Anotācija (ex-ante)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Starptautiskajā mācību vides pētījumā (turpmāk - TALIS 2018) tikai 23 % Latvijas pedagogu piekrīt vai pilnībā piekrīt, ka viņu profesija tiek novērtēta sabiedrībā. Apmēram 13 % Latvijas pedagogu darba stāžs ir 1-5 gadi. Lai arī Latvijas izglītības iestādēs ienāk jaunie pedagogi, viņi ātri aiziet no darba izglītības iestādē, proti, darba stāžs 6-10 gadi vairs ir tikai 6,5 % pedagogu, bet darba stāžs 11-15 gadi - tikai 8 % pedagogu (TALIS 2018). Iespējamie iemesli - profesijas zemā konkurētspēja (prestižs, atalgojums), neatbilstoša studējošo atlase augstskolā, psiholoģiskā nepiemērotība profesijai, nepietiekams atbalsts no izglītības iestādes. Latvijā 38 % pedagogu norāda, ka vēlētos pamest profesiju tuvāko piecu gadu laikā (OECD valstīs - vidēji 25 %). Turklāt Latvijā to vidū ir 26 % pedagogu 50 gadu vecumā un jaunāki (OECD valstīs vidēji 14 %). Darba pamešanai ir tālejošas sekas - tā ietekmē izglītojamo sasniegumus, negatīvi ietekmē izglītības iestādes emocionālo klimatu un mācību programmu īstenošanas kvalitāti, atzīts pētījumā TALIS 2018. Nav pietiekami izmantots profesionālās sadarbības potenciāls - TALIS 2018 akcentē, ka pedagogu profesionālā sadarbība palīdz veidot inovatīvas un efektīvas mācības. Latvijā 12 % pedagogu ziņo par dalību profesionālajā sadarbībā vismaz reizi mēnesī (OECD valstu vidējais rādītājs - 21 %) un 17 % tikpat bieži mācību darbu organizē komandās (OECD valstu vidējais rādītājs - 28 %).
Jauno pedagogu atbalstam un piesaistei tiek īstenoti vairāki pasākumi. Jauno pedagogu mācību programmā “Mācītspēks” pedagoga profesijai tiek piesaistīti profesionāļi no dažādām nozarēm. Atbalsts jaunajiem pedagogiem pēc pedagoģijas studiju pabeigšanas ir ES fondu 4.2.2.7.pasākumā “Indukcijas gada ieviešana pedagogu sagatavošanas studiju programmās”, kas ietver individuālu atbalstu profesionālās pilnveides grupās (tai skaitā pilnveidojot pedagoģiskās kompetences, veicinot savstarpēju pieredzes apmaiņu, metodisko kopradi), mācību stundu vērošanu, profesionālās kompetences pilnveides programmu īstenošanu, mērķstipendijas indukcijas gada dalībniekiem.
TALIS 2018 akcentē, ka pedagoga profesijas pievilcības un saglabāšanas ietekmējošie aspekti ir algu līmenis, publiskais tēls, autonomija un koleģialitāte, rūpes par pedagoga labklājību un intelektuālo piepildījumu darbā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka ar darba organizāciju saistīti aspekti (piemēram, kvalitatīvas profesionālās attīstības iespējas, sadarbība, autonomijas un atbildības prasības) var būt spēcīgāki par finanšu elementiem, lai palielinātu profesijas intelektuālo pievilcību.
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei ik gadu tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi 1,4 mil. EUR apmērā. Eiropas Savienības struktūrfondu (turpmāk - ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros pedagogu profesionālās kompetences pilnveide tika plaši piedāvāta un īstenota vairākos specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos - pilnveidotā satura aprobācijai un ieviešanai (8.3.1.1.pasākums “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana”), izglītojamo individuālo kompetenču attīstības nodrošināšanai (8.3.2.specifiskais atbalsta mērķis “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”), priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai (8.3.4.specifiskais atbalsta mērķis “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus”), karjeras atbalsta nodrošināšanai (8.3.5.specifiskais atbalsta mērķis “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”), profesionālās izglītības īstenošanai (8.5.3. specifiskais atbalsta mērķis "Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi"). Tā kā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumi tika īstenoti dažādos projektos, šāda pieeja veidoja stratēģiski nepārraugāmu, sadrumstalotu un bieži vien pārsātinātu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides iespēju piedāvājumu, par ko liecina pedagogu aptaujas rezultāti. 4.2.2.3.pasākumā plānots izveidot un attīstīt vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālā atbalsta sistēmu vispārējā un profesionālā izglītībā valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī, pilnveidojot mācību procesa kvalitāti un nodrošinot metodiskā atbalsta materiālus pedagogiem un veicinot izglītojamo snieguma izcilību.
Vienlaikus pedagogu profesionālā kompetence ir būtisks priekšnosacījums izglītojamo un izglītības iestādes snieguma attīstībai. OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma (turpmāk - PISA) dati par 15 gadus vecu izglītojamo kompetenci lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs 2018.gadā parāda, ka Latvijas izglītojamo vidējie sasniegumi lasīšanā ir nedaudz zemāki par OECD valstu vidējo rezultātu; vidējie sasniegumi matemātikā ir augstāki par OECD valstu vidējo līmeni; vidējie sasniegumi dabaszinātnēs atbilst OECD valstu vidējam līmenim, tomēr Latvijas izglītojamo ar augstiem sasniegumiem īpatsvars gan dabaszinātnēs, gan matemātikā, gan lasīšanā ir zemāks par OECD valstu vidējo rādītāju. IAP2027 noteiktais mērķis ir paaugstināt šī izglītības kvalitātes rādītāja vērtību  2027.gadā, sasniedzot vismaz vidējo OECD valstu rādītāju.
ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros līdz 2023.gada 31.decembrim tika īstenots 8.3.2.1.pasākums “Atbalsts nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai” (turpmāk – 8.3.2.1.pasākums). Ar ES fondu atbalstu talantīgiem izglītojamajiem ir bijušas plašākas iespējas attīstīt savas kompetences, kā arī sagatavoties dalībai reģionālos, valsts un starptautiskos konkursos un zinātnes pasākumos. Laika posmā no 2017. gada līdz 2023. gadam 760 izglītojamie ir piedalījušies 144 starptautiskos pasākumos, to skaitā ieguvuši 28 zelta, 93 sudraba un 187 bronzas medaļas un 73 atzinības rakstus par dalību starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu konkursos. 8.3.2.1.pasākumā tika izstrādātas metodikas un īstenotas profesionālās kompetences pilnveides programmas pedagogu darbam ar talantīgiem izglītojamajiem, tai skaitā meiteņu sasniegumu veicināšanai un meiteņu īpatsvara pieaugumam STEM mācību priekšmetos (matemātikā un fizikā). Piedāvājot iespējas izglītojamajiem attīstīt talantus un atbalstot pedagogus izglītojamo talantu atpazīšanai un pilnveidei arī  ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, tiks veicināta OECD PISA rādītāja sasniegšana par izglītojamo ar augstiem mācību sasniegumiem īpatsvara palielināšanu. Lai veicinātu izglītojamo izcilību, ir nepieciešama atbilstoša profesionālā kompetence, zināšanas un prasmes pedagogam, ko pedagogs var saņemt profesionālā atbalsta ietvaros.

4.2.2.3.pasākuma mērķis ir izveidot un attīstīt vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālā atbalsta sistēmu valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī mācību procesa kvalitātes pilnveidei vispārējā un profesionālā izglītībā, veicināt izglītojamo izcilību un nodrošināt metodiskā atbalsta materiālus pedagogiem.

4.2.2.3.pasākumam ir šādas mērķa grupas: pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par pedagogu profesionālās kompetences pilnveides koordinēšanu un īstenošanu, izglītības satura īstenošanu un pārraudzību (Valsts izglītības satura centrs, turpmāk – VISC), vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanu (Izglītības kvalitātes valsts dienests, turpmāk – IKVD), latviešu valodas apguves atbalsta nodrošināšanu (Latviešu valodas aģentūra, turpmāk – LVA), kultūras un radošās industrijas izglītības politikas īstenošanu (Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs); izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas pirmsskolas, pamata vai vidējās izglītības pakāpē, izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas pamata vai vidējās izglītības pakāpē; izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas pamata vai vidējās izglītības pakāpē, vai interešu izglītības programmas (turpmāk – izglītības iestādes); izglītības iestāžu pedagogi, izglītības iestāžu vadības komandas (tai skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu direktori, to vietnieki; turpmāk - vadības komandas) un citas izglītības programmu īstenošanā un ieviešanā iesaistītās personas, tai skaitā mācīšanās konsultanti, mentori un metodiķi, interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogi, atbalsta personāls (psihologi, logopēdi), darba vidē balstītu mācību īstenotāji uzņēmumos, nozares eksperti, kuri iesaistīti profesionālās izglītības satura attīstīšanā un vērtēšanā, pašvaldību izglītības speciālisti, profesionālā atbalsta īstenošanā iesaistītie speciālisti, izglītojamie. Šobrīd metodiskā atbalsta funkciju vispārējā izglītībā īsteno gan valsts ģimnāzijas, gan speciālās izglītības attīstības centri, profesionālajā izglītībā - profesionālās vidusskolas, tehnikumi, koledžas un mākslu izglītības kompetences centri. Papildus tam iespēju robežās pašvaldībās un izglītības iestādēs profesionālo atbalstu pedagogiem ikdienā sniedz metodiķi, mācību jomu koordinatori, mentori un mācīšanās konsultanti. Kultūrizglītībā metodisko virsvadību veic Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Būtiska loma izglītības iestāžu darbībā un attīstībā ir to vadības komandām, kā arī pašvaldību izglītības pārvaldēm, to izglītības speciālistiem. 4.2.2.3.pasākumā plānots izveidot vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālā atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides sistēmu, veicinot dažādu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību un izmantojot esošos profesionālā atbalsta tīklus. Noteikumu projektā iekļautā mērķa grupa, kas attiecas uz izglītības īstenošanu, aptver visas ar pedagoģisko darbu un tā profesionālo atbalstu saistītās grupas. Papildus pedagogu amatiem, kas minēti Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumos Nr.354 "Pedagogu profesiju un amatu saraksts", mērķa grupā minēti arī didaktiķi, mācību jomu koordinatori  un mācīšanās konsultanti. Saskaņā ar Izglītības terminu tiešsaistes skaidrojošo vārdnīcu a) metodiķis ir persona ar zināšanām un pieredzi kādā praktiskās darbības jomā un prasmi darba organizēšanas metodikā. Piemēram, izglītības metodiķis nodrošina konkrētas mācību jomas metodisko vadību un sniedz atbalstu šīs jomas mācību priekšmetu skolotājiem metodiskajā darbā un metodisko zināšanu pilnveidei; b) didaktiķis ir didaktikas pētnieks, kas sistemātiski apkopo pieredzi mācību teorijā un praksē, lai veiktu pētījumus didaktikā, izteiktu kompetentu viedokli didaktikas jautājumos, vadītu mācību/studiju procesu, konsultētu kolēģus par didaktikas problemātiku u. tml. Terminu didaktiķis lieto attiecīgās jomas speciālista nosaukšanai izglītības praksē, nevis pētniecību reglamentējošajos dokumentos; c) mācību jomas koordinators ir pašvaldības nozīmēts jomas speciālists, kura mērķis ir sekmēt skolotāju sadarbību un savstarpēju atbalstu kvalitatīva mācību procesa plānošanai un īstenošanai konkrētajā mācību jomā vispārējā izglītībā novada vai pilsētas izglītības iestādēs. Mācību jomas koordinatora uzdevumi ir atbalstīt sadarbību starp skolotājiem novada izglītības iestādēs mācību satura un pieejas plānošanā; koordinēt priekšlikumus vai ieteikt risinājumus novadam specifisku mācību saturu jautājumu izstrādē; pārzināt jaunākos mācību un metodiskos līdzekļus u. c. resursus konkrētajā mācību jomā; līdzdarboties skolotāju vajadzību apzināšanā saistībā ar mācību jomas satura īstenošanu un piedalīties skolotāju profesionālās pilnveides plānošanā; d) konsultants: speciālists, kas izskaidro, sniedz padomus kādā jautājumā, palīdz izvēlēties risinājumu problēmai vai situācijai (avots: https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/izglitibas-terminu-tiessaistes-skaidrojosa-vardnica/). Saskaņā ar VISC mājaslapā sniegto skaidrojumu mācīšanās konsultants-eksperts nepieciešams, lai palīdzētu skolotājiem veidot uzskatus par skolēnu mācīšanos un mācību procesu kopumā, veidojot izpratni par mācīšanos iedziļinoties un skolotāja lomas maiņu mācību procesā, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā. Mācīšanās konsultanta-eksperta prasmes: 1) saskatīt mācību procesā efektīvās mācīšanās pazīmes; 2) izvērtēt pedagoga stiprās un vājās puses; 3) identificēt iespējas un izaicinājumus mācību procesa uzlabošanai; 4) sniegt atgriezenisko saiti pedagogam, skolas administrācijai vai pašvaldībai (avots: https://www.visc.gov.lv/lv/macisanas-konsultanti-eksperti).
4.2.2.3. pasākuma mērķa grupa ir arī izglītojamie, jo 1) pedagoga darba uzdevums ir īstenot kvalitatīvu mācību procesu, attīstot izglītojamo prasmes un kompetences; 2) viens no 4.2.2.3 pasākuma atbalsta virzieniem ir izglītojamo izcilības veicināšana vispārizglītojošos mācību priekšmetos, nodrošinot talantīgo izglītojamo dalību reģionālos, nacionālos un starptautiskos pasākumos, atbalstot talantu attīstību un izglītības izcilību kopumā.

4.2.2.3. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā par visu pasākumam pieejamo finansējumu. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 67 841 032 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF) finansējums – 57 664 877 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums – 10 176 155 EUR. Plānotā kopējā finansējuma ietvaros projektam līdz 2026. gada 1. janvārim pieejamais finansējums ir  49 731 514 EUR, t.sk. ESF finansējums 42 271 786 EUR un valsts budžeta finansējums 7 459 728 EUR. Noteikumu projekts paredz, ka  elastības finansējums, kas var tikt piešķirts pēc 2026. gada 1. janvāra, ir 18 109 518 EUR, t.sk. ESF finansējums – 15 393 091 EUR un valsts budžeta finansējums – 2 716 427 EUR. Pasākuma atbalsta veids ir grants.

Plānotais finansējuma saņēmējs ir VISC, kas saskaņā Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.682 “Valsts izglītības satura centra nolikums” ir atbildīgs par mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un tā īstenošanas pārraudzību un profesionālās izglītības satura izstrādi atbilstoši standartiem, kā arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides koordinēšanu un īstenošanu.

4.2.2.3.pasākuma plānotie sadarbības partneri ir valstspilsētu un novadu pašvaldības, kas ir vispārējās izglītības iestāžu dibinātājas, vai to apvienības, kā arī valsts profesionālās izglītības iestādes, kas atrodas IZM vai citas nozares ministrijas pakļautībā, - profesionālās vidusskolas, tehnikumi, mākslu izglītības kompetences centri un koledžas, kas īsteno vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmas un nodrošina metodiskā darba virsvadību. Noteikto sadarbības partneru iesaiste plānota, lai nodrošinātu izglītības iestādēm un pedagogiem atbilstoša profesionālā atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides vajadzību noteikšanu un pasākumu īstenošanu. Vienlaikus tiek paredzēts, ka projekta sadarbības partneri paredz sadarbību ar attiecīgās pašvaldības teritorijā esošajām vai atbilstošās nozares valsts augstskolas vai privātpersonas dibinātām izglītības iestādēm, citām pašvaldības vai valsts dibinātām izglītības iestādēm, nodrošinot, ka profesionālais atbalsts sasniedz pedagogus un izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas, vispārējās vai profesionālās pamata vai vidējās izglītības programmu, interešu izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmu, neatkarīgi no to dibinātāja, veidojot vienotu izglītības ekosistēmu izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Lai nodrošinātu profesionālo atbalstu un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, projektā kā sadarbības partnerus plānots iesaistīt a) visas pašvaldības (kas ir vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu dibinātājas) un b) valsts profesionālās izglītības iestādes - tehnikumus, koledžas, profesionālās vidusskolas un mākslu izglītības kompetences centrus, kas veic metodisko funkciju. Tiem paredzēts uzdevums koordinēt profesionālā atbalsta pasākumus tām izglītības iestādēm, kuras a) atrodas pašvaldības teritorijā; b) īstenotās programmas nozare atbilst profesionālās izglītības iestāžu metodisko centru un mākslas izglītības kompetenču centru metodiskajai virsvadībai vai atbalstam. Tas nozīmē, ka visu izglītības iestāžu pedagogiem - pirmsskolās, vispārējās izglītības skolās, interešu izglītības iestādēs, speciālās izglītības iestādēs - attīstības centros, profesionālās izglītības iestādēs un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs - būs iespēja saņemt profesionālo pilnveidi, kuras koordinēšanā tiks iesaistītas augstāk minētās iestādes.Lai sniegtu nepieciešamo atbalstu izglītības īstenošanai valsts valodā, kā sadarbības partneris plānota LVA, paredzot tās iesaisti mācību līdzekļu nodrošināšanā un profesionālā atbalsta un mācību īstenošanā darbam lingvistiski neviendabīgā vidē. Lai nodrošinātu Valsts izglītības informācijas sistēmas un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas pilnveidi, kā sadarbības partneri plānots iesaistīt IZM, kas ir šo sistēmu pārzinis. Projekta iesniedzējam ir pienākums projekta iesniegumā pamatot sadarbības partneru izvēli, norādot konkrēto sadarbības partneru iesaistes mehānismu, nepieciešamību un to kompetences atbilstību plānotajām atbalstāmajām darbībām. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta darbību īstenošanā. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 19. jūlija noteikumu Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 6. punktā noteiktajam.

Noteikumu projektā iekļautās atbalstāmās darbības vērstas uz 4.2.2.3. pasākuma mērķa sasniegšanu un mērķa grupas atbalstu.
1. darbība. Vienota un stratēģiski pārraudzīta profesionālā atbalsta nodrošināšana visās mācību jomās un izglītības darba īstenošanas aspektos vispārējā un profesionālā izglītībā valsts līmenī, izmantojot esošos profesionālā atbalsta tīklus un koordinējot iesaistīto pušu sadarbību. Ar profesionālo atbalstu saprot sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvas profesionālās pilnveides, atbalsta, mācīšanās iespējas pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības satura un pārbaudījumu jomu vadītajiem ar mērķi veidot labāku izglītības pieredzi skolēniem. Profesionālā atbalsta sistēma tiek veidota ar mērķi atbalstīt pedagogus mācīšanas un mācīšanās procesā, lai šis atbalsts atstātu ietekmi uz izglītojamo snieguma izaugsmi. Sistēmas mērķi ir a) stiprināt valsts spējas izglītības satura un pieejas pilnveidē, b) pašvaldības atbalsta spējas tās izglītības ekosistēmā un c) pedagoga amata prestižu. Profesionālā atbalsta sistēmai ir paredzētas divas galvenās daļas. Vienu daļu veido valsts līmeņa profesionālais atbalsta centrs. Otru daļu veido pašvaldību līmeņa profesionālais atbalsts. 1. darbības ietvaros plānota valsts līmeņa profesionālā atbalsta centra izglītības metodiķu komandas izveide, aptverot visas mācību jomas un mācību priekšmetus, kā arī izglītības darba īstenošanas aspektus, tai skaitā paplašinātas pieredzes, iekļaujošās izglītības, tehnoloģiju, datu pratības, skolvadības, pirmsskolas, profesionālās izglītības un prasmju jomā. Šo valsts līmeņa izglītības metodiķu galvenais uzdevums būs savā jomā apkopot un izvērtēt pētījumus, pieredzi un labo praksi, pārskatīt mācību saturu (gan saturiski, gan metodoloģiski), vadīt un koordinēt profesionālo atbalstu un mācības, sadarboties ar pašvaldībām, profesionālās izglītības iestādēm, kā arī ar citām profesionālā atbalstā iesaistītajām pusēm, pārraudzīt metodiskā atbalsta materiālu izstrādes grupas. Profesionālā atbalsta vajadzības tiks noteiktas, balstoties uz izglītības kvalitātes monitoringa datiem, kas tiks iegūti IZM īstenoto ESF projektu ietvaros 4.2.2.4. pasākumā “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” un 4.2.2.5. pasākumā “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai”, IKVD izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu pašvērtēšanas procesos, kā arī no izpētes izglītības iestāžu, pašvaldību un valsts līmenī.
Plānots, ka valsts metodiķu komandu veidos 21 metodiķis vispārējās izglītības jautājumos (ietverot visas mācību jomas un mācību priekšmetus, kā arī augstāk minētos izglītības darba īstenošanas aspektus) un pieci – profesionālās izglītības jautājumos, un ir paredzēta to savstarpēja sadarbība, nodrošinot vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālā atbalsta sistēmu vispārējā un profesionālā izglītībā. Valsts metodiķi vispārējās izglītības jautājumos veidos sadarbību ar pašvaldību un izglītības iestāžu metodiķiem vispārējās izglītības īstenošanā. Valsts metodiķi profesionālās izglītības nozaru kvalifikācijās veidos ciešu saziņu ar profesionālo izglītības iestāžu metodiskajiem centriem - profesionālām vidusskolām, tehnikumiem, koledžām un mākslu izglītības kompetences centriem, kas īsteno vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmas un nodrošina metodiskā darba virsvadību savā nozarē.
Lai sasniegtu projekta mērķi un vienlīdz kvalitatīvi attīstītu vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālā atbalsta sistēmu mācību procesu kvalitātes pilnveidei arī profesionālā izglītībā, projekta ietvaros tiks nodrošināts personāls piecu cilvēku sastāvā. Paredzētais personāls  nodrošinās metodisko atbalstu pedagogiem un nozares ekspertiem visās nozarēs, kurās ir izveidotas nozaru kvalifikāciju struktūras t.sk. profesionālās izglītības satura digitalizāciju. 4.2.2.3 pasākumā piesaistītais personāls profesionālās izglītības jautājumu risināšanā papildinās VISC esošos resursus, kas  veic ar profesionālo izglītību saistītus uzdevumus, t.sk. profesionālās izglītības satura procesu nodrošināšanu - 3 darbinieki, profesionālās izglītības novērtēšanas procesu (profesionālās kvalifikācijas eksāmeni) - 6 darbinieki, 4.2.2.9. pasākuma “Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai” (turpmāk – 4.2.2.9. pasākums) ietvaros profesionālā izglītības satura un vērtēšanas attīstīšanu - 10 darbinieki, Latvijas-Šveices sadarbības programmas ietvaros plānoto profesionālā izglītības satura un eksaminācijas jauno nozarē balstītu pieeju nodrošināšanu - 4 darbinieki (ar 2025.gadu).  Kopumā VISC cilvēkresursu tvērums nodrošinās profesionālā izglītības satura un vērtēšanas attīstību. Vienotas darbības principu izstrāde tiek nodrošināta 4.2.2.9. pasākumā (skat.2023.gada 19.dec. MK not. Nr. 804), pēc sadarbības mehānisma (modeļa) izstrādes ilgtspējīgai profesionālajai izglītībai būs iespēja lemt par nepieciešamajām strukturālajām izmaiņām. 4.2.2.3. pasākuma ietvaros galvenie veiktspējas rādītāji (KPI) profesionālajā izglītībā ir saistīti ar profesionālā satura un novērtēšanas attīstību 4.2.2.9. pasākumā  un Latvijas-Šveices sadarbības programmas ietvaros, un nodrošina metodiskā atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides  pasākumus pedagogiem un nozares ekspertiem ar mērķi veidot labāku izglītības pieredzi audzēkņiem un  veicināt izglītojamo snieguma izcilību profesionālajā izglītībā, t.sk.:
1) profesionālās kompetences pilnveides  pasākumus par nozares attīstības jautājumiem pedagogiem un nozares ekspertiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu digitālu zaļo ekonomiku un nozaru transformāciju;
2) tehnikumu, koledžu un mākslu izglītības kompetences centru direktoru, to vietnieku un citu administrācijas pārstāvju, kā arī konventa pārstāvju profesionālās pilnveides pasākumi;
3) profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu, prakses vadītāju un amata meistaru, darba vidē balstīto mācību vadītāju, metodiķu un citu ar profesionālā izglītības satura īstenošanu un vērtēšanu iesaistītā personāla pedagoģiskās kompetences attīstīšana;
4)  profesionālā atbalsta un  metodiskā atbalsta pasākumi, lai nodrošinātu  vienotu metodoloģisku pieeju visos satura ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos.
Profesionālā atbalsta pasākumi izglītības iestāžu līmenī, tai skaitā mācību pasākumi plānoti 3. darbības ietvaros.

2. darbība. Profesionālā atbalsta nodrošināšana visās mācību jomās vai mācību priekšmetos vispārējā izglītībā pašvaldību līmenī, stiprinot profesionālā atbalsta īstenošanas praksi pašvaldībās un sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm vispārējās izglītības mācību satura īstenošanā. Pašvaldību līmeņa profesionālā atbalsta sistēmu veidos pašvaldības izglītības pārvaldes izvēlēts modelis (piemēram, pašvaldība var veidot mācību jomu koordinatoru tīku vai veidot mācību priekšmetu koordinatoru tīklu, vai tas var būt jaukts modelis). Efektīvākai abu sistēmas daļu sadarbībai nepieciešams, ka izglītības pārvaldēs ir personas, kas izvērtē mācību jomu vai mācību priekšmetu saturisko pilnveidi, jeb koordinatori, kā arī personas, kas var atbalstīt skolotājus darbā klasē. Lai stiprinātu profesionālā atbalsta īstenošanu pašvaldībās visās mācību jomās vai mācību priekšmetos, plānots segt atlīdzības izmaksas projektā doto uzdevumu izpildei vidēji 18 praktizējošiem pedagogiem vai metodiķiem pašvaldībā (uz pašvaldību plānojot vidēji 3,7 slodzes). Pašvaldību koordinatoru uzdevums būs organizēt darbu par mācību priekšmeta aktualitātēm, saturu un pieeju visās izglītības iestādēs, kurās māca vispārizglītojošos mācību priekšmetus (tai skaitā profesionālās izglītības iestādēs), organizēt regulāru pedagogu konsultatīvo atbalstu par mācīšanu un mācīšanos vienas vai vairāku izglītības iestāžu ietvaros, regulāri sadarboties ar citiem pašvaldību koordinatoriem un valsts līmeņa izglītības metodiķiem. Noteikumu projektā noteikti principi pašvaldību metodiķu iesaistei ESF projektā.
Profesionāls atbalsts ietver stundu vērošanu, konsultācijas, citu profesionālā atbalsta vajadzību izpēti (mācības jeb profesionālās vai pedagoģiskās kompetences pilnveidi, mācību līdzekļu satura atbilstību, u.c.).

3. darbība. Vietēja un starptautiska mēroga profesionālā atbalsta nodrošināšana izglītības iestāžu līmenī, tai skaitā mērķēts profesionālais atbalsts profesionālām vidusskolām, tehnikumiem, koledžām un mākslu izglītības kompetences centriem, kas īsteno vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmas un nodrošina metodiskā darba virsvadību savas nozares profesionālās izglītības satura īstenošanā, profesionālās izglītības mācību satura sasaistē ar vispārējās izglītības mācību saturu, un mācības pedagogiem un citām izglītības programmu īstenošanā, profesionālā atbalsta īstenošanā, izglītības satura attīstīšanā un vērtēšanā iesaistītajām personām. Lai darbotos profesionālā atbalsta sistēma, plānotas mācības kā valsts līmeņa izglītības metodiķiem, tā arī pašvaldību izglītības speciālistiem. Plānots, ka tiks īstenotas mācības pašvaldību izglītības speciālistiem un izglītības iestāžu vadības komandām par izglītības kvalitātes nodrošināšanu, savstarpēju sadarbību izglītības kvalitātes nodrošināšanā izglītības iestādes līmenī, līderību, u.c. jautājumiem, nodrošinot vienotu izpratni par izglītības kvalitātes vadību. Vienlaikus skolvadības jautājumos paredzēts pievērst uzmanību arī jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanai izglītības iestādē, vienotas skolas principa ievērošanai, īstenojot izglītību valsts valodā, u.c. jautājumiem, kas būtiski un aktuāli izglītības procesa īstenošanā. Plānotas arī mācības izglītības metodiķiem un didaktiķiem,  nodrošinot pedagoga profesijas tālāku attīstību un izaugsmi ar mērķi  nodrošināt profesionālu un kvalitatīvu atbalstu pedagogiem izglītības iestādēs un metodiķiem pašvaldībās. Darbības ietvaros tiks īstenotas arī mērķētas mācības pedagogiem un atbalsta personālam. Mērķēts atbalsts plānots arī profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmas un nodrošina metodiskā darba virsvadību atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides īstenošanai paredzētas vairākas formas: kursi, semināri, darbnīcas, u.c. Atbalstu plānots nodrošināt atbilstoši izglītības iestāžu un izglītības satura attīstīšanā un vērtēšanā iesaistīto nozares ekspertu un pedagogu profesionālā atbalsta vajadzībām. Šāda pieeja pedagoga profesionālās kompetences pilnveides attīstībā veicinās izglītības kvalitāti, kā arī pedagoga profesijas prestižu. Kā liecina, piemēram, OECD PISA 2022 pētījuma rezultāti, kā arī 2023. gada centralizēto eksāmenu rezultāti, nacionālā līmenī svarīgi ir sniegt profesionālo atbalstu pedagogiem metodikas un didaktikas jomā, kā arī satura pilnveidē, lai veicinātu skolēnu tekstpratības un rēķinpratības kompetences attīstību. Plānots, ka profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai pieejamā finansējuma ietvaros iesaistīsies vairākas institūcijas, tostarp VISC, LVA un augstskolas, piedāvājot atbilstoši savai kompetencei labāko risinājumu identificētajām profesionālā atbalsta vajadzībām. Profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenotāji ārpus finansējuma saņēmēja vai sadarbības partneru iestādes tiks piesaistīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.
Profesionālā atbalsta nodrošināšanā var tikt iesaistītas arī metodisko funkciju īstenojošas izglītības iestādes – valsts ģimnāzijas, speciālās izglītības iestādes – attīstības centri, tehnikumi, valsts nozīmes interešu izglītības centri, ņemot vērā viņu resursus un pieredzi metodiskā atbalsta nodrošināšanā. Projekta ietvaros īstenotās darbības un funkcijas būs papildinošas un nedublēs no valsts vai pašvaldību budžeta finansētus profesionālā atbalsta pasākumus.

4. darbība. Vispārējās izglītības metodiskā atbalsta materiālu izstrāde vai adaptācija, tai skaitā aprobācija, recenzēšana, publicēšana  un uzturēšana, ievērojot pirmsskolas izglītības vadlīnijās un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos noteikto, kā arī identificētās izglītojamo mācīšanās un pedagogu profesionālā atbalsta vajadzības. Metodiskā atbalsta materiāli plānoti kā atbalsts pedagogiem secīgai mācību stundu vai tematu plānošanai, īstenošanai un mācību satura apguves novērtēšanai. Metodiskā atbalsta materiālu nodrošinājums plānots pakāpeniski, izvērtējot pirmsskolas vadlīnijās un valsts vispārējās izglītības standartos noteiktos sasniedzamos rezultātus un izglītojamo mācīšanās un pedagogu profesionālā atbalsta vajadzības to īstenošanai mācību procesā. Standartu izvērtēšana un pilnveides plānošana ietverta 1. darbībā, paredzot, ka to veiks valsts līmeņa izglītības metodiķi, nodrošinot vienlaicīgu izvērtēšanu visās mācību jomās un mācību priekšmetos dažādās vecuma grupās pēctecīgai un saskaņotai mācību satura ieviešanai. Noteikumu projekts paredz, ka prioritāri izstrādājamie metodiskā atbalsta materiāli ir mācību priekšmetos “Latviešu valoda” un “Matemātika” pamatskolai un vidusskolai, ņemot vērā, ka a) šajos mācību priekšmetos tiek organizēti centralizētie eksāmeni kā pamatizglītības posmā, tā arī vidējā pakāpē – vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, b) ir aktuāla atbalsta vajadzība izglītības īstenošanai valsts valodā lingvistiski neviendabīgā vidē, īpaši līdz 2025. gadam, kas atbilstoši Izglītības likumam ir noteikts kā pārejas posms, un c) tekstpratības attīstībai, kuras nepieciešamību akcentē vairāki starptautiskie pētījumi, tostarp OECD PISA un IEA PIRLS - Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums. Vienlaikus, ņemot vērā Izglītības likumā noteikto pāreju uz mācībām valsts valodā, metodiskā atbalsta materiāli ietver arī palīgmateriālus izglītojamo atbalstam, tai skaitā mācību satura apguvei lingvistiski neviendabīgā vidē. Plānots, ka pirmsskolai un sākumskolai palīgmateriālus mācību satura apguvei lingvistiski neviendabīgā vidē izstrādās LVA, savukārt 8. un 9.klasei - VISC. Savukārt 2023. gada 10. oktobrī IZM un VISC kopā ar Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību vienojās, ka no 2024. gada 1. septembra 10.-11.klasē vēsture ir jāmāca kā atsevišķs priekšmets, sadalot "Vēsture un Sociālās zinātnes I" divos atsevišķos mācību priekšmetos "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I". Ņemot vērā, ka ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā tika izstrādāti metodiskā atbalsta materiāli (autorrisinājumi) “Fizika I”, “Ķīmija I”, “Bioloģija I”, “Programmēšana II” un “Dizains un tehnoloģijas II” apguvei, lai nodrošinātu pēctecību, tiek plānots, ka prioritāri līdz 2025. gada 31.augustam tiks izstrādāti metodiskā atbalsta materiāli arī “Fizika II”, “Ķīmija II”, “Bioloģija II”, kā arī “Geogrāfija I”, nodrošinot pilnu komplektu dabaszinātņu apguvei vidusskolā, un inženierzinību apguvei pamatskolā. Līdz 2026. gada 31. martam plānots izstrādāt metodiskā atbalsta materiālus matemātikas apguvei pamatskolā (1.-9.klase)  un programmēšanas apguvei vidusskolā “Programmēšana I”. Līdz 2026. gada 30. jūnijam plānots izstrādāt metodiskā atbalsta materiālus fizikas, bioloģijas un ķīmijas apguvei pamatskolā (atbilstoši standartam 7.-9.klase) un datorikas apguvei pamatskolā (atbilstoši standartam 4.-9.klase). Savukārt vēsturē un sociālās zinībās vidusskolas posmā plānots izstrādāt metodiskā atbalsta materiālus līdz 2026. gada 31. decembrim, paredzot, ka “Vēsture I” materiāli būs pieejami līdz 2025. gada 31. augustam. Minētās prioritātes ir pirmās aktuālākās vajadzības, kas ir izvērtētas pirms projekta uzsākšanas. Latviešu valodas un vēstures metodiskā atbalsta materiālu prioritāro nepieciešamību aktualizē arī šī brīža ģeopolitiskā situācija, STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) metodiskā atbalsta materiālu prioritāro nepieciešamību aktualizē jomas zināšanu un prasmju loma tautsaimniecības attīstībai. Vienlaikus prioritātes nosaka mācību priekšmeti, kur pēc pilnveidotā satura ieviešanas nepieciešams papildus atbalsts. Metodiskā atbalsta materiālu nodevumi ir plānoti pakāpeniski, piem., pa klašu grupām. Noteikumu projektā minētie metodiskā atbalsta materiālu izstrādes termiņi ir to gala nodevumu termiņi. 
Vienlaikus izvērtējot vispārējās izglītības standartos sasniedzamos rezultātus un mācību īstenošanas procesa vajadzības, plānots veidot atbilstošus metodiskā atbalsta materiālus visās mācību jomās. Pedagogi vairākkārt ir minējuši, ka pilnveidotā satura īstenošanai nepieciešami metodiskā atbalsta materiāli, kas palīdzētu izprast jaunās kompetenču pieejas īstenošanas principus pilnīgāk un detalizētāk nekā to nodrošina šobrīd pieejamie materiāli.
Noteikumu projekts paredz, ka metodiskā atbalsta materiālu izstrādē vai adaptācijā finansējuma saņēmējs ievēro vismaz šādus nosacījumus: 1) izvērtē esošo mācību līdzekļu un metodiskā atbalsta materiālu piedāvājumu, labo praksi un pētījumus, valsts izglītības standartos noteikto mācību saturu un sasniedzamos rezultātus, mācību priekšmetu programmu paraugus; 2) metodiskais atbalsta materiāls ietver mācību priekšmeta programmas paraugu (ja attiecināms) un metodisko materiālu kopumu pedagogam secīgai mācību stundu plānošanai, īstenošanai un izglītojamo snieguma novērtēšanai atbilstoši mācību satura apguves tematiem un sasniedzamiem rezultātiem noteiktā izglītības posmā; 3) metodiskā atbalsta materiāla izstrādes vai adaptācijas grupu izveido atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu, un tajā iesaista vismaz vienas augstskolas akadēmisko personālu un vismaz divus attiecīgajā jomā praktizējošus pedagogus; 4) metodiskā atbalsta materiāla ekspertīzei piesaista vismaz divus recenzentus – vienu zinātniskai ekspertīzei un otru praktiskai izmantošanai pedagoģiskajā darbā; 5) metodiskā atbalsta materiāla izstrādes vai adaptācijas grupa veic metodiskā atbalsta materiāla izstrādi vai adaptāciju, iesaistās aprobācijas procesā un vismaz divus gadus pēc tā izstrādes un publiskošanas ir atbildīga par materiāla pilnveidi un precizēšanu, ja nepieciešams; 6) VISC un LVA organizē metodiskā atbalsta materiāla aprobāciju. 
Gan profesionālā atbalsta īstenošanā, gan metodiskā atbalsta materiālu izstrādē var tikt piesaistītas mācību priekšmetu pedagogu asociācijas, biedrības un nodibinājumi, kas sniedz nepieciešamo profesionālo atbalstu pedagogiem, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai publisko iepirkumu jomā. 

5. darbība. Valsts izveidotu izglītības digitālo platformu pilnveide un attīstība, tai skaitā nodrošinot tajās ietverto mācību resursu pieejamību pedagogu atbalstam un talantīgo izglītojamo dalību atbalsta pasākumos tiešsaistē. Atbalsts valsts izveidoto digitālo platformu – skolo.lv un mape.gov.lv – un tajās ietverto mācību resursu pieejamībai plānots, lai nodrošinātu atbalstu pedagogu ikdienas darbā, paredzot gan tehnisko, gan saturisko pilnveidi un attīstību, kā arī lietotāju atbalstu. Plānots paplašināt arī Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu ar tādu funkcionalitāti, kas nodrošinās mācību priekšmetu olimpiāžu norisi tiešsaistē un zinātniski pētniecisko darbu reģionālo konferenču norisi un datu apkopošanu. Papildus Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā plānots attīsti funkcionalitāti, lai veicinātu lielāku izglītības iestāžu iesaisti vērtēšanas procesā, kā arī pievienojot citus pārbaudījumu vērtēšanas veidus, nodrošinot skolotājiem iespēju izstrādāt ikdienas un temata nobeiguma vērtēšanas darbus digitālajā vidē, paplašinot interaktīvo uzdevumu daudzveidību, t.sk. izmantojot automātiskas labošanas iespējas, samazinot skolotāju laiku darbu labošanas procesā un paverot iespēju mācību procesa digitalizācijai. Paredzēta arī saistīto Valsts izglītības informācijas sistēmas pilnveidojumu izstrāde, lai nodrošinātu jēgpilnu datu uzkrāšanu par tālākizglītības atbalsta nodrošināšanu pedagogiem. Viens no būtiskiem aspektiem, kas finansējuma saņēmējam jāņem vērā digitālo risinājumu plānošanā, ir lietotājiem draudzīga pieeja, tostarp plānošanā paredzot dizaina domāšanas metodes (izpēti, risinājumu izstrādi, pilnveidi un testēšanu). Darbības īstenošanā tiks nodrošināta izmaksu nepārklāšanās un demarkācija, novēršot dubultfinansējuma risku ar citos ES fondu projektos plānoto atbalstu.

6. darbība. Izglītojamo izcilības veicināšana vispārizglītojošos mācību priekšmetos pašvaldības, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Atbalsts paredzēts izglītojošu, sadarbības un tīklošanās pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai, tai skaitā praktiskas ievirzes pasākumi izglītojamo talantu un zināšanu pilnveidošanai, nometnes un nodarbības valsts mācību priekšmetu olimpiāžu un Latvijas skolēnu zinātniskās pētniecības darbu konferences laureātiem zināšanu padziļināšanai un pilnveidošanai (piemēram, “Alfa” nometnes eksaktajām zinātnēm, nometnes “(IZ)aicinājums” humanitārajām un mākslas zinātnēm, praktiskās ievirzes semināri, praktiskās pētniecības pasākumi, hakatoni, u.c.). Atbalsta ietvaros plānots arī nodrošināt reģionālo, valsts un starptautisko zinātnes pasākumu un novada, valstspilsētas vai novadu apvienības, valsts un starptautiska līmeņa mācību priekšmetu olimpiāžu (piemēram, matemātikas, bioloģijas, fizikas, ķīmijas, angļu valodas, vācu valodas, utml.) un skolēnu zinātniskās pētniecības darbu organizēšanu Latvijā un izglītojamo dalības nodrošināšanu starptautiskajās zinātnes izstādēs, konkursos, jauno zinātnieku skolās, mācību priekšmetu olimpiādēs, tai skaitā atlases organizēšanu un izglītojamo sagatavošanos.

7. darbība. Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, tostarp izvērtējumu veikšana. Ņemot vērā plānoto 4.2.2.3.pasākuma īstenošanas ilgo termiņu (līdz 2029. gada 31. augustam), un tā darbību ietekmi uz izglītības sistēmas izmaiņām ar mērķi paaugstināt izglītības kvalitāti, noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.3.pasākuma īstenošanas laikā tiek veikts regulārs (ne retāk kā reizi divos gados) īstenoto darbību un ieviešanas mehānisma efektivitātes izvērtējums, lai nodrošinātu 4.2.2.3.pasākuma darbību īstenošanu atbilstoši aktuālākajām vajadzībām. Izvērtējuma veikšanai plānots piesaistīt projekta īstenošanā iesaistītās puses, tai skaitā augstskolas, nevalstiskās organizācijas – profesionālās asociācijas, pašvaldības, izglītības iestādes un pedagogus, kā arī citas institūcijas un nozares ekspertus, kas iesaistīti izglītības kvalitātes, profesionālā atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanā. Projekta beigās plānots arī noslēguma izvērtējums. Izvērtējumu rezultātus plānots ņemt vērā gan projekta ieviešanas pilnveidē (ja nepieciešams un saskaņojot ar IZM), gan arī profesionālā atbalsta plānošanā pēc projekta beigām, tai skaitā vērtējot finansēšanas iespējas no valsts budžeta līdzekļiem vai citiem avotiem.

8. darbība. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Atbalstāmās darbības plānotas, lai nodrošinātu profesionālā atbalsta sistēmas izveidi izglītības iestāžu un pedagogu atbalstam, ņemot vērā gan NAP2027, gan IAP2027, gan pētījumos un citos avotos definētās vajadzības, pieejamos resursus un iespējas. 4.2.2.3.pasākumā plānotais izglītības iestāžu profesionālais atbalsts un pedagogu profesionālās kompetences pilnveide tiks balstīti uz pētījumiem un monitoringa datiem, izmantojot tādus monitoringa rīkus, kā, piemēram, ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 8.3.6.2.pasākuma “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide” ietvaros izstrādātos rīkus – IKVD pārziņā esošo Izglītības kvalitātes risku identificēšanas sistēmu un Skolu tīkla efektivitātes monitoringa rīku, izglītojamo snieguma monitoringa darbus, centralizēto eksāmenu rezultātus, u.c. Šos datus plānots izmantot, lai noteiktu atbalsta vajadzību, kā arī novērtētu sniegtā atbalsta ietekmi. Lai veicinātu inovāciju ienākšanu Latvijas izglītības sistēmā, 4.2.2.3.pasākumā plānots pasaules labākās prakses un pētījumu izvērtējums, piedāvājot adaptētus vai jaunus metodiskā atbalsta materiālus pedagogu atbalstam mācību satura īstenošanai. Metodiskā atbalsta materiālu pieejamībai plānots turpināt izmantot un attīstīt ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 8.3.1.1. pasākuma “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” ietvaros izveidotās digitālās platformas skolo.lv un mape.gov.lv, nodrošinot ES fondu ieguldījumu pēctecību un ilgtspēju.4.2.2.3.pasākumā plānots ievērot izglītības iestādes kā mācīšanās organizācijas principus, veicinot pedagogu savstarpējo sadarbību un mācīšanos un stiprinot izglītības iestāžu vadības komandas, kas ir būtisks nosacījums izglītības iestādes attīstībai un kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai. Vienlaikus plānots regulārs profesionālais atbalsts pedagogiem izglītības iestādēs. Tāpat arī plānotas mācības pedagogiem jaunu profesiju apguvei un karjeras iespēju paplašināšanai tādās profesijās, kā metodiķis un didaktiķis.4.2.2.3.pasākumā plānots ikvienai izglītības iestādei pieejams, regulārs un kvalitatīvs profesionālais atbalsts visās mācību jomās un izglītības darba virzienos, tai skaitā mācību satura un izglītojamā snieguma vērtēšanas plānošana, iekļaujošas izglītības īstenošana, caurviju prasmju, tai skaitā digitālo prasmju un sociāli emocionālās mācīšanās attīstīšana, kritiskās domāšanas pieeju īstenošana mācību un audzināšanas darbā. Tas ietvers gan profesionālo atbalstu valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī, gan arī profesionālās kompetences pilnveides pasākumus atbilstoši pedagogu profesionālā atbalsta vajadzībām, izmantojot pētījumos balstītus datus un inovatīvas, labā praksē balstītas metodes. Profesionālā atbalsta īstenošanai plānots stiprināt esošo profesionālā atbalsta tīklu, kā arī sadarbību starp vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēm. Turpinot 8.3.2.1.pasākuma iestrādnes, 4.2.2.3.pasākumā plānots atbalsts izcilības veicinošu pasākumu īstenošanai talantīgiem izglītojamajiem pašvaldību, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Piemēram, nometņu, mācību priekšmetu olimpiāžu, zinātnes pasākumu norises nodrošināšanai, tai skaitā sagatavojot talantīgos izglītojamos dalībai šajos pasākumos. Lai nodrošinātu mācību priekšmetu olimpiāžu un zinātniski pētniecisko darbu konferenču norisi tiešsaistē, plānota Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšana. Viens no pedagogu profesionālā atbalsta virzieniem ietver izglītības procesa kvalitātes pilnveidi talantu attīstības veicināšanai un izglītojamo izcilības kāpināšanai.

Finansējuma sadalījums.
Sākotnēji atbalsts talantiem bija plānots 4.2.2.2.pasākumā “Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pamata un vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – 4.2.2.2.pasākums), kur kā finansējuma saņēmējs arī bija plānots VISC, ņemot vērā VISC pieredzi 8.3.2.1.pasākuma īstenošanā. Lai mazinātu administratīvo slogu atsevišķa projekta iesnieguma sagatavošanā, izvērtēšanā un īstenošanā, atbalsts izglītojamo talantu un izcilības veicināšanai, tostarp atbilstoša profesionālā atbalsta nodrošināšanai pedagogiem, tiks īstenots 4.2.2.3.pasākumā. Šīs darbības īstenošanai proporcionāli pārdalītais finansējums no 4.2.2.2. pasākuma ir 4 661 475 EUR.

Vienlaikus noteikumu projekta izstrādes laikā, pārskatot 4.2.2.3.pasākumā plānoto profesionālā atbalsta īstenošanas shēmu, tajā paredzot pašvaldību izglītības metodiķu iesaisti projekta īstenošanā, tika konstatētas papildu vajadzības pilnvērtīga profesionālā atbalsta nodrošināšanai: 1) mācību līdzekļu izstrādei, tai skaitā STEM un pārejai uz mācībām latviešu valodā 8. un 9. klasē (kas saskaņā ar Izglītības likumu īstenojamas attiecīgi 8.klasē no 01.09.2024. un 9.klasē no 01.09.2025.); 2) izglītības iestāžu vadītāju sagatavošanas un profesionālās pilnveides programmai, kas paredzēta ar mērķi stiprināt izglītības iestāžu vadības komandu profesionālo kapacitāti, veidojot divas saturā un pieejā atšķirīgas daļas: a. profesionāļiem, kuru mērķis ir kļūt par izglītības iestādes vadītāju; b. esošajiem izglītības iestāžu vadītājiem; 3) lasītprasmes veicināšanai, kur plānota pedagogu, kā arī pašvaldību izglītības metodiķu un valsts līmeņa izglītības metodiķu profesionālās pilnveides programmas īstenošana, informatīvā kampaņa, veicinot agrīnu lasītprasmes intervenci tekstpratības uzlabošanai, kas ietekmē izglītojamo sniegumu un veido nepieciešamo pamatu sekmīgai visu mācību priekšmetu apguvei. Šiem pasākumiem plānots papildu elastības finansējums 18 109 518 EUR, t.sk. ESF finansējums – 15 393 091 EUR un valsts budžeta finansējums – 2 716 427 EUR.
Minēto elastības finansējumu no 2026. gada 1. janvāra plānots piešķirt 4.2.2.3 pasākumam, to pārdalot no citu IZM pārziņā esošo pasākumu elastības finansējuma, tai skaitā:
- 966 231 EUR apmērā no 4.2.2.1. pasākuma “Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pirmsskolas izglītības pakāpē”;
- 7 790 095 EUR apmērā no 4.2.2.2. pasākuma “Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pamata un vidējās izglītības pakāpē”;
- 724 918 EUR apmērā no 4.2.2.4. pasākuma “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana”;
- 7 469 478 EUR apmērā no 4.2.3.2. pasākuma “Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām”;
- 1 079 540 EUR apmērā no 4.2.4.1. pasākuma “Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”;
- 79 256 EUR apmērā, kas radies citu finansējuma pārdaļu rezultātā.

Ņemot vērā minēto, kopējais plānotais 4.2.2.3.pasākuma finansējums veidojas:
1) no sākotnēji profesionālā atbalsta pasākumu īstenošanai plānotā finansējuma 45 milj. EUR apmērā,
2) no finansējuma izglītojamo izcilības veicināšanai 4,6 milj. EUR apmērā (pievienojot darbību 4.2.2.3. pasākumam),
3) no elastības finansējuma 18 milj. EUR apmērā (kas būs pieejams no 2026. gada 1.janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu).

Ņemot vērā, ka 4.2.2.3 pasākumā mācību procesa kvalitātes pilnveidei tiks īstenoti vairāki darbību virzieni, noteikumu projekts paredz indikatīvos izmaksu apmērus galvenajiem no tiem - vismaz 18,8 milj. EUR pašvaldību metodiķu funkciju stiprināšanai profesionālā atbalsta sistēmas ietvaros (2.darbība), vismaz 17 milj. EUR profesionālās pilnveides pasākumu īstenošanai (3.darbība), vismaz 9,5 milj. EUR metodiskā atbalsta materiālu izstrādei vai adaptācijai (4.darbība) un vismaz 5 milj. EUR izglītojamo izcilības pasākumu īstenošanai (6.darbība).

Noteikumu projekts paredz tādas attiecināmas izmaksas, kā tiešās un netiešās izmaksas. Tiešās izmaksas ietver:1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas projekta vadībai un īstenošanai, tai skaitā profesionālā atbalsta sistēmas izveidei un īstenošanai nacionālā un pašvaldību līmenī, profesionālā atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanai, digitālo platformu un mācību resursu attīstībai un pilnveidei, kā arī izglītojamo izcilības pasākumu plānošanai un nodrošināšanai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas vadlīnijām Nr.1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās var ietilpt mēnešalga, piemaksas, prēmijas, naudas balvas, sociālās garantijas, tai skaitā pabalsti, kompensācijas (piemēram, redzes korekciju līdzekļu kompensācijas izmaksas, apdrošināšana (piemēram, veselības apdrošināšana), atvaļinājuma izmaksas. Noteikumu projekts paredz, ka ja vadības vai īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz daļlaiku, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze. Pašvaldībās no tiešajām attiecināmajām izmaksām plānots attiecināt ne mazāk kā 20 procentu noslodzi, paredzot segt  darba algu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja personāls tiks piesaistīts projektā uz slodzi līdz 20 procentiem no normālā darba laika, tad atlīdzības izmaksas var segt no projekta netiešajām izmaksām. Plānots, ka pašvaldībās darbam projektā tiks piesaistīti praktizējoši pedagogi vai metodiķi, kas ir darba attiecībās ar pašvaldību vai pašvaldības izglītības iestādi. Ņemot vērā, ka nepieciešams profesionālā atbalsta nodrošinājums 17 dažādos mācību priekšmetos vai jomās, atbilstoši izglītības standartos definētajam mācību jomu un mācību priekšmetu skaitam, un pirmsskolai, plānota ne mazāk kā 20 procentu noslodze personu līmenī (pirmsskolai 30 procenti), uz pašvaldību vidēji rēķinot 3,7 slodzes (lielākā pašvaldībā vairāk, mazākā – mazāk). Šāda pieeja plānota, lai nodrošinātu jēgpilnu profesionālo atbalstu vispārējā izglītībā, projektā noteikto funkciju īstenošanai piesaistot praktizējošus savas jomas pedagogus vienu dienu nedēļā (kas veido vidēji 20% no kopējā darba laika). Aprēķina pamatā ir līdzšinējā praksē balstīts pieņēmums, ka optimālā viena metodiķa slodze ir 20 procenti uz 30 pedagogiem.  Vienlaikus pastāv tādas pašvaldības, kurās ir mazs pedagogu skaits, līdz ar to tajās iespējama metodiķa slodze mazāk kā 20 procentu apmērā - tādas izmaksas netiks iekļautas tiešajās attiecināmajās izmaksās. Katrā pašvaldībā var būt cits iesaistāmo metodisko funkciju īstenojošo personu skaits (piemēram, viens pedagogs var būt speciālists vairākos mācību priekšmetos). Vienlaikus ES fondu atbalsts ir plānots kā papildinošs, neaizvietojot  pašvaldību vai valsts budžeta finansējumu, projektā paredzot noteiktu funkciju izpildi papildus jau esošajām funkcijām, kas tiek veiktas pašvaldībās; 2) izmaksas mācību, izglītojošu, sadarbības un tīklošanās pasākumu, semināru un konferenču organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā vietējo un ārvalstu ekspertu, lektoru un moderatoru atlīdzības izmaksas, mācību maksa, telpu nomas maksa (ja projekta atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams nomāt telpas ārpus finansējuma saņēmēja telpām vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses), datortehnikas un cita nepieciešamā aprīkojuma nomas izmaksas noteikumu projektā definēto atbalstāmo darbību īstenošanai un mērķa sasniegšanai;3) informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes nodrošināšanas izmaksas, noteikumu projektā definēto atbalstāmo darbību īstenošanai un mērķa sasniegšanai - profesionālā atbalsta un talantu atbalsta īstenošanai; 4) metodiskā atbalsta materiālu izstrādes, digitalizācijas un adaptācijas, tai skaitā tulkošanas izmaksas, licenču iegādes, autortiesību, aprobācijas, ilustrēšanas, sagatavošanas publicēšanai un uzturēšanas izmaksas;6) finansējuma saņēmēja (VISC) projekta vadības un īstenošanas personālam un sadarbības partneru (LVA un IZM) projekta īstenošanas personālam jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 EUR vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls piesaistīts projektā uz darba līguma vai rīkojuma (attiecināms uz ierēdņiem) pamata; 7) pārējās ar projekta darbību īstenošanu un mērķa sasniegšanu saistītās izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam: transporta pakalpojuma izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), citas transporta pakalpojumu izmaksas (transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana), iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas un ārvalstu komandējumu un dienesta braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Ārvalstu komandējumi plānoti finansējuma saņēmēja īstenošanas personālam labās prakses, pieredzes apzināšanai un pārnesei profesionālā atbalsta nodrošināšanai, metodiskā atbalsta materiālu izstrādei vai adaptācijai, tāpat arī pedagogu un talantīgo izglītojamo dalības nodrošināšanai ārvalstu pasākumos. Transporta izmaksas, kas paredz maksu par degvielu un sabiedriskā transporta izmantošanu, un iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas plāno atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām: "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai" un “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”; 8) izmaksas noteikumu projekta 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas mācību nodrošināšanai, tai skaitā profesionālās izglītības pedagogiem stažēšanās pasākumu nodrošināšanai uzņēmumos un organizācijās, vadības komandām, didaktiķiem, metodiķiem, pašvaldību izglītības speciālistiem un profesionālā atbalsta īstenošanā iesaistītajiem speciālistiem profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanai Latvijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (dalības maksa, apdrošināšanas izmaksas, komandējuma izdevumi). Mācības ārvalstīs plānotas ierobežotam skaitam noteikumu projektā minētās profesionālā atbalsta mērķa grupas pārstāvjiem, ar mērķi iepazīt labo praksi un ieviest to Latvijas izglītības sistēmā. Starptautisko pieredzi un labo praksi būtiski iepazīt pedagogiem -  didaktiķiem, metodiķiem, kā arī izglītības iestāžu vadības komandu pārstāvjiem, pašvaldību izglītības speciālistiem, profesionālā atbalsta īstenošanā iesaistītiem speciālistiem, profesionālās izglītības pedagogiem. Noteikumu projekts paredz iespēju nodrošināt mācības un stažēšanās pasākumus ārvalstīs, kā arī ārvalstu lektoru un ekspertu piesaisti šo darbību īstenošanai Latvijā, nodrošinot pieredzes apmaiņu un jaunas zināšanas. Pieejas izvēlē tiks izvērtēts gan saimnieciskais izdevīgums, gan sagaidāmā kvalitāte un efektivitāte; 9) izmaksas izglītojamo dalības nodrošināšanai talantu attīstības pasākumos vispārizglītojošo mācību priekšmetos, tai skaitā starptautiskajos pasākumos (dalības maksa, naktsmītnes, ēdināšanas izmaksas, apdrošināšanas izmaksas, komandējuma izdevumi projekta īstenošanas personālam, projekta vadītājam, izglītojamos pavadošajām personām, kā arī izglītojamiem un piesaistītajiem ekspertiem, tai skaitā valsts nodeva par vīzas saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu); 10) izmaksas izvērtējumu veikšanai un publicēšanai; 11) finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (IZM) īstenotās darbības - izglītības digitālo platformu pilnveides un attīstības, kā arī lietotāju atbalsta nodrošināšanas - izmaksas; 12) citas pakalpojumu un preču piegādes izmaksas, piemēram, izglītības iestāžu profesionālā atbalsta un izglītības iestāžu vadības komandu, pedagogu profesionālās kompetences pilnveides īstenošanai, metodiskā atbalsta materiālu izstrādei vai adaptācijai, izglītojamo talantu atbalsta pasākumu īstenošanai (piemēram, balvas, godalgas), u.c.; 13) komunikācijas un vizuālās identitātes nodrošināšanas izmaksas.
Noteikumu projekts paredz, ka pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, un ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk- Regula Nr.2021/1060) 64.panta 1.punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.

Plānojot darbības un izmaksas, tai skaitā izvērtējot vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas, ir veiktas sarunas ar potenciālo finansējuma saņēmēju, projektā plānotajiem sadarbības partneru pārstāvjiem, izskatītas līdzīgu iepriekšējā plānošanas periodā īstenotu ES fondu projektu izmaksas, sagatavots indikatīvs projekta budžets. Līdzšinējā pieredze liecina, ka vienkāršoto izmaksu metodiku izstrāde ir laikietilpīgs datu atlases un pierādīšanas process. Lai nodrošinātu prasību piemērot vienkāršotās izmaksas un uzsāktu projekta darbības pēc iespējas ātrāk, ir izvērtēta iespēja izmantot Regulā Nr. 2021/1060 noteiktās vienotās likmes, kuru piemērošanai nav nepieciešams veikt aprēķinus un izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodikas. Atbildīgā iestāde ir secinājusi, ka visefektīvāk būtu piemērot Regulas Nr. 2021/1060 56. panta 1.punktā noteikto vienoto likmi, kas paredz pārējām projektam darbībām piemērot 40% no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Vienlaikus 4.2.2.3 pasākumā tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja personāla atlīdzības izmaksās ietver arī atlīdzības izmaksas, kas tiek paredzētas pakalpojuma līgumos, nodalot atlīdzības izmaksas no pārējām pakalpojuma līguma izmaksām. Savukārt ņemot vērā plānoto izmaksu apjomu uz atlīdzības izmaksām un iepirkumiem, nav piemērojama Regulas Nr. 2021/1060 55.panta 1.punktā minētā vienotā likme tiešajām attiecināmām personāla izmaksām par darbību līdz 20% no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Papildus ir plānots, ka atlīdzības izmaksas tiks segtas ne tikai valsts un pašvaldību darbiniekiem, kuru atlīdzības vienas vienības likmes aprēķinam varētu izmantot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktos nosacījumus. Projektā plānots iesaistīt arī dažāda līmeņa un profila ekspertus dažādu darbību veikšanai, piem., mācību priekšmetu olimpiāžu darbu sagatavošanai un vērtēšanai, metodiskā atbalsta materiālu izstrādei un zinātniskai recenzēšanai, informatīvo kampaņu vadīšanai, dažāda veida mācību īstenošanai, kas var ietvert nepieciešamību piesaistīt ekspertus kā no Latvijas, tā no ārvalstīm. Ņemot vērā minēto, atbildīgā iestāde uz projekta īstenošanas uzsākšanas brīdi nosaka, ka tiek piemērotas horizontālās vienkāršoto izmaksas iespējas - transporta izmaksām, komandējumiem un netiešajām izmaksām (netiešo izmaksu nemainīgā likme 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām). Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka atbildīgā vai vadošā iestāde var izstrādāt vēl citas vienkāršoto izmaksu metodikas, kas būtu piemērojamas 4.2.2.3. pasākumā.

Noteikumu projekts paredz šādus uzraudzības rādītājus:
1) Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam noteiktos 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" uzraudzības rādītājus - a) kopējais iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, - viena iestāde, paredzot, ka rādītājā tiks uzskaitīts VISC kā 4.2.2.3.pasākuma finansējuma saņēmējs, kas būs saņēmis ESF atbalstu, lai īstenotu profesionālo atbalstu vispārējā un profesionālā izglītībā; b) programmas specifiskais rezultāta rādītājs: iestāžu skaits, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – viena iestāde, paredzot, ka rādītāja sasniegšanai VISC kā 4.2.2.3.pasākuma finansējuma saņēmējs būs ieviesis profesionālā atbalsta sistēmu vispārējā un profesionālā izglītībā, veicinot izglītības un mācību sistēmas kvalitātes un efektivitātes uzlabošanos un izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām.
2) nacionālos rādītājus, kas demonstrē 4.2.2.3.pasākuma ietekmi nacionālā mērogā:
1. būtiskāko īstenoto mācību uzskaitei, paredzot uzkrāt datus par atbalstu saņēmušo personu skaitu, viņu amatu, pārstāvēto iestādi un tās dibinātāju, profesionālās kompetences pilnveides mācību jomu vai izglītības darba virzienu, atbalsta sniedzēju:
a) līdz 2025. gada 31. augustam uzsāktas mācības izglītības speciālistiem no vismaz 90 procentiem pašvaldību (īpatsvars no pašvaldību kopskaita);
b) līdz 2025. gada 31. augustam uzsāktas mācības izglītības iestāžu vadības komandu pārstāvjiem no vismaz 20 procentiem izglītības iestāžu (īpatsvars no izglītības iestāžu kopskaita);
c) līdz 2025. gada 31.augustam uzsāktas mācības metodiķu un didaktiķu sagatavošanai;
3) izstrādāto vai adaptēto metodiskā atbalsta materiālu pedagogiem skaits. Prioritāri līdz 2025. gada 31. augustam plānots izstrādāt metodiskā atbalsta materiālus dabaszinātņu (Fizika II, Ķīmija II, Bioloģija II, Ģeogrāfija I)  apguvei vidusskolā un inženierzinību apguvei pamatskolā (7.-9.klase); līdz 2026. gada 31. martam plānots izstrādāt metodiskā atbalsta materiālus matemātikā (1.-9.klase, I, II) un programmēšanas apguvei vidusskolā (I); līdz 2026. gada 30. jūnijam plānots izstrādāt metodiskā atbalsta materiālus fizikas, ķīmijas un bioloģijas apguvei pamatskolā (7.-9.klase) un datorikas apguvei pamatskolā (4.-9.klase); līdz 2026. gada 31. augustam plānots izstrādāt metodiskā atbalsta materiālus latviešu valodā pamatskolā (1.-9.klase) un vidusskolā (I, II); līdz 2026. gada 31. augustam pabeigt metodiskā atbalsta materiālus izstrādi vēstures (I, II) un sociālo zinātņu (I, II) apguvei vidusskolā. Noteikumu projekts paredz, ka finansējums saņēmējs uzkrāj datus par izstrādāto vai adaptēto metodiskā atbalsta materiālu skaitu, dalījumā pa mācību priekšmetiem vai izglītības darba virzieniem un mērķa grupas;
4) regulāru (vismaz vienu reizi gadā) profesionālo atbalstu saņēmušo izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā. Rādītājs būtu jāuzskaita reizi gadā ar skaidrojumu, vai īpatsvaru ietekmē atbalsta sniegšanas biežums vai izglītības iestāžu reorganizācija, kā arī sniegtā atbalsta pamatojumu, tai skaitā kāds atbalsts ir sniegts. Finansējuma saņēmējam korektai rādītāja uzskaitei ir jāveic uzskaite par atbalstu saņēmušajām izglītības iestādēm pēc to dibinātāja, īstenotā izglītības veida un pakāpes, saņemtā atbalsta veida un mācību jomas vai izglītības darba virziena.
5) izglītības iestāžu skaits, kuras pēc profesionālā atbalsta saņemšanas demonstrē pozitīvu izglītības iestādes snieguma dinamiku, paredzot uzkrāt datus par atbalstu saņēmušo izglītības iestāžu skaitu, to dibinātāju, īstenoto izglītības veidu un pakāpi, saņemtā atbalsta veidu un mācību jomu vai izglītības darba virzienu. Izglītības iestāžu snieguma dinamikas mērījumam plānots izmantot izglītības kvalitātes monitoringa datus, t.sk. izglītojamo snieguma monitoringa datus, pedagogu labbūtības izpētes datus, u.c. Izglītības kvalitātes monitoringa dati tiks izmantoti arī atbalsta plānošanai, līdz ar to būs iespējams izmērīt atbalsta ietekmi izglītības iestāžu līmenī.
Plānota arī datu uzkrāšana par izglītojamo skaitu, kas saņēmuši atbalstu izcilības veicināšanai dalījumā pēc mācību priekšmeta un saņemtā atbalsta veida.
Minēto datu uzkrāšana nepieciešama, lai varētu izvērtēt 4.2.2.3. pasākuma atbalsta ietekmi uz 4.2.2.3. pasākumā definēto mērķa grupu un izglītības kvalitāti. Veicot personas datu uzkrāšanu, finansējuma saņēmējs nodrošinās personu datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu likumīgā, godprātīgā un datu subjektam pārredzamā veidā.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027) plānots uzkrāt datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”  rādītāju: izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo), skaits, kuros integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs, un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo  nozares vajadzībām). Noteikumu projekta 5. punktā definēto nacionālo rādītāju vērtības finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. Noteikumu projekta 35. punktā minēto detalizētāku informāciju par rādītājiem (piemēram, rādītāja dalījums pa mācību priekšmetiem, izglītības iestāžu dibinātāji, veids, pakāpe u.c.) finansējuma saņēmējs uzkrāj pie sevis. Noteikumu projektā iekļautie nacionālie rādītāji definē prioritāri veicamās darbības tuvāko divu gadu laikā un projekta darbību regulāru ietekmes izvērtējumu. Vienlaikus kvalitātes rādītāju noteikšana profesionālā atbalsta sistēmas darbības novērtēšanai plānota projekta ietvaros, ņemot vērā uzsāktās sistēmas īstenošanas rezultātus.

Projekta uzraudzībai plānots izveidot projekta uzraudzības padomi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr.528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" 24.8. apakšpunktu finansējuma saņēmējs ir IZM padotībā esoša iestāde. Lai uzraudzītu, ka padotības iestāde veic atbilstošu projekta īstenošanu un nodrošina izvirzīto mērķu un rādītāju sasniegšanu, IZM kā nozares ministrija izveidos projekta uzraudzības padomi, kas nodrošinās atbalstāmo darbību īstenošanu pārvaldību. Uzraudzības padomes izveidei tiks izstrādāts IZM nolikums un izdots rīkojums. Pirms rīkojuma apstiprināšanas IZM aicinās deleģēt citu ministriju (piemēram, Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas, u.c.) un nozares partneru (piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, u.c.) pārstāvjus dalībai uzraudzības padomē. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā plānots iekļaut pārstāvjus arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes. Noteikumu projekts paredz, ka uzraudzības padomē finansējuma saņēmējs sniegs regulāru (ne retāk kā reizi sešos mēnešos) informāciju par projekta progresu, kā arī aktuālākajām problēmām un izaicinājumiem, tai skaitā ziņojot par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, rādītāju sasniegtajām vērtībām, atgriezenisko saiti no mērķa grupas par profesionālo atbalstu un profesionālās kompetences pilnveides atbalstu, īstenoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību viņu vajadzībām, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem atbalsta pasākumu īstenošanā. Tāpat arī paredzēts, ka finansējuma saņēmējs informēs uzraudzības padomi par veikto darbību un ieviešanas mehānisma efektivitātes izvērtējumu secinājumiem un priekšlikumiem turpmākām darbībām, kā arī prioritārajām virzienu jomām, kurās plānota metodiskā atbalsta materiālu izstrāde. Ar uzraudzības padomes starpniecību ieinteresētām pusēm – nozaru ministrijām un sabiedrības pārstāvjiem – dota iespēja sekot līdzi projekta progresam, kā arī izteikt atbalstu vai priekšlikumus uzlabojumiem, tādā veidā līdzdarbojoties izglītības reformu un sistēmisku izmaiņu īstenošanā, veicinot kvalitatīvu projektu īstenošanu un mērķu sasniegšanu. Tā piemēram, 2024.gada Starptautiskajā samitā par skolotāja profesiju (ISTP) Singapūrā, IZM un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vienojās veikt kopā darbu pie vienotas, uz skolotāju vajadzībām balstītas profesionālās pilnveides sistēmas izveides, iekļaujot kvalitatīvu un pieejamu metodisko atbalstu valsts un vietējā līmenī, kā arī kopīgu darbu skolotāju profesionālo kompetenču stiprināšanā - attiecībā uz skolotāju, vecāku, skolēnu tiesībām, atbildību un pienākumiem, izglītības tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanu, lai padarītu mācības efektīvākas (lai atvieglotu skolotāju darbu un apmierinātu skolēnu individuālās mācību vajadzības).

Tā kā plānots, ka profesionālais atbalsts tiks sniegts visās izglītības jomās un virzienos, tai skaitā plašākas izglītības pieredzes plānošanai un īstenošanai izglītības iestādēs, kā viens no pirmajiem īstenošanas nosacījumiem paredz līdz 2024.gada 30. jūnijam izstrādāt un ar IZM saskaņot kritērijus plašākas izglītības pieredzes un karjeras atbalsta pasākumu plānošanai un īstenošanai pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, paredzot šo kritēriju publicēšanu finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē.  Minētie kritēriji noteiktajā termiņā nepieciešami, lai plānotu pasākumus, kurus paredzēts īstenot  ESF 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.1.pasākuma  "Kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošana pirmsskolas izglītības pakāpē" (turpmāk - 4.2.2.1.pasākums) un 4.2.2.2.pasākuma ietvaros.

Noteikumu projekts paredz arī nosacījumu projekta iesniedzējam pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē organizēt plānošanas sanāksmes ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, nozaru ekspertu padomēm un to koordinējošām institūcijām - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē un sanāksmju protokolus par projektā veicamiem uzdevumiem pievienot projekta iesnieguma dokumentācijai.

Noteikumu projekts noteic, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu, un projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām un normatīvo aktu publisko iepirkumu jomā prasībām.

Lai nodrošinātu ilgtspēju, noteikumu projekts paredz, ka sadarbības partneri pēc profesionālā atbalsta saņemšanas paredz pasākumus projektā iegūto zināšanu un pieredzes pārnesei atbilstošās vispārējās izglītības jomas pedagogiem savas pašvaldības teritorijā un profesionālās izglītības nozares pedagogiem, nodrošinot, ka pedagogi, kas būs saņēmuši atbalstu projekta ietvaros, multiplicēs iegūtās zināšanas un dalīsies gūtajā pieredzē ar saviem kolēģiem.
 
Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt investīciju pēctecību un nepārtrauktību, noteikumu projekts paredz izmaksu attiecināmību no 2024. gada 1. janvāra. Lai nodrošinātu iespēju īstenot darbības pirms vienošanās noslēgšanas ar CFLA, 2024. gada 20. februārī Ministru kabinetā atbalstīts informatīvais ziņojums “Par nepieciešamo finansējumu mācību priekšmetu olimpiāžu un skolēnu zinātniski pētnieciskā darba nodrošināšanai 2024. gadā” (turpmāk - informatīvais ziņojums), kas paredz pēctecīgu atbalsta pieejamību talantīgo izglītojamo dalībai zinātniski pētnieciskajā darbā un mācību priekšmetu olimpiādēs  (Ministru kabineta 20.02.2024. sēdes protokols Nr. 8 55. §).

Papildus informatīvajā ziņojumā paredzētajam valsts budžeta priekšfinsējumam mācību priekšmetu olimpiāžu un skolēnu zinātniski pētnieciskā darba nodrošināšanai 2024. gadā, noteikumu projekta protokollēmuma projekts noteic, ka līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA) 4.2.2.3. pasākuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu segšanai VISC līdz 1 553 960 EUR apmērā 2024. gadā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šis finansējums plānots indikatīvi no 2024. gada jūnija līdz 2024. gada septembrim (4 mēneši) un ietver vairākas darbības, izmaksu aprēķinu pieņēmumi balstīti uz iepriekšējo projektu līdzīgu darbību izmaksām un informatīvā ziņojumā iekļautajām izmaksām (Ministru kabineta 20.02.2024. sēdes protokols Nr. 8 55. §). Darbības: 1. Ikgadēji plānotās vasaras nometnes talantīgajiem izglītojamajiem "Alfa", kas notiks jūlijā, un "Izaicinājums", kas notiks augustā, tam paredzot līdz 108 085 EUR. Vienai nometnei nepieciešamais finansējums: 54042,26 EUR, kur izmaksās ietilpst: atlīdzības izmaksas nometnes vadītājam (14,34 EUR x 500 stundas), pedagogiem (audzinātājiem) (4 personas x 14.23 EUR x 336 stundas), mediķim (500 EUR), lektoriem (14,23 EUR x 25 stundas x 20 personas) un pārējās ar nometni saistītās izmaksas: telpu noma nodarbībām un aktivitātēm 2500 EUR, dalībnieku ēdināšana (40 dalībnieki x 15 EUR x 14 dienas), naktsmītnes dalībniekiem (40 dalībnieki x 7 EUR x 14 diennaktis), transporta (autobuss) pakalpojumi (Rīga - Zemgales vsk.-Rīga, 2 reizes, mācību ekskursijām) 3500 EUR, materiāli laboratorijas darbiem un praktiskajām nodarbībām 800 EUR, kancelejas preces 500 EUR, citi izdevumi 567,14 EUR. 2. Metodiskā atbalsta materiālu izstrādes izmaksas, plānojot starpnodevumus indikatīvi 30% apmērā prioritāro metodiskā atbalsta materiālu izstrādei, tam paredzot izmaksas līdz 1 024 905 EUR, ko veido šādas darbības: metodiskā atbalsta materiāli Latviešu valoda 1.-9.klase (221637,90 EUR), Latviešu valoda I, II (97713 EUR), Matemātika 1.-9.klasei (336548,52 EUR), Matemātika I, II (158004 EUR), mācību kursa programmas parauga izstrāde Vēsture I (10500 EUR), metodiskā atbalsta materiāla izstrāde Vēsture I (31500 EUR), mācību kursa programmas parauga izstrāde Sociālās zinātnes I (14000 EUR), metodiskā atbalsta materiāla izstrāde Sociālās zinātnes I (42000 EUR), Fizika II (21000 EUR), Ķīmija II (21000EUR), Bioloģija II (21000 EUR), un gala nodevumu metodiskā atbalsta materiālam 14 mācību priekšmetu īstenošanai lingvistiski neviendabīgā vidē 8.klasē (50000 EUR). 3. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, tam plānojot līdz 420 970 EUR, kas ietver a) atlīdzību projekta vadītāja vietniekam (2645 EUR+VSAOI x 4 mēneši), juriskonsultam-iepirkumu speciālistam (1890 EUR+VSAOI x 4 mēneši), lietvedim - dokumentu pārvaldības speciālistam (1471 EUR+VSAOI x 4 mēneši), vecākajam grāmatvedim (1752 EUR+VSAOI x 4 mēneši), vecākajam ekspertam komunikācijas jautājumos (1752 EUR+VSAOI x 4 mēneši x 0,5 slodze); b) pārējās projekta vadības izmaksas: veselības apdrošināšana (4,5 slodzes x 700 EUR), darba vietas aprīkojuma izmaksas (4,5 slodzes x 1500 EUR) un netiešās izmaksas (15 % no atlīdzības izmaksām); c) atlīdzību mācību satura izstrādes vadītājam (nodaļas vadītājam) (3292 EUR+VSAOI x 4 mēneši), vecākajam ekspertam talantu jautājumos (2118 EUR+VSAOI x 4 mēneši), vecākajiem ekspertiem (valsts metodiķiem) (2118 EUR+VSAOI x 4 mēneši x 23 slodzes), vecākajiem IT administratoriem (2014,8 EUR+VSAOI x 4 mēneši x 4 slodzes), vecākajiem ekspertiem mācību jautājumos (1752 EUR+VSAOI x 4 mēneši x 3 slodzes); d) pārējās projekta īstenošanas personāla izmaksas: veselības apdrošināšana (32 slodzes x 700 EUR), darba vietas aprīkojuma izmaksas (32 slodzes x 1500 EUR), netiešās izmaksas (15 % no atlīdzības izmaksām).

IZM ir veikusi risku izvērtējumu 4.2.2.3. pasākuma projekta darbību uzsākšanai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Tika identificēti šādi būtiskākie riski:
1. projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ESF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka projekta iesnieguma atlases kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā un projekta iesniedzējs ir VISC, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai VISC projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar CFLA par projekta iesnieguma sagatavošanu. Papildus tam, risku mazinās arī ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā CFLA piemērotais “konsultē vispirms” princips projektu iesniegumu atlases posmā;
2. līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.2.3. pasākuma īstenošanas noteikumu projekts precīzi nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Darbības un izmaksas, ko paredzēts veikt pirms vienošanās noslēgšanas, atbilst 4.2.2.3. pasākumā plānotajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām. Riska mazināšanai VISC projekta īstenošanai līdz vienošanās noslēgšanai (kā arī pēc tam) piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar IZM un CFLA par izmaksu attiecināšanas jautājumiem, ievēros ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda horizontālos nosacījumus, t.sk. ievēros prasības, kas ietvertas Finanšu ministrijas vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai ES kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027.gada plānošanas periodā, lai mazinātu neatbilstību riskus, kā arī nodrošinās prasības ievērošanu saskaņā ar Regulas 2021/1060 63. panta 6. daļu, ka darbības pirms projekta iesnieguma iesniegšanas var būt uzsāktas, bet nedrīkst būt faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas;
3. VISC nav nepieciešamās kapacitātes paredzēto darbību uzsākšanai. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā VISC līdzšinējo pieredzi ES fondu projektu īstenošanā, kā arī to, ka ar informatīvo ziņojumu ir atbalstīta projekta vadības un īstenošanas personāla pakāpeniska iesaiste. Vienlaikus šī riska ietekme ir vērtējama kā vidēja, tā kā nepietiekamas kapacitātes dēļ var rasties nobīdes plānotajos 4.2.2.3. pasākuma atbalstāmo darbību izpildes termiņos.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība kopumā ir novērtēta kā zema, tomēr protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu gadījumā, ja izmaksas, kas 4.2.2.3. pasākuma ietvaros veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ESF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp IZM budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

Protokollēmuma projekts paredz arī, ka lai nodrošinātu projektā izveidotās profesionālā atbalsta sistēmas ilgtspēju, VISC līdz 2027.gada 31. augustam, balstoties uz projekta īstenošanā gūto pieredzi, pasaules pētniecības un prakses analīzi,  sagatavo un sadarbībā ar IZM iesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par projektā īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā profesionālā atbalsta sistēmas funkcijām, tās dalībniekiem, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem tās darbināšanai. Iesniedzot valsts budžeta pieprasījumu, IZM izvērtēs kritiski nepieciešamos resursus profesionālā atbalsta sistēmas turpmākai darbībai. Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu pēc projekta beigām tiks izskatīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 2029.gadā tas tiks izskatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2029.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2029., 2030. un 2031.gadam" sagatavošanas procesā. Vienlaikus IZM izvērtēs iespēju nodrošināt daļai darbību ātrāku finansēšanu pirms projekta beigām.

Noteikumu projektā definētas iestāžu funkcijas atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likumam, t.sk. vadošā iestāde - Finanšu ministrija; sadarbības iestāde -  CFLA; atbildīgā iestāde - IZM. Noteikumu projekts noteic, kādas darbības IZM veic kā ES fondu atbildīgā iestāde, un kādas - kā nozares ministrija, t.sk. pildot sadarbības partnera funkciju attiecībā uz digitālajām platformām – informācijas sistēmām, kur IZM saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto ir šo sistēmu pārzinis. Savukārt 4.2.2.3. pasākumā finansējuma saņēmēja funkcijas pildīs VISC. Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likumu atbildīgā iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā atbildīgā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām, tostarp tādām, kuras tā pilda kā finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris. Arī pārējiem sadarbības partneriem ir saistošs nosacījums, ka tiek nodalītas funkcijas, ko iestāde pilda projektā, no funkcijām, ko iestāde pilda savas pamatdarbības ietvaros.

4.2.2.3.pasākumā īstenotais VISC projekts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikts, ka lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem, un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Skaidrojam, ka:
1) finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, sadarbības partneri – valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības un valsts profesionālās izglītības iestādes, kas nav komercsabiedrības un negūs ekonomiskas priekšrocības;
2) atbalsts plānots izglītības funkcijas īstenošanai - pedagogu profesionālajam atbalstam un izglītojamo izcilības veicināšanai. Izglītības funkciju veic arī privātas izglītības iestādes, līdz ar to mērķa grupā ietilpst pedagogi, kas strādā, un izglītojamie, kas mācās, arī juridisku personu dibinātās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pakāpē;
3) publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (kur attiecināms) veiks atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu;
4) VISC plānotās darbības projektā atbilst Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumos Nr.682 "Valsts izglītības satura centra nolikums" noteiktajām funkcijām - VISC organizē, metodiski atbalsta un pārrauga pedagogu profesionālās pilnveides īstenošanu, atbilstoši kompetencei nodrošina sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm un privātpersonām un sekmē sociālo partneru iesaisti izglītībā, organizē valsts mācību priekšmetu olimpiādes, izglītojamo zinātniskās pētniecības darbu, koordinē šo pasākumu norisi un veicina izglītojamo līdzdalību starptautiskajās olimpiādēs, izstādēs un konkursos;
5) lai nodrošinātu profesionālo atbalstu un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, projektā kā sadarbības partnerus plānots iesaistīt a) visas pašvaldības (kas ir vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu dibinātājas) un b) valsts profesionālās izglītības iestādes - tehnikumus, koledžas, profesionālās vidusskolas un mākslu izglītības kompetences centrus, kas veic metodisko funkciju. Saskaņā ar Izglītības likuma 29.pantu izglītības iestādes dibinātāja kompetence ir nodrošināt atbalstu izglītības procesa kvalitatīvai īstenošanai un pilnveidošanai, metodiskā darba organizēšanai un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošanai. Saskaņā ar Izglītības likuma 18.pantu, lai īstenotu savas funkcijas izglītības pārvaldes un izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā, pašvaldība izveido izglītības pārvaldes iestādi, kura veic vairākas funkcijas, tai skaitā organizē metodisko, zinātnisko, informatīvo un citāda veida intelektuālo atbalstu izglītojamiem, pedagogiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm izglītības kvalitātes nodrošināšanai, koordinē pašvaldības teritorijā esošo izglītības iestāžu sadarbību; sekmē sabiedrības līdzdalību izglītībā, tai skaitā izglītības iestāžu sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, informē sabiedrību par pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstību, sasniegumiem, izglītības programmu piedāvājumu un kvalitāti; veido pašvaldības pedagoģiskā personāla politiku, sadarbībā ar izglītības iestāžu vadītājiem īsteno personāla plānošanu, piesaisti un veicina karjeras attīstību pašvaldības padotībā esošajās izglītības iestādēs; plāno pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu; atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās. Valsts profesionālās izglītības iestādes - tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri - saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.1 pantu un 31.pantu veic metodisko darbu reģiona vai nozares ietvaros, nodrošinot metodisko atbalstu un pedagogu tālākizglītību. Metodiskā virsvadība atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.2 panta ceturtās daļas prasībām IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm tiek noteikta ar IZM rīkojumu, kurā paredz, ka metodisko virsvadību savā nozarē veic tehnikumi, koledžas un profesionālās vidusskolas. Savukārt saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 19. daļu valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta 1.daļu maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šo izglītības iestāžu darbības arī projekta ietvaros ir uzskatāmas par valsts izglītības sistēmas ietvaros īstenotu valsts izglītību.
6) Projektā kā sadarbības partneri plānots iesaistīt arī valsts pārvaldes iestādi – LVA latviešu valodas apguves atbalsta nodrošināšanai, kas īpaši aktuāla laikā, kad notiek pāreja uz mācībām valsts valodā (2023. – 2025.gads). Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 938 “Latviešu valodas aģentūras nolikums” LVA darbojas ar mērķi veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību, analizējot latviešu valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku un nodrošinot atbalstu latviešu valodas apguvei.
7) Lai nodrošinātu valsts izglītības un pārbaudījumu informācijas sistēmu pilnveidi, kas nepieciešama 4.2.2.3. pasākuma mērķa sasniegšanai, kā sadarbības partneri plānots iesaistīt IZM, kas ir Valsts izglītības informācijas sistēmas un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas pārzinis saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" un Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumiem Nr. 117 "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi".

Ņemot vērā, ka ir precizēts 4.2.2.3.pasākumam pieejamais finansējums, precizēts arī ESF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem 4.2.2.3.pasākumā. No kopējā ESF finansējuma 57 648 753 EUR apmērā indikatīvi 54 766 315 EUR atbilst 149. intervences kodam “Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” un 2 882 438 EUR atbilst 148. intervences kodam “Atbalsts pirmsskolas izglītībai (izņemot infrastruktūru”). Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam papildinājumu plānots, ka 5% no kopējā finansējuma sniegs ieguldījumu ESF sekundāra temata 1.kodā “Videi nekaitīgu prasmju un darbvietu un zaļās ekonomikas veicināšana”. Noteikumu projekts paredz, ka ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums). Saskaņā ar plānošanas dokumentos noteikto 4.2.2.3. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”), un tas paredz, ka ESF dzimumu līdztiesības dimensijas 2.kods “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” ietver visu pasākuma finansējumu. Noteikumu projekts paredz, ka atbalstāmas ir izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas un ekspertu konsultāciju nodrošināšanai, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.2.3.pasākumam nav ietekmes.