25-TA-603: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolas likvidāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu izglītības procesu un sniegtā izglītības pakalpojuma kvalitāti Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem izglītojamajiem, ir nepieciešams likvidēt Pārvaldes Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem skolu – Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolu (turpmāk – Skola). Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola vēsturiski ir veidota kā “cietuma skola”. No 2025. gada 1. septembra izglītības procesu plānots nodot Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumam (turpmāk – Tehnikums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta mērķis ir ar 2025. gada 31. augustu likvidēt Tieslietu ministrijas padotībā esošo Skolu un nodot ieslodzīto izglītības nodrošināšanu citai izglītības iestādei – Tehnikumam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Normatīvie akti noteic obligātu nepilngadīgo personu iesaisti pamatizglītības apguvē līdz 18 gadu vecumam un šis nosacījums attiecas arī uz ieslodzījuma vietām.
Ieslodzīto izglītības mērķi nosaka Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma regulējums. Kodeksa 8. pants nosaka soda izpildes mērķi – efektīvi piemērot notiesātajam visus Kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializācijas procesu un radot priekšnoteikumus tās tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes. Kodeksa 61.1 panta pirmā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni. Kodeksa 61.3 pants noteic, ka viens no notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļiem ir izglītošana.
Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 23. pants noteic, ka apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes — vispārējās, profesionālās un interešu izglītības apguve, izglītojoši pasākumi un nodarbinātība, kā arī psiholoģiskā aprūpe. Savukārt Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 24. pants noteic, ka izmeklēšanas cietuma administrācija pēc iespējas nodrošina, lai apcietinātie apgūst vispārējo, profesionālo un interešu izglītību.
Ieslodzījumā iegūtā pamatizglītība ir kritiski svarīga, lai jaunietis turpinātu apgūt izglītību pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes. Tāpat izglītībai ir svarīga loma jaunieša nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanas aspektā. Ieslodzījuma laikā iegūtā izglītība nodrošina iespēju pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas iesaistīties legālā nodarbinātībā. Izglītības apguves process ieslodzījuma vietā ir strukturēts, jēgpilni un lietderīgi pavadīts laiks, kas ir noteicošs arī citu ieslodzītā resocializācijas mērķu sasniegšanai (mērķtiecības, patstāvīguma, koncentrēšanās spēju utt. attīstībai).
Gan vispārējās, gan profesionālās izglītības apguves iespēju ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās nodrošina izglītības iestādes, kas izglītību nodrošina arī ārpus ieslodzījuma vietām. Līdz šim ieslodzījuma vietu sadarbība ar izglītības iestādēm ir bijusi veiksmīga. Ik gadu vispārējo izglītību iegūst ap 250 ieslodzīto un profesionālo izglītību – ap 470 ieslodzīto. Pēdējo gadu statistika liecina, ka ieslodzītie vēlas iegūt vidējo izglītību – 2024. gadā vidēji gadā tika iesaistīti 162 ieslodzītie, 2023. gadā – 180 ieslodzītie, 2022. gadā – 202, un daļa no tiem interesējas par iespējām apgūt augstāko izglītību attālināti. Savukārt vispārējās pamatizglītības apguvē 2024. gadā vidēji bija iesaistīti 93 ieslodzītie, 2023. gadā – 78 ieslodzītie, 2022. gadā – 82. Ieslodzītie, kas vairākas reizes nokļūst ieslodzījumā, izmanto izglītības iespējas, iegūstot vairākas profesionālās kvalifikācijas.
Šobrīd ieslodzījuma vietas sadarbojas ar piecām vispārējās izglītības iestādēm (Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, Jēkabpils 2. vidusskola, Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola, Valmieras 2. vidusskola) un sešām profesionālās izglītības iestādēm (Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, Jelgavas Tehnikums, Rīgas Stila un modes tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Aizkraukles profesionālā vidusskola).
Arī Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem nepilngadīgie tiek iesaistīti vispārējās izglītības apguvē. Izglītības programmas šajā iestādē īsteno Skola, kas ir Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem struktūrvienība un atrodas Pārvaldes pakļautībā. Skola ir dibināta 1954. gadā un Skolas reģistrācijas apliecībā kā izglītības iestādes dibinātājs minēts Latvijas Republikas Ministru kabinets. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. panta nosacījumiem, Skola nodrošina ikviena nepilngadīgā ieslodzītā iesaistīšanu pamatizglītības, t.sk. speciālās pamatizglītības programmās, un vispārējās vidējās izglītības programmās.
Skolā vidēji gadā ir apmēram 20 izglītojamie. Atbilstoši izglītojamo skaitam Skola mācību gadā vidēji īsteno 4-6 izglītības programmas. Skolas rīcībā šobrīd ir piecas izglītības programmas:
pamatizglītības programma (programmas kods 21011111);
speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (programmas kods 21015611);
speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem (programmas kods 21015711);
speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (programmas kods 21015811);
vispārējās vidējās izglītības programma (programmas kods 31016011).
Mācību procesā ir nodarbināti 10 pedagogi. Pedagogu skaitu nosaka katra izglītojamā spējas un nepieciešamie atbalsta pasākumi un palīdzība mācību satura apguvē.
Līdz ar grozījumiem Vispārējās izglītības likuma 40. panta pirmās daļas 2. punktā (stājās spēkā 2020. gada 1. septembrī) tika izslēgtas vakara (maiņu) vidusskolas kā izglītības iestāžu tipa pastāvēšana. Pēdējos gados ir būtiski mainījušās (pastiprinājušās) prasības vidusskolās nodrošināmajam izglītības procesam un kvalitātei, kuras nodrošināt Skolā vairs nav iespējams. Turklāt izglītības procesa nodrošināšana nav Tieslietu ministrijas un Pārvaldes tipiska funkcija un pārējās ieslodzījuma vietās šo uzdevumu veiksmīgi nodrošina izglītības iestādes, kas izglītību nodrošina arī ārpus ieslodzījuma vietām. Lai ievērotu Latvijas Republikā noteikto vispārējās izglītības iestāžu tipoloģiju un virzītos uz izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un veicinātu izglītības pakalpojuma kvalitātes pilnveidi Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem izglītojamajiem, ir nepieciešams likvidēt Skolu, vienlaikus nodrošinot izglītības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem sadarbībā ar citu akreditētu izglītības iestādi.
Ieslodzīto izglītības mērķi nosaka Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma regulējums. Kodeksa 8. pants nosaka soda izpildes mērķi – efektīvi piemērot notiesātajam visus Kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializācijas procesu un radot priekšnoteikumus tās tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes. Kodeksa 61.1 panta pirmā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni. Kodeksa 61.3 pants noteic, ka viens no notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļiem ir izglītošana.
Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 23. pants noteic, ka apcietināto sociālās rehabilitācijas galvenie līdzekļi ir sociāli lietderīgas nodarbes — vispārējās, profesionālās un interešu izglītības apguve, izglītojoši pasākumi un nodarbinātība, kā arī psiholoģiskā aprūpe. Savukārt Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 24. pants noteic, ka izmeklēšanas cietuma administrācija pēc iespējas nodrošina, lai apcietinātie apgūst vispārējo, profesionālo un interešu izglītību.
Ieslodzījumā iegūtā pamatizglītība ir kritiski svarīga, lai jaunietis turpinātu apgūt izglītību pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes. Tāpat izglītībai ir svarīga loma jaunieša nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanas aspektā. Ieslodzījuma laikā iegūtā izglītība nodrošina iespēju pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas iesaistīties legālā nodarbinātībā. Izglītības apguves process ieslodzījuma vietā ir strukturēts, jēgpilni un lietderīgi pavadīts laiks, kas ir noteicošs arī citu ieslodzītā resocializācijas mērķu sasniegšanai (mērķtiecības, patstāvīguma, koncentrēšanās spēju utt. attīstībai).
Gan vispārējās, gan profesionālās izglītības apguves iespēju ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās nodrošina izglītības iestādes, kas izglītību nodrošina arī ārpus ieslodzījuma vietām. Līdz šim ieslodzījuma vietu sadarbība ar izglītības iestādēm ir bijusi veiksmīga. Ik gadu vispārējo izglītību iegūst ap 250 ieslodzīto un profesionālo izglītību – ap 470 ieslodzīto. Pēdējo gadu statistika liecina, ka ieslodzītie vēlas iegūt vidējo izglītību – 2024. gadā vidēji gadā tika iesaistīti 162 ieslodzītie, 2023. gadā – 180 ieslodzītie, 2022. gadā – 202, un daļa no tiem interesējas par iespējām apgūt augstāko izglītību attālināti. Savukārt vispārējās pamatizglītības apguvē 2024. gadā vidēji bija iesaistīti 93 ieslodzītie, 2023. gadā – 78 ieslodzītie, 2022. gadā – 82. Ieslodzītie, kas vairākas reizes nokļūst ieslodzījumā, izmanto izglītības iespējas, iegūstot vairākas profesionālās kvalifikācijas.
Šobrīd ieslodzījuma vietas sadarbojas ar piecām vispārējās izglītības iestādēm (Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, Jēkabpils 2. vidusskola, Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola, Valmieras 2. vidusskola) un sešām profesionālās izglītības iestādēm (Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, Jelgavas Tehnikums, Rīgas Stila un modes tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Aizkraukles profesionālā vidusskola).
Arī Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem nepilngadīgie tiek iesaistīti vispārējās izglītības apguvē. Izglītības programmas šajā iestādē īsteno Skola, kas ir Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem struktūrvienība un atrodas Pārvaldes pakļautībā. Skola ir dibināta 1954. gadā un Skolas reģistrācijas apliecībā kā izglītības iestādes dibinātājs minēts Latvijas Republikas Ministru kabinets. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. panta nosacījumiem, Skola nodrošina ikviena nepilngadīgā ieslodzītā iesaistīšanu pamatizglītības, t.sk. speciālās pamatizglītības programmās, un vispārējās vidējās izglītības programmās.
Skolā vidēji gadā ir apmēram 20 izglītojamie. Atbilstoši izglītojamo skaitam Skola mācību gadā vidēji īsteno 4-6 izglītības programmas. Skolas rīcībā šobrīd ir piecas izglītības programmas:
pamatizglītības programma (programmas kods 21011111);
speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (programmas kods 21015611);
speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās veselības traucējumiem (programmas kods 21015711);
speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (programmas kods 21015811);
vispārējās vidējās izglītības programma (programmas kods 31016011).
Mācību procesā ir nodarbināti 10 pedagogi. Pedagogu skaitu nosaka katra izglītojamā spējas un nepieciešamie atbalsta pasākumi un palīdzība mācību satura apguvē.
Līdz ar grozījumiem Vispārējās izglītības likuma 40. panta pirmās daļas 2. punktā (stājās spēkā 2020. gada 1. septembrī) tika izslēgtas vakara (maiņu) vidusskolas kā izglītības iestāžu tipa pastāvēšana. Pēdējos gados ir būtiski mainījušās (pastiprinājušās) prasības vidusskolās nodrošināmajam izglītības procesam un kvalitātei, kuras nodrošināt Skolā vairs nav iespējams. Turklāt izglītības procesa nodrošināšana nav Tieslietu ministrijas un Pārvaldes tipiska funkcija un pārējās ieslodzījuma vietās šo uzdevumu veiksmīgi nodrošina izglītības iestādes, kas izglītību nodrošina arī ārpus ieslodzījuma vietām. Lai ievērotu Latvijas Republikā noteikto vispārējās izglītības iestāžu tipoloģiju un virzītos uz izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un veicinātu izglītības pakalpojuma kvalitātes pilnveidi Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem izglītojamajiem, ir nepieciešams likvidēt Skolu, vienlaikus nodrošinot izglītības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem sadarbībā ar citu akreditētu izglītības iestādi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš 2021. gada sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Cēsu pašvaldību ir risināts jautājums par Skolas likvidēšanas tehniskajiem jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija ir saskaņojusi Skolas likvidāciju, norādot, ka ir nepieciešams ievērot Izglītības likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, proti, ka citu nozaru ministrijas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu.
Izglītības iestādes, kas nodrošina vispārējo un speciālo izglītību Cēsīs, nav izteikušas vēlmi nodrošināt izglītības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Vienlaikus jau vairākus gadus pastāv profesionāla un kvalitatīva sadarbība ar Tehnikumu, tādējādi tiek plānots, ka Pārvalde un Tehnikums noslēgs starpresoru vienošanos par vispārējās izglītības nodrošināšanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem ieslodzītajiem.
Pārvaldē 2020. gada 30. novembrī tika saņemts Latvijas Republikas tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2020-05-2AB (turpmāk – Atzinums) par bērnu tiesību un interešu nodrošināšanu, kurā tika ierosināts “saprātīgā laika periodā rast risinājumu, lai iestādē esošajiem jauniešiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj turpināt iegūt vispārējo vidējo izglītību, būtu pieejama profesionālā vidējā izglītība (arodapmācība)”. Ņemot vērā minēto, tika uzsākts darbs pie profesionālās izglītības iespēju izveidošanas šajā ieslodzījuma vietā. 2022. gada 12. augustā starp ieslodzījuma vietu un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu (turpmāk – Tehnikums) tika noslēgta vienošanās Nr. P-4-2022-00004 par profesionālās izglītības programmu īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un no 2022. gada 1. septembra ieslodzītajiem tiek nodrošināta iespēja apgūt profesionālās arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmu. Tādējādi Tehnikumam ir pieredze darbā ar ieslodzītajiem Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Savukārt gan 2021. gada 6. jūlija vēstulē Nr.1-23/60 “Par vispārējās izglītības programmas īstenošanu”, gan sarunās Tehnikums informēja Pārvaldi, ka iesaistīsies arī vispārējās izglītības programmas īstenošanā Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Paralēli nepieciešams risināt jautājumu par finansējuma plūsmu – pārdalīt Skolas finansējumu Tehnikumam, un amata vietu nodošanu.
Izglītības iestādes, kas nodrošina vispārējo un speciālo izglītību Cēsīs, nav izteikušas vēlmi nodrošināt izglītības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Vienlaikus jau vairākus gadus pastāv profesionāla un kvalitatīva sadarbība ar Tehnikumu, tādējādi tiek plānots, ka Pārvalde un Tehnikums noslēgs starpresoru vienošanos par vispārējās izglītības nodrošināšanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošajiem ieslodzītajiem.
Pārvaldē 2020. gada 30. novembrī tika saņemts Latvijas Republikas tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2020-05-2AB (turpmāk – Atzinums) par bērnu tiesību un interešu nodrošināšanu, kurā tika ierosināts “saprātīgā laika periodā rast risinājumu, lai iestādē esošajiem jauniešiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj turpināt iegūt vispārējo vidējo izglītību, būtu pieejama profesionālā vidējā izglītība (arodapmācība)”. Ņemot vērā minēto, tika uzsākts darbs pie profesionālās izglītības iespēju izveidošanas šajā ieslodzījuma vietā. 2022. gada 12. augustā starp ieslodzījuma vietu un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu (turpmāk – Tehnikums) tika noslēgta vienošanās Nr. P-4-2022-00004 par profesionālās izglītības programmu īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un no 2022. gada 1. septembra ieslodzītajiem tiek nodrošināta iespēja apgūt profesionālās arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmu. Tādējādi Tehnikumam ir pieredze darbā ar ieslodzītajiem Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Savukārt gan 2021. gada 6. jūlija vēstulē Nr.1-23/60 “Par vispārējās izglītības programmas īstenošanu”, gan sarunās Tehnikums informēja Pārvaldi, ka iesaistīsies arī vispārējās izglītības programmas īstenošanā Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Paralēli nepieciešams risināt jautājumu par finansējuma plūsmu – pārdalīt Skolas finansējumu Tehnikumam, un amata vietu nodošanu.
Risinājuma apraksts
Skolas likvidācija plānota atbilstoši Izglītības likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam, ka citu nozaru ministrijas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu. Šī likuma 23.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai citas nozares ministra priekšlikuma. Arī Vispārējās izglītības likuma 7. panta otrā daļa noteic, ka vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Skolas likvidēšanu un nepieciešamos tehniskos nosacījumus (amata vietu un finansējuma pārdale uz Tehnikumu, rīcību ar Skolas mantu utt.), t.sk. lietveža amata vietas pārdali uz Tehnikumu.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka Skola nodos Tehnikumam visas Skolas īstenotās (akreditētās un licencētās) izglītības programmas, ar ieslodzīto izglītību saistītos dokumentus (Izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālus, Izglītojamo personu lietas).
Pārvalde ar Skolas darbiniekiem (pedagogiem un lietvedi) pārtrauks darba tiesiskās attiecības, taču, ievērojot Skolas pedagogu kvalifikāciju, pieredzi un izglītību darbā ar bērniem, kuriem ir nepieciešamas speciālās pamatizglītības programmas, Tehnikums plāno nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Skolas pedagogiem.
Lai Tehnikums, sākot ar 2025. gada 1. septembri un turpmāk ik gadu varētu nodrošināt nepārtrauktu apmācības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pienākumu Pārvaldei noslēgt starpresoru vienošanos ar Tehnikumu par vispārējās un speciālās izglītības programmu īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Skolas likvidēšanu un nepieciešamos tehniskos nosacījumus (amata vietu un finansējuma pārdale uz Tehnikumu, rīcību ar Skolas mantu utt.), t.sk. lietveža amata vietas pārdali uz Tehnikumu.
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka Skola nodos Tehnikumam visas Skolas īstenotās (akreditētās un licencētās) izglītības programmas, ar ieslodzīto izglītību saistītos dokumentus (Izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālus, Izglītojamo personu lietas).
Pārvalde ar Skolas darbiniekiem (pedagogiem un lietvedi) pārtrauks darba tiesiskās attiecības, taču, ievērojot Skolas pedagogu kvalifikāciju, pieredzi un izglītību darbā ar bērniem, kuriem ir nepieciešamas speciālās pamatizglītības programmas, Tehnikums plāno nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Skolas pedagogiem.
Lai Tehnikums, sākot ar 2025. gada 1. septembri un turpmāk ik gadu varētu nodrošināt nepārtrauktu apmācības procesu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pienākumu Pārvaldei noslēgt starpresoru vienošanos ar Tehnikumu par vispārējās un speciālās izglītības programmu īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Skolas likvidēšana
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta ietekme nav tieša, jo likvidējot Skolu Tehnikums turpinās nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības programmu īstenošanu Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Skolas likvidēšanas procesā tiks veikta amata vietu un finansējuma pārdale uz Tehnikumu, kā arī izpildīti citi tehniskie nosacījumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Lai Izglītības un zinātnes ministrijas Tehnikums varētu turpmāk nodrošināt nepārtrauktu apmācības procesu pamatizglītības, t.sk. speciālās pamatizglītības programmās, un vispārējās vidējās izglītības programmās Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, no Tieslietu ministrijas uz Izglītības un zinātnes ministriju no 2025. gada 1. septembra tiks pārdalītas Skolas 12 (divpadsmit) amata vietas: direktora amata vieta, lietveža amata vieta un 10 (desmit) pedagogu amata vietas.
Cita informācija
Rīkojuma projekts nerada ietekmi uz valsts budžetu. Pēc Tieslietu ministrijas padotībā esošās valsts izglītības iestādes – Skolas – likvidācijas, lai Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāde – Tehnikums – varētu turpmāk nodrošināt nepārtrauktu apmācības procesu pamatizglītības, t.sk. speciālās pamatizglītības programmās un vispārējās vidējās izglītības programmās Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, tiks veikta finansējuma pārdale no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" 2025. gadā (sākot ar jaunā 2025./2026. mācību gada pirmo semestri), proporcionāli no 1. septembra – 83 204 euro, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 249 612 euro (sk. pielikumu).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi