Anotācija

PBG Attīstības komitejā tiks izskatīts ziņojums pilnvarniekiem par privātā sektora attīstību un nodarbinātības veicināšanu (“Prioritizing the Private Sector, Powering Jobs”). PBG Attīstības komitejā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis pārstāvēs Norvēģijas attīstības ministrs Åsmund Grøver Aukrust. SVF Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā tiks pārrunāta makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšana, nodarbinātības veicināšana, kā arī SVF mērķtiecīga darbības pielāgošana dalībvalstu mainīgajām vajadzībām. SVF Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis pārstāvēs Norvēģijas finanšu ministrs Jens Stoltenberg.

I. Privātā sektora attīstība un nodarbinātības veicināšana

PBG Attīstības komitejas ziņojuma mērķis ir informēt pilnvarniekus par PBG stratēģisko fokusu uz nodarbinātības veicināšanu, atbalstot uzņēmējdarbību un privātā sektora attīstību. Ziņojumā sniegta pārskats par pašreizējiem PBG darbības virzieniem un stratēģijām šajā jomā, kā arī potenciālām jaunām iniciatīvām.

Nodarbinātības veicināšana: ziņojumā nodarbinātības kvalitāte tiek definēta kā darbavietas, kur nodarbinātie attīstības valstīs saņem lielāku atalgojumu (“jobs that pay more”). Tāpat tiek uzsvērta nodarbinātības loma nabadzības mazināšanā un labklājības veicināšanā, kā arī ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā. Īpaši tiek uzsvērta sieviešu ekonomiskā iekļautība, finansējuma pieejamību sievietēm uzņēmējām un sievietēm piederošiem uzņēmumiem, kā arī sieviešu un jaunatnes nodarbinātības nozīme. Lai vienlaicīgi veicinātu nodarbinātību, ekonomisko izaugsmi un noturības spēju, plānots izmantot pieeju, kas sastāv no trīs daļām: (1) izveidot priekšnosacījumus nodarbinātības veicināšanai veselības, izglītības un infrastruktūras jomās; (2) nodrošināt vidi, kas veicina nodarbinātību; (3) mobilizēt privāto kapitālu ar uzsvaru uz IDA, Starptautiskās Finanšu korporācijas (turpmāk – IFC) un MIGA sniegto atbalstu. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, nepieciešams nodrošināt visu sektoru iesaisti, īstenojot tādus priekšnosacījumus kā atbilstošu makroekonomikas politiku, investīciju veicinošu fiskālo vidi un efektīvu pārvaldību, vienlaikus veicot investīcijas cilvēkkapitāla pilnveidē un privātā sektora attīstībā ar uzsvaru uz tādām jomām kā izglītība, veselība un infrastruktūra. Lai nodrošinātu visu sektoru iesaisti, izveidota augsta līmeņa konsultatīvā padome nodarbinātības jomā (High-Level Advisory Council of Jobs) ar mērķi veicināt nodarbinātību un inovatīvu risinājumu īstenošanu, sniedzot rekomendācijas PBG.

Privātā sektora attīstība ir galvenais elements ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā un nodarbinātības attīstībā. PBG apsver jaunu iniciatīvu īstenošanu privātā sektora attīstībai, piemēram, (1) kapitāla nodrošināšanu ilgtermiņā MVU IDA valstīs un nestabilās, konfliktu un vardarbības skartās valstīs, un (2) PBG finanšu mehānismu piegādes ķēžu attīstībai, lai risinātu MVU kapitāla finansēšanas vajadzības. Lai palielinātu mikro un MVU lomu nodarbinātības veicināšanā un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, tiek īstenotas reformas, kas pilnveido uzņēmējdarbības vidi, samazinot tirdzniecības barjeras un veicot izmaiņas darba tiesību un nodokļu regulējumā, kā arī attīsta digitālo infrastruktūru. Savukārt, lai atbalstītu MVU izaugsmi, plānots palielināt to finansējuma pieejamību, pilnveidojot kredītu infrastruktūru, finanšu pakalpojumu sniedzēju darbību, investoru un patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī palielinot to integrāciju piegādes ķēdēs.

Privātā kapitāla mobilizācijas ietvaros tiek nodrošināts kapitāls nodarbinātības veicināšanai un ienākumu palielināšanai attīstības valstīs. Līdz šim īstenotas tādas iniciatīvas kā “Privātā sektora investīciju laboratorija” (Private Sector Investment Lab), kas izvērtē izaicinājumus, piemēram, pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju, un iespējamos risinājumus investīciju palielināšanai attīstības valstīs. Savukārt, lai nodrošinātu informācijas caurskatāmību investoru piesaistes veicināšanai, izveidota “Globālā attīstības tirgu risku datubāze” (Global Emerging Markets Risk Database).

PBG analītiskais darbs tiek stiprināts, īstenojot tādas iniciatīvas kā ziņojumi par valstu izaugsmi un nodarbinātību (Country Growth and Jobs Reports), kas nodrošinās visaptverošu ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas makroekonomisko analīzi, kā arī nacionāla līmeņa privātā sektora diagnostikas ziņojumi (Country Private Sector Diagnostics), kas palīdzēs mazināt ieguldījumu ierobežojumus sektoros, kuriem ir lielākais potenciāls mobilizēt privāto kapitālu.

Ziņojumā uzsvērta vienota pieeja nodarbinātības veicināšanai attīstības valstīs kā prioritātei PBG ietvaros, tostarp:
(1) Tiek turpināts darbs pie MIGA garantiju platformas vienas pieturas aģentūras, kuras mērķis ir mazināt riskus investīcijām (piemēram, politiskos riskus, ekspropriācijas riskus, valūtas nekonvertējamības riskus) un nodrošināt finansējuma pieejamību, nodrošinot kredīta garantijas gan publiskajam, gan privātajam sektoram, kā arī tiek izvērtētas iespējas īstenot citus inovatīvus garantiju risinājumus investīciju veicināšanai attīstības valstīs.
(2) IFC turpina attīstīt un ieviest iekšējos efektivitātes pasākumus, lai nodrošinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti klientu valstīm, vienlaikus uzlabojot iekšējās politikas un procedūras. Izstrādāts inovatīvs IFC risinājums pirmo zaudējumu segšanai ar mērķi mazināt privātā sektora riskus (Frontier Opportunities Fund), kam plānots piesaistīt resursus 100 miljonu ASV dolāru apmērā no tīrajiem ienākumiem un 500 miljonu ASV dolāru apmērā no donorvalstīm, izvirzot ilgtermiņa mērķi sasniegt 1 miljarda ASV dolāru apmēru.
(3) IBRD ir izstrādāts jauns finanšu ietvars ar mērķi veicināt pāreju no publiskā sektora finansējuma uz privātā kapitāla izmantošanu kritiskās infrastruktūras projektu finansēšanā un īstenošanā.
(4) Ir pabeigts darbs pie IDA21 resursu papildināšanas, nodrošinot, ka IDA21 politikas pasākumi vērsti uz privātā sektora attīstību nabadzīgākajās valstīs, ar uzsvaru uz nodarbinātības veicināšanu.
(5) Tiek plānots izstrādāt jaunas privātā sektora aizdevumu finansēšanas platformas.

II. Makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšana, nodarbinātības veicināšana, SVF mērķtiecīga darbības pielāgošana dalībvalstu mainīgajām vajadzībām

Neatkarīgi no dažādiem ārējo faktoru radītiem izaicinājumiem globālā ekonomika pēdējo piecu gadu laikā ir parādījusi nozīmīgu noturības spēju. Lai arī saskaņā ar SVF prognozēm 2025.gadā un 2026. gadā globālā ekonomikas izaugsme pārsniegs 3%, vidēja termiņa prognozes norāda uz zemu ekonomikas izaugsmi un augstu parāda līmeni, tādēļ jāturpina vērtēt ģeopolitiskās situācijas radīto risku ietekme uz makroekonomisko un finanšu stabilitāti, izaugsmi un starptautisko monetārās politikas sistēmu.

Iekļaujošas ekonomikas izaugsmes un noturības spējas, produktivitātes un efektivitātes veicināšanai būtiska ir iekšzemes reformu īstenošana un integrācija, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un nodrošinot nodarbinātības veicināšanu.

Lai stiprinātu globālās ekonomikas noturību un veicinātu labklājību, SVF izvirza šādas politikas prioritātes: (1) nodrošināt makroekonomisko un finansiālo stabilitāti un noturību; (2) atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi ar uzsvaru uz produktivitātes palielināšanu, investīciju piesaisti, nodarbinātības veicināšanu un ienākumu palielināšanu; (3) balstoties uz SVF mandātu par monetārās sadarbības veicināšanu, sniegt valstu politikas veidotājiem iespēju veidot dialogu par to kopīgajiem izaicinājumiem ar uzsvaru uz tirdzniecības un finanšu integrāciju, parāda sloga mazināšanu un parāda restrukturizācijas īstenošanu, aizdošanas instrumentu efektivitātes palielināšanu.

Lai īstenotu noteiktās prioritātes atbilstoši SVF mandātam, SVF plāno izmantot tā galvenos instrumentus – uzraudzību, uz nosacījumiem balstītu kreditēšanu, kapacitātes attīstību (proti, tehniskā palīdzība un apmācības):
(1) stiprināt uzraudzības fokusu, pielāgojoties pārmaiņām makroekonomikas un finanšu jomā un stiprinot analītisko kapacitāti un politikas rekomendācijas. Gaidāmais Visaptverošais uzraudzības pārskats (Comprehensive Surveillance Review, CSR) noteiks uzraudzības prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Tiek uzsvērti tādi aspekti kā fiskālās politikas pielāgošana un parāda ilgtspēja, monetārās un valūtas kursa politikas pilnveidošana, finanšu uzraudzības uzlabošana straujās inovāciju attīstības kontekstā, izaugsmi veicinošu reformu izstrāde un īstenošana,  ārējo faktoru radītās nelīdzsvarotības un to ietekmes izvērtēšana, SVF uzraudzības pieejas pielāgošana, savstarpējās uzraudzības integrācijas nodrošināšana starp visiem SVF uzraudzības līmeņiem (daudzpusējā, reģionālā un divpusējā).
(2) risināt ar parāda līmeni saistītos izaicinājumus, analizējot parāda ievainojamības faktorus un atbalstot starptautiskas iniciatīvas to risināšanā, t.sk. Vienoto ietvaru (Common Framework, CF), Globālo valsts parāda apaļo galdu (Global Sovereign Debt Roundtable, GSDR). SVF turpinās darbu pie Vienotā ietvara parāda restrukturizācijas īstenošanas, kā arī pie SVF un PBG trīs pīlāru pieejas īstenošanas, sniedzot atbalstu finansiāli neaizsargātākajām valstīm likviditātes problēmu risināšanā, un pie parāda politikas pilnveidošanas.
(3) uzlabot aizdošanas instrumentus un SVF, kā Globālā finanšu drošības tīkla centrālā elementa lomu, uzsverot veiktās reformas, lai samazinātu dalībvalstu aizņemšanās izmaksas, un Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fonda (PRGT) reformas apstiprināšanu, lai stiprinātu atbalstu valstīs ar zemiem ienākumiem. Tāpat uzsvērta piesardzības pasākumu stiprināšanas nepieciešamība, kā krīzes novēršanas instruments, un savstarpējās koordinācijas uzlabošanas nepieciešamība, tostarp veicinot datu apmaiņu.
(4) stiprināt kapacitātes attīstību, kas noteikts kā galvenais SVF atbalsta pīlārs dalībvalstīm, uzsverot tā savstarpējās integrācijas ar īstenotajiem uzraudzības un aizdošanas pasākumiem būtiskumu.
(5) nodrošināt spēcīgu institūcijas darbību un pielāgošanās spēju. SVF, saņemot nozīmīgu dalībvalstu atbalstu, 16. vispārējā kvotu pārskata ietvaros 2023.gada decembrī panāca SVF kvotas resursu palielināšanu par 50%, tādējādi stiprinot finanšu stabilitāti un SVF spēju reaģēt uz dalībvalstu vajadzībām, tādēļ šobrīd prioritāri ir jāpabeidz nacionālās procedūras kvotas palielināšanai SVF 16.vispārējā kvotu pārskata ietvaros.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Latvijas Republikas delegāciju dalības nodrošināšanai SVF un PBG pilnvarnieku pavasara sanāksmēs, kas notiks 2025.gada 21.-26. aprīlī Vašingtonā, ASV, un informēt par tajās izskatāmajiem jautājumiem. Delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu izlūkošanas dienesta, Valsts kases un Ārlietu ministrijas.