanā. Līdz ar to vienlaikus ieviešami arī mūsdienīgi informācijas apmaiņas risinājumi. Tas, ka likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir noteikts, ka kārtību, kādā tiek nodrošināta VID un Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās, nerada pretrunu ar Likumprojektā paredzēto regulējumu, kā arī neliedz iestādēm mainīt nedz informācijas nodošanas kārtību, ne grozīt esošo starpresoru vienošanos atbilstoši jaunākajam likumā noteiktajam regulējumam un šā regulējuma mērķim. Ņemot vērā, ka pēc Likumprojektam atbilstošā likuma spēkā stāšanās regulējums tiks iekļauts normatīvajos aktos, kas ir juridiskā spēka hierarhijā vienādi, bet likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” iekļautā attiecīgā tiesību norma būs jaunāka, tad šajā daļā būs piemērojama jaunākā tiesību norma. Turklāt, ja ar Likumprojektā iekļauto regulējumu tiek atrisināti jautājumi, kas šobrīd koordinēti ar starpresoru vienošanos, brīdī, kad tiks izdarīti kādi citi likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, ir izvērtējama nepieciešamība grozīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto attiecībā uz starpresoru vienošanos vai tās saturu. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs nesaskata Likumprojektā paredzētā regulējuma piemērošanas grūtības, tostarp ņemot vērā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto attiecībā uz starpresoru vienošanos starp Uzņēmumu reģistru un VID.
Kas attiecas uz datu apmaiņu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, Uzņēmumu reģistrs nodrošinās datu apstrādi, t.sk. personu datu apstrādi, jeb datu apmaiņu ievērojot noteikumus par tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, kā arī pamatojoties uz pieņemto saskarnes specifikāciju, kas izriet no Eiropas Komisijas 2021. gada 18. jūnija īstenošanas regulas Nr. 2021/1042, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244. Jāņem vērā, ka datu apmaiņas servisus, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta datu nodošana un saņemšana reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, izstrādā Eiropas Komisija, dalībvalstis tos tikai izmanto, to testēšanas scenārijus nosaka Eiropas Komisija un no tiem izriet nododamo un saņemamo ziņu apjoms un obligātums. Dalībvalstis nevar izvēlēties datu apmaiņu organizēt savādāk kā tas izriet no Eiropas Komisijas paredzētajām procedūrām un specifikācijām. Līdz ar to arī Uzņēmumu reģistrs pats nenosaka un nevar noteikt datu apmaiņas nosacījumus, tehniskos risinājumus, apmaināmo datu apjomu. Lai iepriekš minētais datu apmaiņas risinājums vispār strādātu, Uzņēmumu reģistram ne vien jāspēj saņemt un nodot ziņojumus reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, bet arī jāreģistrē un jāsaglabā minētie ziņojumi. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt Likuma 4. pantu ar 513) punktu (Likumprojekta 2. pants), nosakot attiecīgu uzdevumu. Šādā datu apstrādē netiks iesaistīti nodarbinātie, paredzamā uzdevuma mērķis ir tehniskā līmenī nodrošināt strādājošu un sekmīgu datu apmaiņu, kas būtībā pielīdzināma sistēmas auditācijas pierakstiem, kuros reģistrēti dati par noteiktiem notikumiem sistēmā (šajā gadījumā, konkrēta veida un satura pieprasījumi un attiecīgi to izpilde). Minētie ziņojumi (tehniska komponente, t.i. ziņojuma konteineris, kas satur informāciju par pieprasījumu un uz to saņemto atbildi) tiks uzglabāti ne ilgāk kā 18 mēnešus (termiņš saskaņots ar Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 24.6. apakšpunktā noteikto auditācijas pierakstu glabāšanas termiņu) pēc to reģistrācijas, termiņu nosakot Uzņēmumu reģistra lietu nomenklatūrā, un pēc šī termiņa automātiski dzēsti.
Problēmas apraksts
Informācijas pārbaude un dalībvalsts ierobežojuma izpilde
Likuma 4.5 pantā un 4.6 pantā noteikta Uzņēmumu reģistra rīcība gadījumos, ja personai atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību vai atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus Latvijas Republikā ar kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtu nolēmumu.
Esošās tiesību normas neparedz ne Uzņēmumu reģistra tiesības pārbaudīt informāciju attiecībā uz citās dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem, ne arī tiesības vai pienākumu konkrētai Uzņēmumu reģistra rīcībai, ja citā dalībvalstī ir piemērots komercdarbības ierobežojums, kas liedz personai Direktīvas 2019/1151 izpratnē ieņemt vadītāja amatu. Tāpat Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas sekas, ja persona ir diskvalificētais vadītājs citā dalībvalstī.
Likuma 4.5 pantā un 4.6 pantā noteikta Uzņēmumu reģistra rīcība gadījumos, ja personai atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību vai atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus Latvijas Republikā ar kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtu nolēmumu.
Esošās tiesību normas neparedz ne Uzņēmumu reģistra tiesības pārbaudīt informāciju attiecībā uz citās dalībvalstīs piemērotiem komercdarbības ierobežojumiem, ne arī tiesības vai pienākumu konkrētai Uzņēmumu reģistra rīcībai, ja citā dalībvalstī ir piemērots komercdarbības ierobežojums, kas liedz personai Direktīvas 2019/1151 izpratnē ieņemt vadītāja amatu. Tāpat Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas sekas, ja persona ir diskvalificētais vadītājs citā dalībvalstī.
Risinājuma apraksts
Informācijas pārbaude un dalībvalsts ierobežojuma izpilde
Lai būtu iespējams nodrošināt Direktīvā 2019/1151 paredzēto pienākumu citās dalībvalstīs noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildei Latvijas Republikā, nepieciešams noteikt tiesības Uzņēmumu reģistram pārbaudīt informāciju par citās dalībvalstīs noteiktiem komercdarbības ierobežojumiem, kā arī noteikt konkrētu rīcību, konstatējot, ka dalībvalstī šāds ierobežojums ir piemērots. Tāpēc, lai ierobežotu fiziskās personas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā, ja kādā citā dalībvalstī personai ir piemērots komercdarbības ierobežojums, Likumprojektā paredzētas Uzņēmumu reģistra tiesības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā pārbaudīt informāciju, vai fiziskai personai dalībvalstī ir vai nav piemērots komercdarbības ierobežojums. Tiek paredzēts, ka pārbaudes veikšanai Uzņēmumu reģistrs kā meklēšanas kritērijus izmantos pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu un dzimšanas datumu. Šajā gadījumā dzimšanas datuma izmantošana (apstrāde) nepieciešama, jo Latvijā piešķirtais personas kods kā personas identifikators personas identificēšanai citās dalībvalstīs netiek izmantots, bet tiek izmantots un ir atpazīstams tieši Latvijas Republikā, savukārt citās dalībvalstīs personu identificē vai nu pēc attiecīgās dalībvalsts personai piešķirtā identifikatora vai dzimšanas datiem, no kuriem Uzņēmumu reģistra rīcībā, dokumentu izskatīšanas brīdī pārbaudot personas identitāti Fizisko personu reģistrā, nonāk tieši dzimšanas datums. Lai spētu vienlaikus veikt meklēšanu visu dalībvalstu reģistros, meklēšana tiks veikta pēc vienādiem kritērijiem, t.i. personas vārda, uzvārda un dzimšanas datuma. Informācija tiks pieprasīta visām dalībvalstīm vienlaikus. Savukārt, saņemot informāciju, ka fiziskai personai ir piemērots liegums jeb ierobežotas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās atbilstoši citas dalībvalsts sniegtajai informācijai, paredzams, ka Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā noteiktos gadījumos, kad komercsabiedrības (t.i. regulējums attiecināms uz akciju sabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, komercsabiedrību filiālēm, personālsabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām) izpildinstitūcijas, tostarp personālsabiedrībā biedram ar tiesībām pārstāvēt personālsabiedrību, vai pārraudzības institūcijas loceklim, personai, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, likvidatoram vai prokūristam ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus.
Nav paredzēts saņemt detalizētu informāciju par dalībvalstīs piemēroto ierobežojumu jeb liegumu saturu un būtību. Atbilstoši Direktīvai 2019/1151 dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties apmainīties arī ar papildu informāciju, piemēram, par atstādināšanas laiku un iemesliem, paredzot to valsts tiesību aktos. Izvēloties un nosakot to, kāda apjoma informāciju saņemt, tika ņemts vērā, ka dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga prakse un normatīvā bāze, kādos gadījumos piemēro liegumu ieņemt vadītāja amatu, iespējams paredzot stingrākus ierobežojumus vai ierobežojumus par tādiem pārkāpumiem, par kādiem Latvijā netiek piemēroti ierobežojumi amatu ieņemšanai, tāpat arī kā tiek atveidots lieguma saturs un būtība. Saņemot plašāka apjoma informāciju, kas norādītu citastarp uz piemērotā lieguma saturu, Uzņēmumu reģistram būtu pienākums veikt tā izvērtējumu un konstatēt, vai tieši konkrētais liegums liedz ieņemt konkrēto amatu Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā vai nē. Tiek saskatīts, ka šāda potenciāla vērtējuma veikšana pārsniegtu Uzņēmumu Reģistra kompetences robežas, varētu radīt risku neprecīzai piemērotā lieguma satura interpretācijai, risku personu nepamatotai iecelšanai amatā, un citi tamlīdzīgi aspekti. Līdz ar to, tā kā dalībvalstīm ir izvēles brīvība šajā jautājumā, tiek noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs saņems tikai informāciju, kas apliecina faktu, vai personai ir vai nav piemērots liegums, kas būs par pamatu Uzņēmumu reģistra lēmuma pieņemšanai.
Turklāt papildus jānorāda arī, ka šī informācija nebūs par pamatu jau iepriekš reģistrētu ziņu atcelšanai, bet tiks izmantota, izskatot konkrētu reģistrācijas pieteikumu par personas iecelšanu amatā. No Direktīvas 2019/1151 13.i panta 2. punkta izriet, ka ar diskvalificētajiem vadītājiem Direktīvas 2019/1151 izpratnē jāsaprot personas, kas piesakās uz vadītāja amatu, līdz ar to netiek radīts personas diskriminējošs regulējums attiecībā uz amatiem, kurus persona ieņēmusi jau iepriekš.
Jārēķinās arī ar gadījumiem, kad dalībvalstis personu, par kuru Uzņēmumu reģistrs izdarīs pieprasījumu, nespēs identificēt tikai atbilstoši pieprasījumā norādītajiem datiem. Šādam gadījumam atbilstoši Eiropas Komisijas 2020. gada 17. decembra īstenošanas regulai Nr. 2020/2244, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/884, paredzams mehānisms, ka pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, lai spētu nodrošinātu personas identifikāciju un attiecīgi korekti izpildīt citas dalībvalsts reģistra iestādes pieprasījumu, var lūgt pieprasījuma iesniedzēju sniegt papildu personu identificējošus datus. Šim mērķim likumprojekts paredz pieteikuma iesniedzēja pienākumu pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma tam iesniegt papildu personu identificējošus datus un Uzņēmumu reģistra tiesības tos nodot dalībvalsts reģistra iestādei korektas pārbaudes par diskvalificētajiem vadītājiem veikšanai. Tā kā papildu datu iegūšana un nodošana nebūs tūlītēja, Uzņēmumu reģistrs šajos gadījumos pieņems starplēmumu par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu.
Ņemot vērā, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā tiks ierobežotas personas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā Latvijā, personai ir iespēja arī aizstāvēt savas tiesības. Tādējādi jārēķinās, ka Uzņēmumu reģistra lēmumu persona varēs apstrīdēt un pārsūdzēt kā jebkurā citā gadījumā. Reģistrācijas atteikuma pamats tiek noteikts Likumprojekta 5. pantā (Likuma 4.19 pantā), paredzot, ka pamatojoties uz dalībvalstī piemērotu komercdarbības ierobežojumu, par ko informācija saņemta reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu noteikta amata ieņemšanai. Kā jau iepriekš norādīts, Uzņēmumu reģistrs no dalībvalstu reģistru iestādēm saņems tikai informāciju, kas apliecina faktu, vai personai ir vai nav piemērots liegums, un cita detalizēta informācija netiks saņemta. Likumprojektā nav paredzētas tiesības Uzņēmumu reģistram pārbaudīt, apšaubīt vai vērtēt saņemto informāciju, turklāt tās saturs nemaz nevar būt vērtējams, jo tiks sniegts atbildes formā: “Jā” (ir piemērots liegums) vai “nē” (nav piemērots liegums), tātad Uzņēmumu reģistram jāpieņem obligātais administratīvais akts ar konkrētu saturu. Līdz ar to atbilde “Jā”, kas norāda, ka dalībvalstī ir piemērots liegums, ir patstāvīgs pamats atteikumam izdarīt ierakstu komercreģistrā. Būtu saprātīgi sagaidāms, ka persona, kam piemērots liegums jeb ierobežojums, kas skar personas tiesības, objektīvi zina (nevar nezināt) par tai piemērotu ierobežojumu. Līdz ar to ir pamats secinājumam, ka, lai persona aizstāvētu savas tiesības, kuru aizskārums radies Uzņēmumu reģistra lēmuma par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā rezultātā, būtībā apstrīdams ir nevis Uzņēmumu reģistra lēmums, bet gan attiecīgajā dalībvalstī piemērotais ierobežojums (liegums). Tāpēc Uzņēmumu reģistra lēmums tiks pamatots ar Likumprojekta 5. pantā (Likuma 4.19 pantā) noteikto, informāciju par lieguma esamību kā šķērsli reģistrācijai, kas saņemta reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, un norādi uz konkrēto dalībvalsti, no kuras saņemta atbilde, kas liedz veikt reģistrāciju, lai gadījumā, ja tomēr personai nav zināms par tai piemēroto ierobežojumu, tā tiktu informēta, kurā dalībvalstī tai risināms jautājums par attiecīgo ierobežojumu.
Lai būtu iespējams nodrošināt Direktīvā 2019/1151 paredzēto pienākumu citās dalībvalstīs noteikto komercdarbības ierobežojumu izpildei Latvijas Republikā, nepieciešams noteikt tiesības Uzņēmumu reģistram pārbaudīt informāciju par citās dalībvalstīs noteiktiem komercdarbības ierobežojumiem, kā arī noteikt konkrētu rīcību, konstatējot, ka dalībvalstī šāds ierobežojums ir piemērots. Tāpēc, lai ierobežotu fiziskās personas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā, ja kādā citā dalībvalstī personai ir piemērots komercdarbības ierobežojums, Likumprojektā paredzētas Uzņēmumu reģistra tiesības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā pārbaudīt informāciju, vai fiziskai personai dalībvalstī ir vai nav piemērots komercdarbības ierobežojums. Tiek paredzēts, ka pārbaudes veikšanai Uzņēmumu reģistrs kā meklēšanas kritērijus izmantos pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu un dzimšanas datumu. Šajā gadījumā dzimšanas datuma izmantošana (apstrāde) nepieciešama, jo Latvijā piešķirtais personas kods kā personas identifikators personas identificēšanai citās dalībvalstīs netiek izmantots, bet tiek izmantots un ir atpazīstams tieši Latvijas Republikā, savukārt citās dalībvalstīs personu identificē vai nu pēc attiecīgās dalībvalsts personai piešķirtā identifikatora vai dzimšanas datiem, no kuriem Uzņēmumu reģistra rīcībā, dokumentu izskatīšanas brīdī pārbaudot personas identitāti Fizisko personu reģistrā, nonāk tieši dzimšanas datums. Lai spētu vienlaikus veikt meklēšanu visu dalībvalstu reģistros, meklēšana tiks veikta pēc vienādiem kritērijiem, t.i. personas vārda, uzvārda un dzimšanas datuma. Informācija tiks pieprasīta visām dalībvalstīm vienlaikus. Savukārt, saņemot informāciju, ka fiziskai personai ir piemērots liegums jeb ierobežotas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās atbilstoši citas dalībvalsts sniegtajai informācijai, paredzams, ka Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā noteiktos gadījumos, kad komercsabiedrības (t.i. regulējums attiecināms uz akciju sabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, komercsabiedrību filiālēm, personālsabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām) izpildinstitūcijas, tostarp personālsabiedrībā biedram ar tiesībām pārstāvēt personālsabiedrību, vai pārraudzības institūcijas loceklim, personai, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, likvidatoram vai prokūristam ir atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus.
Nav paredzēts saņemt detalizētu informāciju par dalībvalstīs piemēroto ierobežojumu jeb liegumu saturu un būtību. Atbilstoši Direktīvai 2019/1151 dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties apmainīties arī ar papildu informāciju, piemēram, par atstādināšanas laiku un iemesliem, paredzot to valsts tiesību aktos. Izvēloties un nosakot to, kāda apjoma informāciju saņemt, tika ņemts vērā, ka dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga prakse un normatīvā bāze, kādos gadījumos piemēro liegumu ieņemt vadītāja amatu, iespējams paredzot stingrākus ierobežojumus vai ierobežojumus par tādiem pārkāpumiem, par kādiem Latvijā netiek piemēroti ierobežojumi amatu ieņemšanai, tāpat arī kā tiek atveidots lieguma saturs un būtība. Saņemot plašāka apjoma informāciju, kas norādītu citastarp uz piemērotā lieguma saturu, Uzņēmumu reģistram būtu pienākums veikt tā izvērtējumu un konstatēt, vai tieši konkrētais liegums liedz ieņemt konkrēto amatu Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā vai nē. Tiek saskatīts, ka šāda potenciāla vērtējuma veikšana pārsniegtu Uzņēmumu Reģistra kompetences robežas, varētu radīt risku neprecīzai piemērotā lieguma satura interpretācijai, risku personu nepamatotai iecelšanai amatā, un citi tamlīdzīgi aspekti. Līdz ar to, tā kā dalībvalstīm ir izvēles brīvība šajā jautājumā, tiek noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs saņems tikai informāciju, kas apliecina faktu, vai personai ir vai nav piemērots liegums, kas būs par pamatu Uzņēmumu reģistra lēmuma pieņemšanai.
Turklāt papildus jānorāda arī, ka šī informācija nebūs par pamatu jau iepriekš reģistrētu ziņu atcelšanai, bet tiks izmantota, izskatot konkrētu reģistrācijas pieteikumu par personas iecelšanu amatā. No Direktīvas 2019/1151 13.i panta 2. punkta izriet, ka ar diskvalificētajiem vadītājiem Direktīvas 2019/1151 izpratnē jāsaprot personas, kas piesakās uz vadītāja amatu, līdz ar to netiek radīts personas diskriminējošs regulējums attiecībā uz amatiem, kurus persona ieņēmusi jau iepriekš.
Jārēķinās arī ar gadījumiem, kad dalībvalstis personu, par kuru Uzņēmumu reģistrs izdarīs pieprasījumu, nespēs identificēt tikai atbilstoši pieprasījumā norādītajiem datiem. Šādam gadījumam atbilstoši Eiropas Komisijas 2020. gada 17. decembra īstenošanas regulai Nr. 2020/2244, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/884, paredzams mehānisms, ka pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, lai spētu nodrošinātu personas identifikāciju un attiecīgi korekti izpildīt citas dalībvalsts reģistra iestādes pieprasījumu, var lūgt pieprasījuma iesniedzēju sniegt papildu personu identificējošus datus. Šim mērķim likumprojekts paredz pieteikuma iesniedzēja pienākumu pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma tam iesniegt papildu personu identificējošus datus un Uzņēmumu reģistra tiesības tos nodot dalībvalsts reģistra iestādei korektas pārbaudes par diskvalificētajiem vadītājiem veikšanai. Tā kā papildu datu iegūšana un nodošana nebūs tūlītēja, Uzņēmumu reģistrs šajos gadījumos pieņems starplēmumu par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu.
Ņemot vērā, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā tiks ierobežotas personas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā Latvijā, personai ir iespēja arī aizstāvēt savas tiesības. Tādējādi jārēķinās, ka Uzņēmumu reģistra lēmumu persona varēs apstrīdēt un pārsūdzēt kā jebkurā citā gadījumā. Reģistrācijas atteikuma pamats tiek noteikts Likumprojekta 5. pantā (Likuma 4.19 pantā), paredzot, ka pamatojoties uz dalībvalstī piemērotu komercdarbības ierobežojumu, par ko informācija saņemta reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu noteikta amata ieņemšanai. Kā jau iepriekš norādīts, Uzņēmumu reģistrs no dalībvalstu reģistru iestādēm saņems tikai informāciju, kas apliecina faktu, vai personai ir vai nav piemērots liegums, un cita detalizēta informācija netiks saņemta. Likumprojektā nav paredzētas tiesības Uzņēmumu reģistram pārbaudīt, apšaubīt vai vērtēt saņemto informāciju, turklāt tās saturs nemaz nevar būt vērtējams, jo tiks sniegts atbildes formā: “Jā” (ir piemērots liegums) vai “nē” (nav piemērots liegums), tātad Uzņēmumu reģistram jāpieņem obligātais administratīvais akts ar konkrētu saturu. Līdz ar to atbilde “Jā”, kas norāda, ka dalībvalstī ir piemērots liegums, ir patstāvīgs pamats atteikumam izdarīt ierakstu komercreģistrā. Būtu saprātīgi sagaidāms, ka persona, kam piemērots liegums jeb ierobežojums, kas skar personas tiesības, objektīvi zina (nevar nezināt) par tai piemērotu ierobežojumu. Līdz ar to ir pamats secinājumam, ka, lai persona aizstāvētu savas tiesības, kuru aizskārums radies Uzņēmumu reģistra lēmuma par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā rezultātā, būtībā apstrīdams ir nevis Uzņēmumu reģistra lēmums, bet gan attiecīgajā dalībvalstī piemērotais ierobežojums (liegums). Tāpēc Uzņēmumu reģistra lēmums tiks pamatots ar Likumprojekta 5. pantā (Likuma 4.19 pantā) noteikto, informāciju par lieguma esamību kā šķērsli reģistrācijai, kas saņemta reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, un norādi uz konkrēto dalībvalsti, no kuras saņemta atbilde, kas liedz veikt reģistrāciju, lai gadījumā, ja tomēr personai nav zināms par tai piemēroto ierobežojumu, tā tiktu informēta, kurā dalībvalstī tai risināms jautājums par attiecīgo ierobežojumu.
Problēmas apraksts
Pārrobežu reorganizācija
Ar Direktīvu 2019/2121 noteikts, ka dalībvalstis nodrošina noteikumus par komercsabiedrību pārrobežu pārveidošanu, pārrobežu apvienošanos un pārrobežu sadalīšanu. Tāpat arī Direktīvā 2019/2121 noteikts sīks saraksts ar datiem, kas informācijas atklāšanas nolūkā jānosūta, apmainoties ar informāciju starp dalībvalstu reģistriem reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Lai izpildītu minēto pienākumu, dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai tās, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, spētu kopīgot visu nepieciešamo informāciju par pārrobežu reorganizāciju ar citas iesaistītās dalībvalsts reģistru. Direktīvas 2019/2121 preambulas 1. apsvērumā norādīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 reglamentē kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Noteikumi par pārrobežu apvienošanos ir būtisks solis, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz sabiedrībām un uzņēmumiem un to iespēju izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr, izvērtējot minētos noteikumus, ir konstatēts, ka tajos vajadzīgas izmaiņas. Turklāt ir lietderīgi paredzēt noteikumus par regulējumu attiecībā uz pārrobežu pārveidošanu un sadalīšanu, jo Direktīvā (ES) 2017/1132 ir paredzēti tikai noteikumi par kapitālsabiedrību iekšzemes sadalīšanu. Savukārt no Direktīvas 2019/2121 preambulas 5. apsvēruma izriet, ka pārrobežu pārveidošanu un sadalīšanu reglamentējoša tiesiskā regulējuma trūkums rada juridisko sadrumstalotību un tiesisko nenoteiktību un tādējādi ir uzskatāms par šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas arī nepietiekami aizsargā darbiniekus, kreditorus un dalībniekus iekšējā tirgū.
Regulējums par pārrobežu reorganizāciju un tās procesā nepieciešamo datu apmaiņu jau ietverts Likuma 4.4 panta ceturtajā daļā un 18.35 pantā, savukārt Likuma 4.15 panta pirmās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā Uzņēmumu reģistram noteikts uzdevums attiecībā uz komercreģistrā ierakstītajiem tiesību subjektiem iekļaut reģistrācijas lietas publiskajā daļā minētajā normā uzskaitītos dokumentus. Tomēr Likumā nav noteikumu par ierakstu veikšanu, dokumentu publiskošanu un informācijas apmaiņu attiecībā uz citiem pārrobežu reorganizācijas veidiem – proti, pārveidošanu un sadalīšanu. Turklāt Likumā arī nav noteikumu par konkrētu pārrobežu reorganizācijas procesā Uzņēmumu reģistram iesniegtu dokumentu apmaiņu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.
Šobrīd atbilstoši Likumam attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju Uzņēmumu reģistrs veic ierakstus komercreģistrā tikai par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu. Minētais nozīmē, ka, ieviešot Direktīvas 2019/2121 prasības, Likumā būtu jāgroza frāzes “kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošana” uz “komercsabiedrību pārrobežu reorganizāciju”. Turklāt šobrīd Likuma 4.15 panta pirmās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteikto reģistrācijas lietas publiskajā daļā iekļaujamo dokumentu sarakstā nav uzskaitīti tādi dokumenti kā paziņojums dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem (ja tādu nav – darbiniekiem), kurā tie uzaicināmi izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu vai līguma projektu un paziņojums kreditoriem, kurā tie uzaicināmi pieteikt savus prasījumus, kas papildus pirmsreorganizācijas apliecībai noteikti kā obligāti reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā nododamie dokumenti saskaņā ar Direktīvas 2019/2121 86.g panta 1. punktu, 86.n panta 1. punktu, 123. panta 1. punktu, 127.a panta 1. punktu, 160.g panta 1. punktu, 160.n panta 1. punktu. Attiecīgi arī Likuma 18.35 pants ir aprobežots tikai ar informācijas apmaiņu kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās gadījumā, un minētajā normā nav noteikts, ar kādu tieši informāciju jāapmainās pārrobežu reorganizācijas procesā. Proti, nav tieši atrunāts, ka reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā nododami tādi dokumenti kā pirmsreorganizācijas apliecība, paziņojums dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem (ja tādu nav – darbiniekiem), kurā tie uzaicināmi izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu vai līguma projektu un paziņojums kreditoriem, kurā tie uzaicināmi pieteikt savus prasījumus. Šobrīd informācijas apmaiņai par pārrobežu reorganizāciju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā tiek piemērota Likuma 18.29 panta pirmā daļa, kas paredz vispārīgu noteikumu, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, Uzņēmumu reģistrs nodod ziņas un dokumentus par komercsabiedrībām. Tomēr, ņemot vērā Direktīvas 2019/2121 detalizētos noteikumus par informācijas apmaiņu, ar 2023. gada 31. janvāri vispārīgi noteikumi par datu apmaiņu vairs nebūs pietiekami jauno prasību izpildei.
Direktīvā 2019/2121 norādītie dati un datu apmaiņa nepieciešama ne vien nacionālām vajadzībām, bet arī to nodošanai dalībvalstīm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. No Direktīvas 2019/1151, kā arī Eiropas Komisijas 2021. gada 18. jūnija īstenošanas regulas (ES) 2021/1042, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244 (turpmāk – Īstenošanas regula), izriet, ka par sabiedrību pārrobežu reorganizāciju dalībvalstīm jāspēj sniegt noteikts obligāto datu apjoms. Latvijas tiesiskajā regulējumā šobrīd nav iekļauta, kā arī praksē nav nodrošināta apmaiņa ar visiem Īstenošanas regulā noteiktajiem datiem.
Tādējādi ir nepieciešams regulējums un risinājums šo datu apstrādei, tostarp apmaiņai, kas sevī ietver datus par Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrētu sabiedrību pārrobežu reorganizāciju.
Ar Direktīvu 2019/2121 noteikts, ka dalībvalstis nodrošina noteikumus par komercsabiedrību pārrobežu pārveidošanu, pārrobežu apvienošanos un pārrobežu sadalīšanu. Tāpat arī Direktīvā 2019/2121 noteikts sīks saraksts ar datiem, kas informācijas atklāšanas nolūkā jānosūta, apmainoties ar informāciju starp dalībvalstu reģistriem reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Lai izpildītu minēto pienākumu, dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai tās, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, spētu kopīgot visu nepieciešamo informāciju par pārrobežu reorganizāciju ar citas iesaistītās dalībvalsts reģistru. Direktīvas 2019/2121 preambulas 1. apsvērumā norādīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 reglamentē kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Noteikumi par pārrobežu apvienošanos ir būtisks solis, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz sabiedrībām un uzņēmumiem un to iespēju izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr, izvērtējot minētos noteikumus, ir konstatēts, ka tajos vajadzīgas izmaiņas. Turklāt ir lietderīgi paredzēt noteikumus par regulējumu attiecībā uz pārrobežu pārveidošanu un sadalīšanu, jo Direktīvā (ES) 2017/1132 ir paredzēti tikai noteikumi par kapitālsabiedrību iekšzemes sadalīšanu. Savukārt no Direktīvas 2019/2121 preambulas 5. apsvēruma izriet, ka pārrobežu pārveidošanu un sadalīšanu reglamentējoša tiesiskā regulējuma trūkums rada juridisko sadrumstalotību un tiesisko nenoteiktību un tādējādi ir uzskatāms par šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas arī nepietiekami aizsargā darbiniekus, kreditorus un dalībniekus iekšējā tirgū.
Regulējums par pārrobežu reorganizāciju un tās procesā nepieciešamo datu apmaiņu jau ietverts Likuma 4.4 panta ceturtajā daļā un 18.35 pantā, savukārt Likuma 4.15 panta pirmās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā Uzņēmumu reģistram noteikts uzdevums attiecībā uz komercreģistrā ierakstītajiem tiesību subjektiem iekļaut reģistrācijas lietas publiskajā daļā minētajā normā uzskaitītos dokumentus. Tomēr Likumā nav noteikumu par ierakstu veikšanu, dokumentu publiskošanu un informācijas apmaiņu attiecībā uz citiem pārrobežu reorganizācijas veidiem – proti, pārveidošanu un sadalīšanu. Turklāt Likumā arī nav noteikumu par konkrētu pārrobežu reorganizācijas procesā Uzņēmumu reģistram iesniegtu dokumentu apmaiņu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.
Šobrīd atbilstoši Likumam attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju Uzņēmumu reģistrs veic ierakstus komercreģistrā tikai par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu. Minētais nozīmē, ka, ieviešot Direktīvas 2019/2121 prasības, Likumā būtu jāgroza frāzes “kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošana” uz “komercsabiedrību pārrobežu reorganizāciju”. Turklāt šobrīd Likuma 4.15 panta pirmās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteikto reģistrācijas lietas publiskajā daļā iekļaujamo dokumentu sarakstā nav uzskaitīti tādi dokumenti kā paziņojums dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem (ja tādu nav – darbiniekiem), kurā tie uzaicināmi izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu vai līguma projektu un paziņojums kreditoriem, kurā tie uzaicināmi pieteikt savus prasījumus, kas papildus pirmsreorganizācijas apliecībai noteikti kā obligāti reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā nododamie dokumenti saskaņā ar Direktīvas 2019/2121 86.g panta 1. punktu, 86.n panta 1. punktu, 123. panta 1. punktu, 127.a panta 1. punktu, 160.g panta 1. punktu, 160.n panta 1. punktu. Attiecīgi arī Likuma 18.35 pants ir aprobežots tikai ar informācijas apmaiņu kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanās gadījumā, un minētajā normā nav noteikts, ar kādu tieši informāciju jāapmainās pārrobežu reorganizācijas procesā. Proti, nav tieši atrunāts, ka reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā nododami tādi dokumenti kā pirmsreorganizācijas apliecība, paziņojums dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem (ja tādu nav – darbiniekiem), kurā tie uzaicināmi izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu vai līguma projektu un paziņojums kreditoriem, kurā tie uzaicināmi pieteikt savus prasījumus. Šobrīd informācijas apmaiņai par pārrobežu reorganizāciju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā tiek piemērota Likuma 18.29 panta pirmā daļa, kas paredz vispārīgu noteikumu, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, Uzņēmumu reģistrs nodod ziņas un dokumentus par komercsabiedrībām. Tomēr, ņemot vērā Direktīvas 2019/2121 detalizētos noteikumus par informācijas apmaiņu, ar 2023. gada 31. janvāri vispārīgi noteikumi par datu apmaiņu vairs nebūs pietiekami jauno prasību izpildei.
Direktīvā 2019/2121 norādītie dati un datu apmaiņa nepieciešama ne vien nacionālām vajadzībām, bet arī to nodošanai dalībvalstīm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. No Direktīvas 2019/1151, kā arī Eiropas Komisijas 2021. gada 18. jūnija īstenošanas regulas (ES) 2021/1042, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1132 piemēro attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2244 (turpmāk – Īstenošanas regula), izriet, ka par sabiedrību pārrobežu reorganizāciju dalībvalstīm jāspēj sniegt noteikts obligāto datu apjoms. Latvijas tiesiskajā regulējumā šobrīd nav iekļauta, kā arī praksē nav nodrošināta apmaiņa ar visiem Īstenošanas regulā noteiktajiem datiem.
Tādējādi ir nepieciešams regulējums un risinājums šo datu apstrādei, tostarp apmaiņai, kas sevī ietver datus par Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrētu sabiedrību pārrobežu reorganizāciju.
Risinājuma apraksts
Pārrobežu reorganizācija
Regulējuma mērķis ir paredzēt saskaņotus noteikumus par pārrobežu pārveidošanu un sadalīšanu, kas veicinātu ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, vienlaikus nodrošinot adekvātu aizsardzību ieinteresētajām personām, piemēram, darbiniekiem, kreditoriem un dalībniekiem. Regulējums nepieciešams, lai noteiktu tiesisko pamatu un mērķi datu par dalībvalstīs reģistrētu sabiedrību pārrobežu reorganizāciju saņemšanai un apstrādei Uzņēmumu reģistrā, tostarp nodošanai dalībvalstu reģistra iestādēm.
No Likuma izriet, ka šobrīd Latvijā komercreģistrā tiek veikti ieraksti par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā notiek ziņu un dokumentu apmaiņa par komercsabiedrībām. No Likuma arī izriet, ka pirmsreorganizācijas apliecība nav dokuments, ko Uzņēmumu reģistrs patstāvīgi nodod citas dalībvalsts reģistram, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Savukārt attiecībā uz reģistrācijas publiskajā daļā iekļaujamajiem dokumentiem Likums paredz, ka šādu dokumentu sarakstā ietilpst reorganizācijas līgums (tostarp arī reorganizācijas līguma projekts).
No Direktīvas 2019/2121 izriet, ka dalībvalsts reģistriem reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā jāapmainās ar informāciju un dokumentiem par dalībvalstīs reģistrētu sabiedrību pārrobežu reorganizāciju, turklāt paredzēts, ka informācija tiktu atklāta un padarīta par publisku dalībvalsts reģistrā, un no viena kontaktpunkta (sistēmas). Direktīvā 2019/2121 arī noteikts, ka dalībvalstis izraugās tiesu, notāru vai citu iestādi vai iestādes, kuru kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu reorganizāciju likumību attiecībā uz tām procedūras daļām, ko reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti, un izsniegt pirmsreorganizācijas apliecību, kas apliecina, ka ir ievēroti visi būtiskie nosacījumi un ka izcelsmes dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas visas procedūras un formalitātes. Papildus atbilstoši Direktīvai 2019/2121, ja kompetentajai iestādei, veicot attiecīgo pārbaudi, rodas nopietnas aizdomas par to, ka pārrobežu reorganizācija ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tā ņem vērā attiecīgus faktus un apstākļus. Ņemot vērā to, ka Uzņēmumu reģistrs jau šobrīd savu funkciju un uzdevumu veikšanai saņem un apstrādā datus par pārrobežu reorganizāciju reģistrācijas lēmumu pieņemšanai, saskatāms, ka tieši Uzņēmumu reģistrs arī būtu kompetentā iestāde, kas savas kompetences ietvaros veic pārrobežu reorganizācijas likumības pārbaudi. Secināms, ka Likuma 14. panta pirmajā daļā noteikto apstākļu pārbaude pirms jebkuras reģistrācijas darbības veikšanas nosegtu arī Direktīvā 2019/2121 paredzēto likumības pārbaudi. Turklāt viena atbildīgā iestāde pārrobežu reorganizāciju reģistrācijā un to likumības pārbaudē padarītu reģistrācijas procesu un Direktīvā 2019/2121 paredzēto prasību izpildi maksimāli efektīvu un ātru. Papildus Īstenošanas regulā sīkāk noteiktas tehniskās specifikācijas un datu apjoms, ar kuru Uzņēmumu reģistram jāapmainās ar dalībvalstu reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.
Paredzot Likuma 18.35 pantā apmaiņu ar konkrētiem Direktīvā 2019/2121 minētajiem dokumentiem un informāciju, ko veiktu Uzņēmumu reģistrs, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kā arī tehniski nodrošinot apmaiņu ar Īstenošanas regulā definēto datu apjomu, tiktu mazināts administratīvais slogs, kas šobrīd gulstas uz trešajām personām, atceļot prasību trešajām personām patstāvīgi iesniegt dalībvalsts reģistrā pirmsreorgnizācijas apliecību.
Ievērojot minētos apsvērumus, Likumprojekts paredz, ka Uzņēmumu reģistrs reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā saņem no dalībvalstu reģistriem un attiecīgi arī nodod dalībvalstu reģistriem Direktīvā 2019/2121 norādīto informāciju un dokumentus par dalībvalstīs reģistrētu sabiedrību pārrobežu reorganizāciju. Ja pārrobežu reorganizācijas procesā Uzņēmumu reģistram jāizsniedz pirmsreorganizācijas apliecība, Uzņēmumu reģistrs atbilstoši Likuma 14. panta pirmās daļas un Direktīvas 2019/2121 noteikumiem savas kompetences ietvaros veic pārrobežu reorganizācijas atbilstības normatīvajiem aktiem un likumības pārbaudi.
Kas attiecas uz datu apmaiņu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, Uzņēmumu reģistrs nodrošinās datu apstrādi, ievērojot noteikumus par tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, kā arī pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām, kas izriet no Īstenošanas regulas. Jāņem vērā, ka Direktīvā 2019/2121 noteiktā informācija un ziņas tiks nodotas un saņemtas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ar brīdi, kad Uzņēmumu reģistrs un dalībvalstu reģistri nodrošinās ziņu un dokumentu nodošanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Tomēr līdz minētajam brīdim Uzņēmumu reģistrs ziņu un dokumentu nodošanu un saņemšanu nodrošinās, izmantojot esošos saziņas kanālus. Līdz ar to Likumā tiks ieviests pārejas noteikums, kas paredz informācijas un dokumentu apmaiņas kārtību, lai nodrošinātu Direktīvas 2019/2121 prasību izpildi pēc 2023. gada 31. janvāra, gadījumam, ja līdz minētajam datumam dalībvalstis neievieš atbilstošus tehniskos risinājumus, lai apmaiņa būtu iespējama reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.
Regulējuma mērķis ir paredzēt saskaņotus noteikumus par pārrobežu pārveidošanu un sadalīšanu, kas veicinātu ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, vienlaikus nodrošinot adekvātu aizsardzību ieinteresētajām personām, piemēram, darbiniekiem, kreditoriem un dalībniekiem. Regulējums nepieciešams, lai noteiktu tiesisko pamatu un mērķi datu par dalībvalstīs reģistrētu sabiedrību pārrobežu reorganizāciju saņemšanai un apstrādei Uzņēmumu reģistrā, tostarp nodošanai dalībvalstu reģistra iestādēm.
No Likuma izriet, ka šobrīd Latvijā komercreģistrā tiek veikti ieraksti par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā notiek ziņu un dokumentu apmaiņa par komercsabiedrībām. No Likuma arī izriet, ka pirmsreorganizācijas apliecība nav dokuments, ko Uzņēmumu reģistrs patstāvīgi nodod citas dalībvalsts reģistram, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Savukārt attiecībā uz reģistrācijas publiskajā daļā iekļaujamajiem dokumentiem Likums paredz, ka šādu dokumentu sarakstā ietilpst reorganizācijas līgums (tostarp arī reorganizācijas līguma projekts).
No Direktīvas 2019/2121 izriet, ka dalībvalsts reģistriem reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā jāapmainās ar informāciju un dokumentiem par dalībvalstīs reģistrētu sabiedrību pārrobežu reorganizāciju, turklāt paredzēts, ka informācija tiktu atklāta un padarīta par publisku dalībvalsts reģistrā, un no viena kontaktpunkta (sistēmas). Direktīvā 2019/2121 arī noteikts, ka dalībvalstis izraugās tiesu, notāru vai citu iestādi vai iestādes, kuru kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu reorganizāciju likumību attiecībā uz tām procedūras daļām, ko reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti, un izsniegt pirmsreorganizācijas apliecību, kas apliecina, ka ir ievēroti visi būtiskie nosacījumi un ka izcelsmes dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas visas procedūras un formalitātes. Papildus atbilstoši Direktīvai 2019/2121, ja kompetentajai iestādei, veicot attiecīgo pārbaudi, rodas nopietnas aizdomas par to, ka pārrobežu reorganizācija ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Savienības vai valsts tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tā ņem vērā attiecīgus faktus un apstākļus. Ņemot vērā to, ka Uzņēmumu reģistrs jau šobrīd savu funkciju un uzdevumu veikšanai saņem un apstrādā datus par pārrobežu reorganizāciju reģistrācijas lēmumu pieņemšanai, saskatāms, ka tieši Uzņēmumu reģistrs arī būtu kompetentā iestāde, kas savas kompetences ietvaros veic pārrobežu reorganizācijas likumības pārbaudi. Secināms, ka Likuma 14. panta pirmajā daļā noteikto apstākļu pārbaude pirms jebkuras reģistrācijas darbības veikšanas nosegtu arī Direktīvā 2019/2121 paredzēto likumības pārbaudi. Turklāt viena atbildīgā iestāde pārrobežu reorganizāciju reģistrācijā un to likumības pārbaudē padarītu reģistrācijas procesu un Direktīvā 2019/2121 paredzēto prasību izpildi maksimāli efektīvu un ātru. Papildus Īstenošanas regulā sīkāk noteiktas tehniskās specifikācijas un datu apjoms, ar kuru Uzņēmumu reģistram jāapmainās ar dalībvalstu reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.
Paredzot Likuma 18.35 pantā apmaiņu ar konkrētiem Direktīvā 2019/2121 minētajiem dokumentiem un informāciju, ko veiktu Uzņēmumu reģistrs, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kā arī tehniski nodrošinot apmaiņu ar Īstenošanas regulā definēto datu apjomu, tiktu mazināts administratīvais slogs, kas šobrīd gulstas uz trešajām personām, atceļot prasību trešajām personām patstāvīgi iesniegt dalībvalsts reģistrā pirmsreorgnizācijas apliecību.
Ievērojot minētos apsvērumus, Likumprojekts paredz, ka Uzņēmumu reģistrs reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā saņem no dalībvalstu reģistriem un attiecīgi arī nodod dalībvalstu reģistriem Direktīvā 2019/2121 norādīto informāciju un dokumentus par dalībvalstīs reģistrētu sabiedrību pārrobežu reorganizāciju. Ja pārrobežu reorganizācijas procesā Uzņēmumu reģistram jāizsniedz pirmsreorganizācijas apliecība, Uzņēmumu reģistrs atbilstoši Likuma 14. panta pirmās daļas un Direktīvas 2019/2121 noteikumiem savas kompetences ietvaros veic pārrobežu reorganizācijas atbilstības normatīvajiem aktiem un likumības pārbaudi.
Kas attiecas uz datu apmaiņu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, Uzņēmumu reģistrs nodrošinās datu apstrādi, ievērojot noteikumus par tehniskajām specifikācijām un procedūrām reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, kā arī pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām, kas izriet no Īstenošanas regulas. Jāņem vērā, ka Direktīvā 2019/2121 noteiktā informācija un ziņas tiks nodotas un saņemtas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ar brīdi, kad Uzņēmumu reģistrs un dalībvalstu reģistri nodrošinās ziņu un dokumentu nodošanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Tomēr līdz minētajam brīdim Uzņēmumu reģistrs ziņu un dokumentu nodošanu un saņemšanu nodrošinās, izmantojot esošos saziņas kanālus. Līdz ar to Likumā tiks ieviests pārejas noteikums, kas paredz informācijas un dokumentu apmaiņas kārtību, lai nodrošinātu Direktīvas 2019/2121 prasību izpildi pēc 2023. gada 31. janvāra, gadījumam, ja līdz minētajam datumam dalībvalstis neievieš atbilstošus tehniskos risinājumus, lai apmaiņa būtu iespējama reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.
Problēmas apraksts
Fizisko personu reģistrs
2021. gada 28. jūnijā spēkā stājās Fizisko personu reģistra likums, kas paredz, ka valsts institūcijas un amatpersonas veic vienotu fizisko personu identifikāciju un datu apstrādi vienotā fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmā – Fizisko personu reģistrā. Līdz ar Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums, tādējādi valsts informācijas sistēma “Iedzīvotāju reģistrs” izbeidza savu darbību.
2021. gada 28. jūnijā spēkā stājās Fizisko personu reģistra likums, kas paredz, ka valsts institūcijas un amatpersonas veic vienotu fizisko personu identifikāciju un datu apstrādi vienotā fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmā – Fizisko personu reģistrā. Līdz ar Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums, tādējādi valsts informācijas sistēma “Iedzīvotāju reģistrs” izbeidza savu darbību.
Risinājuma apraksts
Fizisko personu reģistrs
Ņemot vērā minēto, ka līdz ar Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums, tādējādi valsts informācijas sistēma “Iedzīvotāju reģistrs” izbeidza savu darbību, likumprojektā iekļauti grozījumi, kas paredz visā likumā aizstāt vārdus “Iedzīvotāju reģistrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Fizisko personu reģistrā” (attiecīgā locījumā).
Ņemot vērā minēto, ka līdz ar Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums, tādējādi valsts informācijas sistēma “Iedzīvotāju reģistrs” izbeidza savu darbību, likumprojektā iekļauti grozījumi, kas paredz visā likumā aizstāt vārdus “Iedzīvotāju reģistrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Fizisko personu reģistrā” (attiecīgā locījumā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- fiziskās personas, kurām ir atņemtas vai ierobežotas tiesības uz visa vai noteikta veida komercdarbību, un personas, kurām atņemtas vai ierobežotas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrību pārvaldes institūcijās, kā arī kuras iekļautas Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā riska personu sarakstā.
Ietekmes apraksts
Komercdarbības ierobežojumi
Likumprojekts ietekmēs sabiedrības mērķgrupu, kurā ietilpst personas, kurām ir atņemtas vai ierobežotas tiesības uz visa vai noteikta veida komercdarbību, un personas, kurām atņemtas vai ierobežotas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrību pārvaldes institūcijās, kā arī kuras iekļautas Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā riska personu sarakstā.
Minētās sabiedrības mērķgrupas skaitliskais apmērs nav nosakāms, jo nav iespējams prognozēt to personu skaitu, kurām attiecīgs aizliegums tiks piemērots.
Turklāt Likumprojekts ietekmēs norādītās personas ne vien Latvijā, bet arī dalībvalstīs, liedzot citās dalībvalstīs ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, ja Latvijā tām piemērots ierobežojums, un otrādi – liedzot Latvijā ieņemt noteiktus amatus, ja kādā no dalībvalstīm piemērots attiecīgs liegums.
Likumprojekts ietekmēs sabiedrības mērķgrupu, kurā ietilpst personas, kurām ir atņemtas vai ierobežotas tiesības uz visa vai noteikta veida komercdarbību, un personas, kurām atņemtas vai ierobežotas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrību pārvaldes institūcijās, kā arī kuras iekļautas Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā riska personu sarakstā.
Minētās sabiedrības mērķgrupas skaitliskais apmērs nav nosakāms, jo nav iespējams prognozēt to personu skaitu, kurām attiecīgs aizliegums tiks piemērots.
Turklāt Likumprojekts ietekmēs norādītās personas ne vien Latvijā, bet arī dalībvalstīs, liedzot citās dalībvalstīs ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, ja Latvijā tām piemērots ierobežojums, un otrādi – liedzot Latvijā ieņemt noteiktus amatus, ja kādā no dalībvalstīm piemērots attiecīgs liegums.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Komercdarbības ierobežojumi
Likumprojekta regulējums pozitīvi ietekmēs visus komersantus, trešās personas un sabiedrību kopumā.
No komerctiesiskās vides un aprites tiks izslēgtas personas, kurām piemērots liegums jeb ierobežojums komercdarbības veikšanai, stiprinot jau šobrīd normatīvajos aktos noteiktā un piemērotā soda izpildi ne vien nacionālā, bet arī pārrobežu mērogā, līdz ar to komercdarbības veikšana noritēs sakārtotā un prognozējamā tiesiskajā vidē.
Likumprojekts neuzliek trešajām personām jaunus pienākumus un nepiešķir jaunas tiesības, tomēr likumprojekts caur komerctiesiskās vides sakārtošanu nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visām trešajām personām stāties drošās tiesiskajās attiecībās ar komersantiem.
Pārrobežu reorganizācija
Likumprojekta regulējums pozitīvi ietekmēs komercsabiedrības, trešās personas un sabiedrību kopumā.
Komerctiesiskajā vidē tiks nodrošināti vairāki pārrobežu reorganizācijas veidi, nevis tikai pārrobežu apvienošana, turklāt tiks atvieglota administratīvā procedūra dokumentu iesniegšanai, tā kā pirmsreorganizācijas apliecība un citi dokumenti tiks kopīgota reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā bez iesniedzēja starpniecības.
Likumprojekts neuzliek trešajām personām jaunus pienākumus, tieši otrādi, atbrīvo iesniedzējus no pienākuma patstāvīgi iesniegt dalībvalsts reģistra iestādē pirmsreorganizācijas apliecību un citus dokumentus, tā kā Uzņēmumu reģistram būs pienākums pirmsreorganizācijas apliecību un citus dokumentus kopīgot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.
Likumprojekta regulējums pozitīvi ietekmēs visus komersantus, trešās personas un sabiedrību kopumā.
No komerctiesiskās vides un aprites tiks izslēgtas personas, kurām piemērots liegums jeb ierobežojums komercdarbības veikšanai, stiprinot jau šobrīd normatīvajos aktos noteiktā un piemērotā soda izpildi ne vien nacionālā, bet arī pārrobežu mērogā, līdz ar to komercdarbības veikšana noritēs sakārtotā un prognozējamā tiesiskajā vidē.
Likumprojekts neuzliek trešajām personām jaunus pienākumus un nepiešķir jaunas tiesības, tomēr likumprojekts caur komerctiesiskās vides sakārtošanu nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visām trešajām personām stāties drošās tiesiskajās attiecībās ar komersantiem.
Pārrobežu reorganizācija
Likumprojekta regulējums pozitīvi ietekmēs komercsabiedrības, trešās personas un sabiedrību kopumā.
Komerctiesiskajā vidē tiks nodrošināti vairāki pārrobežu reorganizācijas veidi, nevis tikai pārrobežu apvienošana, turklāt tiks atvieglota administratīvā procedūra dokumentu iesniegšanai, tā kā pirmsreorganizācijas apliecība un citi dokumenti tiks kopīgota reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā bez iesniedzēja starpniecības.
Likumprojekts neuzliek trešajām personām jaunus pienākumus, tieši otrādi, atbrīvo iesniedzējus no pienākuma patstāvīgi iesniegt dalībvalsts reģistra iestādē pirmsreorganizācijas apliecību un citus dokumentus, tā kā Uzņēmumu reģistram būs pienākums pirmsreorganizācijas apliecību un citus dokumentus kopīgot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
No komerctiesiskās vides izslēdzot sodītās personas, kurām piemērots komercdarības ierobežojums, komerctiesiskā vide kļūs sakārtotāka, prognozējamāka, tiesiskāka.
Nodrošinot dokumentu kopīgošanu starp dalībvalsts reģistru iestādēm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, administratīvais slogs, kas gulstas uz trešajām personām, tiks atvieglots.
Nodrošinot dokumentu kopīgošanu starp dalībvalsts reģistru iestādēm reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, administratīvais slogs, kas gulstas uz trešajām personām, tiks atvieglots.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
276 400
0
379 147
0
89 715
89 715
2.1. valsts pamatbudžets
0
276 400
0
379 147
0
89 715
89 715
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-276 400
0
-379 147
0
-89 715
-89 715
3.1. valsts pamatbudžets
0
-276 400
0
-379 147
0
-89 715
-89 715
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-276 400
-379 147
-89 715
-89 715
5.1. valsts pamatbudžets
-276 400
-379 147
-89 715
-89 715
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumprojekta normu izpildei Tieslietu ministrijai (Uzņēmumu reģistram) nepieciešams finansējums:
1. 2023. gadā 181 354 euro apmērā:
Preču un pakalpojumu izdevumi EKK 2000- 20 000 euro infrastruktūras, licenču uzturēšanai;
- Kapitālie izdevumi EKK 5000- 161 354 euro:
1. 910 cilvēkstundas x 54,45 euro/cilvēkstundā, t.sk. PVN (likme atbilstoši noslēgtajam līgumam) = 49 550 euro, lai veiktu pielāgojumus Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā (turpmāk – URIS), nodrošinot informācijas par pārrobežu reorganizācijas procesā iesaistītajiem tiesību subjektiem pieejamību datu izplatīšanas servisos, informācijas tīmekļvietnē, kā arī lai nodrošinātu reorganizācijas paziņojumu publicēšanu Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē;
2. 1848 cilvēkstundas x 60.50 euro/cilvēkstundā t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 111 804 euro, lai veiktu datu apstrādes risinājuma izveidi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā (turpmāk – URIS) , Pārrobežu datu apmaiņas Eiropas Centrālās platformas diskvalificēto direktoru un URIS risinājuma –integrāciju izstrādi, integrāciju izstrādi ar Valsts ieņēmumu dienesta uzturēto riska personu sarakstu un Sodu reģistru;
2. 2024. gadā 369 642 euro apmērā:
- Preču un pakalpojumu izdevumi EKK 2000- 36 771 euro, t.sk.: 277.2 cilvēkstundas x 60.50 euro/cilvēkstundā t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 16 771 euro, lai veiktu pielāgojumus URIS atbilstoši Eiropas Centrālās platformas jaunākām versijām, kļūdu, incidentu apstrādi un novēršanu, saistītas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju darbības nodrošināšanu, 20 000 euro infrastruktūras, licenču uzturēšanai.
- Kapitālie izdevumi EKK 5000 - 5502 cilvēkstundas x 60,5 euro/ cilvēkstundā, t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 332 871 euro , lai veiktu:
1 Pārrobežu datu apmaiņas Eiropas Centrālās platformas un URIS risinājuma – integrācijas izstrādi, datu apstrādes risinājuma izveidi, analīzei un tehniskās specifikācijas izveidi;
2. URIS un Eiropas Centrālās platformas integrācijas uzturēšanu (pielāgošanu atbilstoši Eiropas Centrālās platformas jaunākām versijām, kļūdu, incidentu apstrādi un novēršanu, saistītai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju darbības nodrošināšanu;
3. 2025. gadā un turpmāk 80 210 euro apmērā:
- Preču un pakalpojumu izdevumi EKK 2000- 36 771 euro, t.sk.: 277.2 cilvēkstundas x 60.50 euro/cilvēkstundā t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 16 771 euro, lai veiktu pielāgojumus URIS atbilstoši Eiropas Centrālās platformas jaunākām versijām, kļūdu, incidentu apstrādi un novēršanu, saistītas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju darbības nodrošināšanu, 20 000 euro infrastruktūras, licenču uzturēšanai.
- Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 718 cilvēkstundas x 60,5 euro/ cilvēkstundā, t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 43 439 euro , lai veiktu URIS un Eiropas Centrālās platformas integrācijas uzturēšanu, pielāgošanu atbilstoši Eiropas Centrālās platformas jaunākām versijām, kļūdu, incidentu apstrādi un novēršanu, saistīto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju darbības nodrošināšanu.
Likumprojekta normu izpildei Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) nepieciešams finansējums:
1. 2023. gadā 95 046 euro apmērā:
- izmaiņas Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā EKK 5000 - 64 130 euro (100 cilvēkdienas x 641,30 euro atbilstoši noslēgtajam līgumam) datu sagatavošanai un nodošanai, kā arī saskarnes izstrādei;
- izmaiņas VID informācijas sistēmu savietotājā EKK 5000 - 30 916 euro (70 cilvēkdienas x 441,65 euro atbilstoši noslēgtajam līgumam) jauna servisa izstrāde datu nodošanai Uzņēmumu reģistram.
2. 2024. gadā un turpmāk 9 505 euro apmērā:
- preču un pakalpojumu izdevumi informācijas sistēmu uzturēšanai EKK 2000 (10% apmērā no risinājuma izstrādes izmaksām).
1. 2023. gadā 181 354 euro apmērā:
Preču un pakalpojumu izdevumi EKK 2000- 20 000 euro infrastruktūras, licenču uzturēšanai;
- Kapitālie izdevumi EKK 5000- 161 354 euro:
1. 910 cilvēkstundas x 54,45 euro/cilvēkstundā, t.sk. PVN (likme atbilstoši noslēgtajam līgumam) = 49 550 euro, lai veiktu pielāgojumus Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā (turpmāk – URIS), nodrošinot informācijas par pārrobežu reorganizācijas procesā iesaistītajiem tiesību subjektiem pieejamību datu izplatīšanas servisos, informācijas tīmekļvietnē, kā arī lai nodrošinātu reorganizācijas paziņojumu publicēšanu Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē;
2. 1848 cilvēkstundas x 60.50 euro/cilvēkstundā t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 111 804 euro, lai veiktu datu apstrādes risinājuma izveidi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā (turpmāk – URIS) , Pārrobežu datu apmaiņas Eiropas Centrālās platformas diskvalificēto direktoru un URIS risinājuma –integrāciju izstrādi, integrāciju izstrādi ar Valsts ieņēmumu dienesta uzturēto riska personu sarakstu un Sodu reģistru;
2. 2024. gadā 369 642 euro apmērā:
- Preču un pakalpojumu izdevumi EKK 2000- 36 771 euro, t.sk.: 277.2 cilvēkstundas x 60.50 euro/cilvēkstundā t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 16 771 euro, lai veiktu pielāgojumus URIS atbilstoši Eiropas Centrālās platformas jaunākām versijām, kļūdu, incidentu apstrādi un novēršanu, saistītas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju darbības nodrošināšanu, 20 000 euro infrastruktūras, licenču uzturēšanai.
- Kapitālie izdevumi EKK 5000 - 5502 cilvēkstundas x 60,5 euro/ cilvēkstundā, t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 332 871 euro , lai veiktu:
1 Pārrobežu datu apmaiņas Eiropas Centrālās platformas un URIS risinājuma – integrācijas izstrādi, datu apstrādes risinājuma izveidi, analīzei un tehniskās specifikācijas izveidi;
2. URIS un Eiropas Centrālās platformas integrācijas uzturēšanu (pielāgošanu atbilstoši Eiropas Centrālās platformas jaunākām versijām, kļūdu, incidentu apstrādi un novēršanu, saistītai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju darbības nodrošināšanu;
3. 2025. gadā un turpmāk 80 210 euro apmērā:
- Preču un pakalpojumu izdevumi EKK 2000- 36 771 euro, t.sk.: 277.2 cilvēkstundas x 60.50 euro/cilvēkstundā t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 16 771 euro, lai veiktu pielāgojumus URIS atbilstoši Eiropas Centrālās platformas jaunākām versijām, kļūdu, incidentu apstrādi un novēršanu, saistītas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju darbības nodrošināšanu, 20 000 euro infrastruktūras, licenču uzturēšanai.
- Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 718 cilvēkstundas x 60,5 euro/ cilvēkstundā, t.sk. PVN (likme atbilstoši jaunajam līgumam ar izstrādātāju) = 43 439 euro , lai veiktu URIS un Eiropas Centrālās platformas integrācijas uzturēšanu, pielāgošanu atbilstoši Eiropas Centrālās platformas jaunākām versijām, kļūdu, incidentu apstrādi un novēršanu, saistīto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju darbības nodrošināšanu.
Likumprojekta normu izpildei Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) nepieciešams finansējums:
1. 2023. gadā 95 046 euro apmērā:
- izmaiņas Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā EKK 5000 - 64 130 euro (100 cilvēkdienas x 641,30 euro atbilstoši noslēgtajam līgumam) datu sagatavošanai un nodošanai, kā arī saskarnes izstrādei;
- izmaiņas VID informācijas sistēmu savietotājā EKK 5000 - 30 916 euro (70 cilvēkdienas x 441,65 euro atbilstoši noslēgtajam līgumam) jauna servisa izstrāde datu nodošanai Uzņēmumu reģistram.
2. 2024. gadā un turpmāk 9 505 euro apmērā:
- preču un pakalpojumu izdevumi informācijas sistēmu uzturēšanai EKK 2000 (10% apmērā no risinājuma izstrādes izmaksām).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
Papildu nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 06.01.00 “Juridisko personu reģistrācija” 2023. gadam 181 354 euro apmērā, 2024. gadam 369 642 euro apmērā, 2025. gadam un turpmākajiem gadiem 80 210 euro apmērā un Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00. "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 2023. gadam 95 046 euro apmērā, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem 9 505 euro apmērā atbalstīts Ministru kabinetā ( Ministru kabineta 13.01.2023. ārkārtas sēde Nr. 2 1. §) Tieslietu ministrijas prioritārā pasākuma “Informācijas sistēmu pielāgojumi normatīvā regulējuma par diskvalificētajiem vadītājiem un pārrobežu reorganizāciju ieviešanai” ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" (2021-TA-1288).
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts izskatāms vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (2021-TA-1288), kas noteic:
1) kādus amatus aizliegts ieņemt personai, kurai dalībvalstī ir atņemtas vai ierobežotas tiesības uz visu veidu komercdarbību vai uz noteiktiem amatiem komercsabiedrības pārvaldes institūcijās;
2) kādas ziņas ierakstāmas komercreģistrā par komersantu reorganizāciju, kādi ir reorganizācijas (tostarp pārrobežu reorganizācijas) veidi un kādi dokumenti iesniedzami Uzņēmumu reģistrā reorganizācijas gadījumā, kā arī attiecīgo dokumentu pieejamību;
3) kādas ziņas ierakstāmas komercreģistrā par komersantu reorganizāciju, kādi ir reorganizācijas (tostarp pārrobežu reorganizācijas) veidi un kādi dokumenti iesniedzami Uzņēmumu reģistrā reorganizācijas gadījumā, kā arī attiecīgo dokumentu pieejamību.
1) kādus amatus aizliegts ieņemt personai, kurai dalībvalstī ir atņemtas vai ierobežotas tiesības uz visu veidu komercdarbību vai uz noteiktiem amatiem komercsabiedrības pārvaldes institūcijās;
2) kādas ziņas ierakstāmas komercreģistrā par komersantu reorganizāciju, kādi ir reorganizācijas (tostarp pārrobežu reorganizācijas) veidi un kādi dokumenti iesniedzami Uzņēmumu reģistrā reorganizācijas gadījumā, kā arī attiecīgo dokumentu pieejamību;
3) kādas ziņas ierakstāmas komercreģistrā par komersantu reorganizāciju, kādi ir reorganizācijas (tostarp pārrobežu reorganizācijas) veidi un kādi dokumenti iesniedzami Uzņēmumu reģistrā reorganizācijas gadījumā, kā arī attiecīgo dokumentu pieejamību.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L1151; 32019L2121
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1151, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās; Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 27.novembra direktīva (ES) 2019/2121, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu
Apraksts
Direktīvas 2019/1151 2. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstīs līdz 2023. gada 1. augustam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta 5. punktu attiecībā uz Direktīvas (ES) 2017/1132 13.i pantu; Direktīvas 2019/2121 3. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2023. gada 31. janvārim.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1151, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās; Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 27.novembra direktīva (ES) 2019/2121, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/1151 1.panta 5.punkts
(13.i panta 1., 2., 3.punkts)
(13.i panta 1., 2., 3.punkts)
Likumprojekta 1. pantā iekļautais likuma 4.panta 3.2 punkts un 5.13 punkts, un likumprojekta 4. pantā iekļautais likuma 4.18 un 4.19 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības, nekā paredzēts ES tiesību normā
Direktīvas 2019/1151 1.panta 5.punkts
(13.i panta 4.punkts)
(13.i panta 4.punkts)
Likumprojekta 4. pantā iekļautais likuma 4.18 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības, nekā paredzēts ES tiesību normā
Direktīvas 2019/1151 1.panta 5.punkts
(13.i panta 6.punkts)
(13.i panta 6.punkts)
Likumprojekta 4. pantā
iekļautais likuma 4.18 un 4.19 pants
iekļautais likuma 4.18 un 4.19 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības, nekā paredzēts ES tiesību normā
Direktīvas 2019/1151 1.panta 5.punkts
(13.i panta 7.punkts)
(13.i panta 7.punkts)
Likumprojekta 4. pantā iekļautais likuma 4.18 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības, nekā paredzēts ES tiesību normā
Direktīvas 2019/2121 1.panta 1.punkts
Likumprojekta 2. pantā iekļautā likuma 4.4 panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības, nekā paredzēts ES tiesību normā
Direktīvas 2019/2121 1.panta 5.punkts
(86.g panta 1.punkts, 123.panta 1.punkts, 160.g panta 1.punkts)
(86.g panta 1.punkts, 123.panta 1.punkts, 160.g panta 1.punkts)
Likumprojekta 3. pantā iekļautais likuma 4.15 panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, nekā paredzēts ES tiesību normā, proti, Uzņēmumu reģistra pienākumu iekļaut reģistrācijas lietas publiskajā daļā papildus dokumentus.
Direktīvas 2019/2121 1.panta 4. un 5.punkts
(86.g panta 1.punkts, 86.n panta 1.punkts, 123.panta 1.punkts, 127.a panta 1.punkts, 160.g panta 1.punkts, 160.n panta 1.punkts)
(86.g panta 1.punkts, 86.n panta 1.punkts, 123.panta 1.punkts, 127.a panta 1.punkts, 160.g panta 1.punkts, 160.n panta 1.punkts)
Likumprojekta 5. pantā iekļautais likuma 18.35 pants
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības, nekā paredzēts ES tiesību normā, proti, pienākumu Uzņēmumu reģistram patstāvīgi kopīgot dokumentus reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.
Direktīvas 2019/2121 1.panta 4. un 5.punkts
(86.g panta 1.punkts, 86.n panta 1.punkts, 123.panta 1.punkts, 127.a panta 1.punkts, 160.g panta 1.punkts, 160.n panta 1.punkts)
(86.g panta 1.punkts, 86.n panta 1.punkts, 123.panta 1.punkts, 127.a panta 1.punkts, 160.g panta 1.punkts, 160.n panta 1.punkts)
Likumprojekta 6. pantā iekļautais likuma 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības, nekā paredzēts ES tiesību normā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas (ES) 2019/1151 1. panta 5. punkts (13.i panta 2. punkts) pieļauj, ka dalībvalstis var pieprasīt, lai personas, kas piesakās uz vadītāja amatu, apliecinātu, ka tās ir informētas par visiem apstākļiem, kuru rezultātā varētu notikt atstādināšana no amata attiecīgajā dalībvalstī. Likumprojekts neparedz šādu apliecināšanu. Prezumējams, ka Likumprojekta regulējums jau sniedz attiecīgu par norādītajiem apstākļiem un informāciju personām, kas piesakās uz vadītāja amatu, savukārt, šāds apliecinājums nemainītu Uzņēmumu reģistra rīcību.
Direktīvas (ES) 2019/1151 1. panta 5. punkts (13.i panta 2. punkts) pieļauj, ka dalībvalstis var atteikties iecelt personu sabiedrības vai filiāles vadītāja amatā, ja minētā persona attiecīgajā brīdī ir atstādināta no vadītāja amata citā dalībvalstī. Latvija ieviesīs minēto normu, paredzot reģistrācijas atteikumu, ja iesniegts pieteikums personas reģistrācijai sabiedrības vai filiāles pārstāvēttiesīgās amatpersonas statusā, attiecībā uz kuru dalībvalstī piemērots komercdarbības ierobežojumu, par ko informācija saņemta reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.
Direktīvas (ES) 2019/1151 1. panta 5. punkts (13.i panta 4. punkts) pieļauj iespēju dalībvalstīm arī apmainīties ar papildu informāciju, piemēram, par atstādināšanas laiku un iemesliem, paredzot to valsts tiesību aktos. Minētais nozīmē to, ka dalībvalstīm ir izvēle reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā informāciju pārbaudīt tikai vienu reizi, lai konstatētu, vai pārbaudāmajai personai citās dalībvalstīs nav piemērots liegums komercdarbībai, vai papildus otrreiz pieprasīt papildus informāciju, kad uz pirmo pieprasījumu saņemta apstiprinoša atbilde (ir piemērots liegums), kas dod iespēju sīkāk analizēt piemēroto liegumu (vai tas attiecas uz konkrētu jomu utml.). Latvija minēto normu ieviesīs, paredzot informācijas pārbaudi reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā tikai vienu reizi, lai konstatētu lieguma esamību vai neesamību citās dalībvalstīs. Taču netiks pieprasīta papildus informācija, kas atklāj detaļas par konkrēto liegumu, jo pastāv riski šādas informācijas korektai izvērtēšanai un piemērošanai, ņemot vērā dalībvalstu dažādos normatīvos regulējumus un pieejas attiecībā uz piemērotajiem liegumiem.
Direktīvas 2019/2121 1. panta 5. punkts (86.g panta 1. punkts) pieļauj, ka dalībvalstis var prasīt reģistrā atklāt un darīt publiski pieejamu neatkarīga eksperta ziņojumu (revidenta atzinumu). Likumprojekts neparedz šāda ziņojuma (atzinuma) atklāšanu un publisku pieejamību. Izmantojot Direktīvā 2019/2121 paredzēto rīcības brīvību un ņemot vērā revidenta atzinuma būtību Komerclikuma ietvaros, Latvija ir izvēlējusies minēto dokumentu nedarīt par publiski pieejamu.
Direktīvas 2019/2121 1. panta 5. punkts (86.g panta 2. punkts) pieļauj, ka dalībvalstis var sabiedrību atbrīvot no šā panta 1.punktā minētās prasības atklāt informāciju gadījumos, kad minētā sabiedrība nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad paredzēta 86.h pantā minētā kopsapulce, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs kopsapulces noslēguma dienā, šā panta 1. punktā minētos dokumentus dara publiski pieejamus par brīvu savā interneta vietnē. Latvija ir izvēlējusies pieprasīt dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā, kas savā informācijas tīmekļvietnē atbilstoši Direktīvas 2019/2121 86.g panta 1.punktam darīs publiski pieejamus nepieciešamos dokumentus.
Direktīvas 2019/2121 1. panta 5. punkts (86.g panta 5. punkts) pieļauj iespēju dalībvalstīm papildus Direktīvas 2019/2121 86.g panta 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanai prasīt, lai pārrobežu reorganizācijas noteikumu (reorganizācijas līguma) projekts vai šā panta 3.punktā minētā informācija tiktu publicēta to oficiālajā vēstnesī vai centrālajā elektroniskajā platformā saskaņā ar 16.panta 3.punktu. Minētais nozīmē to, ka dalībvalstis papildus informācijas obligātajai atklāšanai attiecīgās dalībvalsts reģistrā var vienlaikus paredzēt, ka nepieciešamā informācija papildus tiek publicēta arī oficiālajā vēstnesī. Latvija, nodrošinot Direktīvā 2019/2121 paredzētās informācijas atklāšanu Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē, neparedzēs papildus iespēju publicēt minēto informāciju arī oficiālajā vēstnesī.
Direktīvas (ES) 2019/1151 1. panta 5. punkts (13.i panta 2. punkts) pieļauj, ka dalībvalstis var atteikties iecelt personu sabiedrības vai filiāles vadītāja amatā, ja minētā persona attiecīgajā brīdī ir atstādināta no vadītāja amata citā dalībvalstī. Latvija ieviesīs minēto normu, paredzot reģistrācijas atteikumu, ja iesniegts pieteikums personas reģistrācijai sabiedrības vai filiāles pārstāvēttiesīgās amatpersonas statusā, attiecībā uz kuru dalībvalstī piemērots komercdarbības ierobežojumu, par ko informācija saņemta reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā.
Direktīvas (ES) 2019/1151 1. panta 5. punkts (13.i panta 4. punkts) pieļauj iespēju dalībvalstīm arī apmainīties ar papildu informāciju, piemēram, par atstādināšanas laiku un iemesliem, paredzot to valsts tiesību aktos. Minētais nozīmē to, ka dalībvalstīm ir izvēle reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā informāciju pārbaudīt tikai vienu reizi, lai konstatētu, vai pārbaudāmajai personai citās dalībvalstīs nav piemērots liegums komercdarbībai, vai papildus otrreiz pieprasīt papildus informāciju, kad uz pirmo pieprasījumu saņemta apstiprinoša atbilde (ir piemērots liegums), kas dod iespēju sīkāk analizēt piemēroto liegumu (vai tas attiecas uz konkrētu jomu utml.). Latvija minēto normu ieviesīs, paredzot informācijas pārbaudi reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā tikai vienu reizi, lai konstatētu lieguma esamību vai neesamību citās dalībvalstīs. Taču netiks pieprasīta papildus informācija, kas atklāj detaļas par konkrēto liegumu, jo pastāv riski šādas informācijas korektai izvērtēšanai un piemērošanai, ņemot vērā dalībvalstu dažādos normatīvos regulējumus un pieejas attiecībā uz piemērotajiem liegumiem.
Direktīvas 2019/2121 1. panta 5. punkts (86.g panta 1. punkts) pieļauj, ka dalībvalstis var prasīt reģistrā atklāt un darīt publiski pieejamu neatkarīga eksperta ziņojumu (revidenta atzinumu). Likumprojekts neparedz šāda ziņojuma (atzinuma) atklāšanu un publisku pieejamību. Izmantojot Direktīvā 2019/2121 paredzēto rīcības brīvību un ņemot vērā revidenta atzinuma būtību Komerclikuma ietvaros, Latvija ir izvēlējusies minēto dokumentu nedarīt par publiski pieejamu.
Direktīvas 2019/2121 1. panta 5. punkts (86.g panta 2. punkts) pieļauj, ka dalībvalstis var sabiedrību atbrīvot no šā panta 1.punktā minētās prasības atklāt informāciju gadījumos, kad minētā sabiedrība nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad paredzēta 86.h pantā minētā kopsapulce, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs kopsapulces noslēguma dienā, šā panta 1. punktā minētos dokumentus dara publiski pieejamus par brīvu savā interneta vietnē. Latvija ir izvēlējusies pieprasīt dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā, kas savā informācijas tīmekļvietnē atbilstoši Direktīvas 2019/2121 86.g panta 1.punktam darīs publiski pieejamus nepieciešamos dokumentus.
Direktīvas 2019/2121 1. panta 5. punkts (86.g panta 5. punkts) pieļauj iespēju dalībvalstīm papildus Direktīvas 2019/2121 86.g panta 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanai prasīt, lai pārrobežu reorganizācijas noteikumu (reorganizācijas līguma) projekts vai šā panta 3.punktā minētā informācija tiktu publicēta to oficiālajā vēstnesī vai centrālajā elektroniskajā platformā saskaņā ar 16.panta 3.punktu. Minētais nozīmē to, ka dalībvalstis papildus informācijas obligātajai atklāšanai attiecīgās dalībvalsts reģistrā var vienlaikus paredzēt, ka nepieciešamā informācija papildus tiek publicēta arī oficiālajā vēstnesī. Latvija, nodrošinot Direktīvā 2019/2121 paredzētās informācijas atklāšanu Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē, neparedzēs papildus iespēju publicēt minēto informāciju arī oficiālajā vēstnesī.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīvas 2019/1151 1. panta 5. punkts papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem, ar 13i.pantu, nosakot jēdziena “vadītājs” tvērumu (ietver vismaz 14. panta d) punkta i) apakšpunktā minētās personas - ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībās). Latvijas gadījumā regulējums attieksies uz amatu ieņemšanu komercreģistrā reģistrētos tiesību subjektos, savukārt, amati, kuriem piemērojami ierobežojumi, tiks uzskaitīti likumprojektā “Grozījumi Komerclikumā”.
Direktīvas (ES) 2019/1151 1. panta 5. punkts (13.i pants) nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka tām ir noteikumi par vadītāju atstādināšanu no amata, paredzēta iespēja ņemt vērā spēkā esošu atstādināšanu citā dalībvalstī, paredzēts, ka dalībvalsts spēj nekavējoties atbildēt uz citas dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā par vadītāju atstādināšanu. Kā arī paredz, ka pantā minēto personu personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un valsts tiesību aktiem, lai atbilstīgi valsts tiesību aktiem pilnvarotā iestāde, persona vai struktūra nolūkā novērst krāpšanu vai cita veida ļaunprātīgu rīcību, varētu izvērtēt nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz personas atstādināšanu no vadītāja amata, un tos neglabā ilgāk nekā tas nepieciešams.
Jau pašlaik ar nacionālo regulējumu paredzēti un tiek izpildīti noteikumi par vadītāju atstādināšanu nacionālā līmenī. Ar Likumprojektu paredzēts noteikt, ka Latvijā tiek ņemta vērā informācija par piemērotiem liegumiem citās dalībvalstīs, saņemot minēto informāciju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, kā arī pienākums sniegt informāciju citām dalībvalstīm par Latvijā piemērotajiem liegumiem komercdarbības veikšanai. Likumprojektā tāpat ietverti aspekti attiecībā uz atbilstīgu personas datu apstrādi. Ievērojot minēto, Direktīvas (ES) 2019/1151 1. panta 5. punkts (13.i pants) tiks ieviests.
Likumprojekta pārejas noteikumu 45.punkts paredz, ka Direktīvā 2019/2121 noteiktā informācija un ziņas tiks nodotas un saņemtas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ar brīdi, kad Uzņēmumu reģistrs un dalībvalstu reģistri nodrošinās ziņu un dokumentu nodošanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Savukārt līdz šādam brīdim Uzņēmumu reģistrs ziņu un dokumentu nodošanu un saņemšanu nodrošinās, izmantojot esošos saziņas kanālus (proti, manuāli). Tas nozīmē, ka, lai gan Direktīva 2019/2121 paredz, ka līdz 2023.gada 31.janvārim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs Direktīvas prasības, tehniski nepieciešamo informācijas un datu apmaiņu būs iespējams nodrošināt tikai tad, kad dalībvalstis būs ieviesušas atbilstošus tehniskos risinājumus.
Direktīvas (ES) 2019/1151 1. panta 5. punkts (13.i pants) nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka tām ir noteikumi par vadītāju atstādināšanu no amata, paredzēta iespēja ņemt vērā spēkā esošu atstādināšanu citā dalībvalstī, paredzēts, ka dalībvalsts spēj nekavējoties atbildēt uz citas dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā par vadītāju atstādināšanu. Kā arī paredz, ka pantā minēto personu personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un valsts tiesību aktiem, lai atbilstīgi valsts tiesību aktiem pilnvarotā iestāde, persona vai struktūra nolūkā novērst krāpšanu vai cita veida ļaunprātīgu rīcību, varētu izvērtēt nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz personas atstādināšanu no vadītāja amata, un tos neglabā ilgāk nekā tas nepieciešams.
Jau pašlaik ar nacionālo regulējumu paredzēti un tiek izpildīti noteikumi par vadītāju atstādināšanu nacionālā līmenī. Ar Likumprojektu paredzēts noteikt, ka Latvijā tiek ņemta vērā informācija par piemērotiem liegumiem citās dalībvalstīs, saņemot minēto informāciju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā, kā arī pienākums sniegt informāciju citām dalībvalstīm par Latvijā piemērotajiem liegumiem komercdarbības veikšanai. Likumprojektā tāpat ietverti aspekti attiecībā uz atbilstīgu personas datu apstrādi. Ievērojot minēto, Direktīvas (ES) 2019/1151 1. panta 5. punkts (13.i pants) tiks ieviests.
Likumprojekta pārejas noteikumu 45.punkts paredz, ka Direktīvā 2019/2121 noteiktā informācija un ziņas tiks nodotas un saņemtas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ar brīdi, kad Uzņēmumu reģistrs un dalībvalstu reģistri nodrošinās ziņu un dokumentu nodošanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Savukārt līdz šādam brīdim Uzņēmumu reģistrs ziņu un dokumentu nodošanu un saņemšanu nodrošinās, izmantojot esošos saziņas kanālus (proti, manuāli). Tas nozīmē, ka, lai gan Direktīva 2019/2121 paredz, ka līdz 2023.gada 31.janvārim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs Direktīvas prasības, tehniski nepieciešamo informācijas un datu apmaiņu būs iespējams nodrošināt tikai tad, kad dalībvalstis būs ieviesušas atbilstošus tehniskos risinājumus.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašināti Uzņēmumu reģistra uzdevumi, nosakot pienākumu pārbaudīt, vai personai nav piemērots liegums komercdarbībai citās dalībvalstīs. Paplašināti Uzņēmumu reģistra uzdevumi, nosakot pienākumu apmainīties ar papildus informāciju un dokumentiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Līdzšinējās papīra datu apmaiņas un manuālais darbs tiks aizstāts ar mūsdienīgiem, elektroniskiem datu apmaiņas risinājumiem.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Paredzēta pāreja uz pilnībā elektronisku datu apmaiņu ar iesaistītajām institūcijām.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi