23-TA-625: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 253. punkts Mazināsim vardarbību, īpaši ģimenē, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgo vidū, sekmējot prevenciju, koordināciju un sadarbību starp institūcijām, kā arī apkopojot datus par vardarbību tās novēršanai;
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam, 1.2. Rīcības virziens.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam, 1.2. Rīcības virziens.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām”" (turpmāk – Noteikumu projekts) mērķis ir pilnveidot atbalsta pasākumus vardarbībā cietušiem bērniem un to likumiskajiem pārstāvjiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2023.
Pamatojums
Noteikumu projekts paredz sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu vardarbībā cietušiem bērniem, kas sociālo rehabilitāciju saņem individuālo konsultāciju veidā dzīvesvietā vai iestādē, nodrošināt līdzvērtīgu kā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kurām ir iespēja saņemt līdz 20 speciālistu konsultācijām (bērniem šobrīd spēkā līdz 10 konsultācijām) un vēl 3 speciālistu konsultācijas gada laikā pēc pakalpojuma saņemšanas.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pienākums valstij nodrošināt sociālo rehabilitāciju bērnam, kurš ir noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris, izriet no:
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51. panta, saskaņā ar kuru bērnam, kurš ir noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedzama nepieciešamā palīdzība, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā;
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL) 13.panta, saskaņā ar kuru valsts nodrošina vardarbības rezultātā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju. Vienlaikus SPSPL paredz, ka Ministru kabinets nosaka nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” (turpmāk - Fonds) paredzēto pienākumu izpildes kārtību attiecībā uz valsts nodrošināto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu vardarbības rezultātā cietušajiem bērniem (turpmāk – pakalpojums).
Pakalpojums tiek sniegts kopš 2001. gada visos Latvijas reģionos. Fonds ilgstoši strādājis pie vienotas rehabilitācijas sistēmas izveides Latvijā, un kopš 2009.gada SPSPL Fondam deleģēts uzdevums nodrošināt pakalpojumu cietušajiem bērniem un viņu ģimenēm sociālās rehabilitācijas institūcijās un dzīvesvietā, sniedzot atbalstu negatīvo seku mazināšanā un funkcionēšanas spēju uzlabošanā. Ministrija slēdz līgumu ar Fondu par pakalpojuma nodrošināšanu, savukārt Fonds organizē pakalpojuma sniegšanu institūcijās, kurās ir to dibinātājs (nodibinājums “Centrs Valdardze” Valmierā, nodibinājums “Latgales reģionālais atbalsta centrs „Rasas pērles” Rugāju pagastā, nodibinājums “Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs”, nodibinājums “Zantes ģimenes atbalsta centrs”), vai publiskajā iepirkumā izvēlas institūcijas (Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem Dobelē un Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem “Paspārne” Ventspilī) un dzīvesvietā (pašvaldībās), lai nodrošinātu reģionālo pārklājumu un pieejamību.
Pakalpojuma sniegšanas laikā institūcijā bērnam un nepieciešamības gadījumā arī bērnu pavadošai personai tiek nodrošināts sociālās rehabilitācijas kurss drošā vidē ar izmitināšanu līdz 30 dienām vai, ja uzsākts kriminālprocess, līdz 60 dienām. Nepieciešamības gadījumā pakalpojuma ilgums var tikt pagarināts.
Pakalpojums dzīvesvietās tiek sniegts, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un slēdzot līgumus par pakalpojuma nodrošināšanu (līdz 10 psihologa konsultācijām).
Pakalpojumu var saņemt ne tikai tie cietušie bērni, kuri iesaistīti administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā, bet arī citi bērni, kuriem nepieciešama palīdzība, t.sk., aizdomu par vardarbību pret bērnu gadījumos. Pakalpojuma saņemšanu var iniciēt pašvaldības sociālais dienests (ja dienests identificē šādu nepieciešamību) vai pieprasīt vecāki (piemēram, gadījumā, ja pret bērnu tiek vērsts mobings skolā). Pakalpojumu ik gadu saņem aptuveni 2 tūkst. bērnu – 2020.gadā tie bija 1951 bērni, 2021.gadā -1786 bērni, 2022. gadā – 1905. No kopējā Pakalpojuma saņēmēju skaita gadā apmēram 60% ir unikālie Pakalpojuma saņēmēji, no tiem apmēram 67% laikā periodā no 2020. līdz 2022. gadam saņēma Pakalpojumu pilnā apjomā (10 psihologa konsultācijas), bet 33% pakalpojumu izmantoja daļēji. No 2015.gada arī vardarbībā cietušas pilngadīgas personas var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, t.sk. šo pakalpojumu var saņemt kopā ar bērnu gadījumā, ja bērns nav cietis no vardarbības. Šajā gadījumā pakalpojuma administrētājs ir pašvaldība, bet finansējuma avots abos gadījumos ir valsts budžets.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51. panta, saskaņā ar kuru bērnam, kurš ir noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedzama nepieciešamā palīdzība, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā;
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL) 13.panta, saskaņā ar kuru valsts nodrošina vardarbības rezultātā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju. Vienlaikus SPSPL paredz, ka Ministru kabinets nosaka nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” (turpmāk - Fonds) paredzēto pienākumu izpildes kārtību attiecībā uz valsts nodrošināto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu vardarbības rezultātā cietušajiem bērniem (turpmāk – pakalpojums).
Pakalpojums tiek sniegts kopš 2001. gada visos Latvijas reģionos. Fonds ilgstoši strādājis pie vienotas rehabilitācijas sistēmas izveides Latvijā, un kopš 2009.gada SPSPL Fondam deleģēts uzdevums nodrošināt pakalpojumu cietušajiem bērniem un viņu ģimenēm sociālās rehabilitācijas institūcijās un dzīvesvietā, sniedzot atbalstu negatīvo seku mazināšanā un funkcionēšanas spēju uzlabošanā. Ministrija slēdz līgumu ar Fondu par pakalpojuma nodrošināšanu, savukārt Fonds organizē pakalpojuma sniegšanu institūcijās, kurās ir to dibinātājs (nodibinājums “Centrs Valdardze” Valmierā, nodibinājums “Latgales reģionālais atbalsta centrs „Rasas pērles” Rugāju pagastā, nodibinājums “Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs”, nodibinājums “Zantes ģimenes atbalsta centrs”), vai publiskajā iepirkumā izvēlas institūcijas (Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem Dobelē un Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem “Paspārne” Ventspilī) un dzīvesvietā (pašvaldībās), lai nodrošinātu reģionālo pārklājumu un pieejamību.
Pakalpojuma sniegšanas laikā institūcijā bērnam un nepieciešamības gadījumā arī bērnu pavadošai personai tiek nodrošināts sociālās rehabilitācijas kurss drošā vidē ar izmitināšanu līdz 30 dienām vai, ja uzsākts kriminālprocess, līdz 60 dienām. Nepieciešamības gadījumā pakalpojuma ilgums var tikt pagarināts.
Pakalpojums dzīvesvietās tiek sniegts, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un slēdzot līgumus par pakalpojuma nodrošināšanu (līdz 10 psihologa konsultācijām).
Pakalpojumu var saņemt ne tikai tie cietušie bērni, kuri iesaistīti administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā, bet arī citi bērni, kuriem nepieciešama palīdzība, t.sk., aizdomu par vardarbību pret bērnu gadījumos. Pakalpojuma saņemšanu var iniciēt pašvaldības sociālais dienests (ja dienests identificē šādu nepieciešamību) vai pieprasīt vecāki (piemēram, gadījumā, ja pret bērnu tiek vērsts mobings skolā). Pakalpojumu ik gadu saņem aptuveni 2 tūkst. bērnu – 2020.gadā tie bija 1951 bērni, 2021.gadā -1786 bērni, 2022. gadā – 1905. No kopējā Pakalpojuma saņēmēju skaita gadā apmēram 60% ir unikālie Pakalpojuma saņēmēji, no tiem apmēram 67% laikā periodā no 2020. līdz 2022. gadam saņēma Pakalpojumu pilnā apjomā (10 psihologa konsultācijas), bet 33% pakalpojumu izmantoja daļēji. No 2015.gada arī vardarbībā cietušas pilngadīgas personas var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, t.sk. šo pakalpojumu var saņemt kopā ar bērnu gadījumā, ja bērns nav cietis no vardarbības. Šajā gadījumā pakalpojuma administrētājs ir pašvaldība, bet finansējuma avots abos gadījumos ir valsts budžets.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pakalpojuma saņemšanas kārtību regulē Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.1613), savukārt prasības pakalpojuma sniedzējiem nosaka Ministru kabineta 2017gada 13.jūnija noteikumi Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”.
Pakalpojums bērnam tiek sniegts, lai bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā. Lai to panāktu, psihologam ir nepieciešams izvēlēties bērnam atbilstošu, efektīvu intervenci, kas ir piemērota konkrētā bērna simptomu mazināšanai un kas ir arī labi aprakstīta, uz pierādījumiem balstīta un efektīva. Efektīvas terapeitiskās pieejas var būt dažādas atkarībā no bērna un no terapeita, bet visām uz pierādījumiem balstītajām pieejām pats terapijas ilgums ir vismaz 12 sesijas jeb tikšanās reizes[1]. Turklāt intervences ilgums nevar tikt mērīts kādas noteiktas pieejas sesiju skaitā, jo terapeitam sesijas jāizmanto arī, lai iepazītos ar bērnu, kā arī sagatavotu bērnu intervences beigām. Pie tam terapeiti, ja vien ir iespējams, var kombinēt šīs dažādās terapijas, lai sasniegtu konkrētā bērna mērķus.
Līdz ar to, ar šobrīd spēkā esošo regulējumu un ierobežojumu, bērniem saņemot tikai 10 valsts finansētas psihologa konsultācijas, nav iespējams sniegt bērniem kvalitatīvu pakalpojumu.
Ņemot vērā, ka vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir iespējams saņemt līdz 20 individuālajām konsultācijām dzīvesvietā vai institūcijā un 3 konsultācijas gada laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pabeigšanas, ir nepieciešams attiecīgi pārskatīt arī sniegto pakalpojumu apjomu vardarbībā cietušiem bērniem, lai nodrošinātu, ka bērniem sniegtais atbalsts būtu kvalitatīvāks un jēdzīgāks.
[1] Piemēram, kognitīvi biheiviorālajās terapijas ilgums ir 12 sesijas, uz traumu fokusētajai kognitīvi-biheiviorālajai terapijai 12-16 sesijas, kognitīvās procesēšanas terapijai 12-16 sesijas, uz traumu fokusētajai spēļu terapijai un piesaistes-traumas terapijām nav noteikts sesiju skaits, bet tās ilgums ir vairāki mēneši.
Pakalpojums bērnam tiek sniegts, lai bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā. Lai to panāktu, psihologam ir nepieciešams izvēlēties bērnam atbilstošu, efektīvu intervenci, kas ir piemērota konkrētā bērna simptomu mazināšanai un kas ir arī labi aprakstīta, uz pierādījumiem balstīta un efektīva. Efektīvas terapeitiskās pieejas var būt dažādas atkarībā no bērna un no terapeita, bet visām uz pierādījumiem balstītajām pieejām pats terapijas ilgums ir vismaz 12 sesijas jeb tikšanās reizes[1]. Turklāt intervences ilgums nevar tikt mērīts kādas noteiktas pieejas sesiju skaitā, jo terapeitam sesijas jāizmanto arī, lai iepazītos ar bērnu, kā arī sagatavotu bērnu intervences beigām. Pie tam terapeiti, ja vien ir iespējams, var kombinēt šīs dažādās terapijas, lai sasniegtu konkrētā bērna mērķus.
Līdz ar to, ar šobrīd spēkā esošo regulējumu un ierobežojumu, bērniem saņemot tikai 10 valsts finansētas psihologa konsultācijas, nav iespējams sniegt bērniem kvalitatīvu pakalpojumu.
Ņemot vērā, ka vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir iespējams saņemt līdz 20 individuālajām konsultācijām dzīvesvietā vai institūcijā un 3 konsultācijas gada laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pabeigšanas, ir nepieciešams attiecīgi pārskatīt arī sniegto pakalpojumu apjomu vardarbībā cietušiem bērniem, lai nodrošinātu, ka bērniem sniegtais atbalsts būtu kvalitatīvāks un jēdzīgāks.
[1] Piemēram, kognitīvi biheiviorālajās terapijas ilgums ir 12 sesijas, uz traumu fokusētajai kognitīvi-biheiviorālajai terapijai 12-16 sesijas, kognitīvās procesēšanas terapijai 12-16 sesijas, uz traumu fokusētajai spēļu terapijai un piesaistes-traumas terapijām nav noteikts sesiju skaits, bet tās ilgums ir vairāki mēneši.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Latvijas Nacionālo attīstības plāna 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP2027) uzdevumam [87] vardarbības profilakses ietvaros jānodrošina savlaicīga intervence krīzes situācijās, kā arī jāstiprina cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu. NAP2027 uzdevums ir ietverts Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) 1.2. Rīcības virzienā [2], kas nosaka visa veida vardarbības izskaušanu. Viens no darbības rezultātiem tiek paredzēts vardarbībā cietušo personu aizsardzība un rehabilitācijas atbalsta pakalpojuma paplašināšana.
Noteikumu projekts paredz bērniem sniedzamā pakalpojuma saturu harmonizēšanu ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbībā cietušām pilngadīgām personām saturu, kas nodrošinās NAP2027 izvirzīto uzdevumu [87] un Pamatnostādņu 1.2. Politikas rezultātu, kas ietver atbalsta nodrošināšanu no vardarbības cietušām personām, sasniegšanu.
Noteikumu projekts nosaka, ka:
1) bērni dzīvesvietā var saņemt līdz 20 psihologa konsultācijām (šobrīd maksimālais konsultāciju skaits ir 10). Bērniem, kas cietuši no vardarbības, jānodrošina, atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām, nepieciešamais sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoms, tāpēc, līdzīgi kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, nepieciešams paredzēt, ka bērni dzīvesvietā vai iestādē varēs saņemt līdz 20 psihologa konsultācijām;
2) bērns, tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē, var saņemt trīs psihologa konsultācijas pēc pakalpojuma saņemšanas, lai uzturētu bērna sociālo funkcionēšanu.
Bērniem, kam Pakalpojums piešķirts līdz 2023. gada 31. martam un tas nav saņemts pilnā apjomā (10 konsultācijas), Pakalpojuma apjoms (līdz 20 konsultācijām), stājoties spēkā Noteikumu projektam no 2023. gada 1. aprīļa, tiek nodrošināts, pamatojoties uz dokumentiem, kas saņemti sociālajā dienestā par Pakalpojuma piešķiršanu, atbilstoši MK noteikumu Nr.1613 redakcijai, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. martam.
[2] Apstiprināts ar MK 2022. gada 21. decembra rīkojumu Nr.967.
Noteikumu projekts paredz bērniem sniedzamā pakalpojuma saturu harmonizēšanu ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbībā cietušām pilngadīgām personām saturu, kas nodrošinās NAP2027 izvirzīto uzdevumu [87] un Pamatnostādņu 1.2. Politikas rezultātu, kas ietver atbalsta nodrošināšanu no vardarbības cietušām personām, sasniegšanu.
Noteikumu projekts nosaka, ka:
1) bērni dzīvesvietā var saņemt līdz 20 psihologa konsultācijām (šobrīd maksimālais konsultāciju skaits ir 10). Bērniem, kas cietuši no vardarbības, jānodrošina, atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām, nepieciešamais sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoms, tāpēc, līdzīgi kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, nepieciešams paredzēt, ka bērni dzīvesvietā vai iestādē varēs saņemt līdz 20 psihologa konsultācijām;
2) bērns, tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē, var saņemt trīs psihologa konsultācijas pēc pakalpojuma saņemšanas, lai uzturētu bērna sociālo funkcionēšanu.
Bērniem, kam Pakalpojums piešķirts līdz 2023. gada 31. martam un tas nav saņemts pilnā apjomā (10 konsultācijas), Pakalpojuma apjoms (līdz 20 konsultācijām), stājoties spēkā Noteikumu projektam no 2023. gada 1. aprīļa, tiek nodrošināts, pamatojoties uz dokumentiem, kas saņemti sociālajā dienestā par Pakalpojuma piešķiršanu, atbilstoši MK noteikumu Nr.1613 redakcijai, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. martam.
[2] Apstiprināts ar MK 2022. gada 21. decembra rīkojumu Nr.967.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- bērni, kas cietuši no prettiesiskām darbībām
Ietekmes apraksts
Tiek pilnveidoti atbalsta pasākumi vardarbībā cietušiem bērniem un to ģimenes locekļiem, un personām, kas bērnu aprūpē.
Juridiskās personas
- sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji
Ietekmes apraksts
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem būs iespējams sniegt bērna vajadzībām atbilstošāku pakalpojumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 553 422
0
2 553 422
0
2 553 422
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 553 422
0
2 553 422
0
2 553 422
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 553 422
0
2 553 422
0
2 553 422
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
2 553 422
0
2 553 422
0
2 553 422
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Pakalpojumam plānotais finansējums 2023. gadā un turpmāk ik gadu 2 553 422 euro, t.sk. papildu piešķirtais finansējums 2023.-2025. gada prioritārā pasākuma "Valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšana" ietvaros 588 015 euro apmērā (atbalstīts Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē (protokollēmuma Nr.2 1.§)). Minētā prioritārā pasākuma ietvaros paredzēts pārskatīt pakalpojuma cenas (540 638 euro), kā arī pilnveidot pakalpojuma saturu (47 377 euro).
Noteikumu projekts paredz sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu vardarbībā cietušiem bērniem, kas sociālo rehabilitāciju saņem individuālo konsultāciju veidā dzīvesvietā vai iestādē, nodrošināt līdzvērtīgu kā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kurām ir iespēja saņemt pakalpojumu dzīvesvietā līdz 20 speciālistu konsultācijām (šobrīd bērniem 10 konsultācijas) un vēl 3 speciālistu konsultācijas gada laikā sociālās rehabilitācijas kursa saņemšanas (šobrīd bērniem nav).
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumam vardarbībā cietušiem bērniem plānotais rezultatīvais rādītājs 2023. gadā un turpmāk ik gadu:
Prognozēts, ka 10% no pakalpojuma saņēmējiem dzīvesvietā saņems 20 konsultācijas (papildu 10).
Aprēķins:
90 bērni x 10 konsultācijas x 37,29 euro = 33 561 euro x 1,1 = 36 917,10 euro, kur
90 bērni - 10% no plānotā bērnu skaita, kuri saņem pakalpojumu dzīvesvietā (10% no 900);
37,29 euro - pakalpojuma cena par 1 konsultāciju saskaņā ar pakalpojuma nodrošināšanas līgumu Nr. LM2023/24-1-04/14, kas 07.02.2023. noslēgts starp Ministriju un Fondu (konsultācijas cena bez Fonda pakalpojuma administrēšanas izmaksām);
1,1 - pakalpojuma administrēšanas izdevumi 10% (saskaņā ar SPSPL 13.pantu, Fonds administrēšanas izdevumiem izlieto ne vairāk kā 10 procentus no pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Prognozēts, ka 5% no pakalpojuma saņēmējiem saņems 3 speciālistu konsultācijas pēc pakalpojuma kursa pabeigšanas (papildu 3).
Aprēķins:
85 bērni x 3 konsultācijas x 37,29 euro = 9 508,95 euro x 1,1 = 10 459,85 euro, kur
85 bērni - 5% no plānotā bērnu skaita, kuri saņem pakalpojumu (5% no 1 700);
37,29 euro - pakalpojuma cena par 1 konsultāciju saskaņā ar pakalpojuma nodrošināšanas līgumu Nr. LM2023/24-1-04/14, kas 07.02.2023. noslēgts starp Ministriju un Fondu (konsultācijas cena bez Fonda pakalpojuma administrēšanas izmaksām);
1,1 - pakalpojuma administrēšanas izdevumi 10% (saskaņā ar SPSPL 13.pantu, Fonds administrēšanas izdevumiem izlieto ne vairāk kā 10 procentus no pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Noteikumu projekta ietekme kopā:
36 917,10 euro + 10 459,85 euro = 47 377 euro
Finansējums minētā pasākuma ieviešanai ir iekļauts likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, kas pieņemts Saeimā 09.03.2023.
Noteikumu projekts paredz sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu vardarbībā cietušiem bērniem, kas sociālo rehabilitāciju saņem individuālo konsultāciju veidā dzīvesvietā vai iestādē, nodrošināt līdzvērtīgu kā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kurām ir iespēja saņemt pakalpojumu dzīvesvietā līdz 20 speciālistu konsultācijām (šobrīd bērniem 10 konsultācijas) un vēl 3 speciālistu konsultācijas gada laikā sociālās rehabilitācijas kursa saņemšanas (šobrīd bērniem nav).
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumam vardarbībā cietušiem bērniem plānotais rezultatīvais rādītājs 2023. gadā un turpmāk ik gadu:
| Pakalpojums | Rezultatīvais rādītājs |
| No prettiesiskām darbībām cietušie bērni vidēji gadā, kas saņēmuši pakalpojumu institūcijā (skaits) | 800 |
| No prettiesiskām darbībām cietušo bērnu pavadoņi vidēji gadā, kas saņēmuši pakalpojumu institūcijā (skaits) | 78 |
| No prettiesiskām darbībām cietušie bērni vidēji gadā, kas saņēmuši pakalpojumu dzīvesvietā (skaits) | 900 |
Prognozēts, ka 10% no pakalpojuma saņēmējiem dzīvesvietā saņems 20 konsultācijas (papildu 10).
Aprēķins:
90 bērni x 10 konsultācijas x 37,29 euro = 33 561 euro x 1,1 = 36 917,10 euro, kur
90 bērni - 10% no plānotā bērnu skaita, kuri saņem pakalpojumu dzīvesvietā (10% no 900);
37,29 euro - pakalpojuma cena par 1 konsultāciju saskaņā ar pakalpojuma nodrošināšanas līgumu Nr. LM2023/24-1-04/14, kas 07.02.2023. noslēgts starp Ministriju un Fondu (konsultācijas cena bez Fonda pakalpojuma administrēšanas izmaksām);
1,1 - pakalpojuma administrēšanas izdevumi 10% (saskaņā ar SPSPL 13.pantu, Fonds administrēšanas izdevumiem izlieto ne vairāk kā 10 procentus no pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Prognozēts, ka 5% no pakalpojuma saņēmējiem saņems 3 speciālistu konsultācijas pēc pakalpojuma kursa pabeigšanas (papildu 3).
Aprēķins:
85 bērni x 3 konsultācijas x 37,29 euro = 9 508,95 euro x 1,1 = 10 459,85 euro, kur
85 bērni - 5% no plānotā bērnu skaita, kuri saņem pakalpojumu (5% no 1 700);
37,29 euro - pakalpojuma cena par 1 konsultāciju saskaņā ar pakalpojuma nodrošināšanas līgumu Nr. LM2023/24-1-04/14, kas 07.02.2023. noslēgts starp Ministriju un Fondu (konsultācijas cena bez Fonda pakalpojuma administrēšanas izmaksām);
1,1 - pakalpojuma administrēšanas izdevumi 10% (saskaņā ar SPSPL 13.pantu, Fonds administrēšanas izdevumiem izlieto ne vairāk kā 10 procentus no pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Noteikumu projekta ietekme kopā:
36 917,10 euro + 10 459,85 euro = 47 377 euro
Finansējums minētā pasākuma ieviešanai ir iekļauts likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, kas pieņemts Saeimā 09.03.2023.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts nav publiskots sabiedriskajai apspriešanai, jo izstrādāts atbilstoši 2023.gada budžeta sagatavošanas procesā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un ir ticis atbalstīts, izskatot likumu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024.un 2025.gadam".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- pašvaldību sociālie dienesti, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Palielināts atbalsta apjoms vardarbībā cietušiem bērniem un to ģimenes locekļiem vai personām, kas bērnu aprūpē, tādējādi bērni saņems savām vajadzībām atbilstošāku pakalpojumu, tiks atjaunota bērna fiziskā un psihiskā veselība un veicināta bērna integrēšanās sabiedrībā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērniem, kas cietuši no vardarbības, pieejamā pakalpojuma apjoms nodrošinās, ka pakalpojums tiks sniegts, ņemot vērā bērnu intereses un vajadzības, nevis pakalpojuma iespējas, rezultātā bērnu fiziskā un psihiskā veselība tiek atjaunota un tiek veicināta bērna integrēšanās sabiedrībā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi