Anotācija (ex-ante)

Civiliedzīvotāji, mācoties tālmācības programmā Ukrainā, neiegūst Izglītības likumā noteikto izglītības dokumentu, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu. Vienlaikus civiliedzīvotāji neiegūst  pietiekamu latviešu valodas apguves prasmes līmeni, ko nodrošina izglītības iestāde, nosakot individualizētu atbalstu mācību priekšmetu apguvē. Joprojām ir saglabājusies un pastāv lingvistiskā barjera, kas būtiski ietekmē izglītības programmas apguvi. Tādēļ, lai mazinātu lingvistiskās barjeras ietekmi un nodrošinātu pilnvērtīgu saziņu un socializēšanos valsts valodā,  civiliedzīvotājiem ir nodrošināmas iespējas iegūt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu  pamatizglītības ieguvei un vispārējās pamatizglītības apguvi klātienē. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt finansiālo atbalstu individuālā plāna īstenošanai.

Obligātās izglītības vecumu sasniegušam  civiliedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu, trīs mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai ir pienākums uzsākt pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi Latvijā reģistrētā izglītības iestādē klātienē atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas.
Satversmes 4. pants noteic, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. No valsts valodas konstitucionālā statusa izriet valsts valodas funkcija būt par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda. Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Tādējādi valstij ir pozitīvs pienākums veicināt valsts valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas izkopšana un attīstīšana ir viens no uzdevumiem, kas izriet no augstskolu vispārīgā pienākuma darboties sabiedrības interesēs.
Ņemot vērā to, ka valsts pienākums - nodrošināt pilnvērtīgu izglītību un veicināt valsts valodas izmantošanu, ir vērsts uz sabiedrības interešu veicināšanu un aizsardzību, valsts valodas aizsardzību, Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību var ierobežot. Lai noteiktu, vai ierobežojums ir attaisnojams, jāpārbauda, vai: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 24. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-23-03 13. punktu).
Būtisks priekšnosacījums Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā ir mācības Latvijas izglītības iestādēs klātienē.  Ukrainas bēgļu bērniem, no kuriem daudziem karadarbības ietekmē ir bijusi traumatiska pieredze, ir nepieciešams īpašs psihoemocionālais atbalsts un papildu uzmanība integrācijai, iekļaujoties Latvijas izglītības iestādēs,  nodrošinot papildu atbalsta personāla iesaisti. Ņemot vērā nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju karadarbības ietekmē radušos traumatisko pieredzi, tikai mācību procesa norise klātienē var nodrošināt Izglītības likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto tiesību uz kvalitatīvu izglītību īstenošanu. Ņemot vērā minēto, grozījumiem ir leģitīms mērķis – tiesību uz kvalitatīvu izglītību nodrošināšana.
Mācības tālmācības vai neklātienes izglītības programmās nenodrošina psihoemocionālo atbalstu, bet pastiprina nošķirtību,  vienlaicīgi nesaņemot izglītības psihologa, pedagoga palīga, logopēda vai  sociālā pedagoga atbalstu, kā arī neveicina latviešu valodas apguvi, jo  šajās izglītības  ieguves formās  ievērojami lielāka loma nekā klātienē ir patstāvīgai mācību satura apguvei. Ņemot vērā minēto, piedāvātie grozījumi ir samērīgi, jo regulējums, kas ļautu nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem mācību procesu nodrošināt tālmācības formā, faktiski liegtu tiesības nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem konkrētajā faktiskajā situācijā iegūt kvalitatīvu izglītību. Ņemot vērā minēto, klātienes kā obligātās izglītības ieguves formas nostiprināšana likumā, ir vienīgā alternatīva kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai.
Sākot ar 2024. gada 1. septembri, visi obligātās izglītības vecumu sasniegušie  civiliedzīvotāji, kuriem piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, uzsāks mācības izglītības iestādē klātienē. Tādējādi civiliedzīvotājs  uzsāk pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi Latvijā reģistrētā izglītības iestādē klātienē atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas.  Līdz 2024. gada 31. augustam šis  prasības nepiemēro attiecībā uz tiem obligātās izglītības vecumu sasniegušajiem   civiliedzīvotājiem, kuriem pagaidu aizsardzības statuss piešķirts līdz grozījumu Likumprojektā spēkā stāšanās dienai. Sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tika veikta civiliedzīvotāju datu analīze Fizisko personu reģistrā un Valsts izglītības informācijas sistēmā.  Tika secināts, ka kopējais bērnu skaits sarakstos - 2354 skolēni, kuriem nav norādīta Latvijā reģistrēta izglītības iestāde, no tiem 456 personām atļaujas tuvākajā laikā tiks anulētas. 21 personai uzturēšanās atļauja izsniegta saistībā ar citu iemeslu. Savukārt 27 personām atļaujas ir anulētas un par 8 personām tiks anulētas tuvākajā laikā. Tādējādi 512 personas no 2354  personām nepretendē uz izglītības apguvi atbilstoši likumā noteiktajam.   Tiek plānots, ka 1842 izglītojamie varētu ienākt izglītības sistēmā 2024. gada 1. septembrī. Nepieciešamais finansējums, ja 1842 izglītojamie no 01.09.2024. ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, 2024. gada četriem mēnešiem ir  1 325 945 euro, vidēji viena mēneša mērķdotācija vienam izglītojamam (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024.mācību gada 2. semestrī ir 179,96 euro. Vienlaikus nepieciešamais finansējums papildus atbalstam (50% no 257 euro skolēniem), kuri ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, ir 946 788  euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 128,50 euro. Interešu izglītībai nepieciešamais finansējums ir 83 774 euro, ja viena skolēna izmaksas ir 11,37 euro. Kopā nepieciešamais finansējums 2024. gada četriem mēnešiem (no septembra līdz decembrim)  ir 2 356 507  euro. 2025. gadā 1842 nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem būs nepieciešami  4 316 027 euro, ja vidēji viena mēneša mērķdotācija vienam izglītojamam (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024. mācību gada 2. semestrī ir 195,26  euro. Nepieciešamais finansējums papildus atbalstam (50% no 257 euro) ir 2 603 667  euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 128,5 euro. Nepieciešamais finansējums interešu izglītībai ir 272 763  euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 12,34 euro. Savukārt nepieciešamais finansējums mācību līdzekļiem ir 64 783 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 35,17 euro. Nosakot civiliedzīvotāju vispārējās pamatizglītības ieguvi klātienē, tiks nodrošināts  pietiekams latviešu valodas apguves prasmes līmenis, lai turpinātu vidējās izglītības ieguvi, profesionālās izglītības ieguvi un augstākās izglītības ieguvi latviešu valodā.