25-TA-542: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija noteikumos Nr. 358 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.3. pasākuma "Mācību procesa kvalitātes pilnveide, īstenojot pedagogu profesionālās darbības atbalsta sistēmas attīstību, izglītojamo izcilības aktivitāšu nodrošināšanu un metodiskā atbalsta materiālu izstrādi pedagogam" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija noteikumos Nr. 358 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.3. pasākuma "Mācību procesa kvalitātes pilnveide, īstenojot pedagogu profesionālās darbības atbalsta sistēmas attīstību, izglītojamo izcilības aktivitāšu nodrošināšanu un metodiskā atbalsta materiālu izstrādi pedagogam" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu un Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojuma Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju" (turpmāk – MK rīkojums) 1. un 2. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) projekta iesniedzēja, finansējuma saņēmēja un uzraudzības rādītāju iestādes nosaukumu, precizēt nacionālo rādītāju sasniegšanas termiņus un piešķirt papildu finansējumu mācību literatūras un mācību līdzekļu iegādei un mācību līdzekļu izstrādei 4.2.2.3. pasākumā "Mācību procesa kvalitātes pilnveide, īstenojot pedagogu profesionālās darbības atbalsta sistēmas attīstību, izglītojamo izcilības aktivitāšu nodrošināšanu un metodiskā atbalsta materiālu izstrādi pedagogam" (turpmāk - 4.2.2.3. pasākums).
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojuma Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju" 1. un 2. punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija noteikumu Nr. 358 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.3. pasākuma "Mācību procesa kvalitātes pilnveide, īstenojot pedagogu profesionālās darbības atbalsta sistēmas attīstību, izglītojamo izcilības aktivitāšu nodrošināšanu un metodiskā atbalsta materiālu izstrādi pedagogam" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 358) 6. un 7. punkts paredz, ka 4.2.2.3. pasākumam plānotais kopējais finansējums ir 67 841 032 euro (no tā elastības finansējums – 18 109 518 euro), tai skaitā ESF+ finansējums – 57 664 877 euro (no tā elastības finansējums – 15 393 091 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 10 176 155 euro (no tā elastības finansējums – 2 716 427 euro). 4.2.2.3. pasākumam pieejamais finansējums līdz 2026. gadam bez elastības finansējuma ir 49 731 514 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 42 271 786 euro un valsts budžeta finansējums – 7 459 728 euro. MK noteikumu Nr. 358 28. punkts noteic izmaksu apmērus galvenajām projekta darbībām.
MK noteikumu Nr. 358 21. punktā noteiktas 4.2.2.3. pasākuma atbalstāmās darbības, kas īstenojamas 4.2.2.3. pasākumam pieejamā finansējuma ietvaros:
1. vienota un stratēģiski pārraudzīta profesionālā atbalsta nodrošināšana visās mācību jomās un izglītības darba īstenošanas aspektos vispārējā un profesionālajā izglītībā valsts līmenī, izmantojot esošos profesionālā atbalsta tīklus un koordinējot iesaistīto pušu sadarbību;
2. profesionālā atbalsta nodrošināšana visās mācību jomās vai mācību priekšmetos un izglītības darba īstenošanas aspektos vispārējā izglītībā pašvaldību līmenī, stiprinot profesionālā atbalsta īstenošanas praksi pašvaldībās un sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm vispārējās izglītības mācību satura īstenošanā;
3. vietēja un starptautiska mēroga profesionālā atbalsta nodrošināšana izglītības iestāžu līmenī, tai skaitā mērķēts profesionālais atbalsts profesionālās izglītības iestādēm profesionālās izglītības mācību satura īstenošanai metodiskās virsvadības nozarē, profesionālās izglītības mācību satura sasaistē ar vispārējās izglītības mācību saturu, kā arī mācības mērķa grupai;
4. vispārējās izglītības metodiskā atbalsta materiālu izstrāde vai adaptācija, tai skaitā aprobācija, recenzēšana, publicēšana un uzturēšana, ievērojot pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartus, kā arī identificētās izglītojamo mācīšanās un pedagogu profesionālā atbalsta vajadzības;
5. valsts izveidotu izglītības digitālo platformu pilnveide, attīstība un lietotāju atbalsts, tai skaitā nodrošinot tajās ietverto mācību resursu pieejamību pedagogu atbalstam, talantīgo izglītojamo dalību atbalsta pasākumos tiešsaistē, kā arī vērtēšanas sistēmas uzlabošanu;
6. izglītojamo izcilības veicināšana vispārizglītojošos mācību priekšmetos pašvaldības, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī;
7. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
8. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
MK noteikumu Nr. 358 5. punktā ir noteikta virkne nacionālo rādītāju un to sasniegšanas termiņi, tostarp paredzot, ka līdz 2025. gada 31. augustam tiks izstrādāti metodiskā atbalsta materiāli dabaszinātņu (fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija) apguvei vidusskolā un inženierzinību apguvei pamatskolā, un līdz 2026. gada 30. jūnijam tiks izstrādāti metodiskā atbalsta materiāli fizikas, ķīmijas un bioloģijas apguvei pamatskolā un datorikas apguvei pamatskolā.
MK noteikumu Nr. 358 13. punkts noteic, ka 4.2.2.3. pasākuma projekta iesniedzējs ir Valsts izglītības satura centrs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar pašvaldībām, valsts profesionālās izglītības iestādēm, kā arī Latviešu valodas aģentūru un IZM, katram partnerim nosakot konkrētas darbības, kurās tas iesaistās projekta īstenošanā. Finansējuma saņēmēja iestāde tiek uzskaitīta kā 4.2.2.3. pasākuma iznākuma un rezultāta rādītājs.
MK noteikumu Nr. 358 34. punkts noteic, ka IZM izveido projekta uzraudzības padomi, kurā uzaicina iesaistīties sociālos partnerus un citu nozaru ministriju pārstāvjus un nozares ekspertus, paredzot, ka tajā izskata vismaz šādus jautājumus:
1. ne retāk kā reizi sešos mēnešos finansējuma saņēmēja sagatavotu ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, MK noteikumu Nr. 358 4. un 5. punktā noteikto rādītāju sasniegtajām vērtībām, atgriezenisko saiti no mērķa grupas par atbalsta pasākumiem – profesionālo atbalstu un profesionālās kompetences pilnveidi, īstenoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību viņu vajadzībām, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem atbalsta pasākumu īstenošanā;
2. MK noteikumu Nr. 358 noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto projektā īstenoto darbību un ieviešanas mehānisma efektivitātes izvērtējumu rezultātus un priekšlikumus turpmāko darbību īstenošanai;
3. prioritāro virzienu jomas, kurās plānots izstrādāt vai adaptēt metodiskā atbalsta materiālus MK noteikumu Nr. 358 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros.
MK noteikumu Nr. 358 21. punktā noteiktas 4.2.2.3. pasākuma atbalstāmās darbības, kas īstenojamas 4.2.2.3. pasākumam pieejamā finansējuma ietvaros:
1. vienota un stratēģiski pārraudzīta profesionālā atbalsta nodrošināšana visās mācību jomās un izglītības darba īstenošanas aspektos vispārējā un profesionālajā izglītībā valsts līmenī, izmantojot esošos profesionālā atbalsta tīklus un koordinējot iesaistīto pušu sadarbību;
2. profesionālā atbalsta nodrošināšana visās mācību jomās vai mācību priekšmetos un izglītības darba īstenošanas aspektos vispārējā izglītībā pašvaldību līmenī, stiprinot profesionālā atbalsta īstenošanas praksi pašvaldībās un sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm vispārējās izglītības mācību satura īstenošanā;
3. vietēja un starptautiska mēroga profesionālā atbalsta nodrošināšana izglītības iestāžu līmenī, tai skaitā mērķēts profesionālais atbalsts profesionālās izglītības iestādēm profesionālās izglītības mācību satura īstenošanai metodiskās virsvadības nozarē, profesionālās izglītības mācību satura sasaistē ar vispārējās izglītības mācību saturu, kā arī mācības mērķa grupai;
4. vispārējās izglītības metodiskā atbalsta materiālu izstrāde vai adaptācija, tai skaitā aprobācija, recenzēšana, publicēšana un uzturēšana, ievērojot pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartus, kā arī identificētās izglītojamo mācīšanās un pedagogu profesionālā atbalsta vajadzības;
5. valsts izveidotu izglītības digitālo platformu pilnveide, attīstība un lietotāju atbalsts, tai skaitā nodrošinot tajās ietverto mācību resursu pieejamību pedagogu atbalstam, talantīgo izglītojamo dalību atbalsta pasākumos tiešsaistē, kā arī vērtēšanas sistēmas uzlabošanu;
6. izglītojamo izcilības veicināšana vispārizglītojošos mācību priekšmetos pašvaldības, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī;
7. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
8. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
MK noteikumu Nr. 358 5. punktā ir noteikta virkne nacionālo rādītāju un to sasniegšanas termiņi, tostarp paredzot, ka līdz 2025. gada 31. augustam tiks izstrādāti metodiskā atbalsta materiāli dabaszinātņu (fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija) apguvei vidusskolā un inženierzinību apguvei pamatskolā, un līdz 2026. gada 30. jūnijam tiks izstrādāti metodiskā atbalsta materiāli fizikas, ķīmijas un bioloģijas apguvei pamatskolā un datorikas apguvei pamatskolā.
MK noteikumu Nr. 358 13. punkts noteic, ka 4.2.2.3. pasākuma projekta iesniedzējs ir Valsts izglītības satura centrs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar pašvaldībām, valsts profesionālās izglītības iestādēm, kā arī Latviešu valodas aģentūru un IZM, katram partnerim nosakot konkrētas darbības, kurās tas iesaistās projekta īstenošanā. Finansējuma saņēmēja iestāde tiek uzskaitīta kā 4.2.2.3. pasākuma iznākuma un rezultāta rādītājs.
MK noteikumu Nr. 358 34. punkts noteic, ka IZM izveido projekta uzraudzības padomi, kurā uzaicina iesaistīties sociālos partnerus un citu nozaru ministriju pārstāvjus un nozares ekspertus, paredzot, ka tajā izskata vismaz šādus jautājumus:
1. ne retāk kā reizi sešos mēnešos finansējuma saņēmēja sagatavotu ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, MK noteikumu Nr. 358 4. un 5. punktā noteikto rādītāju sasniegtajām vērtībām, atgriezenisko saiti no mērķa grupas par atbalsta pasākumiem – profesionālo atbalstu un profesionālās kompetences pilnveidi, īstenoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību viņu vajadzībām, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem atbalsta pasākumu īstenošanā;
2. MK noteikumu Nr. 358 noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto projektā īstenoto darbību un ieviešanas mehānisma efektivitātes izvērtējumu rezultātus un priekšlikumus turpmāko darbību īstenošanai;
3. prioritāro virzienu jomas, kurās plānots izstrādāt vai adaptēt metodiskā atbalsta materiālus MK noteikumu Nr. 358 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Izglītības likums nosaka, ka mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm finansē valsts un pašvaldības. Izglītības likums arī noteic, ka vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas ir izglītības programmu veidi. Izglītības programmu īpašie veidi ir speciālās izglītības programmas un profesionālās ievirzes izglītības programmas. Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto šo programmu īstenošanai tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi, tostarp privātajās izglītības iestādēs.
IZM atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam piešķir attiecīgu finansējumu pašvaldībām mācību līdzekļu iegādei. IZM 2023. gadā pieteica papildu finansējumu mācību līdzekļu iegādei prioritāro pasākumu ietvarā, tādējādi 2024., 2025. un 2026. gadā katru gadu finansējums mācību līdzekļu iegādei ir palielināts par 30 procentiem pret 2023. gada finansējuma apjomu. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" mācību līdzekļu nodrošinājumam 2025. gadā tika paredzēti 35,20 euro uz vienu izglītojamo. 2025. gadā faktiski piešķirtā summa pieejamā finansējuma ietvaros uz vienu izglītojamo ir 35,28 euro. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" arī 2026. gadā paredzēti 35,20 euro uz vienu izglītojamo.
Vienlaikus sociālie partneri pauduši argumentētu viedokli, ka ar šo finansējumu nav pietiekami, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu. Trūkstošo finansējumu mācību līdzekļu iegādei izglītības iestādēs, atbilstoši savām budžeta iespējām, nodrošina pašvaldības (dibinātājs), taču ne visām pašvaldībām ir pietiekams finansējums, tāpēc pārsvarā gadījumu mācību process notiek bez vajadzīgajiem mācību līdzekļiem, kas valstī palielina nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, jo atkarīgs no katras pašvaldības finansiālajām iespējām. Šādu viedokli paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “RĪGAS METROPOLE”, izdevniecības "Skolas Vārds". Saskaņā ar sociālo partneru aplēsēm minimālais mācību līdzekļu izmaksu apjoms uz vienu skolēnu šobrīd ir 100 euro sākumskolā un 80 euro nākamajos izglītības posmos. Ņemot vērā Satversmē garantētās vienlīdzīgās iespējas iegūt izglītību, sociālie partneri aicina rast risinājumu mācību līdzekļu iegādei šobrīd nevis pārceļot šo jautājumu uz nākamo budžeta ciklu.
Atbilstoši 2025. gada 15. aprīlī panāktajai vienošanās ar sociālajiem partneriem papildu finansējums 8,9 milj. euro apmērā 4.2.2.3. pasākumā piešķirams šādām darbībām:
1) 4,1 milj. euro, kas ir nesadalītais ESF+ finansējums no 4.2.3.2. pasākuma “Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām” (turpmāk - 4.2.3.2. pasākums) un 4.2.2.10. pasākuma “Akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešana” (turpmāk - 4.2.2.10. pasākums) elastības finansējuma, novirzāms mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei vispārizglītojošā satura apguvei izglītojamiem pašvaldības izglītības iestādēs – profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes (2), speciālās izglītības iestādes (37), vispārējās izglītības iestādes (483); ieskaitot 5-6 g.v. bērnus – 241 871 izglītojamie (Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - VIIS) dati uz 01.09.2024.).
2) 4,8 milj. euro no 4.2.2.4. pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" (turpmāk - 4.2.2.4. pasākums) proporcionāli novirzāms:
a) mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei vispārizglītojošā satura apguvei izglītojamiem citu dibinātāju vispārējās izglītības iestādēs (IZM; Kultūras ministrijas; Tieslietu ministrijas; privātās izglītības iestādes, t.sk. 5-6 g.v. bērni) – 21 818 izglītojamie (VIIS dati uz 01.09.2024.). Kopējās izmaksas: 377 151,71 euro.
b) mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei vispārizglītojošā satura apguvei izglītojamiem profesionālās vidējās izglītības iestādēs (IZM; Kultūras ministrijas; Aizsardzības ministrijas; privātās izglītības iestādes) – 25 296 izglītojamie (VIIS dati uz 01.09.2024.). Kopējās izmaksas: 437 273,34 euro.
c) mācību līdzekļu (t.sk. mācību grāmatu) iegādei izglītojamiem profesionālās ievirzes mākslā, mūzikā un dejā iestādēs (neatkarīgi no dibinātāja - pašvaldības; valsts; privātās izglītības iestādes) – 28 237 izglītojamie (VIIS dati uz 01.09.2024.). Kopējās izmaksas: 488 112,24 euro.
d) mācību līdzekļu (t.sk. mācību grāmatu) iegādei izglītojamiem profesionālās ievirzes sportā izglītības iestādēs (neatkarīgi no dibinātāja - pašvaldības; valsts; privātās izglītības iestādes) – 49 158 izglītojamie (VIIS dati uz 01.09.2024.). Kopējās izmaksas: 849 758,17 euro.
Ja Eiropas Komisija neatbalstīs IZM priekšlikumu Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam attiecībā uz ESF+ investīcijām profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai, tad šim mērķim paredzētais finansējums 1 337 870 euro apmērā tiks novirzīts mācību līdzekļu nodrošināšanai vispārizglītojošā satura apguvei. Minētais nosacījums iekļauts noteikumu projekta protokollēmuma projektā.
e) mācību līdzekļu izstrādei, prioritāri speciālās izglītības un vidusskolas padziļināto kursu apguvei. Kopējās izmaksas: 2 647 704,54 euro. 4.2.2.3. pasākuma projekta īstenotājs - Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - VIAA) ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. jūlijam vienojas ar sociālajiem un sadarbības partneriem par šī finansējuma izlietojumu mācību līdzekļu izstrādei (prioritāšu apstiprināšana u.c.). Minētais nosacījums ir iekļauts noteikumu projekta protokollēmuma projektā.
Minētais papildu finansējums ietver arī administratīvos izdevumus, kas nepieciešami papildu mācību līdzekļu izstrādes nodrošināšanai (iepirkumi, līgumu slēgšana u.c.).
2. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 358 21.4. apakšpunktu 4.2.2.3. pasākumā viena no atbalstāmajām darbībām ir metodiskā atbalsta materiālu izstrāde pedagogiem, ievērojot pirmsskolas izglītības vadlīnijās un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos (turpmāk - izglītības standarti) noteikto, kā arī identificētās izglītojamo mācīšanās un pedagogu profesionālā atbalsta vajadzības. Darbība ietver metodiskā atbalsta materiālu izstrādi, aprobāciju, recenzēšanu, publicēšanu, kā arī uzturēšanu, kas saskaņā ar MK noteikumu Nr. 358 37.5. apakšpunktu ir paredzēta vismaz divus gadus pēc metodiskā atbalsta materiālu izstrādes un publiskošanas. MK noteikumu Nr. 358 anotācijā sniegts skaidrojums, ka minētie metodiskā atbalsta materiālu izstrādes termiņi ir to gala nodevumu termiņi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu metodiskā atbalsta materiālu, nepieciešama arī tā aprobācija mācību gada ietvaros un pilnveide pēc aprobācijas. Projekta ietvaros aprobāciju plānots īstenot vispārējās izglītības iestādēs atbilstošās izglītojamo vecumgrupās, lai iegūtu praksē pārbaudītu izstrādātā satura pedagoģisko novērtējumu un apkopotu veiktās aprobācijas rezultātus. Kvalitatīvu aprobācijas procesu iespējams nodrošināt attiecīgās mācību programmas apguves periodā mācību sezonas laikā un īstenojot noteiktas darbības, tostarp izglītības iestāžu, izglītojamo un pedagogu atlasi, izglītojošu semināru organizēšana aprobācijā iesaistītajiem pedagogiem, aprobācijas procesa plānošanu, izglītojamo atgriezeniskās saites apkopošanu, aprobācijas procesu analizēšanu, secinājumu un ieteikumu gatavošanu. Aprobācijai noslēdzoties, metodiskā atbalsta materiāli tiks pilnveidoti atbilstoši aprobācijas rezultātiem un sagatavoti publiskošanai, iekļaujot materiālu recenzēšanu, tekstapstrādi, elektroniskā salikuma veidošanu, citu autoru darbu izmantošanas licenču iegādi, un citus publiskošanai nepieciešamos procesus. Tādējādi MK noteikumu Nr. 358 5.5. apakšpunktā minētais termiņš metodiskā atbalsta materiālu izstrādei dabaszinātņu (fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija) apguvei vidusskolā un inženierzinību apguvei pamatskolā - 2025. gada 31. augusts - ir laiks, kurā tiks nodrošināta metodiskā atbalsta materiālu izstrāde, savukārt aprobācija un pieejamība izglītības iestādēm aprobācijas ietvaros plānota pakāpeniski ar 2025. gada septembri, gala nodevumu plānojot līdz 2026. gada 31. augustam. Plānots, ka līdz 2025. gada 31. augustam tiks izstrādāti zinātniski pamatoti satura (tematu) pārkārtojumi vai papildinājumi un aktualizēti mācību programmu paraugi dabaszinātņu mācību jomas apguvei pamatskolā un vidusskolā, inženierzinību un datorikas apguvei pamatskolā un vēstures un sociālo zinību apguvei vidusskolā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 359 37.2. apakšpunktu metodiskais atbalsta materiāls ietver mācību priekšmeta programmas paraugu (ja attiecināms) un metodisko materiālu kopumu pedagogam secīgai mācību stundu plānošanai, īstenošanai un izglītojamo snieguma novērtēšanai atbilstoši mācību satura apguves tematiem un sasniedzamiem rezultātiem noteiktā izglītības posmā. Noteikumu projekts paredz, ka līdz 2026./2027. mācību gada sākumam būs pieejams pilns metodiskā atbalsta materiālu kopums gan dabaszinātņu mācību jomas apguvei pamatskolā un vidusskolā (fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija), gan inženierzinību un datorikas apguvei pamatskolā, gan arī latviešu valodas apguvei pamatskolā un vidusskolā, apvienojot MK noteikumu Nr. 358 5.5., 5.7. un 5.8. apakšpunktā minētos nacionālos rādītājus 5.5. apakšpunktā ar vienu izpildes termiņu - 2026. gada 31. augusts. Līdz ar to nemainās kopējais sākotnēji noteiktais izstrādāto metodiskā atbalsta materiālu apjoms, bet to izstrādes termiņš (izņemot latviešu valodu - šiem metodiskā atbalsta materiāliem izstrādes termiņš paliek MK noteikumu Nr. 358 noteiktajā laikā - 2026. gada 31. augusts). Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka MK noteikumu Nr. 358 5.5. apakšpunktā ir paredzēts izstrādāt 12 metodiskā atbalsta materiālus (pamatskolā 7: fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, inženierzinības, datorika, latviešu valoda; vidusskolā 5: fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, latviešu valoda).
Tāpat arī noteikumu projekts paredz, ka atbalstāma un attiecināma ir mācību programmu paraugu izstrāde vai adaptācija, jo MK noteikumi Nr. 358 šobrīd neparedz iespēju atsevišķos priekšmetos (piemēram, otrā svešvaloda) izstrādāt tikai programmu paraugus bez materiālu kopuma, stundu plānošanai un snieguma novērtēšanai. Saskaņā ar 2024. gada 23.aprīlī Ministru kabinetā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" pamatizglītības pakāpē apgūstamā otrā svešvaloda izglītojamiem ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, kā arī nosakot, ka otrās svešvalodas apguve uzsākama 5. klasē. Noteikumu projekts paredz nodrošināt nepieciešamo programmu paraugu izstrādi. Projekta ietvaros plānots izstrādāt, veicot aktualizāciju satura sadalījumam pa mācību klasēm, kā arī nepieciešamības gadījumā precizējot saturu, šādus otrās svešvalodas mācību priekšmetu programmu paraugus: angļu valoda, vācu valoda, franču valoda. Ir plānots izstrādāt pilnībā jaunu otrās svešvalodas programmas paraugu spāņu valodai, ievērojot datus un pieprasījumu par spāņu valodas apguves pieaugumu Latvijas skolās. ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā nav plānots izstrādāt tādus pašus mācību programmu paraugus, kādi tika izstrādāti ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, un jaunu programmu izstrāde nav uzskatāma par dubultfinansējumu.
3. MK rīkojums saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 5. punktu paredz Valsts izglītības satura centra likvidāciju ar 2025. gada 1. janvāri, nododot Valsts izglītības satura centra funkcijas un uzdevumus VIAA, kā arī VIAA pārveidošanu. 2024. gadā Valsts izglītības satura centrs iesniedza ESF+ projekta iesniegumu, kas tika apstiprināts, un 2024. gada 27. decembrī noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ESF+ projekta īstenošanu, tādējādi Valsts izglītības satura centram kļūstot par finansējuma saņēmēju. Vienlaikus, ievērojot MK rīkojumā noteikto, no 2025. gada 1. janvāra VIAA ir Valsts izglītības satura centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. IZM atbilstoši MK rīkojuma 6.1. apakšpunktam ir uzdots sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā saistītos tiesību aktu projektus, kurus ir nepieciešams mainīt saistībā ar MK rīkojuma 1.1. apakšpunktā minēto Valsts izglītības satura centra likvidāciju un VIAA pārveidošanu. Atbilstoši MK rīkojumam ar 2025. gada 1. janvāri Valsts izglītības satura centra funkcijas un uzdevumi ir nodoti VIAA un 2025. gada 8. aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta 2025. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 207 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 207), kas piemērojami ar 2025. gada 1. janvāri. Ievērojot minēto, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr. 358 attiecībā uz projekta iesniedzēju, finansējuma saņēmēju un uzraudzības rādītāja iestādi.
4. Lai uzlabotu projekta ieviešanu un veicinātu dialogu ar sociālajiem partneriem projekta īstenošanas laikā, plānots, ka uzraudzības padomes vietā tiks izveidota finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas konsultatīva padome, kuras ietvaros tiks 1) gan izskatīti projekta ietvaros sasniegtie rezultāti un darbību progress, 2) gan izdiskutēti projektā īstenoto darbību un ieviešanas mehānisma efektivitātes izvērtējuma rezultāti, 3) gan arī izskatītas prioritāro virzienu jomas ne tikai metodiskā atbalsta materiālu izstrādē, bet arī jaunās darbības - mācību līdzekļu - izstrādē, 4) izskatīta projektā izveidojamās profesionālā atbalsta sistēmas darbība pēc būtības, vienojoties par kritērijiem un principiem, kas liecinās par to, ka sistēma darbojas.
Vienlaikus sociālie partneri pauduši argumentētu viedokli, ka ar šo finansējumu nav pietiekami, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu. Trūkstošo finansējumu mācību līdzekļu iegādei izglītības iestādēs, atbilstoši savām budžeta iespējām, nodrošina pašvaldības (dibinātājs), taču ne visām pašvaldībām ir pietiekams finansējums, tāpēc pārsvarā gadījumu mācību process notiek bez vajadzīgajiem mācību līdzekļiem, kas valstī palielina nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, jo atkarīgs no katras pašvaldības finansiālajām iespējām. Šādu viedokli paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “RĪGAS METROPOLE”, izdevniecības "Skolas Vārds". Saskaņā ar sociālo partneru aplēsēm minimālais mācību līdzekļu izmaksu apjoms uz vienu skolēnu šobrīd ir 100 euro sākumskolā un 80 euro nākamajos izglītības posmos. Ņemot vērā Satversmē garantētās vienlīdzīgās iespējas iegūt izglītību, sociālie partneri aicina rast risinājumu mācību līdzekļu iegādei šobrīd nevis pārceļot šo jautājumu uz nākamo budžeta ciklu.
Atbilstoši 2025. gada 15. aprīlī panāktajai vienošanās ar sociālajiem partneriem papildu finansējums 8,9 milj. euro apmērā 4.2.2.3. pasākumā piešķirams šādām darbībām:
1) 4,1 milj. euro, kas ir nesadalītais ESF+ finansējums no 4.2.3.2. pasākuma “Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām” (turpmāk - 4.2.3.2. pasākums) un 4.2.2.10. pasākuma “Akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešana” (turpmāk - 4.2.2.10. pasākums) elastības finansējuma, novirzāms mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei vispārizglītojošā satura apguvei izglītojamiem pašvaldības izglītības iestādēs – profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes (2), speciālās izglītības iestādes (37), vispārējās izglītības iestādes (483); ieskaitot 5-6 g.v. bērnus – 241 871 izglītojamie (Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk - VIIS) dati uz 01.09.2024.).
2) 4,8 milj. euro no 4.2.2.4. pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" (turpmāk - 4.2.2.4. pasākums) proporcionāli novirzāms:
a) mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei vispārizglītojošā satura apguvei izglītojamiem citu dibinātāju vispārējās izglītības iestādēs (IZM; Kultūras ministrijas; Tieslietu ministrijas; privātās izglītības iestādes, t.sk. 5-6 g.v. bērni) – 21 818 izglītojamie (VIIS dati uz 01.09.2024.). Kopējās izmaksas: 377 151,71 euro.
b) mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei vispārizglītojošā satura apguvei izglītojamiem profesionālās vidējās izglītības iestādēs (IZM; Kultūras ministrijas; Aizsardzības ministrijas; privātās izglītības iestādes) – 25 296 izglītojamie (VIIS dati uz 01.09.2024.). Kopējās izmaksas: 437 273,34 euro.
c) mācību līdzekļu (t.sk. mācību grāmatu) iegādei izglītojamiem profesionālās ievirzes mākslā, mūzikā un dejā iestādēs (neatkarīgi no dibinātāja - pašvaldības; valsts; privātās izglītības iestādes) – 28 237 izglītojamie (VIIS dati uz 01.09.2024.). Kopējās izmaksas: 488 112,24 euro.
d) mācību līdzekļu (t.sk. mācību grāmatu) iegādei izglītojamiem profesionālās ievirzes sportā izglītības iestādēs (neatkarīgi no dibinātāja - pašvaldības; valsts; privātās izglītības iestādes) – 49 158 izglītojamie (VIIS dati uz 01.09.2024.). Kopējās izmaksas: 849 758,17 euro.
Ja Eiropas Komisija neatbalstīs IZM priekšlikumu Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam attiecībā uz ESF+ investīcijām profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai, tad šim mērķim paredzētais finansējums 1 337 870 euro apmērā tiks novirzīts mācību līdzekļu nodrošināšanai vispārizglītojošā satura apguvei. Minētais nosacījums iekļauts noteikumu projekta protokollēmuma projektā.
e) mācību līdzekļu izstrādei, prioritāri speciālās izglītības un vidusskolas padziļināto kursu apguvei. Kopējās izmaksas: 2 647 704,54 euro. 4.2.2.3. pasākuma projekta īstenotājs - Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - VIAA) ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. jūlijam vienojas ar sociālajiem un sadarbības partneriem par šī finansējuma izlietojumu mācību līdzekļu izstrādei (prioritāšu apstiprināšana u.c.). Minētais nosacījums ir iekļauts noteikumu projekta protokollēmuma projektā.
Minētais papildu finansējums ietver arī administratīvos izdevumus, kas nepieciešami papildu mācību līdzekļu izstrādes nodrošināšanai (iepirkumi, līgumu slēgšana u.c.).
2. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 358 21.4. apakšpunktu 4.2.2.3. pasākumā viena no atbalstāmajām darbībām ir metodiskā atbalsta materiālu izstrāde pedagogiem, ievērojot pirmsskolas izglītības vadlīnijās un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos (turpmāk - izglītības standarti) noteikto, kā arī identificētās izglītojamo mācīšanās un pedagogu profesionālā atbalsta vajadzības. Darbība ietver metodiskā atbalsta materiālu izstrādi, aprobāciju, recenzēšanu, publicēšanu, kā arī uzturēšanu, kas saskaņā ar MK noteikumu Nr. 358 37.5. apakšpunktu ir paredzēta vismaz divus gadus pēc metodiskā atbalsta materiālu izstrādes un publiskošanas. MK noteikumu Nr. 358 anotācijā sniegts skaidrojums, ka minētie metodiskā atbalsta materiālu izstrādes termiņi ir to gala nodevumu termiņi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu metodiskā atbalsta materiālu, nepieciešama arī tā aprobācija mācību gada ietvaros un pilnveide pēc aprobācijas. Projekta ietvaros aprobāciju plānots īstenot vispārējās izglītības iestādēs atbilstošās izglītojamo vecumgrupās, lai iegūtu praksē pārbaudītu izstrādātā satura pedagoģisko novērtējumu un apkopotu veiktās aprobācijas rezultātus. Kvalitatīvu aprobācijas procesu iespējams nodrošināt attiecīgās mācību programmas apguves periodā mācību sezonas laikā un īstenojot noteiktas darbības, tostarp izglītības iestāžu, izglītojamo un pedagogu atlasi, izglītojošu semināru organizēšana aprobācijā iesaistītajiem pedagogiem, aprobācijas procesa plānošanu, izglītojamo atgriezeniskās saites apkopošanu, aprobācijas procesu analizēšanu, secinājumu un ieteikumu gatavošanu. Aprobācijai noslēdzoties, metodiskā atbalsta materiāli tiks pilnveidoti atbilstoši aprobācijas rezultātiem un sagatavoti publiskošanai, iekļaujot materiālu recenzēšanu, tekstapstrādi, elektroniskā salikuma veidošanu, citu autoru darbu izmantošanas licenču iegādi, un citus publiskošanai nepieciešamos procesus. Tādējādi MK noteikumu Nr. 358 5.5. apakšpunktā minētais termiņš metodiskā atbalsta materiālu izstrādei dabaszinātņu (fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija) apguvei vidusskolā un inženierzinību apguvei pamatskolā - 2025. gada 31. augusts - ir laiks, kurā tiks nodrošināta metodiskā atbalsta materiālu izstrāde, savukārt aprobācija un pieejamība izglītības iestādēm aprobācijas ietvaros plānota pakāpeniski ar 2025. gada septembri, gala nodevumu plānojot līdz 2026. gada 31. augustam. Plānots, ka līdz 2025. gada 31. augustam tiks izstrādāti zinātniski pamatoti satura (tematu) pārkārtojumi vai papildinājumi un aktualizēti mācību programmu paraugi dabaszinātņu mācību jomas apguvei pamatskolā un vidusskolā, inženierzinību un datorikas apguvei pamatskolā un vēstures un sociālo zinību apguvei vidusskolā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 359 37.2. apakšpunktu metodiskais atbalsta materiāls ietver mācību priekšmeta programmas paraugu (ja attiecināms) un metodisko materiālu kopumu pedagogam secīgai mācību stundu plānošanai, īstenošanai un izglītojamo snieguma novērtēšanai atbilstoši mācību satura apguves tematiem un sasniedzamiem rezultātiem noteiktā izglītības posmā. Noteikumu projekts paredz, ka līdz 2026./2027. mācību gada sākumam būs pieejams pilns metodiskā atbalsta materiālu kopums gan dabaszinātņu mācību jomas apguvei pamatskolā un vidusskolā (fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija), gan inženierzinību un datorikas apguvei pamatskolā, gan arī latviešu valodas apguvei pamatskolā un vidusskolā, apvienojot MK noteikumu Nr. 358 5.5., 5.7. un 5.8. apakšpunktā minētos nacionālos rādītājus 5.5. apakšpunktā ar vienu izpildes termiņu - 2026. gada 31. augusts. Līdz ar to nemainās kopējais sākotnēji noteiktais izstrādāto metodiskā atbalsta materiālu apjoms, bet to izstrādes termiņš (izņemot latviešu valodu - šiem metodiskā atbalsta materiāliem izstrādes termiņš paliek MK noteikumu Nr. 358 noteiktajā laikā - 2026. gada 31. augusts). Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka MK noteikumu Nr. 358 5.5. apakšpunktā ir paredzēts izstrādāt 12 metodiskā atbalsta materiālus (pamatskolā 7: fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, inženierzinības, datorika, latviešu valoda; vidusskolā 5: fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, latviešu valoda).
Tāpat arī noteikumu projekts paredz, ka atbalstāma un attiecināma ir mācību programmu paraugu izstrāde vai adaptācija, jo MK noteikumi Nr. 358 šobrīd neparedz iespēju atsevišķos priekšmetos (piemēram, otrā svešvaloda) izstrādāt tikai programmu paraugus bez materiālu kopuma, stundu plānošanai un snieguma novērtēšanai. Saskaņā ar 2024. gada 23.aprīlī Ministru kabinetā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" pamatizglītības pakāpē apgūstamā otrā svešvaloda izglītojamiem ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, kā arī nosakot, ka otrās svešvalodas apguve uzsākama 5. klasē. Noteikumu projekts paredz nodrošināt nepieciešamo programmu paraugu izstrādi. Projekta ietvaros plānots izstrādāt, veicot aktualizāciju satura sadalījumam pa mācību klasēm, kā arī nepieciešamības gadījumā precizējot saturu, šādus otrās svešvalodas mācību priekšmetu programmu paraugus: angļu valoda, vācu valoda, franču valoda. Ir plānots izstrādāt pilnībā jaunu otrās svešvalodas programmas paraugu spāņu valodai, ievērojot datus un pieprasījumu par spāņu valodas apguves pieaugumu Latvijas skolās. ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā nav plānots izstrādāt tādus pašus mācību programmu paraugus, kādi tika izstrādāti ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, un jaunu programmu izstrāde nav uzskatāma par dubultfinansējumu.
3. MK rīkojums saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta ceturtās daļas 5. punktu paredz Valsts izglītības satura centra likvidāciju ar 2025. gada 1. janvāri, nododot Valsts izglītības satura centra funkcijas un uzdevumus VIAA, kā arī VIAA pārveidošanu. 2024. gadā Valsts izglītības satura centrs iesniedza ESF+ projekta iesniegumu, kas tika apstiprināts, un 2024. gada 27. decembrī noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ESF+ projekta īstenošanu, tādējādi Valsts izglītības satura centram kļūstot par finansējuma saņēmēju. Vienlaikus, ievērojot MK rīkojumā noteikto, no 2025. gada 1. janvāra VIAA ir Valsts izglītības satura centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, resursu, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. IZM atbilstoši MK rīkojuma 6.1. apakšpunktam ir uzdots sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā saistītos tiesību aktu projektus, kurus ir nepieciešams mainīt saistībā ar MK rīkojuma 1.1. apakšpunktā minēto Valsts izglītības satura centra likvidāciju un VIAA pārveidošanu. Atbilstoši MK rīkojumam ar 2025. gada 1. janvāri Valsts izglītības satura centra funkcijas un uzdevumi ir nodoti VIAA un 2025. gada 8. aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta 2025. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 207 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 207), kas piemērojami ar 2025. gada 1. janvāri. Ievērojot minēto, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr. 358 attiecībā uz projekta iesniedzēju, finansējuma saņēmēju un uzraudzības rādītāja iestādi.
4. Lai uzlabotu projekta ieviešanu un veicinātu dialogu ar sociālajiem partneriem projekta īstenošanas laikā, plānots, ka uzraudzības padomes vietā tiks izveidota finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas konsultatīva padome, kuras ietvaros tiks 1) gan izskatīti projekta ietvaros sasniegtie rezultāti un darbību progress, 2) gan izdiskutēti projektā īstenoto darbību un ieviešanas mehānisma efektivitātes izvērtējuma rezultāti, 3) gan arī izskatītas prioritāro virzienu jomas ne tikai metodiskā atbalsta materiālu izstrādē, bet arī jaunās darbības - mācību līdzekļu - izstrādē, 4) izskatīta projektā izveidojamās profesionālā atbalsta sistēmas darbība pēc būtības, vienojoties par kritērijiem un principiem, kas liecinās par to, ka sistēma darbojas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus un valsts prioritātes to novirzīšanai valsts drošības stiprināšanai, IZM ir radusi iespēju piešķirt papildu finansējumu mācību līdzekļu nodrošinājumam pirmsskolas izglītībai, vispārējai pamatizglītībai un vispārējai vidējai izglītībai, speciālajai izglītībai un profesionālās ievirzes izglītībai 8 981 046 euro apmērā no ESF+ līdzekļiem, minēto finansējumu pārdalot 4.2.2.3. pasākuma īstenošanā esošajam projektam Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” (turpmāk – ESF+ projekts) no:
1) citām ESF+ programmām nepiesaistītā finansējuma:
– 3 115 993 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 2 648 594 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 467 399 euro) no 4.2.3.2. pasākuma finansējuma;
– 1 065 053 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 905 295 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 159 758 euro) no 4.2.2.10. pasākuma elastības finansējuma;
2) 4 800 000 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 4 080 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 720 000 euro) no 4.2.2.4. pasākuma.
Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.3. pasākumam kopējais plānotais finansējums ir 76 822 078 euro (no tā elastības finansējums – 19 174 571 euro), tai skaitā ESF+ finansējums – 65 298 766 euro (no tā elastības finansējums – 16 298 386 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 11 523 312 euro (no tā elastības finansējums – 2 876 185 euro). Pieejamais finansējums līdz 2026. gadam bez elastības finansējuma: 57 647 507 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 49 000 380 euro un valsts budžeta finansējums – 8 647 127 euro. 2025. gadam indikatīvi pieejamais finansējums mācību līdzekļu nodrošinājumam ir 5 515 993 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 4 688 594 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 827 399 euro); 2026. gadam indikatīvi pieejamais finansējums mācību līdzekļu nodrošinājumam ir 3 465 053 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 2 945 295 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 519 758 euro; ietverot 2026. gadā pieejamo elastības finansējumu 1 065 053 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 905 295 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 159 758 euro).
Noteikumu projekts papildina MK noteikumus Nr. 358 ar 21.9. apakšpunktu, paredzot jaunu atbalstāmo darbību, kurai tiek piešķirts papildu finansējums:
a) mācību literatūras iegādei pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārējās izglītības iestādēm, speciālās izglītības iestādēm un profesionālās izglītības iestādēm pirmsskolas izglītības iestāžu programmu bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, speciālās izglītības, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu (izņemot tālmācību) īstenošanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām izglītības standartu jomā;
b) mācību līdzekļu iegādei (izņemot tos mācību līdzekļus, kuri atbilstoši grāmatvedības jomā noteiktajam definējami kā pamatlīdzekļi) vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un profesionālās ievirzes izglītības iestādēm profesionālās ievirzes programmu īstenošanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu jomā. Mācību līdzekļi ietver mācību literatūru, kā arī citus mācību līdzekļus atbilstoši Izglītības likuma 1.panta 12 prim punktā noteiktajam. Atbilstoši grāmatvedības jomā noteiktajam līdzeklis tiek uzskatīts par pamatlīdzekli, ja tas atbilst vairākiem kritērijiem t.sk. tā vērtība ir vismaz 450 euro, kā arī ņemot vērā to, ka pamatlīdzekļus, kuri ir līdzīgi pēc savam īpašībām un funkcijām, piemēram, atsevišķus priekšmetus, kurus izmanto mūzikas, mākslas un dejas izglītībā, un kuru vērtība atsevišķi nesasniedz 450 euro, uzskaita un vērtē kopā;
c) mācību līdzekļu izstrādei vai adaptācijai (tai skaitā aprobācijai, digitalizācijai, recenzēšanai, publicēšanai un uzturēšanai), prioritāri speciālās izglītības un vidusskolas padziļināto kursu apguvei.
Noteikumu projekts paredz, ka vispārizglītojošā satura apguvei atbalstāma ir mācību grāmatu un darba burtnīcu iegāde, kuras:
a) ir izdotas sākot ar 2020. gadu, ņemot vērā, ka Latvijas izdevniecības no 2020. gada veido jaunas mācību grāmatas, kas atbilst pilnveidotajam izglītības saturam;
b) ir apstiprinātas Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 894 “Kārtība, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam” noteiktajā kārtībā finansējuma saņēmēja iestādē, ja tās ir paredzētas vispārējās izglītības iestādēm un speciālās izglītības iestādēm. Apstiprinātās mācību literatūras katalogs pieejams finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē;
c) ir apstiprinātas finansējuma saņēmēja iestādē, izvērtējot to atbilstību Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”, ja tās ir paredzētas pirmsskolas izglītības iestādēm.
Lai nodrošinātu, ka finansējumu izglītojamo mācību līdzekļu nodrošinājumam saņem visas izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, vispārējās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās izglītības programmas, speciālās izglītības programmas, profesionālās izglītības programmas, kas apgūst vispārējās izglītības saturu (izņemot tālmācības programmas), un profesionālās ievirzes izglītības programmas, plānots, ka tām pieejamais finansējums tiks aprēķināts atbilstoši VIIS datiem par izglītojamo skaitu iepriekšējā gada 1. septembrī šajās programmās.
Finansējuma piešķiršanai VIAA īstenos sadarbību ar:
a) Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru, paredzot, ka Kultūras ministrija nodrošinās finansējumu mācību līdzekļu iegādei profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslā, mūzikā un dejā savā pakļautībā esošajām izglītības iestādēm un veiks koordinējošu funkciju:
- MK noteikumu Nr. 358 21.3.apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā - Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo izglītības iestāžu izstrādāto profesionālās kompetences pilnveides programmu un norises grafiku izskatīšanai un saskaņošanai, kā arī vienota un stratēģiski pārraudzīta profesionālā atbalsta sistēmas profesionālajā izglītībā veidošanai un metodiskā atbalsta nodrošināšanai sadarbībā ar VIAA;
- MK noteikumu Nr. 358 21.9.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai profesionālās ievirzes programmās mākslā, mūzikā un dejā;
b) citu dibinātāju izglītības iestādēm (kas nav MK noteikumu Nr. 358 14. un 14.1 punktā minētie sadarbības partneri) - valsts, valsts augstskolu, citu juridisku vai fizisku personu dibinātas pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm, profesionālās ievirzes izglītības iestādēm sportā mācību līdzekļu iegādei - MK noteikumu Nr. 359 21.9.1. un 21.9.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Savukārt MK noteikumu Nr. 358 14. punktā minētajiem sadarbības partneriem - pašvaldībām (to dibinātajām izglītības iestādēm) un valsts profesionālās izglītības iestādēm - finansējums mācību līdzekļu iegādei tiks piešķirts jau sākotnēji plānoto sadarbības līgumu ietvaros.
Vispārizglītojošais mācību saturs tiek īstenots kā pirmsskolas izglītības iestādēs, tā arī vispārējās, tai skaitā speciālās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, un tā īstenošanā ievēro Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumus Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”, Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumus Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumus Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
Attiecībā uz profesionālās ievirzes izglītību saskaņā ar Izglītības likuma 38. panta otrās daļas 5.punktu profesionālās ievirzes izglītības programmas ir īpašs izglītības programmas veids, kuras detalizēta organizācija noteikta Profesionālās izglītības likumā. Savukārt, ievērojot Izglītības likuma 1.panta 20. prim punktā noteikto, profesionālās ievirzes izglītība — sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā. Profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek īstenotas ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā –
Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija noteikumi Nr. 495 “Noteikumi par valsts profesionālās ievirzes standartu sportā” un “Vadlīnijas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu izstrādē un noformēšanā” (https://www.izm.gov.lv/lv/profesionalas-ievirzes-sporta-izglitiba), kas tiek aktualizētas pēc nepieciešamības un neatkarīgi no dibinātāja. Profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek īstenotas ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā - Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 762 "Noteikumi par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā" un Latvijas Nacionālā kultūras centra izstrādāto metodiku (https://www.lnkc.gov.lv/lv/media/30155/download?attachment), kas tiek aktualizēta regulāri, neatkarīgi no dibinātāja. Tāpat profesionālās ievirzes izglītības iestādes tiek akreditētas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un tām ir iespējams pretendēt arī uz valsts budžeta dotāciju atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas", Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 325 "Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas un to vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība", Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr. 253 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība".
Lai īstenotu minētās izglītības programmas vispārizglītojošā mācību satura un profesionālās ievirzes apguvei, tiek piešķirts valsts budžeta mērķdotācijas finansējums pedagogu darba samaksai, kā arī mācību līdzekļu iegādei, kas tiek nodrošināts neatkarīgi no dibinātāja. Saskaņā ar Izglītības likuma 1. pantu izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem. Projekta ietvaros jāņem vērā, ka:
1) attiecībā uz pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm Izglītības likuma 1.panta 19. punktā noteikts, ka pašvaldības izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta pirmo daļu maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi pašvaldību izglītības iestādē sedz no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī izglītības iestāžu izglītības standartos noteiktā mācību satura īstenošanai nepieciešamos izdevumus;
2) attiecībā uz valsts dibinātām izglītības iestādēm Izglītības likuma 1.panta 19. punktā noteikts, ka valsts izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta pirmo daļu maksu par izglītības ieguvi valsts izglītības iestādē sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī šīm izglītības iestādēm izglītības standartos noteiktā mācību satura īstenošanai nepieciešamos izdevumus;
3) attiecībā uz valsts augstskolu dibinātām izglītības iestādēm Izglītības likuma 1.panta 19. punktā noteikts, ka valsts augstskolas izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta pirmo daļu maksu par izglītības ieguvi valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī šīm izglītības iestādēm izglītības standartos noteiktā mācību satura īstenošanai nepieciešamos izdevumus.
Līdz ar to secināms, ka pašvaldību, valsts un valsts augstskolu dibinātās izglītības iestādes neveic saimniecisko darbību, un izvērtējums pēc komercdarbības atbalsta pazīmēm tām nav jāveic.
4) attiecībā uz juridisku personu dibinātām izglītības iestādēm - saskaņā ar Izglītības likuma 59. panta otro daļu privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas licencētas pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, licencētas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. Valsts piedalās akreditētajās privātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs īstenotajās profesionālās ievirzes izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā. Saskaņā ar Izglītības likuma 59. panta otro prim daļu privātajās izglītības iestādēs izglītības standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.
Ņemot vērā minēto, šo izglītības iestāžu darbības projekta ietvaros ir uzskatāmas par valsts izglītības sistēmas ietvaros īstenotu valsts izglītību. ESF+ projekta ietvaros plānots nodrošināt visu attiecīgo izglītības iestāžu izglītojamos ar mācību līdzekļiem, kas nepieciešami izglītības programmu apguvei. Finansējums mācību līdzekļu nodrošinājums izglītības iestādēm tiek plānots pēc vienota principa, to sadalot atbilstoši VIIS datiem par izglītojamo skaitu iepriekšējā gada 1.septembrī. Līdz ar to nevienai no izglītības iestādēm netiek sniegtas ekonomiskas priekšrocības tirgū, tādējādi izslēdzot vismaz vienu no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, kam jāizpildās, lai atbalsts tiktu uzskatīts par komercdarbības atbalstu.
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 358 ar 41.1 punktu, kur noteikts, ka finansējuma saņēmējs (VIAA) piešķir finansējumu sadarbības partneriem mācību literatūras un mācību līdzekļu iegādei, to aprēķinot atbilstoši VIIS pieejamajiem datiem par izglītojamo skaitu iepriekšējā gada 1. septembrī izglītības iestāžu īstenotajās izglītības programmās (izņemot tālmācības programmas) - pirmsskolas izglītības programmās bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, vispārējās pamatizglītības programmās, vispārējās vidējās izglītības programmās, speciālās izglītības programmās, profesionālās izglītības programmās, kas apgūst vispārējās izglītības saturu, un profesionālās ievirzes izglītības programmās. Pēc līdzīgiem principiem, ņemot vērā izglītojamo skaitu VIIS uz iepriekšējā gada 1. septembri, tiek aprēķināta un piešķirta arī valsts budžeta mērķdotācija mācību līdzekļu iegādei saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumiem Nr. 155 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm”. Ņemot vērā nevienlīdzīgo situāciju pašvaldībās un izglītības iestādēs, ESF+ projektā plānots, ka pašvaldības mācību literatūras iegādei pieejamo finansējumu var plānot atbilstoši vajadzībām konkrētajā izglītības iestādē vai pašvaldībā.
Ņemot vērā, ka finansējumu plānots piešķirt atbilstoši izglītojamo skaitam, kopējais ESF+ finansējums 65 298 766 euro apmērā sadalījumā pa intervences kodiem ir šāds: indikatīvi 3 640 663 euro attiecas uz 148. intervences kodu (atbalsts pirmsskolas izglītībai un aprūpei (izņemot infrastruktūru)), indikatīvi 61 658 103 euro attiecas uz 149. intervences kodu (atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)).
Ņemot vērā, ka grozījumi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam attiecībā uz ESF+ investīciju pārdalēm ir saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju, noteikumu projektam pievienotais protokollēmuma projekts paredz, ka gadījumā, ja Eiropas Komisija neatbalstīs priekšlikumus grozījumiem par finansējuma pārdali izglītībā, finansējums mācību līdzekļu iegādei tiks saglabāts, pārskatot ESF+ projekta darbību apjomu vai citus risinājumus, kas nerada ietekmi uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam.
Noteikumu projekts paredz, ka līdz 2026./2027. mācību gada sākumam būs pieejami metodiskā atbalsta materiāli dabaszinātņu mācību jomas apguvei pamatskolā un vidusskolā (fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija), inženierzinību un datorikas apguvei pamatskolā, latviešu valodas apguvei pamatskolā un vidusskolā, apvienojot MK noteikumu Nr. 358 5.5., 5.7. un 5.8. apakšpunktā minētos nacionālos rādītājus 5.5. apakšpunktā ar vienu izpildes termiņu - 2026. gada 31. augusts.
Noteikumu projektā tiek precizēts MK noteikumu Nr. 358 13. punkts, aizvietojot Valsts izglītības satura centru ar VIAA, kā arī papildinot MK noteikumus Nr. 358 ar sadaļu "Noslēguma jautājums", nosakot, ka šī punkta grozījumi, kas saistīti ar Valsts izglītības satura centra likvidāciju, ir piemērojami ar 2025. gada 1. janvāri.
Noteikumu projekts paredz precizēt ESF+ projekta īstenošanas uzraudzību, izveidojot projekta īstenošanas konsultatīvo padomi, kuras uzdevumi paredz sadarbībā ar sociālajiem partneriem, citu nozaru ministrijām un nozaru ekspertiem izskatīt ne tikai ESF+ projekta īstenošanas progresu, darbības efektivitātes izvērtējumus, prioritārās jomas metodiskā atbalsta materiālu izstrādei, bet arī prioritārās jomas mācību līdzekļu izstrādei un vienoties par kritērijiem un principiem, kas liecinās par to, ka ESF+ projektā izveidotā profesionālā atbalsta sistēma ir kvalitatīvi funkcionējoša.
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējs veiks atbilstošus grozījumus vienošanās par ESF+ projekta īstenošanu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kā arī sadarbības līgumos ar pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm, par mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm (ja attiecināms). Tiks noslēgti arī jauni sadarbības līgumi ar Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru un citu dibinātāju izglītības iestādēm, kas īsteno atbilstošās izglītības programmas, mācību līdzekļu iegādei. Noteikumu projektā ietvertais regulējums ir ar pozitīvu ietekmi - 1) ESF+ projekta finansējums mācību līdzekļu iegādei ir papildu finansējums valsts budžeta mērķdotācijai, kas tiek piešķirta ikgadēji, palielinot kopējo pieejamo finansējumu šim mērķim; 2) tas paredz nodrošināt vienlīdzīgu pieeju mācību līdzekļu nodrošinājumam visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja un atrašanās vietas.
Papildus veikti šādi tehniski precizējumi:
1) MK noteikumu Nr. 358 46.punktā precizēta atsauce uz “Finanšu regulu”, ņemot vērā, ka 2024. gada 30. septembrī stājusies spēkā jauna “Finanšu regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Regula 2024/2509), un saskaņā ar Regulas 2024/2509 279. pantu tā atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012;
2) salāgotas MK noteikumu Nr. 358 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ar 23.4. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām;
3) MK noteikumu Nr. 358 21.4. apakšpunktā precizēta atsauce uz normatīvajiem aktiem par pirmsskolas izglītības vadlīnijām un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem;
4) papildināts MK noteikumu Nr. 358 28.5. apakšpunkts ar plānoto finansējumu mācību līdzekļu nodrošinājumam;
5) papildināts MK noteikumu Nr. 358 30. punkts, paredzot, ka arī papildu sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad noslēgts sadarbības līgums, bet ne ātrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās (grozījumi vienošanās) par projekta īstenošanu;
6) MK noteikumu 35.2. apakšpunktā precizētas atsauces uz nacionālajiem rādītājiem atbilstoši noteikumu projektā paredzētajiem grozījumiem apvienot vairākus nacionālos rādītājus MK noteikumu Nr. 358 5.5. apakšpunktā (svītrojot 5.7. un 5.8. apakšpunktu).
Lai īstenotu finansējuma palielinājumu noteikumu projektā paredzētājā apjomā, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 26.11.2024. noteikumos Nr. 745 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.4. pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumi”, atbrīvojot finansējumu no 4.2.2.4.pasākuma (25-TA-569).
1) citām ESF+ programmām nepiesaistītā finansējuma:
– 3 115 993 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 2 648 594 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 467 399 euro) no 4.2.3.2. pasākuma finansējuma;
– 1 065 053 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 905 295 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 159 758 euro) no 4.2.2.10. pasākuma elastības finansējuma;
2) 4 800 000 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 4 080 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 720 000 euro) no 4.2.2.4. pasākuma.
Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.3. pasākumam kopējais plānotais finansējums ir 76 822 078 euro (no tā elastības finansējums – 19 174 571 euro), tai skaitā ESF+ finansējums – 65 298 766 euro (no tā elastības finansējums – 16 298 386 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 11 523 312 euro (no tā elastības finansējums – 2 876 185 euro). Pieejamais finansējums līdz 2026. gadam bez elastības finansējuma: 57 647 507 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 49 000 380 euro un valsts budžeta finansējums – 8 647 127 euro. 2025. gadam indikatīvi pieejamais finansējums mācību līdzekļu nodrošinājumam ir 5 515 993 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 4 688 594 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 827 399 euro); 2026. gadam indikatīvi pieejamais finansējums mācību līdzekļu nodrošinājumam ir 3 465 053 euro (tai skaitā ESF+ finansējums 2 945 295 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 519 758 euro; ietverot 2026. gadā pieejamo elastības finansējumu 1 065 053 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 905 295 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 159 758 euro).
Noteikumu projekts papildina MK noteikumus Nr. 358 ar 21.9. apakšpunktu, paredzot jaunu atbalstāmo darbību, kurai tiek piešķirts papildu finansējums:
a) mācību literatūras iegādei pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārējās izglītības iestādēm, speciālās izglītības iestādēm un profesionālās izglītības iestādēm pirmsskolas izglītības iestāžu programmu bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, speciālās izglītības, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu (izņemot tālmācību) īstenošanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām izglītības standartu jomā;
b) mācību līdzekļu iegādei (izņemot tos mācību līdzekļus, kuri atbilstoši grāmatvedības jomā noteiktajam definējami kā pamatlīdzekļi) vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un profesionālās ievirzes izglītības iestādēm profesionālās ievirzes programmu īstenošanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu jomā. Mācību līdzekļi ietver mācību literatūru, kā arī citus mācību līdzekļus atbilstoši Izglītības likuma 1.panta 12 prim punktā noteiktajam. Atbilstoši grāmatvedības jomā noteiktajam līdzeklis tiek uzskatīts par pamatlīdzekli, ja tas atbilst vairākiem kritērijiem t.sk. tā vērtība ir vismaz 450 euro, kā arī ņemot vērā to, ka pamatlīdzekļus, kuri ir līdzīgi pēc savam īpašībām un funkcijām, piemēram, atsevišķus priekšmetus, kurus izmanto mūzikas, mākslas un dejas izglītībā, un kuru vērtība atsevišķi nesasniedz 450 euro, uzskaita un vērtē kopā;
c) mācību līdzekļu izstrādei vai adaptācijai (tai skaitā aprobācijai, digitalizācijai, recenzēšanai, publicēšanai un uzturēšanai), prioritāri speciālās izglītības un vidusskolas padziļināto kursu apguvei.
Noteikumu projekts paredz, ka vispārizglītojošā satura apguvei atbalstāma ir mācību grāmatu un darba burtnīcu iegāde, kuras:
a) ir izdotas sākot ar 2020. gadu, ņemot vērā, ka Latvijas izdevniecības no 2020. gada veido jaunas mācību grāmatas, kas atbilst pilnveidotajam izglītības saturam;
b) ir apstiprinātas Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 894 “Kārtība, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam” noteiktajā kārtībā finansējuma saņēmēja iestādē, ja tās ir paredzētas vispārējās izglītības iestādēm un speciālās izglītības iestādēm. Apstiprinātās mācību literatūras katalogs pieejams finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē;
c) ir apstiprinātas finansējuma saņēmēja iestādē, izvērtējot to atbilstību Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”, ja tās ir paredzētas pirmsskolas izglītības iestādēm.
Lai nodrošinātu, ka finansējumu izglītojamo mācību līdzekļu nodrošinājumam saņem visas izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, vispārējās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās izglītības programmas, speciālās izglītības programmas, profesionālās izglītības programmas, kas apgūst vispārējās izglītības saturu (izņemot tālmācības programmas), un profesionālās ievirzes izglītības programmas, plānots, ka tām pieejamais finansējums tiks aprēķināts atbilstoši VIIS datiem par izglītojamo skaitu iepriekšējā gada 1. septembrī šajās programmās.
Finansējuma piešķiršanai VIAA īstenos sadarbību ar:
a) Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru, paredzot, ka Kultūras ministrija nodrošinās finansējumu mācību līdzekļu iegādei profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslā, mūzikā un dejā savā pakļautībā esošajām izglītības iestādēm un veiks koordinējošu funkciju:
- MK noteikumu Nr. 358 21.3.apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā - Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo izglītības iestāžu izstrādāto profesionālās kompetences pilnveides programmu un norises grafiku izskatīšanai un saskaņošanai, kā arī vienota un stratēģiski pārraudzīta profesionālā atbalsta sistēmas profesionālajā izglītībā veidošanai un metodiskā atbalsta nodrošināšanai sadarbībā ar VIAA;
- MK noteikumu Nr. 358 21.9.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai profesionālās ievirzes programmās mākslā, mūzikā un dejā;
b) citu dibinātāju izglītības iestādēm (kas nav MK noteikumu Nr. 358 14. un 14.1 punktā minētie sadarbības partneri) - valsts, valsts augstskolu, citu juridisku vai fizisku personu dibinātas pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm, profesionālās ievirzes izglītības iestādēm sportā mācību līdzekļu iegādei - MK noteikumu Nr. 359 21.9.1. un 21.9.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Savukārt MK noteikumu Nr. 358 14. punktā minētajiem sadarbības partneriem - pašvaldībām (to dibinātajām izglītības iestādēm) un valsts profesionālās izglītības iestādēm - finansējums mācību līdzekļu iegādei tiks piešķirts jau sākotnēji plānoto sadarbības līgumu ietvaros.
Vispārizglītojošais mācību saturs tiek īstenots kā pirmsskolas izglītības iestādēs, tā arī vispārējās, tai skaitā speciālās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, un tā īstenošanā ievēro Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumus Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”, Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumus Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumus Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
Attiecībā uz profesionālās ievirzes izglītību saskaņā ar Izglītības likuma 38. panta otrās daļas 5.punktu profesionālās ievirzes izglītības programmas ir īpašs izglītības programmas veids, kuras detalizēta organizācija noteikta Profesionālās izglītības likumā. Savukārt, ievērojot Izglītības likuma 1.panta 20. prim punktā noteikto, profesionālās ievirzes izglītība — sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā. Profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek īstenotas ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā –
Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija noteikumi Nr. 495 “Noteikumi par valsts profesionālās ievirzes standartu sportā” un “Vadlīnijas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu izstrādē un noformēšanā” (https://www.izm.gov.lv/lv/profesionalas-ievirzes-sporta-izglitiba), kas tiek aktualizētas pēc nepieciešamības un neatkarīgi no dibinātāja. Profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek īstenotas ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā - Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 762 "Noteikumi par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā" un Latvijas Nacionālā kultūras centra izstrādāto metodiku (https://www.lnkc.gov.lv/lv/media/30155/download?attachment), kas tiek aktualizēta regulāri, neatkarīgi no dibinātāja. Tāpat profesionālās ievirzes izglītības iestādes tiek akreditētas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un tām ir iespējams pretendēt arī uz valsts budžeta dotāciju atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas", Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 325 "Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas un to vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība", Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr. 253 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība".
Lai īstenotu minētās izglītības programmas vispārizglītojošā mācību satura un profesionālās ievirzes apguvei, tiek piešķirts valsts budžeta mērķdotācijas finansējums pedagogu darba samaksai, kā arī mācību līdzekļu iegādei, kas tiek nodrošināts neatkarīgi no dibinātāja. Saskaņā ar Izglītības likuma 1. pantu izglītības iestāde ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem. Projekta ietvaros jāņem vērā, ka:
1) attiecībā uz pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm Izglītības likuma 1.panta 19. punktā noteikts, ka pašvaldības izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta pirmo daļu maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi pašvaldību izglītības iestādē sedz no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī izglītības iestāžu izglītības standartos noteiktā mācību satura īstenošanai nepieciešamos izdevumus;
2) attiecībā uz valsts dibinātām izglītības iestādēm Izglītības likuma 1.panta 19. punktā noteikts, ka valsts izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta pirmo daļu maksu par izglītības ieguvi valsts izglītības iestādē sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī šīm izglītības iestādēm izglītības standartos noteiktā mācību satura īstenošanai nepieciešamos izdevumus;
3) attiecībā uz valsts augstskolu dibinātām izglītības iestādēm Izglītības likuma 1.panta 19. punktā noteikts, ka valsts augstskolas izglītības iestādes nav uzskatāmas par privātām izglītības iestādēm, un saskaņā ar Izglītības likuma 12. panta pirmo daļu maksu par izglītības ieguvi valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 59.panta otrā prim daļā noteikts, ka valsts budžets un valsts budžeta mērķdotācija sedz arī šīm izglītības iestādēm izglītības standartos noteiktā mācību satura īstenošanai nepieciešamos izdevumus.
Līdz ar to secināms, ka pašvaldību, valsts un valsts augstskolu dibinātās izglītības iestādes neveic saimniecisko darbību, un izvērtējums pēc komercdarbības atbalsta pazīmēm tām nav jāveic.
4) attiecībā uz juridisku personu dibinātām izglītības iestādēm - saskaņā ar Izglītības likuma 59. panta otro daļu privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts piedalās privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas licencētas pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, licencētas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. Valsts piedalās akreditētajās privātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs īstenotajās profesionālās ievirzes izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Pašvaldības var piedalīties privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā. Saskaņā ar Izglītības likuma 59. panta otro prim daļu privātajās izglītības iestādēs izglītības standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.
Ņemot vērā minēto, šo izglītības iestāžu darbības projekta ietvaros ir uzskatāmas par valsts izglītības sistēmas ietvaros īstenotu valsts izglītību. ESF+ projekta ietvaros plānots nodrošināt visu attiecīgo izglītības iestāžu izglītojamos ar mācību līdzekļiem, kas nepieciešami izglītības programmu apguvei. Finansējums mācību līdzekļu nodrošinājums izglītības iestādēm tiek plānots pēc vienota principa, to sadalot atbilstoši VIIS datiem par izglītojamo skaitu iepriekšējā gada 1.septembrī. Līdz ar to nevienai no izglītības iestādēm netiek sniegtas ekonomiskas priekšrocības tirgū, tādējādi izslēdzot vismaz vienu no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, kam jāizpildās, lai atbalsts tiktu uzskatīts par komercdarbības atbalstu.
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 358 ar 41.1 punktu, kur noteikts, ka finansējuma saņēmējs (VIAA) piešķir finansējumu sadarbības partneriem mācību literatūras un mācību līdzekļu iegādei, to aprēķinot atbilstoši VIIS pieejamajiem datiem par izglītojamo skaitu iepriekšējā gada 1. septembrī izglītības iestāžu īstenotajās izglītības programmās (izņemot tālmācības programmas) - pirmsskolas izglītības programmās bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, vispārējās pamatizglītības programmās, vispārējās vidējās izglītības programmās, speciālās izglītības programmās, profesionālās izglītības programmās, kas apgūst vispārējās izglītības saturu, un profesionālās ievirzes izglītības programmās. Pēc līdzīgiem principiem, ņemot vērā izglītojamo skaitu VIIS uz iepriekšējā gada 1. septembri, tiek aprēķināta un piešķirta arī valsts budžeta mērķdotācija mācību līdzekļu iegādei saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumiem Nr. 155 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm”. Ņemot vērā nevienlīdzīgo situāciju pašvaldībās un izglītības iestādēs, ESF+ projektā plānots, ka pašvaldības mācību literatūras iegādei pieejamo finansējumu var plānot atbilstoši vajadzībām konkrētajā izglītības iestādē vai pašvaldībā.
Ņemot vērā, ka finansējumu plānots piešķirt atbilstoši izglītojamo skaitam, kopējais ESF+ finansējums 65 298 766 euro apmērā sadalījumā pa intervences kodiem ir šāds: indikatīvi 3 640 663 euro attiecas uz 148. intervences kodu (atbalsts pirmsskolas izglītībai un aprūpei (izņemot infrastruktūru)), indikatīvi 61 658 103 euro attiecas uz 149. intervences kodu (atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)).
Ņemot vērā, ka grozījumi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam attiecībā uz ESF+ investīciju pārdalēm ir saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju, noteikumu projektam pievienotais protokollēmuma projekts paredz, ka gadījumā, ja Eiropas Komisija neatbalstīs priekšlikumus grozījumiem par finansējuma pārdali izglītībā, finansējums mācību līdzekļu iegādei tiks saglabāts, pārskatot ESF+ projekta darbību apjomu vai citus risinājumus, kas nerada ietekmi uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam.
Noteikumu projekts paredz, ka līdz 2026./2027. mācību gada sākumam būs pieejami metodiskā atbalsta materiāli dabaszinātņu mācību jomas apguvei pamatskolā un vidusskolā (fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija), inženierzinību un datorikas apguvei pamatskolā, latviešu valodas apguvei pamatskolā un vidusskolā, apvienojot MK noteikumu Nr. 358 5.5., 5.7. un 5.8. apakšpunktā minētos nacionālos rādītājus 5.5. apakšpunktā ar vienu izpildes termiņu - 2026. gada 31. augusts.
Noteikumu projektā tiek precizēts MK noteikumu Nr. 358 13. punkts, aizvietojot Valsts izglītības satura centru ar VIAA, kā arī papildinot MK noteikumus Nr. 358 ar sadaļu "Noslēguma jautājums", nosakot, ka šī punkta grozījumi, kas saistīti ar Valsts izglītības satura centra likvidāciju, ir piemērojami ar 2025. gada 1. janvāri.
Noteikumu projekts paredz precizēt ESF+ projekta īstenošanas uzraudzību, izveidojot projekta īstenošanas konsultatīvo padomi, kuras uzdevumi paredz sadarbībā ar sociālajiem partneriem, citu nozaru ministrijām un nozaru ekspertiem izskatīt ne tikai ESF+ projekta īstenošanas progresu, darbības efektivitātes izvērtējumus, prioritārās jomas metodiskā atbalsta materiālu izstrādei, bet arī prioritārās jomas mācību līdzekļu izstrādei un vienoties par kritērijiem un principiem, kas liecinās par to, ka ESF+ projektā izveidotā profesionālā atbalsta sistēma ir kvalitatīvi funkcionējoša.
Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējs veiks atbilstošus grozījumus vienošanās par ESF+ projekta īstenošanu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kā arī sadarbības līgumos ar pašvaldībām un valsts profesionālās izglītības iestādēm, par mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm (ja attiecināms). Tiks noslēgti arī jauni sadarbības līgumi ar Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru un citu dibinātāju izglītības iestādēm, kas īsteno atbilstošās izglītības programmas, mācību līdzekļu iegādei. Noteikumu projektā ietvertais regulējums ir ar pozitīvu ietekmi - 1) ESF+ projekta finansējums mācību līdzekļu iegādei ir papildu finansējums valsts budžeta mērķdotācijai, kas tiek piešķirta ikgadēji, palielinot kopējo pieejamo finansējumu šim mērķim; 2) tas paredz nodrošināt vienlīdzīgu pieeju mācību līdzekļu nodrošinājumam visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja un atrašanās vietas.
Papildus veikti šādi tehniski precizējumi:
1) MK noteikumu Nr. 358 46.punktā precizēta atsauce uz “Finanšu regulu”, ņemot vērā, ka 2024. gada 30. septembrī stājusies spēkā jauna “Finanšu regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Regula 2024/2509), un saskaņā ar Regulas 2024/2509 279. pantu tā atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012;
2) salāgotas MK noteikumu Nr. 358 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ar 23.4. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām;
3) MK noteikumu Nr. 358 21.4. apakšpunktā precizēta atsauce uz normatīvajiem aktiem par pirmsskolas izglītības vadlīnijām un valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem;
4) papildināts MK noteikumu Nr. 358 28.5. apakšpunkts ar plānoto finansējumu mācību līdzekļu nodrošinājumam;
5) papildināts MK noteikumu Nr. 358 30. punkts, paredzot, ka arī papildu sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad noslēgts sadarbības līgums, bet ne ātrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās (grozījumi vienošanās) par projekta īstenošanu;
6) MK noteikumu 35.2. apakšpunktā precizētas atsauces uz nacionālajiem rādītājiem atbilstoši noteikumu projektā paredzētajiem grozījumiem apvienot vairākus nacionālos rādītājus MK noteikumu Nr. 358 5.5. apakšpunktā (svītrojot 5.7. un 5.8. apakšpunktu).
Lai īstenotu finansējuma palielinājumu noteikumu projektā paredzētājā apjomā, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 26.11.2024. noteikumos Nr. 745 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.4. pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumi”, atbrīvojot finansējumu no 4.2.2.4.pasākuma (25-TA-569).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
4 688 594
0
2 945 295
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
4 688 594
0
2 945 295
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
5 515 993
0
3 465 053
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
5 515 993
0
3 465 053
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-827 399
0
-519 758
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-827 399
0
-519 758
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-827 399
-519 758
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projekts paredz, ka tiek piešķirts papildu finansējums 8 981 046 euro apmērā, tai skaitā ESF+ finansējums 7 633 889 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 347 157 euro.
2025. gadam plānotais finansējums mācību līdzekļu iegādei ir 5 515 993 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 4 688 594 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 827 399 euro; 2026. gadam, - 3 465 053 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 2 945 295 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 519 758 euro.
2025. gadam plānotais finansējums mācību līdzekļu iegādei ir 5 515 993 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 4 688 594 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 827 399 euro; 2026. gadam, - 3 465 053 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 2 945 295 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 519 758 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
46. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi