21-TA-1222: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Pasta likuma 35.1 panta piektā un sestā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) apstiprinātā abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu maksā Satiksmes ministrija no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī termiņus un kārtību, kādā pieprasa samaksu par sniegtajiem abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Pasta likuma 27. panta pirmo daļu universālā pasta pakalpojuma (turpmāk – UPP) sastāvā ietilpst arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi (turpmāk - preses piegādes pakalpojumi).
Šobrīd preses izdevēji UPP sniedzējam maksā par preses piegādes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 292 “Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām” (turpmāk - Noteikumi Nr. 292) noteiktajām cenām, saskaņā ar kurām preses izdevumu izdevēji maksā UPP sniedzējam par abonētās preses pakalpojumiem, un kuras ir zemākas par šo pakalpojumu pašizmaksu. Šīs cenas nosaka cenas par preses piegādi, piemērojot cenu par vienas vienības piegādi un cenu par kilogramu, kas ir atšķirīgas valstspilsētās un pārējā valsts teritorijā:
- pakalpojuma – abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu – tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):
- valstspilsētās cena ir 0,0386 euro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un 1,2796 euro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi;
- pārējā Latvijas teritorijā cena ir 0,0341 euro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un 1,1339 euro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
Ievērojot noteiktās cenas, preses izdevēju vidējais maksājums par viena preses izdevuma piegādi ir 0.1232 euro.
Ņemot vērā, ka minētās cenas nesedz pakalpojumu pašizmaksu, jo veido tikai daļu no kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām, UPP sniedzējam zaudējumus sedz atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 15., 21. un 21.1 punktam.
Ministru kabinets ar 2020.gada 17.jūlija rīkojumu Nr.397 "Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas"" (turpmāk - Rīkojums Nr.397) atbalstīja konceptuālajā ziņojumā “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas” (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 1.variantu, ar kuru tiek pilnveidota līdzšinējā kārtība un nodrošināta paredzamība drukātajiem medijiem, kas ir būtisks elements mediju daudzveidībai un ilgtspējai. Konceptuālā ziņojuma risinājuma 1. variants paredz pilnveidot esošo regulējumu, paredzot šādu modeli:
- Regulators konkursa kārtībā izvēlas UPP sniedzēju, kas tostarp nodrošinās arī preses piegādes pakalpojumus;
- Regulators konkursa uzvarētājam apstiprina preses piegādes pakalpojumu tarifus (turpmāk - tarifi), kas aprēķināti saskaņā ar Regulatora noteikto metodiku un balstās uz pakalpojuma sniegšanas izmaksām (proti, tarifs sedz pakalpojuma pašizmaksu);
- ar speciālu regulējumu tiks noteikta preses izdevēju maksājuma proporcija no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam;
- tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksās no valsts budžeta.
Izpildot Konceptuālajā ziņojumā un Rīkojuma Nr. 397 6. punktā noteikto, par jaunu atbalsta kārtību tika veikta prenotifikācija Eiropas Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Kā prenotifikācijas pamats tika izvēlēts Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums (2012/21/ES) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums 2012/21/ES). Attiecībā uz iesniegto prenotifikāciju saņemts Eiropas Komisijas pozitīvs vērtējums, līdz ar to Rīkojuma Nr. 397 6. punkta dotais uzdevums ir izpildīts.
Īstenojot konceptuālajā ziņojumā noteikto, 2021.gada 21 oktobrī pieņemti grozījumi Pasta likumā, papildinot to ar 35.1pantu, kuru sāks piemērot no 2023.gada 1.janvāra. Pasta likuma 35.1 pants nosaka nosacījumus par preses piegādes pakalpojumu apmaksu:
- maksa par pakalpojumiem sadalīta divās daļās, vienu no kurām maksā preses izdevējs, un otro daļu maksā no valsts budžeta līdzekļiem (dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta noteikto procentuālo apmēru;
- preses izdevējiem termiņš maksājumiem paredzēts ne retāk kā vienu reizi mēnesī;
- termiņš maksājumiem no valsts budžeta paredzēts ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;
- Ministru kabinetam noteikts deleģējums noteikt dalītā maksājuma procentuālo apmēru no Regulatora apstiprinātā tarifa par preses piegādes pakalpojumiem un noteikt kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa un no valsts budžeta izmaksā un uzrauga dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu;
- lai nodrošinātu, ka preses izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā ir saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību, ir noteikts, ka Ministru kabinets var noteikt atšķirīgu dalītā maksājuma procentuālo apmēru valstspilsētās un pārējā Latvijas teritorijā.
Šobrīd preses izdevēji UPP sniedzējam maksā par preses piegādes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 292 “Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām” (turpmāk - Noteikumi Nr. 292) noteiktajām cenām, saskaņā ar kurām preses izdevumu izdevēji maksā UPP sniedzējam par abonētās preses pakalpojumiem, un kuras ir zemākas par šo pakalpojumu pašizmaksu. Šīs cenas nosaka cenas par preses piegādi, piemērojot cenu par vienas vienības piegādi un cenu par kilogramu, kas ir atšķirīgas valstspilsētās un pārējā valsts teritorijā:
- pakalpojuma – abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu – tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):
- valstspilsētās cena ir 0,0386 euro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un 1,2796 euro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi;
- pārējā Latvijas teritorijā cena ir 0,0341 euro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un 1,1339 euro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
Ievērojot noteiktās cenas, preses izdevēju vidējais maksājums par viena preses izdevuma piegādi ir 0.1232 euro.
Ņemot vērā, ka minētās cenas nesedz pakalpojumu pašizmaksu, jo veido tikai daļu no kopējām faktiskajām abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām, UPP sniedzējam zaudējumus sedz atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 15., 21. un 21.1 punktam.
Ministru kabinets ar 2020.gada 17.jūlija rīkojumu Nr.397 "Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas"" (turpmāk - Rīkojums Nr.397) atbalstīja konceptuālajā ziņojumā “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas” (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 1.variantu, ar kuru tiek pilnveidota līdzšinējā kārtība un nodrošināta paredzamība drukātajiem medijiem, kas ir būtisks elements mediju daudzveidībai un ilgtspējai. Konceptuālā ziņojuma risinājuma 1. variants paredz pilnveidot esošo regulējumu, paredzot šādu modeli:
- Regulators konkursa kārtībā izvēlas UPP sniedzēju, kas tostarp nodrošinās arī preses piegādes pakalpojumus;
- Regulators konkursa uzvarētājam apstiprina preses piegādes pakalpojumu tarifus (turpmāk - tarifi), kas aprēķināti saskaņā ar Regulatora noteikto metodiku un balstās uz pakalpojuma sniegšanas izmaksām (proti, tarifs sedz pakalpojuma pašizmaksu);
- ar speciālu regulējumu tiks noteikta preses izdevēju maksājuma proporcija no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam;
- tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksās no valsts budžeta.
Izpildot Konceptuālajā ziņojumā un Rīkojuma Nr. 397 6. punktā noteikto, par jaunu atbalsta kārtību tika veikta prenotifikācija Eiropas Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Kā prenotifikācijas pamats tika izvēlēts Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums (2012/21/ES) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums 2012/21/ES). Attiecībā uz iesniegto prenotifikāciju saņemts Eiropas Komisijas pozitīvs vērtējums, līdz ar to Rīkojuma Nr. 397 6. punkta dotais uzdevums ir izpildīts.
Īstenojot konceptuālajā ziņojumā noteikto, 2021.gada 21 oktobrī pieņemti grozījumi Pasta likumā, papildinot to ar 35.1pantu, kuru sāks piemērot no 2023.gada 1.janvāra. Pasta likuma 35.1 pants nosaka nosacījumus par preses piegādes pakalpojumu apmaksu:
- maksa par pakalpojumiem sadalīta divās daļās, vienu no kurām maksā preses izdevējs, un otro daļu maksā no valsts budžeta līdzekļiem (dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta noteikto procentuālo apmēru;
- preses izdevējiem termiņš maksājumiem paredzēts ne retāk kā vienu reizi mēnesī;
- termiņš maksājumiem no valsts budžeta paredzēts ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;
- Ministru kabinetam noteikts deleģējums noteikt dalītā maksājuma procentuālo apmēru no Regulatora apstiprinātā tarifa par preses piegādes pakalpojumiem un noteikt kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa un no valsts budžeta izmaksā un uzrauga dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu;
- lai nodrošinātu, ka preses izdevējiem situācija būtiski nemainās, salīdzinot ar to, kāda tā ir saskaņā ar pašreiz piemērojamo atbalsta kārtību, ir noteikts, ka Ministru kabinets var noteikt atšķirīgu dalītā maksājuma procentuālo apmēru valstspilsētās un pārējā Latvijas teritorijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Regulators ar 2021. gada 29. novembra lēmumu Nr. 136 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” universālā pasta pakalpojuma tarifiem” 3. punktu apstiprināja UPP pakalpojuma – abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu – tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):
- tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi (0,48 eiro) ;
- tarifs par kilogramu (1,14 eiro).
Saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā sniegto analīzi tarifa proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu aptuveni 30% no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Vienlaicīgi risinājuma 1.variants paredz, ka, nosakot valsts atbalsta proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. 2021. un 2022. gadā ievērojami pieauga izmaksas salīdzinājumā ar 2019. gadu, kura dati tika ņemti par pamatu nepieciešamā valsts budžeta līdzekļu apmēra noteikšanai.
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 24. punktam jauns atbalsta mehānisms stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Attiecīgi likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā paredzēti finanšu līdzekļi preses piegādes pakalpojumu apmaksai saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajām aplēsēm - 6 957 500 euro apmērā (5 750 000 euro + PVN 1 207 500 euro) katru gadu 2023. un 2024. gadā. Minētie aprēķini konceptuālajā ziņojumā veikti balstoties uz 2019.gada datiem.
Saskaņā ar VAS “Latvijas Pasts” un Latvijas Preses izdevēju asociācijas datos balstītām prognozēm 2023. gadā ir plānotas 13 665 800 preses izdevumu piegādes piegādes ar kopējo svaru 929 274 kilogrami, attiecīgi viena preses izdevuma vidējais svars ir plānots 68,0 grami.
Ņemot vērā minēto, visu abonēto preses izdevumu piegādes summētā maksa 2023. gadā būs 7 618 957 euro bez PVN (0,48x13 665 800 + 1,14x 929 274 = 7 618 957). Tā kā valsts budžeta ietvarā piegādes atbalstam pašreiz no 2023. gada ik gadu ir paredzēti 5 750 000 euro (neskaitot PVN), tad šādā gadījumā preses izdevēju daļa no summētās pakalpojuma maksas būs 1 868 957 euro bez PVN (7 618 957- 5 750 000= 1 868 957), kas vidēji viena preses izdevuma piegādei būs 0,1368 euro bez PVN ( 1 868 957/ 13 665 800= 0,1368).
Tas nozīmē, ka ar valsts budžetā šim mērķim paredzēto pieejamo finansējumu (5 750 000 euro bez PVN), ir iespējams preses izdevējiem sniegt tādu abonētās preses piegādes atbalstu, kas nozīmētu vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem (0,1368/ 0,1232= 1,1104), jo līdz šim preses izdevēji vidēji par vienu piegādi maksāja 0,1232 euro bez PVN.
- tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi (0,48 eiro) ;
- tarifs par kilogramu (1,14 eiro).
Saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā sniegto analīzi tarifa proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu aptuveni 30% no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70% kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Vienlaicīgi risinājuma 1.variants paredz, ka, nosakot valsts atbalsta proporciju, ir būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. 2021. un 2022. gadā ievērojami pieauga izmaksas salīdzinājumā ar 2019. gadu, kura dati tika ņemti par pamatu nepieciešamā valsts budžeta līdzekļu apmēra noteikšanai.
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 24. punktam jauns atbalsta mehānisms stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Attiecīgi likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā paredzēti finanšu līdzekļi preses piegādes pakalpojumu apmaksai saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajām aplēsēm - 6 957 500 euro apmērā (5 750 000 euro + PVN 1 207 500 euro) katru gadu 2023. un 2024. gadā. Minētie aprēķini konceptuālajā ziņojumā veikti balstoties uz 2019.gada datiem.
Saskaņā ar VAS “Latvijas Pasts” un Latvijas Preses izdevēju asociācijas datos balstītām prognozēm 2023. gadā ir plānotas 13 665 800 preses izdevumu piegādes piegādes ar kopējo svaru 929 274 kilogrami, attiecīgi viena preses izdevuma vidējais svars ir plānots 68,0 grami.
Ņemot vērā minēto, visu abonēto preses izdevumu piegādes summētā maksa 2023. gadā būs 7 618 957 euro bez PVN (0,48x13 665 800 + 1,14x 929 274 = 7 618 957). Tā kā valsts budžeta ietvarā piegādes atbalstam pašreiz no 2023. gada ik gadu ir paredzēti 5 750 000 euro (neskaitot PVN), tad šādā gadījumā preses izdevēju daļa no summētās pakalpojuma maksas būs 1 868 957 euro bez PVN (7 618 957- 5 750 000= 1 868 957), kas vidēji viena preses izdevuma piegādei būs 0,1368 euro bez PVN ( 1 868 957/ 13 665 800= 0,1368).
Tas nozīmē, ka ar valsts budžetā šim mērķim paredzēto pieejamo finansējumu (5 750 000 euro bez PVN), ir iespējams preses izdevējiem sniegt tādu abonētās preses piegādes atbalstu, kas nozīmētu vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem (0,1368/ 0,1232= 1,1104), jo līdz šim preses izdevēji vidēji par vienu piegādi maksāja 0,1232 euro bez PVN.
Risinājuma apraksts
Sākot ar 2023.gadu pastāvēs valsts atbalsta modelis, kas balstās uz faktiskajiem preses izdevumu apjomiem un tarifiem: regulārie maksājumi no valsts budžeta par abonētās preses pakalpojumiem saskaņā ar rēķinos norādīto summu, kas aprēķināta, ņemot vērā faktiski piegādāto abonēto preses izdevumu apjomus, Regulatora apstiprinātos tarifus un ievērojot noteikto procentuālo apmēru. Valsts atbalsta sniegšana apmaksājot maksas par abonēto preses izdevumu pakalpojumiem dalītā maksājuma valsts daļu, tiks nodrošināta Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Saskaņā ar Pasta likumā noteikto valsts atbalsta modeli Satiksmes ministrija no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem ne retāk kā reizi ceturksnī apmaksās universālā pasta pakalpojuma sniedzēja sagatavoto rēķinu. Lai nodrošinātu dalītā maksājuma valsts budžeta daļas maksājumiem paredzēto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas likumību un pareizību un novērstu pārkompensācijas riskus, universālā pasta pakalpojuma sniedzējam reizi ceturksnī jāiesniedz Satiksmes ministrijā informācija par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem no preses izdevējiem par iepriekšējo periodu (ceturksni).
Lai atbilstoši konceptuālajā ziņojumā minētajam preses izdevējiem būtiski nemainītu situāciju, nosakot tarifa proporcionālās likmes, tarifa komponentēm tiek piemērotas atšķirīgas likmju vērtības.
Dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs (neskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiks noteikts šāds:
- valstspilsētās – 8,93% no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60% no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā valsts teritorijā - 7,89% no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41% no tarifa vienam kilogramam.
Šāds procentuālais apmērs atbilst aptuvenam 11,04% izmaksu pieaugumam preses izdevējiem ar nelielām atšķirībām, kas saistītas ar nepieciešamību procentuālo apmēru noapaļot līdz ne vairāk kā diviem cipariem pēc komata.
Attiecībā uz maksājumu par vienas preses izdevuma vienības piegādi valstspilsētās pieaugums būs 11,05% ( 8,93% no 0,48 = 0,042864, bet (1 - 0,042864/ 0,0386) = 11,05%).
Attiecībā uz maksājumu par viena kilograma piegādi valstspilsētās pieaugums būs 11,09% ( 124,69% no 1,14 = 1,421466, bet (1 - 1,421466/ 1,2796) = 11,09%).
Attiecībā uz maksājumu par vienas preses izdevuma vienības piegādi pārējā valsts teritorijā pieaugums būs 11,06% ( 7,89% no 0,48 = 0,037872, bet (1 - 0,037872/ 0,0341) = 11,06%).
Attiecībā uz maksājumu par viena kilograma piegādi pārējā valsts teritorijā pieaugums būs 11,00% ( 110,41% no 1,14 = 1,258674, bet (1 - 1,258674/ 1,1339) = 11,00%).
Noteikumu projektā preses izdevējiem noteiktais procentuālais apmērs no tarifa aprēķināts, balstoties uz pieņēmumiem par gadā piegādājamo preses izdevumu skaitu un viena izdevuma vidējo svaru. Noteikumu projekts paredz, ka rēķinu par kārtējo ceturksni apmaksā līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pēdējām datumam un rēķinu par ceturtā ceturkšņa pirmajiem diviem mēnešiem apmaksā līdz ceturtā ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējām datumam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Aprēķini balstās uz prognozēm, un apjomu izmaiņu gadījumā varētu pieaugt maksājumu apmērs, piemēram, ja ievērojami pieaugs abonementu skaits un reāli tiks piegādāts lielāks preses izdevumu skaits, nekā prognozēts.
Ja pietrūkst valsts budžeta līdzekļu, kārtējā gadā iesniegto rēķinu nevarēs apmaksāt pilnā apmērā bez papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas. Tādēļ, ņemot vērā, ka saskaņā ar grāmatvedības principiem ir pieļaujams rēķinus apmaksāt daļēji, lai nodrošinātu nepārtrauktu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanu un likumīgu pamatu līdzekļu izmantojumam no valsts budžeta, neprasot papildu līdzekļu piešķiršanu kārtējā gadā, noteikumu projekts paredz iespēju atlikušo summu izmaksāt no nākamā gada valsts budžeta līdzekļiem pirmā ceturkšņa pirmajā mēnesī, neietekmējot citu kārtējo maksājumu regularitāti.
Taču jāatzīmē, ka pēdējos gados vērojama tendence samazināties piegādāto abonēto preses izdevumu skaitam, mēdiji pāriet uz digitālām platformām, kas mazina risku ievērojama apjoma pieaugumam. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošām prognozēm 2025.gadā prognozētais apjoms ir 11 478 230 preses izdevumu.
Piemērs valsts finansējuma daļas aprēķināšanai par vienā mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem (neskaitot PVN) par pamatu ņemot vērā šādus datus:
- gada apjomu prognozes 2023.gadā (13 665 800 preses izdevumi ar vienas vienības vidējo svaru 0,068 kg);
- Regulatora apstiprinātie tarifi: 0,48 euro par vienību un 1,14 euro par vienu kilogramu;
-dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs (neskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiks noteikts šāds:
- valstspilsētās – 8,93% no Regulatora apstiprinātā tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60% no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā - 7,89% no Regulatora apstiprinātā tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41% no tarifa vienam kilogramam.
1) kopējais vienību skaits:
vienā mēnesī vidēji prognozējams kopējais vienību skaits:
13 665 800 /12=1 138 817 vienības
2) kopējais vienību svars
vienā mēnesī vidēji prognozējams kopējais izdevumu svars:
1 138 817 x 0,068=77 439 kg
3) maksas par pakalpojumiem apmērs, kas jāsaņem universālā pasta pakalpojuma sniedzējam par mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem:
Maksa par vienībām: 1 138 817 x 0,48= 546 632 euro
Maksājums par svaru: 1 138 817 x 0,068 x 1,14 =88 281 euro
Kopējais maksājums: 546 632 +88 281 = 634 913 euro
4) apjomu sadalījums starp pilsētām un pārējo valsts teritoriju
tā kā rēķini tiks izrakstīti, balstoties uz faktiskajiem apjomiem un svaru, bet preses izdevējiem maksājamais procentuālais apmērs no tarifa noteikts atšķirīgs valstspilsētās un pārējā teritorijā, piemēra sniegšanas nolūkā šie skaitļi tiek aprēķināti indikatīvi, sadalot piegādājamo preses izdevumu apjomus starp piegādēm pilsētām un piegādēm pārējā teritorijā (piemēram, pieņemot, ka pilsētās piegādāts aptuveni 40% preses izdevumu no kopējā apjoma un pārējā teritorijā attiecīgi 60%):
- pilsētās piegādāto vienību skaits: 1 138 817 x 40/100 =455 527 vienību
- pilsētās piegādāto izdevumu svars: 77 439 x 40/100 = 30 975 kg
- pārējā teritorijā piegādāto vienību skaits: 1 138 817 x 60/100 =683 290 vienību
- pārējā teritorijā piegādāto izdevumu svars: 77 439 x 60/100 = 46 463 kg
5) preses izdevēju maksājumu daļas aprēķins:
Par piegādēm valstspilsētās: 455 527 x 0,48 x (8,93/100) =19 526 euro
Par piegādēm pārējā teritorijā: 683 290 x 0,48 x (7,89/100) =25 877 euro
Par svaru valstspilsētās: 30 975 x 1,14 x (124,60/100) =43 999 euro
Par svaru pārējā teritorijā: 46 463 x 1,14 x (110,41/100) =58 483 euro
Kopā preses izdevēju maksājumu daļa: 19 526 + 25 877+ 43 999 + 58 483 = 147 885 euro
6) valsts maksājamās daļas aprēķins:
Starpība starp universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksājamo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Regulatora apstiprinātajiem tarifiem un kopējo preses izdevēju maksājumu daļu, kas aprēķināta, ievērojot noteikto procentuālo daļu no Regulatora apstiprinātā tarifa: 634 913 - 147 885=487 028 euro.
Noteikumu projekts paredz, ka universālā pasta pakalpojuma sniedzējs iesniedz Satiksmes ministrijai rēķinu par kārtējā ceturksnī sniegtajiem pakalpojumiem. Pasta likums nosaka, ka rēķins jāizraksta par pilnu kalendāra mēnesi, t.i. - kādai jābūt norādītai informācijai rēķinā. Likums nenosaka, ka rēķins Satiksmes ministrijai jāiesniedz katru mēnesī, bet tikai nosaka izmaksu regularitāti – izdevēji maksā ne retāk kā reizi mēnesī, bet ministrija -ne retāk, ka reizi ceturksnī. Tādējādi universālā pakalpojuma sniedzējs, reizi ceturksnī izrakstot apkopojošo rēķinu Satiksmes ministrijai, tajā norādīs informāciju atsevišķi par katru kalendāro mēnesi. Ņemot vērā, ka rēķins jāizraksta balstoties uz datiem par faktiski piegādāto abonēto preses izdevumu apjomiem, noteikumu projekts paredz, ka par pakalpojumiem ceturtajā ceturksnī rēķinu iesniedz kārtējā gadā par pirmajiem diviem mēnešiem, bet par ceturtā ceturkšņa trešo mēnesi rēķinu iesniedz nākamā gada pirmā ceturkšņa pirmajā mēnesī.
Noteikumu projekts paredz, ka, lai nodrošinātu dalītā maksājuma valsts budžeta daļas apmēra aprēķināšanas un izmaksu pareizību, Satiksmes ministrija vērtēs atskaites par kārtējo ceturksni, kuru universālā pasta pakalpojuma sniedzējs iesniegs kopā ar rēķinu par kārtējo ceturksni, un kuras paraugs pievienots noteikumu projekta pielikumā.
Komisijas lēmuma 2012/21/ES 4.panta e) apakšpunkts paredz noteikt pasākumus, lai novērstu un atgūtu jebkādu pārmērīgu kompensāciju. Šī lēmuma 5.pants paredz, ka kompensācijas summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, tostarp saprātīgu peļņu. Piemērojamais valsts atbalsta modelis balstās uz tādu tarifu piemērošanu, kas aprēķināti balstoties uz faktiskajām izmaksām. Ņemot vērā, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir universālā pasta pakalpojuma sastāvdaļa, saskaņā ar Pasta likuma 32.panta otro un trešo daļu universālā pasta pakalpojuma tarifus aprēķina saskaņā ar Regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku. Regulators izvērtē iesniegto aprēķināto tarifu projektu un tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un apstiprina izvērtēto tarifu projektu, ja nekonstatē, ka tarifu projekts ir aprēķināts nepareizi vai tarifu aprēķina projektā minētās tarifus veidojošās izmaksas ir nepamatotas.
Ar Regulatora 2013.gada 11.oktobra lēmumu Nr. 1/28 apstiprinātā universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika nosaka izmaksu attiecināšanas un aprēķināšanas principus tarifu aprēķināšanai, kā arī detalizētas kārtējo izmaksu uzskaites prasības. Izmaksu attiecināšana pamatojas uz tiešu vai netiešu cēloņsakarību. Iekšējā uzskaites sistēmā izmaksas sadala tiešās izmaksas, kuras var tieši attiecināt uz konkrētiem pasta pakalpojumiem un netiešās izmaksas, kuras nevar tieši attiecināt uz konkrētiem pasta pakalpojumiem, veicot izmaksu rašanās tiešo analīzi vai attiecinot, pamatojoties uz vispārējo sadalījumu, ko aprēķina, izmantojot visu tieši vai netieši attiecināto izmaksu proporciju katram pakalpojumam. Darbības izmaksas iekšējā uzskaites sistēmā sadala noteiktās izmaksu grupās. Ieņēmumus no universālā pasta pakalpojuma sniegšanas attiecina tieši uz attiecīgo universālā pasta pakalpojumu. Ja tieša ieņēmumu attiecināšana nav iespējama, tad universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ieņēmumus no universālā pasta pakalpojuma sniegšanas attiecina pamatojoties uz netiešu cēloņsakarību. Apgrozījumu no universālā pasta pakalpojuma atdala no pasta pakalpojumu par īpašiem tarifiem, pārējo pasta pakalpojumu un pārējo pakalpojumu apgrozījuma. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto kapitāla atdeves likmi, kuru nosaka Regulators saskaņā ar kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku, kas pieņemta ar Regulatora 2018.gada 13.augustā lēmumu Nr. 1/23. Regulators reizi gadā līdz 1.septembrim sagatavo kapitāla atdeves likmes aprēķinu un ar lēmumu nosaka kapitāla atdeves likmi.
Ievērojot minēto tarifu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtību, noteikumu projektā nav nepieciešamības ietvert normas, kas dublētu Pasta likumā noteiktās normas un Regulatora metodikās noteikto.
Lai nodrošinātu atbilstību Komisijas lēmuma 2012/21/ES 6.pantā minētajam, jāveic izmaksāto kompensāciju kontroli un jāpārliecinās, ka universālā pasta pakalpojuma sniedzējs nesaņem pārmērīgu kompensāciju, jāveic regulāras pārbaudes, jāpieprasa atmaksāt pārmaksāto kompensāciju, kā arī jāglabā visa saistītā informācija vismaz desmit gadus. Tādēļ noteikumu projekts paredz, ka Satiksmes ministrija, pamatojoties uz iesniegtajās atskaitēs norādīto informāciju, reizi gadā veic pārbaudi, salīdzinot, vai rēķinos norādīto aprēķināto summu kopsavilkums atbilst kalendāra gadā faktiskajam aprēķinātās kompensācijas apmēram.
Saskaņā ar Pasta likuma 5.panta otro daļu Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un pašas noteiktajā termiņā no pasta komersantiem saņemt savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu). Attiecīgi kontroles nolūkā Satiksmes ministrija var iepazīties ar visu nepieciešamo universālā pasta pakalpojuma sniedzēja uzskaiti un dokumentiem, kas pamato abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksai aprēķinos norādītās summas. Visu ar kompensāciju izmaksu kontroli saistīto informāciju Satiksmes ministrijai jāglabā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam noteikto saistību izpildes periodā un vismaz desmit gadus pēc šo saistību izpildes termiņa beigām.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka pārmērīgas kompensācijas izmaksas gadījumā Satiksmes ministrija pieprasa universālā pasta pakalpojuma sniedzējam atmaksāt pārmaksātos līdzekļus, ja tie pārsniedz 10 % no kopējā kalendāra gada faktiski aprēķinātās kompensācijas apmēra, vai pārmaksāto kompensācijas daļu uzskata kā samaksāto par nākamo atskaites periodu un atskaita no kompensācijas summas, kas jāmaksā par minēto periodu, ja pārmaksa nepārsniedz 10 % no kopējā kalendāra gada kompensācijas apmēra.
Saskaņā ar Pasta likumā noteikto valsts atbalsta modeli Satiksmes ministrija no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem ne retāk kā reizi ceturksnī apmaksās universālā pasta pakalpojuma sniedzēja sagatavoto rēķinu. Lai nodrošinātu dalītā maksājuma valsts budžeta daļas maksājumiem paredzēto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas likumību un pareizību un novērstu pārkompensācijas riskus, universālā pasta pakalpojuma sniedzējam reizi ceturksnī jāiesniedz Satiksmes ministrijā informācija par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem no preses izdevējiem par iepriekšējo periodu (ceturksni).
Lai atbilstoši konceptuālajā ziņojumā minētajam preses izdevējiem būtiski nemainītu situāciju, nosakot tarifa proporcionālās likmes, tarifa komponentēm tiek piemērotas atšķirīgas likmju vērtības.
Dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs (neskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiks noteikts šāds:
- valstspilsētās – 8,93% no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60% no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā valsts teritorijā - 7,89% no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41% no tarifa vienam kilogramam.
Šāds procentuālais apmērs atbilst aptuvenam 11,04% izmaksu pieaugumam preses izdevējiem ar nelielām atšķirībām, kas saistītas ar nepieciešamību procentuālo apmēru noapaļot līdz ne vairāk kā diviem cipariem pēc komata.
Attiecībā uz maksājumu par vienas preses izdevuma vienības piegādi valstspilsētās pieaugums būs 11,05% ( 8,93% no 0,48 = 0,042864, bet (1 - 0,042864/ 0,0386) = 11,05%).
Attiecībā uz maksājumu par viena kilograma piegādi valstspilsētās pieaugums būs 11,09% ( 124,69% no 1,14 = 1,421466, bet (1 - 1,421466/ 1,2796) = 11,09%).
Attiecībā uz maksājumu par vienas preses izdevuma vienības piegādi pārējā valsts teritorijā pieaugums būs 11,06% ( 7,89% no 0,48 = 0,037872, bet (1 - 0,037872/ 0,0341) = 11,06%).
Attiecībā uz maksājumu par viena kilograma piegādi pārējā valsts teritorijā pieaugums būs 11,00% ( 110,41% no 1,14 = 1,258674, bet (1 - 1,258674/ 1,1339) = 11,00%).
Noteikumu projektā preses izdevējiem noteiktais procentuālais apmērs no tarifa aprēķināts, balstoties uz pieņēmumiem par gadā piegādājamo preses izdevumu skaitu un viena izdevuma vidējo svaru. Noteikumu projekts paredz, ka rēķinu par kārtējo ceturksni apmaksā līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pēdējām datumam un rēķinu par ceturtā ceturkšņa pirmajiem diviem mēnešiem apmaksā līdz ceturtā ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējām datumam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Aprēķini balstās uz prognozēm, un apjomu izmaiņu gadījumā varētu pieaugt maksājumu apmērs, piemēram, ja ievērojami pieaugs abonementu skaits un reāli tiks piegādāts lielāks preses izdevumu skaits, nekā prognozēts.
Ja pietrūkst valsts budžeta līdzekļu, kārtējā gadā iesniegto rēķinu nevarēs apmaksāt pilnā apmērā bez papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas. Tādēļ, ņemot vērā, ka saskaņā ar grāmatvedības principiem ir pieļaujams rēķinus apmaksāt daļēji, lai nodrošinātu nepārtrauktu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanu un likumīgu pamatu līdzekļu izmantojumam no valsts budžeta, neprasot papildu līdzekļu piešķiršanu kārtējā gadā, noteikumu projekts paredz iespēju atlikušo summu izmaksāt no nākamā gada valsts budžeta līdzekļiem pirmā ceturkšņa pirmajā mēnesī, neietekmējot citu kārtējo maksājumu regularitāti.
Taču jāatzīmē, ka pēdējos gados vērojama tendence samazināties piegādāto abonēto preses izdevumu skaitam, mēdiji pāriet uz digitālām platformām, kas mazina risku ievērojama apjoma pieaugumam. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošām prognozēm 2025.gadā prognozētais apjoms ir 11 478 230 preses izdevumu.
Piemērs valsts finansējuma daļas aprēķināšanai par vienā mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem (neskaitot PVN) par pamatu ņemot vērā šādus datus:
- gada apjomu prognozes 2023.gadā (13 665 800 preses izdevumi ar vienas vienības vidējo svaru 0,068 kg);
- Regulatora apstiprinātie tarifi: 0,48 euro par vienību un 1,14 euro par vienu kilogramu;
-dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs (neskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiks noteikts šāds:
- valstspilsētās – 8,93% no Regulatora apstiprinātā tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60% no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā - 7,89% no Regulatora apstiprinātā tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41% no tarifa vienam kilogramam.
1) kopējais vienību skaits:
vienā mēnesī vidēji prognozējams kopējais vienību skaits:
13 665 800 /12=1 138 817 vienības
2) kopējais vienību svars
vienā mēnesī vidēji prognozējams kopējais izdevumu svars:
1 138 817 x 0,068=77 439 kg
3) maksas par pakalpojumiem apmērs, kas jāsaņem universālā pasta pakalpojuma sniedzējam par mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem:
Maksa par vienībām: 1 138 817 x 0,48= 546 632 euro
Maksājums par svaru: 1 138 817 x 0,068 x 1,14 =88 281 euro
Kopējais maksājums: 546 632 +88 281 = 634 913 euro
4) apjomu sadalījums starp pilsētām un pārējo valsts teritoriju
tā kā rēķini tiks izrakstīti, balstoties uz faktiskajiem apjomiem un svaru, bet preses izdevējiem maksājamais procentuālais apmērs no tarifa noteikts atšķirīgs valstspilsētās un pārējā teritorijā, piemēra sniegšanas nolūkā šie skaitļi tiek aprēķināti indikatīvi, sadalot piegādājamo preses izdevumu apjomus starp piegādēm pilsētām un piegādēm pārējā teritorijā (piemēram, pieņemot, ka pilsētās piegādāts aptuveni 40% preses izdevumu no kopējā apjoma un pārējā teritorijā attiecīgi 60%):
- pilsētās piegādāto vienību skaits: 1 138 817 x 40/100 =455 527 vienību
- pilsētās piegādāto izdevumu svars: 77 439 x 40/100 = 30 975 kg
- pārējā teritorijā piegādāto vienību skaits: 1 138 817 x 60/100 =683 290 vienību
- pārējā teritorijā piegādāto izdevumu svars: 77 439 x 60/100 = 46 463 kg
5) preses izdevēju maksājumu daļas aprēķins:
Par piegādēm valstspilsētās: 455 527 x 0,48 x (8,93/100) =19 526 euro
Par piegādēm pārējā teritorijā: 683 290 x 0,48 x (7,89/100) =25 877 euro
Par svaru valstspilsētās: 30 975 x 1,14 x (124,60/100) =43 999 euro
Par svaru pārējā teritorijā: 46 463 x 1,14 x (110,41/100) =58 483 euro
Kopā preses izdevēju maksājumu daļa: 19 526 + 25 877+ 43 999 + 58 483 = 147 885 euro
6) valsts maksājamās daļas aprēķins:
Starpība starp universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksājamo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Regulatora apstiprinātajiem tarifiem un kopējo preses izdevēju maksājumu daļu, kas aprēķināta, ievērojot noteikto procentuālo daļu no Regulatora apstiprinātā tarifa: 634 913 - 147 885=487 028 euro.
Noteikumu projekts paredz, ka universālā pasta pakalpojuma sniedzējs iesniedz Satiksmes ministrijai rēķinu par kārtējā ceturksnī sniegtajiem pakalpojumiem. Pasta likums nosaka, ka rēķins jāizraksta par pilnu kalendāra mēnesi, t.i. - kādai jābūt norādītai informācijai rēķinā. Likums nenosaka, ka rēķins Satiksmes ministrijai jāiesniedz katru mēnesī, bet tikai nosaka izmaksu regularitāti – izdevēji maksā ne retāk kā reizi mēnesī, bet ministrija -ne retāk, ka reizi ceturksnī. Tādējādi universālā pakalpojuma sniedzējs, reizi ceturksnī izrakstot apkopojošo rēķinu Satiksmes ministrijai, tajā norādīs informāciju atsevišķi par katru kalendāro mēnesi. Ņemot vērā, ka rēķins jāizraksta balstoties uz datiem par faktiski piegādāto abonēto preses izdevumu apjomiem, noteikumu projekts paredz, ka par pakalpojumiem ceturtajā ceturksnī rēķinu iesniedz kārtējā gadā par pirmajiem diviem mēnešiem, bet par ceturtā ceturkšņa trešo mēnesi rēķinu iesniedz nākamā gada pirmā ceturkšņa pirmajā mēnesī.
Noteikumu projekts paredz, ka, lai nodrošinātu dalītā maksājuma valsts budžeta daļas apmēra aprēķināšanas un izmaksu pareizību, Satiksmes ministrija vērtēs atskaites par kārtējo ceturksni, kuru universālā pasta pakalpojuma sniedzējs iesniegs kopā ar rēķinu par kārtējo ceturksni, un kuras paraugs pievienots noteikumu projekta pielikumā.
Komisijas lēmuma 2012/21/ES 4.panta e) apakšpunkts paredz noteikt pasākumus, lai novērstu un atgūtu jebkādu pārmērīgu kompensāciju. Šī lēmuma 5.pants paredz, ka kompensācijas summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, tostarp saprātīgu peļņu. Piemērojamais valsts atbalsta modelis balstās uz tādu tarifu piemērošanu, kas aprēķināti balstoties uz faktiskajām izmaksām. Ņemot vērā, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi ir universālā pasta pakalpojuma sastāvdaļa, saskaņā ar Pasta likuma 32.panta otro un trešo daļu universālā pasta pakalpojuma tarifus aprēķina saskaņā ar Regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku. Regulators izvērtē iesniegto aprēķināto tarifu projektu un tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un apstiprina izvērtēto tarifu projektu, ja nekonstatē, ka tarifu projekts ir aprēķināts nepareizi vai tarifu aprēķina projektā minētās tarifus veidojošās izmaksas ir nepamatotas.
Ar Regulatora 2013.gada 11.oktobra lēmumu Nr. 1/28 apstiprinātā universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika nosaka izmaksu attiecināšanas un aprēķināšanas principus tarifu aprēķināšanai, kā arī detalizētas kārtējo izmaksu uzskaites prasības. Izmaksu attiecināšana pamatojas uz tiešu vai netiešu cēloņsakarību. Iekšējā uzskaites sistēmā izmaksas sadala tiešās izmaksas, kuras var tieši attiecināt uz konkrētiem pasta pakalpojumiem un netiešās izmaksas, kuras nevar tieši attiecināt uz konkrētiem pasta pakalpojumiem, veicot izmaksu rašanās tiešo analīzi vai attiecinot, pamatojoties uz vispārējo sadalījumu, ko aprēķina, izmantojot visu tieši vai netieši attiecināto izmaksu proporciju katram pakalpojumam. Darbības izmaksas iekšējā uzskaites sistēmā sadala noteiktās izmaksu grupās. Ieņēmumus no universālā pasta pakalpojuma sniegšanas attiecina tieši uz attiecīgo universālā pasta pakalpojumu. Ja tieša ieņēmumu attiecināšana nav iespējama, tad universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ieņēmumus no universālā pasta pakalpojuma sniegšanas attiecina pamatojoties uz netiešu cēloņsakarību. Apgrozījumu no universālā pasta pakalpojuma atdala no pasta pakalpojumu par īpašiem tarifiem, pārējo pasta pakalpojumu un pārējo pakalpojumu apgrozījuma. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto kapitāla atdeves likmi, kuru nosaka Regulators saskaņā ar kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku, kas pieņemta ar Regulatora 2018.gada 13.augustā lēmumu Nr. 1/23. Regulators reizi gadā līdz 1.septembrim sagatavo kapitāla atdeves likmes aprēķinu un ar lēmumu nosaka kapitāla atdeves likmi.
Ievērojot minēto tarifu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtību, noteikumu projektā nav nepieciešamības ietvert normas, kas dublētu Pasta likumā noteiktās normas un Regulatora metodikās noteikto.
Lai nodrošinātu atbilstību Komisijas lēmuma 2012/21/ES 6.pantā minētajam, jāveic izmaksāto kompensāciju kontroli un jāpārliecinās, ka universālā pasta pakalpojuma sniedzējs nesaņem pārmērīgu kompensāciju, jāveic regulāras pārbaudes, jāpieprasa atmaksāt pārmaksāto kompensāciju, kā arī jāglabā visa saistītā informācija vismaz desmit gadus. Tādēļ noteikumu projekts paredz, ka Satiksmes ministrija, pamatojoties uz iesniegtajās atskaitēs norādīto informāciju, reizi gadā veic pārbaudi, salīdzinot, vai rēķinos norādīto aprēķināto summu kopsavilkums atbilst kalendāra gadā faktiskajam aprēķinātās kompensācijas apmēram.
Saskaņā ar Pasta likuma 5.panta otro daļu Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un pašas noteiktajā termiņā no pasta komersantiem saņemt savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu). Attiecīgi kontroles nolūkā Satiksmes ministrija var iepazīties ar visu nepieciešamo universālā pasta pakalpojuma sniedzēja uzskaiti un dokumentiem, kas pamato abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksai aprēķinos norādītās summas. Visu ar kompensāciju izmaksu kontroli saistīto informāciju Satiksmes ministrijai jāglabā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam noteikto saistību izpildes periodā un vismaz desmit gadus pēc šo saistību izpildes termiņa beigām.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka pārmērīgas kompensācijas izmaksas gadījumā Satiksmes ministrija pieprasa universālā pasta pakalpojuma sniedzējam atmaksāt pārmaksātos līdzekļus, ja tie pārsniedz 10 % no kopējā kalendāra gada faktiski aprēķinātās kompensācijas apmēra, vai pārmaksāto kompensācijas daļu uzskata kā samaksāto par nākamo atskaites periodu un atskaita no kompensācijas summas, kas jāmaksā par minēto periodu, ja pārmaksa nepārsniedz 10 % no kopējā kalendāra gada kompensācijas apmēra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot izmaiņas - prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez/ar papildu atbalstu un konceptuālajā ziņojumā izvirzītos mērķus neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai.
Izvēlētais risinājums nodrošina proporcionālu izmaksu pieaugumu preses izdevējiem. Visi preses izdevēji neatkarīgi no piegādes apjomiem vai izdevumu svara maksās 11,04% vairāk par abonētās preses piegādi, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajām cenām, kas noteiktas MK noteikumos Nr.292.
Kopējā samaksa jeb Regulatora apstiprinātais tarifs par preses izdevumu piegādes pakalpojumu veidojas summējot divas komponentes (maksa par svaru un par vienību).
Salīdzinot Regulatora apstiprinātos maksas par pakalpojumiem veidojošo komponenšu tarifus un preses izdevējiem noteikto maksājamo proporcionālo daļu no šiem tarifiem, pirmsšķietami rodas iespaids, ka proporcionālā attiecība maksai par svaru 124,60% no tarifa vienam kilogramam rada pārkompensācijas risku. Taču vienlaikus, lai nodrošinātu, ka reģionālajiem preses izdevējiem ar vieglākiem preses izdevumiem situācija būtiski nemainās, otrai maksas par pakalpojumu veidojošai komponentei - maksai par vienību tiek noteikta ievērojami zemākā procentuālā daļa 8,93% no tarifa vienai vienībai.
Salīdzinot ar MK noteikumos Nr.292 noteiktajām cenām, jaunu Regulatora apstiprināto tarifu piemērošanas gadījumā tieši šī komponente ietekmētu preses izdevēju maksājumu strauju pieaugumu. Bet, nosakot katrai kopējās maksas veidojošai komponentei atšķirīgas procentuālās daļas no tarifa, saglabāsies veidojošo komponenšu savstarpējā attiecība.
Ievērojot izvēlēto pieeju saglabāt proporcionālu pieaugumu šīm komponentēm, kopējā valsts līdzmaksājuma daļa būs aptuveni 75% no kopējām izmaksām.
Jāņem vērā, ka no valsts budžeta tiks segta summētā starpība starp universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksājamās summas apmēru, kas aprēķināta saskaņā ar pilnu tarifu un kopējās maksājamās summas apmēru, kādu maksās visi preses izdevēji, ņemot vērā tiem noteikto tarifa dalītā maksājuma procentuālo apmēru, tādēļ pārkompensācija nav iespējama. Kopējā maksājuma apmērs, kas jāaprēķina saskaņā ar tarifu - 7 618 957 euro, preses izdevēju kopējā maksājuma daļa - 1 868 957 euro. Šo apmēru attiecība no kopējās summas sastāda aptuveni 75% (valsts maksājuma daļa) un 25% (preses izdevēju daļa).
Alternatīvs risinājums, kas novērstu to, ka par viena kilograma piegādi preses izdevējiem jāmaksā
124,60% no apstiprinātā tarifa, būtu citu proporciju noteikšana starp maksājuma veidojošām komponentēm, kas nozīmētu neproporcionālu tarifa pieaugumu starp preses izdevējiem, no kura ieguvēji būtu preses izdevēji smagākiem preses izdevumiem, bet situācija pasliktinātos preses izdevējiem ar vieglākiem preses izdevumiem, piemēram, reģionālajiem medijiem.
Ņemot vērā minēto, risinājums, kura ietvaros tiek paredzēts proporcionāls izmaksu pieaugums, ir labāks par risinājumu, kura sekas būtu neproporcionāls izmaksu pieaugums tieši reģionālajiem preses izdevējiem ar vieglākiem preses izdevumiem.
Izvēlētais risinājums nodrošina proporcionālu izmaksu pieaugumu preses izdevējiem. Visi preses izdevēji neatkarīgi no piegādes apjomiem vai izdevumu svara maksās 11,04% vairāk par abonētās preses piegādi, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajām cenām, kas noteiktas MK noteikumos Nr.292.
Kopējā samaksa jeb Regulatora apstiprinātais tarifs par preses izdevumu piegādes pakalpojumu veidojas summējot divas komponentes (maksa par svaru un par vienību).
Salīdzinot Regulatora apstiprinātos maksas par pakalpojumiem veidojošo komponenšu tarifus un preses izdevējiem noteikto maksājamo proporcionālo daļu no šiem tarifiem, pirmsšķietami rodas iespaids, ka proporcionālā attiecība maksai par svaru 124,60% no tarifa vienam kilogramam rada pārkompensācijas risku. Taču vienlaikus, lai nodrošinātu, ka reģionālajiem preses izdevējiem ar vieglākiem preses izdevumiem situācija būtiski nemainās, otrai maksas par pakalpojumu veidojošai komponentei - maksai par vienību tiek noteikta ievērojami zemākā procentuālā daļa 8,93% no tarifa vienai vienībai.
Salīdzinot ar MK noteikumos Nr.292 noteiktajām cenām, jaunu Regulatora apstiprināto tarifu piemērošanas gadījumā tieši šī komponente ietekmētu preses izdevēju maksājumu strauju pieaugumu. Bet, nosakot katrai kopējās maksas veidojošai komponentei atšķirīgas procentuālās daļas no tarifa, saglabāsies veidojošo komponenšu savstarpējā attiecība.
Ievērojot izvēlēto pieeju saglabāt proporcionālu pieaugumu šīm komponentēm, kopējā valsts līdzmaksājuma daļa būs aptuveni 75% no kopējām izmaksām.
Jāņem vērā, ka no valsts budžeta tiks segta summētā starpība starp universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksājamās summas apmēru, kas aprēķināta saskaņā ar pilnu tarifu un kopējās maksājamās summas apmēru, kādu maksās visi preses izdevēji, ņemot vērā tiem noteikto tarifa dalītā maksājuma procentuālo apmēru, tādēļ pārkompensācija nav iespējama. Kopējā maksājuma apmērs, kas jāaprēķina saskaņā ar tarifu - 7 618 957 euro, preses izdevēju kopējā maksājuma daļa - 1 868 957 euro. Šo apmēru attiecība no kopējās summas sastāda aptuveni 75% (valsts maksājuma daļa) un 25% (preses izdevēju daļa).
Alternatīvs risinājums, kas novērstu to, ka par viena kilograma piegādi preses izdevējiem jāmaksā
124,60% no apstiprinātā tarifa, būtu citu proporciju noteikšana starp maksājuma veidojošām komponentēm, kas nozīmētu neproporcionālu tarifa pieaugumu starp preses izdevējiem, no kura ieguvēji būtu preses izdevēji smagākiem preses izdevumiem, bet situācija pasliktinātos preses izdevējiem ar vieglākiem preses izdevumiem, piemēram, reģionālajiem medijiem.
Ņemot vērā minēto, risinājums, kura ietvaros tiek paredzēts proporcionāls izmaksu pieaugums, ir labāks par risinājumu, kura sekas būtu neproporcionāls izmaksu pieaugums tieši reģionālajiem preses izdevējiem ar vieglākiem preses izdevumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Veicot tarifu procentuālo likmju modelēšanu, aprēķinu pamatā par bāzi tika ņemts vērā viena preses izdevuma vidējais svars 68,0 grami, balstoties uz preses izdevumu kopējo apjomu un svara prognozēm.
Dažādu izdevniecības procesu ietekmējošo neprognozējamo faktoru rezultātā šis skaitlis varētu mainīties. Attiecīgi nepieciešamības gadījumā būs jāpārskata noteiktās tarifu procentuālās likmes.
Dažādu izdevniecības procesu ietekmējošo neprognozējamo faktoru rezultātā šis skaitlis varētu mainīties. Attiecīgi nepieciešamības gadījumā būs jāpārskata noteiktās tarifu procentuālās likmes.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Preses izdevēji
- Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs - VAS "Latvijas Pasts"
Ietekmes apraksts
Mainīsies maksājumu summas noteikšanas princips - kopējā summa rēķinā tiks noteikta, piemērojot Ministru kabineta noteikumos noteiktās procentuālās likmes no Regulatora apstiprinātā tarifa komponentēm. Salīdzinājumā ar 2019.gadu preses izdevēju daļa 2023.gadā varētu ievērojami pieaugt, ja bez papildu koeficientu piemērošanas maksātu atbilstoši faktiskajām tarifu veidojošām komponentēm.
Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs pilnu samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem saņems ne retāk kā reizi ceturksnī, kas pozitīvi ietekmēs tā finanšu plūsmu un saistības.
Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs pilnu samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem saņems ne retāk kā reizi ceturksnī, kas pozitīvi ietekmēs tā finanšu plūsmu un saistības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
9 832 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
9 832 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
9 832 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
9 832 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2022. gadā valsts budžetā piešķirtais finansējums tiks izmantots, lai kompensētu 2022. gadā (ieskaitot II pusgadu) radušos zaudējumus, pamatojoties uz operatīvajiem datiem, piemērojot Pasta likuma pārejas noteikumos 15., 21. un 21.1 punktā noteikto regulējumu.
2023. gadā spēkā stāsies jauns valsts atbalsta modelis, kas paredz preses izdevēju un valsts budžeta maksājumus noteiktajā proporcijā no Regulatora apstiprinātā tarifa atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantā noteiktajiem principiem. Noteikumu projektā proporcijas plānotas tādā apmērā, lai īstenotu valsts atbalsta modeli piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros.
2023. gadā spēkā stāsies jauns valsts atbalsta modelis, kas paredz preses izdevēju un valsts budžeta maksājumus noteiktajā proporcijā no Regulatora apstiprinātā tarifa atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantā noteiktajiem principiem. Noteikumu projektā proporcijas plānotas tādā apmērā, lai īstenotu valsts atbalsta modeli piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Finansējums jaunā valsts atbalsta modeļa īstenošanai saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajām aplēsēm paredzēts 6 957 500 euro apmērā (5 750 000 euro par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem + 1 207 500 euro PVN).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Valsts atbalsta sniegšana apmaksājot maksas par abonēto preses izdevumu pakalpojumiem līdzmaksājuma valsts daļu, tiks nodrošināta Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Finansējums noteikumu projekta izpildei paredzēts Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi.
Ja 2023.gadā dažādu ārējo faktoru ietekmē būtiski mainīsies noteikumos noteikto tarifu procentuālo likmju aprēķinu ietekmējošie faktori, ievērojami pieaugs abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas izmaksas, piemēram, degvielu cenu kāpuma vai izmaiņu regulējumā attiecībā uz darba samaksu un nodokļiem un citu faktoru ietekmē, nepieciešamības gadījumā jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta 2024. gadā ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Nepieciešamības gadījumā būs jāvērtē arī iespēja aktualizēt noteikumos noteiktās tarifu procentuālās likmes.
Finansējums noteikumu projekta izpildei paredzēts Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi.
Ja 2023.gadā dažādu ārējo faktoru ietekmē būtiski mainīsies noteikumos noteikto tarifu procentuālo likmju aprēķinu ietekmējošie faktori, ievērojami pieaugs abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas izmaksas, piemēram, degvielu cenu kāpuma vai izmaiņu regulējumā attiecībā uz darba samaksu un nodokļiem un citu faktoru ietekmē, nepieciešamības gadījumā jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta 2024. gadā ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Nepieciešamības gadījumā būs jāvērtē arī iespēja aktualizēt noteikumos noteiktās tarifu procentuālās likmes.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32012D0021
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - lēmums 2012/21/ES) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L7, 11.1.2012).
Apraksts
Pamata prasības valsts atbalsta piemērošanai noteiktas Pasta likumā. Noteikumu projektā noteiktās normas nodrošina atbilstību atsevišķiem lēmumā 2012/21/ES noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz kompensēšanas kārtības noteikšanu un veikto maksājumu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka netiek veikta pārkompensācija.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - lēmums 2012/21/ES) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L7, 11.1.2012).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
lēmuma 2012/21/ES 4.panta d) apakšpunkts
II sadaļa "Tarifa dalītā maksājuma procentuālā apmēra noteikšana"
III sadaļa "Dalītā maksājuma no valsts budžeta pieprasīšana un samaksa"
III sadaļa "Dalītā maksājuma no valsts budžeta pieprasīšana un samaksa"
Pārņemtas pilnībā
Stingrākās prasības netiek ieviestas.
lēmuma 2012/21/ES 4.panta e) apakšpunkts
IV sadaļa "Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzība"
Pārņemtas pilnībā
Stingrākās prasības netiek ieviestas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Veicot prenotifikāciju par paredzēto valsts atbalstu, saņemts Eiropas Komisijas vērtējums, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktā paredzētās paziņošanas prasības. Tādējādi uz to attiecas arī lēmuma 2012/21/ES 3.pantā paredzētais atbrīvojums no paziņošanas pienākuma.
Cita informācija
Pamatprasības par valsts atbalsta piemērošanu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksai noteiktas Pasta likuma 35.1 panta pirmās daļas 2.punktā, nosakot, ka, veicot maksājumu no valsts budžeta, ievēro valsts atbalsta nosacījumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Šis pants ietver kompensācijas mehānisma aprakstu, kas atbilst lēmuma 2012/21/ES 4.panta d) apakšpunktā minētajam.
Lēmuma 2012/21/ES 4.pantā paredzētajam pilnvarojumā iekļautajam informācijas apjomam atbilst Pasta likuma 1.panta 37.punkts, 27.1 pants par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu, termiņu un teritoriju.
Lēmuma 2012/21/ES 5.pantā minētai prasībai, ka kompensācijas summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, atbilst Pasta likuma 32.pantā un Regulatora metodikās noteiktās prasības par kompensācijas summas noteikšanai aprēķinos piemērojamo tarifu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtība.
Tā kā prognozējamais kompensācijas apjoms gadā nepārsniedz 15 miljonus euro, nav jāpiemēro Lēmuma 2012/21/ES 7.pants.
Lēmuma 2012/21/ES 9.pants paredz pienākumu sniegt ziņojumus ik pēc diviem gadiem. Lai izpildītu šo nosacījumu par pārskata sagatavošanu, pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma, Satiksmes ministrija tai sniegs informāciju par izmaksātajiem valsts atbalsta apjomiem.
Noteikumu projekts nosaka tikai daļu no lēmuma 2012/21/ES prasībām, kas atbilst tā 4.panta d), e) un f) apakšpunktā, 6. un 8. pantā minētajam, nodrošinot kompensācijas kontroles prasības, pasākumus, lai novērstu un atgūtu pārmērīgu kompensāciju, informācijas glabāšanas termiņu, kā arī atsauci uz minēto lēmumu.
Šis pants ietver kompensācijas mehānisma aprakstu, kas atbilst lēmuma 2012/21/ES 4.panta d) apakšpunktā minētajam.
Lēmuma 2012/21/ES 4.pantā paredzētajam pilnvarojumā iekļautajam informācijas apjomam atbilst Pasta likuma 1.panta 37.punkts, 27.1 pants par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu, termiņu un teritoriju.
Lēmuma 2012/21/ES 5.pantā minētai prasībai, ka kompensācijas summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, atbilst Pasta likuma 32.pantā un Regulatora metodikās noteiktās prasības par kompensācijas summas noteikšanai aprēķinos piemērojamo tarifu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtība.
Tā kā prognozējamais kompensācijas apjoms gadā nepārsniedz 15 miljonus euro, nav jāpiemēro Lēmuma 2012/21/ES 7.pants.
Lēmuma 2012/21/ES 9.pants paredz pienākumu sniegt ziņojumus ik pēc diviem gadiem. Lai izpildītu šo nosacījumu par pārskata sagatavošanu, pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma, Satiksmes ministrija tai sniegs informāciju par izmaksātajiem valsts atbalsta apjomiem.
Noteikumu projekts nosaka tikai daļu no lēmuma 2012/21/ES prasībām, kas atbilst tā 4.panta d), e) un f) apakšpunktā, 6. un 8. pantā minētajam, nodrošinot kompensācijas kontroles prasības, pasākumus, lai novērstu un atgūtu pārmērīgu kompensāciju, informācijas glabāšanas termiņu, kā arī atsauci uz minēto lēmumu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Latvijas Preses izdevēju asociācija sniegusi precizētās prognozes par preses izdevumu apjomu un svaru. Tas tika ņemts vērā, nosakot tarifa procentuālās daļas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi