Anotācija

24-TA-1914: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 485 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 485 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz 2024. gada 12.jūlijā spēkā stājušajiem grozījumiem Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma (turpmāk - Likums) 5.panta ceturtajā daļā, ar kuriem ir atcelta parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam izsniegtās speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas nepieciešamība. Ņemot vērā, ka ar grozījumiem Likuma 5.panta piektajā daļā ir mainīts arī deleģējums, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 485 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.485).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi, lai nodrošinātu Noteikumu Nr.485 normu atbilstību Likumā noteiktajam attiecībā uz pārlicencēšanas atcelšanu. Noteikumu projekts tiek papildināts ar kārtību par jaunu ikgadējo valsts nodevu par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību, kā arī tiek veikti grozījumi, paredzot valsts nodevas maksāšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Uz doto brīdi Latvijā ir 18 parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēji ar spēkā esošu speciālo atļauju (licenci), kuri savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros ir tiesīgi atgūt no patērētājiem parādsaistības kreditora (pakalpojuma sniedzēja) vārdā vai uzdevumā.

Līdz 2024.gada 12.jūlijam Likuma 5.panta ceturtā un piektā daļa paredzēja, ka Ministru kabinets noteica prasības, kas jāievēro, lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saņemtu speciālo atļauju (licenci), kā arī minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, izmantošanas, darbības apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību.
Veicot grozījumus Likumā, Ekonomikas ministrijas Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtais priekšlikums par pārlicencēšanas atcelšanas nepieciešamību parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem tika apstiprināts un attiecīgi izņemts no Likuma normām.
Likumā tostarp ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt licencēšanas kārtību, kas līdz šim bija pamats Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.64 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība", taču tie ar 2024.gada 12.jūliju zaudēja spēku, pamatojoties uz veiktajām izmaiņām Likumā. Attiecīgi, lai nodrošinātu Likumā noteikto deleģējumu, Finanšu ministrija izstrādāja jaunos Noteikumus Nr.485, taču Noteikumos ir saglabāta prasības par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas nepieciešamību reizi trijos gados. 

Papildus Noteikumos Nr.485 tiek mainīts valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu no 3555 euro uz 10 000 euro, kā arī, ņemot vērā, ka tiek atcelta pārreģistrācijas nepieciešamība, tiek ieviesta ikgadējā valsts nodeva par attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību 2000 euro apmērā. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar 2023.gada 15.septembra valdības deklarācijas1 35. punktu, Ministru kabinets ir apņēmies mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dot iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Šajā kontekstā būtu nodrošināms, ka arī parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centram tiek samazināts birokrātiskais slogs, ņemot vērā, ka iesniegums par pārlicencēšanu bija jāiesniedz un Patērētāju tiesību aizsardzības centram jāizskata un jāizvērtē reizi trijos gados.

Ņemot vērā, ka šobrīd, līdz ar pēdējiem grozījumiem Likumā, parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem vairs nav pienākums veikt saņemto speciālās atļaujas (licences) pārlicencēšanu reizi trijos gados, taču Noteikumos Nr.485 šī prasība vēl joprojām ir iekļauta. 

1 https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment
Risinājuma apraksts
Izvērtējot Patērētāju tiesību aizsardzības centra līdzšinējo praksi, atsakoties no ikgadējās speciālo atļauju (licenču) pārreģistrācijas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā un ieviešot ikgadējo uzraudzības mehānismu licencējamā nozarē, tiks veidota vienota pieeja un atslogots birokrātiskais slogs komersantiem. Tādēļ ir atceļama līdzšinējā kārtība, kas nosaka, ka parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam izsniegtās speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācija veicama reizi trīs gados, paredzot turpmāk speciālo atļauju (licenci) parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanai izsniegt uz nenoteiktu laiku.

Ņemot vērā, ka pārlicencēšanas prasība ir atcelta, ir nepieciešams noteikt papildus prasības attiecībā uz parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību, tāpēc Noteikumos Nr.485 ir nosakāma ikgadējā valsts nodeva (2000 euro apmērā) par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību, kas aizstās līdz šim spēkā esošo valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju. Tajā pašā laikā Noteikumos Nr.485 tiek saglabāts nosacījums par valsts nodevas apmaksu par pirmreizējo speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, taču šīs nodevas apmērs tiek paaugstināts no 3555 euro uz 10 000 euro. Attiecīgi šīs nodevas izmaiņas neietekmēs jau spēkā esošās (izsniegtās) speciālās atļaujas (licences) īpašniekus, taču, ja šādas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai pieteiksies jauns parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzējs, viņam šī nodeva būs apmaksājama.

Jāatzīmē, ka kopš 2013.gada, kad tika ieviesta parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzēju licencēšana un tika noteikts valsts nodevas apmērs, ir būtiski mainījušās prasības parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, klāt ir nākušas arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, līdz ar to parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzējiem tiek izvirzītas augstākas atbilstības prasības un veidojas daudz augstāki standarti to uzraudzībai. Papildus, jāņem vērā vispārējo cenu, darba spēka izmaksu u.c. monetāro rādītāju kāpumu pēdējo gadu garumā, ir pieaudzis arī administratīvo izmaksu apjoms, arī pakalpojumu sniedzēju skaita izmaiņas ietekmē uzraugošās iestādes darba kapacitāti, kas uzskatāms par pamatotu argumentu, lai pārskatītu līdz šim noteikto nodevu apmērus, gan par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, gan turpmāk - par darbības uzraudzību. Noteiktie nodevas apmēri uzskatāmi par atbilstošiem esošajai tirgus situācijai un kopējām izmaiņām dažādos monetārajos un finansiālajos rādītājos kopumā. 
Norādītais ikgadējās nodevas apmērs 2000 euro apmērā uzskatāms par pietiekamu, lai sekmētu Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju nodrošināšanu parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzībā. 

Ņemot vērā veiktās izmaiņas, tiek precizēta kārtībā, kādā attiecīgie pakalpojumu sniedzēji veic valsts nodevas un ikgadējās valsts nodevas apmaksu. Attiecīgi tiek noteikts, ka, iesniedzot iesniegumu par jaunas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu (jauns pakalpojumu sniedzējs), tam ir nepieciešams veikt vienreizēju valsts nodevas samaksu 10 000 euro apmērā. Savukārt, iesniedzot iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu uz nenoteiktu laiku, šī valts nodeva nav jāmaksā. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējs līdz spēkā esošās licences derīguma termiņa beigām samaksā tikai ikgadējo valsts nodevu par parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību proporcionāli dienu skaitam par periodu no speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām līdz attiecīgā kalendāra gada beigām, un turpmākajos gados šo ikgadējo valsts nodevu par darbības uzraudzību tas maksās par katru nākamo kalendāra gadu - līdz kārtējā gada 1.decembrim. 
Veicot ikgadējās nodevas apmēra aprēķinu proporcionāli dienu skaitam, izmantojama sekojoša formula : ikgadējās nodevas apmērs - 2000 euro - ir dalāms ar dienu skaitu konkrētajā kalendārajā gadā (piemēram, 2025.gadā tās būs 365 dienas), un iegūto summu reizinot ar līdz konkrētā kalendārā gada beigām atlikušo kalendāro dienu skaitu pēc speciālās atļaujas (licences) termiņa beigām. 
Papildus norādām, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam, iesniegumam papildus pievienojot PTAC rakstveida atzinumu. Attiecīgi šo Noteikumu kontekstā par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas atteikumu, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam tiek samaksātā valsts nodeva 50 procentu apmērā tādā kārtībā, kāda noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” attiecībā uz pārmaksātām vai nepareizi iemaksātām valsts nodevām.

Lai precizētu esošās normas, norādāms, ka attiecībā uz Noteikumu Nr.485 52.punktu, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs iesniedz iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu uz nenoteiktu laiku nepieciešamības gadījumā, attiecīgi iesniegums tiek iesniegts tikai tādā gadījumā, ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vēlās turpināt savu darbību un saņemt licenci uz nenoteiktu laiku. Ja šāda vēlēšanās nav, iesniegumu nav pienākums iesniegt. Papildus norādāms, ka iesniedzot šādu iesniegumu, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam nav jāmaksā valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu 10 000 euro apmērā. 
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumos Nr.485 ir iekļauta prasība parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas plāno atgūt no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošu parādu uzņemošā dalībvalstī, ir pienākums iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā informāciju, kas apliecina, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs savā darbībā ievēro attiecīgas Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnes. Taču kā ir norādījusi Tieslietu ministrija, nevar uzlikt par pienākumu privātpersonām ievērot juridiski nesaistošus dokumentus, līdz ar to šāda atsauce nav tiesiska un ir svītrojama.

Papildus, ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd ir spēkā esošs Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, kurš cita starpā ir attiecināms arī uz parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un to veiktajām darbībām, ir nepieciešams arī Noteikumos Nr.485 iekļaut nosacījumu, ka šie pakalpojumu sniedzēji ir izveidojuši un izmanto ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, bet arī iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam. 
Risinājuma apraksts
Noteikumos Nr.485 tiek svītrots 10.11.5. apakšpunkts, ņemot vērā, ka nevar uzlikt par pienākumu privātpersonām ievērot juridiski nesaistošus dokumentus. Lai arī parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēji jau šobrīd savā darbībā ievēro Pamatnostādnes, šādu prasību atsauces veidā normatīvajā aktā iekļaut nav tiesiski pamatoti. Atsauce ir dzēsta arī no 1.pielikuma, kur parāda ārpustiesas pakalpojumu sniedzējs apliecina, ka ievēro minētās Pamatnostādnes savā darbībā. 
Papildus PTAC var izstrādāt vadlīnijas, lai sniegtu nepieciešamo informāciju parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz Pamatnostādņu ievērošanu. 

Noteikumu Nr.485 10.9.apakšpunktu ir papildināts ar prasību, ka parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir izveidojis noziedzīgi arī starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasībām, lai nodrošinātu tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm. 
Problēmas apraksts
Līdz šim Noteikumos Nr.485 bija noteikts, ka speciālo atļauju (licenci) pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt elektroniskā vai papīra formātā. Atzīmējams, ka šeit būtu nepieciešams pāriet no tradicionālās papīru dokumentu aprites uz informācijas apriti, mazinot birokrātiskos papīra apjomus gan pašam pakalpojumu sniedzējam, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram, cita starpā arī mazinot negatīvo ietekmi uz vidi.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts Noteikumu Nr.485 1.pielikums "Iesniegums speciālās atļaujas (licences) saņemšanai"
Ņemot vērā, ka gan valsts pārvalde, gan uzņēmējdarbības vide strauji pāriet uz elektroniskās vides sniegtajām iespējām, tostarp papīra formāta dokuments ir rada papildus kaitējumu videi un palielina lieku papīru krājumus iestādēs, tiek noteikts, ka speciālo atļauju (licenci) var pieprasīt un saņemt tikai elektroniskā formātā.

Papildus Noteikumu Nr.485 1.pielikuma 7.punktā tiek norādīti vairāki PTAC iesniedzamie dokumenti vai apliecinājumi, kā daļa no iesnieguma speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Attiecīgi turpmāk parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam vairs nebūs nepieciešams atsevišķi apliecināt, ka dokumenti ir iesniegti, bet būt konkrēti jāatzīmē, kuri no uzskaitītajiem dokumentiem vai apliecinājumiem tiek iesniegti. 
Šā punkta trešā pozīcija ir par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajām personām, līdz ar to, iesniedzot šādu darbinieku sarakstu PTAC, parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs cita starpā arī apliecina, ka tam ir izveidota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas nivēršanas sistēma, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasībām. 
Šim punktam tiek pievienots arī parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja apliecinājums, ka tas, atgūstot no ienākumus nenesošu kreditēšanas līguma izrietošo parādu, ievēro Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnes. Apliecinājums ir iesniedzams brīvā formā. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Piesakoties jaunas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jāmaksā vienreizēja valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) saņemšanu 10 000 euro apmērā, un ikgadējā nodeva par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību - 2000 euro.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
36 000,00
parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēji
Vērtības nozīme:
2 000,00
Ikgadējās valsts nodevas apmērs par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību.
18
Parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju skaits 2024.gadā, kuriem ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence).
36 000,00
Sākot ar 2028.gadu parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic ikgadējs valsts nodevas maksājums 2000 euro apmērā par to darbības uzraudzību. Līdz 2028.gadam pakalpojumu sniedzējs līdz savas spēkā esošās licences derīguma termiņa beigām samaksā tikai ikgadējo valsts nodevu par parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību proporcionāli dienu skaitam par periodu no speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām līdz attiecīgā kalendāra gada beigām. Piemēram, ja speciālā atļauja (licence) uz nenoteiktu laiku tiks izsniegta ar 2025. gada 1. augustu, pakalpojumu sniedzējam 2025.gadā būs jāsamaksā ikgadējā valsts nodeva par 2025. gadu par periodu no 1. augusta līdz 31.decembrim. Kā arī jāveic ikgadējās nodevas samaksa par nākamo kalendāra gadu - līdz kārtējā gada 1.decembrim (Sīkāks skaidrojums anotācijas 3.sadaļā).
Kopā
36 000,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
14 200
15 197
4 260
5 219
5 680
7 130
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
14 200
15 197
4 260
5 219
5 680
7 130
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
14 200
15 197
4 260
5 219
5 680
7 130
0
3.1. valsts pamatbudžets
14 200
15 197
4 260
5 219
5 680
7 130
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
15 197
5 219
7 130
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Šobrīd 18 parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem ir izsniegtas speciālās atļaujas (licences) to darbībai, līdz ar to katrs no tiem, ja tiks turpināta sava darbību, maksās ikgadējo valsts nodevu 2000 euro apmērā, sākot ar to gadu, kurā tam beigsies attiecīgās speciālās atļaujas (licences) termiņš pēc pēdējās pārlicencēšanas (iepriekš speciālās atļaujas (licences) tika izsniegtas uz 3 gadiem).
Piemēram, parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem tika veikta pārlicencēšana 2024. gadā līdz Likuma grozījumiem š.g. jūlijā, speciālās atļaujas (licences) termiņš beigsies tādā pašā laikā 2027. gada sākumā, savukārt tiem, kuri, piemēram, pēdējo pārlicencēšanu veica 2022. gada laikā, speciālās atļaujas licences termiņš beigsies 2025. gadā, kas attiecīgi būs pirmais gads, kad tiem, ja tiks saņemts iesniegums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu uz nenoteiktu laiku, būs nepieciešams veikt jaunās ikgadējās nodevas apmaksu proporcionāli atlikušo kalendāro dienu skaitam 2025. gadā no nākamās dienas, kad būs beidzies iepriekšējās speciālās atļaujas (licences) termiņš. 
Tātad pakalpojumu sniedzējs līdz spēkā esošās licences derīguma termiņa beigām samaksā tikai ikgadējo valsts nodevu par parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību proporcionāli dienu skaitam par periodu no speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām līdz attiecīgā kalendāra gada beigām. Piemēram, ja speciālā atļauja (licence) uz nenoteiktu laiku tiek izsniegta ar 2025. gada 1. augustu, pakalpojumu sniedzējam ir jāsamaksā ikgadējā valsts nodeva par 2025. gadu par periodu no 1. augusta līdz 31.decembrim. Kā arī jāveic ikgadējās nodevas samaksa par nākamo kalendāra gadu - līdz kārtējā gada 1.decembrim. 
Attiecīgi turpmākajos gados šo ikgadējo valsts nodevu par darbības uzraudzību tas maksās tikai par katru nākamo kalendāra gadu (līdz kārtējā gada 1.decembrim). 
Nav iespējams prognozēt, vai šo gadu laikā tiks iesniegts kāds pieteikums jaunas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai, par kuru samaksājama vienreizējā reģistrācijas nodeva 10 000 euro apmērā (līdzšinējo 3555 euro vietā). 
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
-

4.1.1. Parādu ārpustiesas atgūšanas likums

Pamatojums un apraksts
2024.gada 12.jūlijā stājās spēkā grozījumi Likumā, paredzot mainīt Ministru kabineta deleģējumu attiecībā uz prasībām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam izsniedzamajām speciālajām atļaujām (licencēm), attiecīgi atceļot šo izsniegto speciālo atļauju (licenču) pārlicencēšanas nepieciešamību reizi trijos gados. Ņemot vērā veiktās izmaiņas Likumā, ir nepieciešams grozīt Noteikumus Nr.485, lai Likumā noteiktais deleģējums atbilstu Noteikumu Nr.485 normām. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/8cce1c94-b93b-4bed-98d2-1a42aac2bbe5

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības laikā netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Kopā
0,00

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Ņemot vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram turpmāk reizi 3 gados nebūs nepieciešams izvērtēt parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju iesniegumus par to speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju, tiks samazināts administratīvais un birokrātiskais slogs šo darbību veikšanai. 
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi