24-TA-913: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (turpmāk - Likumprojekts) izstrādāts ar mērķi nodrošināt iespējas nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam (turpmāk - civiliedzīvotājs), kurš ir iesniedzis pieteikumu pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai, iegūt pamatizglītību klātienes formā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
Šobrīd Likumprojekta 13.¹ panta “Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību” pirmā daļa nenosaka obligātu pamatizglītības ieguvi klātienes formā, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi.
Tādējādi, lai nodrošinātu civiliedzīvotāja iespējas kvalitatīvi apgūt latviešu valodu un sekmīgi integrēties sabiedrībā, ir nepieciešams noteikt aktīvu iesaistīšanos izglītības apguvē, sākot no piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanas pamatizglītības ieguvei, vispārējās pamatizglītības ieguvei un iespējas turpināt uzsāktās izglītības apguvi vidējās izglītības posmā. Vienlaikus minētā norma nenosaka ierobežojumu civiliedzīvotājam paralēli turpināt izglītības programmas apguvi tālmācības formā Ukrainā.
Šobrīd Likumprojekta 13.¹ panta “Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību” pirmā daļa nenosaka obligātu pamatizglītības ieguvi klātienes formā, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi.
Tādējādi, lai nodrošinātu civiliedzīvotāja iespējas kvalitatīvi apgūt latviešu valodu un sekmīgi integrēties sabiedrībā, ir nepieciešams noteikt aktīvu iesaistīšanos izglītības apguvē, sākot no piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanas pamatizglītības ieguvei, vispārējās pamatizglītības ieguvei un iespējas turpināt uzsāktās izglītības apguvi vidējās izglītības posmā. Vienlaikus minētā norma nenosaka ierobežojumu civiliedzīvotājam paralēli turpināt izglītības programmas apguvi tālmācības formā Ukrainā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izglītības ieguve civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā, sniedzot atbalsta pasākumus - gan tiem, kuri jau uzturas Latvijas Republikā, gan tiem civiliedzīvotājiem, kuri, bēgot no kara, vēl ieradīsies Latvijas Republikā. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) sniedz atbalstu civiliedzīvotājiem Latvijā, atbalstot viņu integrāciju visās izglītības pakāpēs un izglītības veidos.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Joprojām ir saglabājusies un pastāv lingvistiskā barjera, kas būtiski ietekmē izglītības programmas apguvi, tādēļ nepieciešams nodrošināt civiliedzīvotāja iespējas kvalitatīvi apgūt latviešu valodu un sekmīgi integrēties sabiedrībā, tādējādi nosakot aktīvu iesaistīšanos izglītības apguvē, sākot no piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanas pamatizglītības ieguvei un vispārējās pamatizglītības ieguvei
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Uz 2024. gada 8. aprīli vispārējās izglītības sistēmā ir reģistrēti 3649 civiliedzīvotāji, tajā skaitā pirmsskolas izglītības programmu apgūst 1371 bērns, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmu apgūst 2278 skolēni. Ministrija, regulāri apkopojot informāciju, ko sniedz pilsētu un novadu izglītības pārvaldes par piecgadīgo un sešgadīgo skolēnu sagatavošanu vispārējās pamatizglītības ieguvei un obligātās pamatizglītības ieguvi, secina, ka 1842 civiliedzīvotājiem līdz 18 gadu vecumam nav reģistrēta piederība izglītības iestādē. Civiliedzīvotāji sociālajam dienestam iesniedz oficiālu Ukrainas skolas izdotu izziņu, kas pierāda bērnu izglītības ieguvi Ukrainā. Šī informācija ir pilsētu un novadu izglītības pārvalžu rīcībā. Tomēr, ņemot vērā, ka kara dēļ dažkārt nav iespējams iegūt izziņu no izglītības iestādēm Ukrainā, rakstisku informāciju par viņu bērnu izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā sniedz vecāki. Pilsētu un novadu izglītības pārvaldes norāda, ka izglītojamo vecāki sniedz rakstisku informāciju par viņu bērnu izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā, bet kara apstākļu dēļ šī informācija nav pārbaudāma. Civiliedzīvotāji, kuri iegūst izglītību tikai Ukrainas tālmācībā, netiek integrēti Latvijas izglītības sistēmā. Klātienes izglītība veicinās socializāciju ne tikai ar citiem civiliedzīvotājiem, bet arī ar Latvijas vienaudžiem un nodrošinās pilnvērtīgāku iekļaušanas Latvijas sabiedrībā. Ukrainas civiliedzīvotāju mērķis ir sekmīgi apgūt latviešu valodu un integrēties sabiedrībā.
Tādēļ būtisks priekšnosacījums Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā ir mācības Latvijas izglītības iestādēs klātienē. Ukrainas bēgļu bērniem, no kuriem daudziem karadarbības ietekmē ir bijusi traumatiska pieredze, ir nepieciešams īpašs psihoemocionālais atbalsts un papildu uzmanība integrācijai, iekļaujoties Latvijas izglītības iestādēs, nodrošinot papildu atbalsta personāla iesaisti. Mācības tālmācības vai neklātienes izglītības programmās nenodrošina psihoemocionālo atbalstu, bet pastiprina nošķirtību, vienlaicīgi nesaņemot izglītības psihologa, pedagoga palīga, logopēda vai sociālā pedagoga atbalstu, kā arī neveicina latviešu valodas apguvi, jo šajās izglītības ieguves formās ievērojami lielāka loma nekā klātienē ir patstāvīgai mācību satura apguvei.
Ministru kabineta 2023. gada 23. decembra rīkojumā Nr 927 "Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadam" (turpmāk - plāns) ir noteikta civiliedzīvotāju pirmsskolas izglītības ieguves nodrošināšana pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs, kā arī civiliedzīvotāju (kā arī pilngadīgo civiliedzīvotāju, kuri iepriekš uzsākuši vispārējās izglītības ieguvi) vispārējās izglītības ieguves nodrošināšana valsts, pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs. Plānā noteikts, ka civiliedzīvotāju skaits, kuri 2024.gadā varētu uzsāk mācības Latvijā, ir 2362 izglītojamie. 2024. gada janvārī, februārī un martā ir konstatēts civiliedzīvotāju skaita samazinājums: janvārī vispārējās izglītības iestādēs ir uzņemti par 673 skolēniem mazāk kā plānots; februārī uzņemti mazāk par 872 skolēniem un martā - mazāk par 1092 skolēniem no iepriekš plānotā.
Civilās aizsardzības operatīvā vadības centra sanāksmē 2024. gada 15. februārī un 2024. gada 5. aprīlī tika akcentēti jautājumi par civiliedzīvotāju deklarētajām vai norādītājām dzīvesvietu adresēm Fizisko personu reģistrā, kas attiecas uz nepilngadīgo piesaisti konkrētai pašvaldībai ar mērķi nodrošināt klātienes dalību izglītības iegūšanas procesā. Sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi konstatēts, ka 2024./2025. mācību gadā Valsts izglītības informācijas sistēmā papildus esošajiem civiliedzīvotājiem jābūt reģistrētiem vēl 1842 izglītojamajiem. Sākot ar 2023./2024. mācību gadu, Latvija ir ieviesusi t.s. iekļaujošo mācību gadu jaunpienācējiem no Ukrainas, taču līdz šim to nav izmantojis neviens no jaunpienācējiem. Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 11. pielikumā noteiktais pamatizglītības parauga 2.variants "Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu" attiektos uz civiliedzīvotājiem, kuri uzsāk vispārējās pamatizglītības ieguvi klātienē. Vienlaikus katram nepilngadīgam un pilngadīgam civiliedzīvotājam izglītības iestāde izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu un nosaka nepieciešamos atbalsta pasākumus, tai skaitā valsts valodas apguvei.
Tādēļ būtisks priekšnosacījums Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā ir mācības Latvijas izglītības iestādēs klātienē. Ukrainas bēgļu bērniem, no kuriem daudziem karadarbības ietekmē ir bijusi traumatiska pieredze, ir nepieciešams īpašs psihoemocionālais atbalsts un papildu uzmanība integrācijai, iekļaujoties Latvijas izglītības iestādēs, nodrošinot papildu atbalsta personāla iesaisti. Mācības tālmācības vai neklātienes izglītības programmās nenodrošina psihoemocionālo atbalstu, bet pastiprina nošķirtību, vienlaicīgi nesaņemot izglītības psihologa, pedagoga palīga, logopēda vai sociālā pedagoga atbalstu, kā arī neveicina latviešu valodas apguvi, jo šajās izglītības ieguves formās ievērojami lielāka loma nekā klātienē ir patstāvīgai mācību satura apguvei.
Ministru kabineta 2023. gada 23. decembra rīkojumā Nr 927 "Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadam" (turpmāk - plāns) ir noteikta civiliedzīvotāju pirmsskolas izglītības ieguves nodrošināšana pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs, kā arī civiliedzīvotāju (kā arī pilngadīgo civiliedzīvotāju, kuri iepriekš uzsākuši vispārējās izglītības ieguvi) vispārējās izglītības ieguves nodrošināšana valsts, pašvaldības vai privātajās izglītības iestādēs. Plānā noteikts, ka civiliedzīvotāju skaits, kuri 2024.gadā varētu uzsāk mācības Latvijā, ir 2362 izglītojamie. 2024. gada janvārī, februārī un martā ir konstatēts civiliedzīvotāju skaita samazinājums: janvārī vispārējās izglītības iestādēs ir uzņemti par 673 skolēniem mazāk kā plānots; februārī uzņemti mazāk par 872 skolēniem un martā - mazāk par 1092 skolēniem no iepriekš plānotā.
Civilās aizsardzības operatīvā vadības centra sanāksmē 2024. gada 15. februārī un 2024. gada 5. aprīlī tika akcentēti jautājumi par civiliedzīvotāju deklarētajām vai norādītājām dzīvesvietu adresēm Fizisko personu reģistrā, kas attiecas uz nepilngadīgo piesaisti konkrētai pašvaldībai ar mērķi nodrošināt klātienes dalību izglītības iegūšanas procesā. Sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi konstatēts, ka 2024./2025. mācību gadā Valsts izglītības informācijas sistēmā papildus esošajiem civiliedzīvotājiem jābūt reģistrētiem vēl 1842 izglītojamajiem. Sākot ar 2023./2024. mācību gadu, Latvija ir ieviesusi t.s. iekļaujošo mācību gadu jaunpienācējiem no Ukrainas, taču līdz šim to nav izmantojis neviens no jaunpienācējiem. Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 11. pielikumā noteiktais pamatizglītības parauga 2.variants "Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu" attiektos uz civiliedzīvotājiem, kuri uzsāk vispārējās pamatizglītības ieguvi klātienē. Vienlaikus katram nepilngadīgam un pilngadīgam civiliedzīvotājam izglītības iestāde izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu un nosaka nepieciešamos atbalsta pasākumus, tai skaitā valsts valodas apguvei.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Civiliedzīvotāji, mācoties tālmācības programmā Ukrainā, neiegūst Izglītības likumā noteikto izglītības dokumentu, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu. Vienlaikus civiliedzīvotāji neiegūst pietiekamu latviešu valodas apguves prasmes līmeni, ko nodrošina izglītības iestāde, nosakot individualizētu atbalstu mācību priekšmetu apguvē. Joprojām ir saglabājusies un pastāv lingvistiskā barjera, kas būtiski ietekmē izglītības programmas apguvi. Tādēļ, lai mazinātu lingvistiskās barjeras ietekmi un nodrošinātu pilnvērtīgu saziņu un socializēšanos valsts valodā, civiliedzīvotājiem ir nodrošināmas iespējas iegūt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei un vispārējās pamatizglītības apguvi klātienē. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt finansiālo atbalstu individuālā plāna īstenošanai.
Risinājuma apraksts
Obligātās izglītības vecumu sasniegušam civiliedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu, trīs mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai ir pienākums uzsākt pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi Latvijā reģistrētā izglītības iestādē klātienē atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas.
Satversmes 4. pants noteic, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. No valsts valodas konstitucionālā statusa izriet valsts valodas funkcija būt par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda. Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Tādējādi valstij ir pozitīvs pienākums veicināt valsts valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas izkopšana un attīstīšana ir viens no uzdevumiem, kas izriet no augstskolu vispārīgā pienākuma darboties sabiedrības interesēs.
Ņemot vērā to, ka valsts pienākums - nodrošināt pilnvērtīgu izglītību un veicināt valsts valodas izmantošanu, ir vērsts uz sabiedrības interešu veicināšanu un aizsardzību, valsts valodas aizsardzību, Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību var ierobežot. Lai noteiktu, vai ierobežojums ir attaisnojams, jāpārbauda, vai: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 24. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-23-03 13. punktu).
Būtisks priekšnosacījums Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā ir mācības Latvijas izglītības iestādēs klātienē. Ukrainas bēgļu bērniem, no kuriem daudziem karadarbības ietekmē ir bijusi traumatiska pieredze, ir nepieciešams īpašs psihoemocionālais atbalsts un papildu uzmanība integrācijai, iekļaujoties Latvijas izglītības iestādēs, nodrošinot papildu atbalsta personāla iesaisti. Ņemot vērā nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju karadarbības ietekmē radušos traumatisko pieredzi, tikai mācību procesa norise klātienē var nodrošināt Izglītības likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto tiesību uz kvalitatīvu izglītību īstenošanu. Ņemot vērā minēto, grozījumiem ir leģitīms mērķis – tiesību uz kvalitatīvu izglītību nodrošināšana.
Mācības tālmācības vai neklātienes izglītības programmās nenodrošina psihoemocionālo atbalstu, bet pastiprina nošķirtību, vienlaicīgi nesaņemot izglītības psihologa, pedagoga palīga, logopēda vai sociālā pedagoga atbalstu, kā arī neveicina latviešu valodas apguvi, jo šajās izglītības ieguves formās ievērojami lielāka loma nekā klātienē ir patstāvīgai mācību satura apguvei. Ņemot vērā minēto, piedāvātie grozījumi ir samērīgi, jo regulējums, kas ļautu nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem mācību procesu nodrošināt tālmācības formā, faktiski liegtu tiesības nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem konkrētajā faktiskajā situācijā iegūt kvalitatīvu izglītību. Ņemot vērā minēto, klātienes kā obligātās izglītības ieguves formas nostiprināšana likumā, ir vienīgā alternatīva kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai.
Sākot ar 2024. gada 1. septembri, visi obligātās izglītības vecumu sasniegušie civiliedzīvotāji, kuriem piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, uzsāks mācības izglītības iestādē klātienē. Tādējādi civiliedzīvotājs uzsāk pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi Latvijā reģistrētā izglītības iestādē klātienē atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas. Līdz 2024. gada 31. augustam šis prasības nepiemēro attiecībā uz tiem obligātās izglītības vecumu sasniegušajiem civiliedzīvotājiem, kuriem pagaidu aizsardzības statuss piešķirts līdz grozījumu Likumprojektā spēkā stāšanās dienai. Sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tika veikta civiliedzīvotāju datu analīze Fizisko personu reģistrā un Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tika secināts, ka kopējais bērnu skaits sarakstos - 2354 skolēni, kuriem nav norādīta Latvijā reģistrēta izglītības iestāde, no tiem 456 personām atļaujas tuvākajā laikā tiks anulētas. 21 personai uzturēšanās atļauja izsniegta saistībā ar citu iemeslu. Savukārt 27 personām atļaujas ir anulētas un par 8 personām tiks anulētas tuvākajā laikā. Tādējādi 512 personas no 2354 personām nepretendē uz izglītības apguvi atbilstoši likumā noteiktajam. Tiek plānots, ka 1842 izglītojamie varētu ienākt izglītības sistēmā 2024. gada 1. septembrī. Nepieciešamais finansējums, ja 1842 izglītojamie no 01.09.2024. ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, 2024. gada četriem mēnešiem ir 1 325 945 euro, vidēji viena mēneša mērķdotācija vienam izglītojamam (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024.mācību gada 2. semestrī ir 179,96 euro. Vienlaikus nepieciešamais finansējums papildus atbalstam (50% no 257 euro skolēniem), kuri ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, ir 946 788 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 128,50 euro. Interešu izglītībai nepieciešamais finansējums ir 83 774 euro, ja viena skolēna izmaksas ir 11,37 euro. Kopā nepieciešamais finansējums 2024. gada četriem mēnešiem (no septembra līdz decembrim) ir 2 356 507 euro. 2025. gadā 1842 nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem būs nepieciešami 4 316 027 euro, ja vidēji viena mēneša mērķdotācija vienam izglītojamam (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024. mācību gada 2. semestrī ir 195,26 euro. Nepieciešamais finansējums papildus atbalstam (50% no 257 euro) ir 2 603 667 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 128,5 euro. Nepieciešamais finansējums interešu izglītībai ir 272 763 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 12,34 euro. Savukārt nepieciešamais finansējums mācību līdzekļiem ir 64 783 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 35,17 euro. Nosakot civiliedzīvotāju vispārējās pamatizglītības ieguvi klātienē, tiks nodrošināts pietiekams latviešu valodas apguves prasmes līmenis, lai turpinātu vidējās izglītības ieguvi, profesionālās izglītības ieguvi un augstākās izglītības ieguvi latviešu valodā.
Satversmes 4. pants noteic, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. No valsts valodas konstitucionālā statusa izriet valsts valodas funkcija būt par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda. Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Tādējādi valstij ir pozitīvs pienākums veicināt valsts valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas izkopšana un attīstīšana ir viens no uzdevumiem, kas izriet no augstskolu vispārīgā pienākuma darboties sabiedrības interesēs.
Ņemot vērā to, ka valsts pienākums - nodrošināt pilnvērtīgu izglītību un veicināt valsts valodas izmantošanu, ir vērsts uz sabiedrības interešu veicināšanu un aizsardzību, valsts valodas aizsardzību, Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību var ierobežot. Lai noteiktu, vai ierobežojums ir attaisnojams, jāpārbauda, vai: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 24. oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-23-03 13. punktu).
Būtisks priekšnosacījums Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā ir mācības Latvijas izglītības iestādēs klātienē. Ukrainas bēgļu bērniem, no kuriem daudziem karadarbības ietekmē ir bijusi traumatiska pieredze, ir nepieciešams īpašs psihoemocionālais atbalsts un papildu uzmanība integrācijai, iekļaujoties Latvijas izglītības iestādēs, nodrošinot papildu atbalsta personāla iesaisti. Ņemot vērā nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju karadarbības ietekmē radušos traumatisko pieredzi, tikai mācību procesa norise klātienē var nodrošināt Izglītības likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto tiesību uz kvalitatīvu izglītību īstenošanu. Ņemot vērā minēto, grozījumiem ir leģitīms mērķis – tiesību uz kvalitatīvu izglītību nodrošināšana.
Mācības tālmācības vai neklātienes izglītības programmās nenodrošina psihoemocionālo atbalstu, bet pastiprina nošķirtību, vienlaicīgi nesaņemot izglītības psihologa, pedagoga palīga, logopēda vai sociālā pedagoga atbalstu, kā arī neveicina latviešu valodas apguvi, jo šajās izglītības ieguves formās ievērojami lielāka loma nekā klātienē ir patstāvīgai mācību satura apguvei. Ņemot vērā minēto, piedāvātie grozījumi ir samērīgi, jo regulējums, kas ļautu nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem mācību procesu nodrošināt tālmācības formā, faktiski liegtu tiesības nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem konkrētajā faktiskajā situācijā iegūt kvalitatīvu izglītību. Ņemot vērā minēto, klātienes kā obligātās izglītības ieguves formas nostiprināšana likumā, ir vienīgā alternatīva kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai.
Sākot ar 2024. gada 1. septembri, visi obligātās izglītības vecumu sasniegušie civiliedzīvotāji, kuriem piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, uzsāks mācības izglītības iestādē klātienē. Tādējādi civiliedzīvotājs uzsāk pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi Latvijā reģistrētā izglītības iestādē klātienē atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas. Līdz 2024. gada 31. augustam šis prasības nepiemēro attiecībā uz tiem obligātās izglītības vecumu sasniegušajiem civiliedzīvotājiem, kuriem pagaidu aizsardzības statuss piešķirts līdz grozījumu Likumprojektā spēkā stāšanās dienai. Sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tika veikta civiliedzīvotāju datu analīze Fizisko personu reģistrā un Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tika secināts, ka kopējais bērnu skaits sarakstos - 2354 skolēni, kuriem nav norādīta Latvijā reģistrēta izglītības iestāde, no tiem 456 personām atļaujas tuvākajā laikā tiks anulētas. 21 personai uzturēšanās atļauja izsniegta saistībā ar citu iemeslu. Savukārt 27 personām atļaujas ir anulētas un par 8 personām tiks anulētas tuvākajā laikā. Tādējādi 512 personas no 2354 personām nepretendē uz izglītības apguvi atbilstoši likumā noteiktajam. Tiek plānots, ka 1842 izglītojamie varētu ienākt izglītības sistēmā 2024. gada 1. septembrī. Nepieciešamais finansējums, ja 1842 izglītojamie no 01.09.2024. ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, 2024. gada četriem mēnešiem ir 1 325 945 euro, vidēji viena mēneša mērķdotācija vienam izglītojamam (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024.mācību gada 2. semestrī ir 179,96 euro. Vienlaikus nepieciešamais finansējums papildus atbalstam (50% no 257 euro skolēniem), kuri ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, ir 946 788 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 128,50 euro. Interešu izglītībai nepieciešamais finansējums ir 83 774 euro, ja viena skolēna izmaksas ir 11,37 euro. Kopā nepieciešamais finansējums 2024. gada četriem mēnešiem (no septembra līdz decembrim) ir 2 356 507 euro. 2025. gadā 1842 nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem būs nepieciešami 4 316 027 euro, ja vidēji viena mēneša mērķdotācija vienam izglītojamam (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024. mācību gada 2. semestrī ir 195,26 euro. Nepieciešamais finansējums papildus atbalstam (50% no 257 euro) ir 2 603 667 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 128,5 euro. Nepieciešamais finansējums interešu izglītībai ir 272 763 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 12,34 euro. Savukārt nepieciešamais finansējums mācību līdzekļiem ir 64 783 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 35,17 euro. Nosakot civiliedzīvotāju vispārējās pamatizglītības ieguvi klātienē, tiks nodrošināts pietiekams latviešu valodas apguves prasmes līmenis, lai turpinātu vidējās izglītības ieguvi, profesionālās izglītības ieguvi un augstākās izglītības ieguvi latviešu valodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts ietekmēs visus Ukrainas nepilngadīgos pilsoņus un viņu ģimenes locekļus, kuri jau ir saņēmuši pagaidu aizsardzību, kā arī tos, kas ieradīsies Latvijā pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 356 507
0
7 257 240
0
4 653 573
4 653 573
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 356 507
0
7 257 240
0
4 653 573
4 653 573
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-2 356 507
0
-7 257 240
0
-4 653 573
-4 653 573
3.1. valsts pamatbudžets
0
-2 356 507
0
-7 257 240
0
-4 653 573
-4 653 573
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
2 356 507
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-7 257 240
-4 653 573
-4 653 573
5.1. valsts pamatbudžets
0
7 257 240
-4 653 573
-4 653 573
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tiek plānots, ka 1842 izglītojamie varētu ienākt izglītības sistēmā 2024. gada 1. septembrī. Nepieciešamais finansējums, ja 1842 izglītojamie no 01.09.2024. ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, 2024. gada četriem mēnešiem ir 1 325 945 euro, vidēji viena mēneša mērķdotācija vienam izglītojamam (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024.mācību gada 2. semestrī ir 179, 96 euro. Vienlaikus nepieciešamais finansējums papildus atbalstam (50% no 257 euro skolēniem), kuri ir reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, ir 946 788 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 128,50 euro. Interešu izglītībai nepieciešamais finansējums ir 83 774 euro, ja viena skolēna izmaksas ir 11,37 euro. Kopā nepieciešamais finansējums 2024. gada četriem mēnešiem (no septembra līdz decembrim) ir 2 356 507 euro.
2025. gadā nepieciešamais finansējums 1842 nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības nodrošināšanai 7 257 240 euro, tai skaitā 4 316 027 euro, ja vidēji viena mēneša mērķdotācija par vienu izglītojamo (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024. mācību gada 2. semestrī ir 195,26 euro. Nepieciešamais finansējums papildus atbalstam līdz 31.12.2025 (50% no 257 euro) ir 2 603 667 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 128,5 euro. Nepieciešamais finansējums interešu izglītībai ir 272 763 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 12,34 euro. Savukārt nepieciešamais finansējums mācību līdzekļiem ir 64 783 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 35,17 euro.
2026. gadā un turpmāk nepieciešamais finansējums 1842 nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības nodrošināšanai 4 653 573 euro, tai skaitā 4 316 027 euro, ja vidēji viena mēneša mērķdotācija par vienu izglītojamo (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024. mācību gada 2. semestrī ir 195,26 euro. Nepieciešamais finansējums interešu izglītībai ir 272 763 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 12,34 euro. Savukārt nepieciešamais finansējums mācību līdzekļiem ir 64 783 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 35,17 euro.
2025. gadā nepieciešamais finansējums 1842 nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības nodrošināšanai 7 257 240 euro, tai skaitā 4 316 027 euro, ja vidēji viena mēneša mērķdotācija par vienu izglītojamo (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024. mācību gada 2. semestrī ir 195,26 euro. Nepieciešamais finansējums papildus atbalstam līdz 31.12.2025 (50% no 257 euro) ir 2 603 667 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 128,5 euro. Nepieciešamais finansējums interešu izglītībai ir 272 763 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 12,34 euro. Savukārt nepieciešamais finansējums mācību līdzekļiem ir 64 783 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 35,17 euro.
2026. gadā un turpmāk nepieciešamais finansējums 1842 nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības nodrošināšanai 4 653 573 euro, tai skaitā 4 316 027 euro, ja vidēji viena mēneša mērķdotācija par vienu izglītojamo (vispārējā izglītība 1-12.klase) 2023./2024. mācību gada 2. semestrī ir 195,26 euro. Nepieciešamais finansējums interešu izglītībai ir 272 763 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 12,34 euro. Savukārt nepieciešamais finansējums mācību līdzekļiem ir 64 783 euro, ja viena izglītojamā izmaksas ir 35,17 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2024.gadā likumprojekts nerada papildus ietekmi uz valsts budžetu un tiks īstenots Ministru kabineta 2023. gada 23. decembra rīkojuma Nr.927 "Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadam" 3. punktā paredzētā finansējuma avota ietvaros (budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" plānotais finansējums)", ņemot vērā ka 2024. gada janvārī, februārī un martā ir konstatēts vispārējās izglītības iestādēs ir uzņemti mazāk skolēnu salīdzinot ar Plānā plānoto.
Ņemot vērā, ka uz šo brīdi nav skaidri zināms izglītojamo skaits, kuri varētu tikt no jauna iekļauti Latvijas izglītības sistēmā, kā arī nav zināmas Latvijas izglītojamo skaita izmaiņas, jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadam un turpmāk ir skatāms kontekstā ar Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra sēdē (protokols Nr.48 21.§ 5.punkts) nolemto, ka finansējums mazākumtautību izglītojamo un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam 2024. gadā un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā 2024. gada septembrī, ņemot vērā aktualizēto informāciju par izglītojamo skaitu uz 2024. gada 1. septembri.
Līdz ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta (turpmāk – SIP) nosacījumi. 2024. gada 30. aprīlī ir stājušies spēkā ES SIP reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie ES fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi Finanšu ministrija visas nozaru ministrijas aicina nodrošināt jaunas prioritātes, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumi Nr. 488 "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka 2022. gada 24. februārī sākās Krievijas Federācijas bruņoto spēku pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā un kurš turpinās 2024. gadā, Latvijas izglītības sistēmā aizvien tiek nodrošinātas izglītības ieguves iespējas tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri patvērumu raduši Latvijā. Joprojām ir saglabājusies un pastāv lingvistiskā barjera, kas būtiski ietekmē civiliedzīvotāju izglītības programmas apguvi. izglītības iestāde nosaka individualizētu atbalstu mācību priekšmetu apguvē, vienlaikus ir nepieciešams noteikt, ka visi civiliedzīvotāji uzsāk mācības klātienē, sakot no 1. līdz 9. klasei.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekta izstrādes nepieciešamību ir uzsvērusi biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem". Likumprojekta grozījumu izstrādē piedalījās Izglītības kvalitātes valsts dienests un Valsts izglītības satura centrs.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju izveide, esošo institūciju likvidācija vai reorganizācija nav nepieciešama. Uz 2024. gada 8. aprīli vispārējās izglītības sistēmā ir reģistrēti 3649 civiliedzīvotāji, tajā skaitā pirmsskolas izglītības programmu apgūst 1371 bērns, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmu apgūst 2278 skolēni.
Lielākā daļa no tiem reģistrēti Rīgā (56%), citās pašvaldībās (44%). Var pieņemt, ka līdzīga proporcija attiecas arī uz šobrīd nereģistrētajiem 1842 izglītojamiem. Tādējādi, lielākoties likumprojekts ietekmēs Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Valmieras, Tukuma un Ogres novada pašvaldību teritorijās esošās izglītības iestādes.
Lielākā daļa no tiem reģistrēti Rīgā (56%), citās pašvaldībās (44%). Var pieņemt, ka līdzīga proporcija attiecas arī uz šobrīd nereģistrētajiem 1842 izglītojamiem. Tādējādi, lielākoties likumprojekts ietekmēs Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Valmieras, Tukuma un Ogres novada pašvaldību teritorijās esošās izglītības iestādes.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi