Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar 2021. gada 27. aprīlī (protokols Nr. 36 27. §) Ministru kabinetā apstiprināto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plānu un Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr. 621  “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (TA- 2091) (turpmāk – MK noteikumi Nr. 621).

Vispārējā kārtība

Lai novērstu COVID 19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Ministru kabinets (turpmāk – MK) apstiprināja Atveseļošanas fonda  plānu (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu), kurš iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021. gada 30. aprīlī. 2021. gada 13. jūlijā Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums  apstiprināts Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN). Atveseļošanas fonda plāna ietvaros veselības sektoram plānots piešķirt 181 500 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN)), lai attīstītu uz pacientu centrētu integrētu un visaptverošu veselības aprūpi, paaugstinātu pakalpojumu efektivitāti un stiprinātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanu.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks ieviesta ES Atveseļošanas fonda plāna 4.komponentes “Veselība” reformu un investīciju virziena 4.1. “Kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības aprūpes sistēmas gatavība pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs” 4.1.1.r. reformas “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība”  4.1.1.3.i. investīcija "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā" (turpmāk – investīcija).
Investīcijas atbalsts 8 500 000 euro (bez PVN) apmērā paredzēts valsts apmaksāto sekundāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanai.

Izvērtējot ambulatoro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, t.sk. vides piekļūstamību pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem un epidemioloģisko prasību nodrošināšanas iespējas, jo īpaši infekcijas slimību izplatību paaugstināta riska apstākļos, nepieciešams veikt ieguldījumus ārstniecības iestādēs, kas sniedz sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot ieguldījumus iestādēs visā Latvijā. Pamatojoties uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definētajām vajadzībām un sasniedzamajiem uzdevumiem, Atveseļošanas fonda plāna ietvaros paredzēts atbalsts infrastruktūrai sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstībai, atbalstu sniedzot ārstniecības iestādēm, pamatojoties uz sniegto pakalpojumu loku un apkalpoto unikālo pacientu skaitu. Minētā pieeja ļaus aptvert iespējami plašu pacientu loku Latvijas reģionos, uzlabojot pieejamību ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Ņemot vērā, ka minētajās ar investīcijām attīstāmajās iestādes tiek nodrošināti arī liela daļa primāro veselības aprūpes pakalpojumu, tad pastarpināti tiek attīstīta arī primārās veselības aprūpes infrastruktūra, nodrošinot atbilstoši infrastruktūru ilgtspējīgu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Finansējuma saņēmēji:
Pamatojoties uz Atveseļošanas fonda plānā noteikto, investīcijas infrastruktūras uzlabošanai tiks veiktas:
- lokālajās slimnīcās, kuras saskaņā ar MK 2018.gada 6.septembra noteikumiem Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” ir I līdz III līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kuras sniedz primāros un sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību;
- ambulancēs, poliklīnikās, veselības centros, privātpraksēs utt., jeb ārstniecības iestādēs (gan privātās, gan publiskās), kuras nodrošina valsts apmaksātos sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus.

Atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā noteiktajam, finansējuma saņēmēju saraksts noteikts, pamatojoties uz valsts apmaksāto ambulatoro kvotēto programmu skaitu attiecīgajai iestādei (kritērija svars - 50%) un unikālo pacientu skaitu divos gados (kritērija svars - 50%), izmantojot NVD datus par 2020.gadu. Attiecībā uz unikālo pacientu skaitu, izmantoti vidējie rādītāji par 2019. un 2020.gadu, lai mazinātu COVID-19 ietekmi uz ambulatoro apmeklējumu skaita rādītāju un finansējuma piešķīrumu. Minētie dati un to izmantošanas algoritms izmantoti, lai noteiktu caurspīdīgu un godīgu finansējuma saņēmēju loku un finansējuma sadalījumu, kuri ir fiksēti un kurus nav paredzēts mainīt atbilstoši aktuālajai situācijai.
Lai nodrošinātu Atveseļošanas fonda plānā noteiktā rādītāja (48 ārstniecības iestādes) sasniegšanu, atbalsta saņēmēju lokā tiek iekļautas ārstniecības iestādes, kam valsts apmaksāto ambulatoro kvotēto programmu skaits ir vismaz 10 programmas. Atbilstoši minētajiem nosacījumiem atbilstošie finansējuma saņēmēji ir noteikti noteikumu projekta pielikumā.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 621 10.punktu finansējuma saņēmējs nodrošina Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši nosacījumiem un termiņiem, kas tiek pārnestas uz šo noteikumu projektu:
- nodrošina atskaites punktu un mērķu atbilstošu sasniegšanu, datu ticamību un izsekojamību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina piekļuvi ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu saistītajai informācijai;
- atbilstoši kompetencei un ievērojot noteiktos termiņus un kārtību, ievada vadības informācijas sistēmā informāciju Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas progresa pusgada ziņojuma (saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 27. pantu) un maksājuma pieprasījuma (saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 22. pantu) sagatavošanai;
- nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu (ja attiecināms);
- ievēro Atveseļošanas fonda plāna publicitātes prasības;
- veic Atveseļošanas fonda plāna īstenošanai nepieciešamās iekšējās kontroles sistēmas pilnveidi vai izstrādi (ja attiecināms);
- saskaņā ar līgumu vai vienošanos noteiktā kārtībā atmaksā Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros piešķirto finansējumu, ja tas nav izlietots atbilstoši līgumā vai vienošanās dokumentā noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem.

Investīcijas mērķis ir sniegt atbalstu 48 ārstniecības iestādēm šādu infrastruktūras attīstības vajadzību nodrošināšanai, atbalstot atjaunošanas, pārbūves būvdarbus un iekārtu un aprīkojuma iegādi prioritāri:
- epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi (t.sk. atbilstošas ventilācijas nodrošināšana);
- fiziskā vides piekļūstamība (tajā skaitā, lai nodrošinātu piekļuvi personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas atbilstoši Veselības inspekcijas izvērtējumam joprojām virknē iestāžu nav atbilstoša);
- infrastruktūras attīstība integrētu pakalpojumu pieejamībai (nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un sadarbību starp speciālistiem, visu vienam pacientam nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu līmeņu integrāciju vienotā procesā).
Finansējuma saņēmēji izvēloties atbalstāmo darbību - izvērtē visu atbalstāmo darbību aspektus, izanalizējot esošo situāciju epidemioloģiskās drošības un fiziskās vides piekļūtamības jomā un pamatojot konkrētās darbības izvēli.
Noteikumu projekta 36.punktā atbalstāmās darbības var iekļaut arī valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas infrastruktūras attīstību. 
Infrastruktūras uzlabojumi, piemēram, uzlabojumi ventilācijas nodrošināšanai vai vides piekļūstamības uzlabošana, izbūvējot liftu vai pandusu, ēkā, kurā tiek sniegti vairāku jomu veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, gan primārās, gan sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi nav tehniski nodalāmi un gan tehnisku, gan lietderības apsvērumu dēļ būtu veicami vienkopus. Ārstniecības iestāde, kas nodrošina telpas ģimenes ārstu prakses darbībai, kurām arī ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto primāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, projekta ietvaros drīkst veikt atbalstāmās darbības šādā tehniski nenodalāmā infrastruktūrā vai telpās.

Investīcijas mērķa grupa ir valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji – ārstniecības iestādes. 
Investīcijas  ietvaros veiktās projekta darbības tieši vērstas uz 4.1.1.r reformas īstenošanu un ieviešanu.
Investīcija atbilst Atveseļošanas fonda plāna reformas atskaites punkta “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sniegšanas modeļa attīstība, veicot investīciju stratēģijas izstrādi un izstrādājot rekomendācijas integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai” ietvaros izstrādātajiem aktuālajiem dokumentiem: proti, atskaites punkta “Infrastruktūras investīciju stratēģijas izstrāde” ietvaros izstrādātajai un apstiprinātajai infrastruktūras investīciju stratēģijai, atskaites punkta “Rekomendācijas integrētas veselības aprūpes attīstībai” ietvaros izstrādātajām un apstiprinātajām rekomendācijām integrētās aprūpes pieejas īstenošanai un atskaites punkta “Rekomendācijas epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai” izstrādātajam un apstiprinātajam rekomendāciju kopumam epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.

Atveseļošanas fonda plāna ietvaros īstenotā 4.1.1.3.i. investīcija uzlabos sabiedrības, īpaši reģionos dzīvojošo iedzīvotāju, pieejamību ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, personām ar funkcionāliem traucējumiem tiks nodrošināta fiziskās vides piekļūstamība. Uzlabojot epidemioloģisko prasību nodrošināšanu, tiek veicināta iedzīvotājiem drošu veselības pakalpojumu saņemšana. Veicot investīcijas infrastruktūras uzlabošanā, tiek veicināta ilgtspējīga pakalpojumu sniegšana, ņemot vēra, ka Latvijā sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina privātās un pašvaldību ārstniecības iestādes. 4.1.1.2.i. atbalsts tiek sniegts stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (slimnīcām), savukārt, 4.1.1.3.i. papildinot investīcijas tiek sniegts ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot visa spektra veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Attiecīgi savlaicīgs, pieejams sekundārās veselības aprūpes pakalpojums nodrošina cilvēku ātrāku atveseļošanu, atgriešanu darba tirgū, ieekonomējot izdevumus par ārstniecību un darba nespēju.

Investīcijas ietvaros Veselības ministrija piešķir komercdarbības atbalstu un pilda nozares ministrijas funkcijas (turpmāk – nozares ministrija) saskaņā ar MK noteikumos Nr. 621 noteiktajām funkcijām.

Nozares ministrija ir atbildīga par komercdarbības atbalsta piešķiršanu komercdarbības likuma izpratnē un Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk - VTNP) lēmuma izpratnē, savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina fiziskā (naudas izteiksmē) investīciju atbalsta piešķiršanu finansējuma saņēmējam un līguma slēgšanu par piešķirtā finanšu atbalsta apguvi.
Divu institūciju iesaiste atbalsta piešķiršanā un uzraudzībā ir paredzēta atbilstoši MK noteikumu  Nr.621 II nodaļā minētajai institūciju kompetencei Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā un uzraudzībā.

Investīcijas ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - aģentūra) slēdz līgumus par projekta īstenošanu un piešķir investīcijas atbalstu, kas nozīmē veic Atveseļošanas fonda maksājumus finansējuma saņēmējam.
Investīcijas ietvaros saskaņā ar Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0340&from=EN) un saskaņā ar MK 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 90 “Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija “ (prot. Nr. 5 65. §) apstiprināto Pielikumu Komisijas Lēmumam, ar kuru apstiprina Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija saskaņā ar regulu (ES) 2021/241 (turpmāk – darbības kārtība), kuras 1.pielikumā ir  precizēti Padomes Īstenošanas lēmumā noteiktie atskaites punkti, mērķi un attiecīgie rādītāji, ir noteikti sasniedzami šādi rādītāji:
- līdz 2024.gada 31.decembrim – budžeta izpildes panākšana, ko mēra kā kopējo iepirkumu projektos, ar kuriem uzlabo sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru un kuri sasniedz vismaz 4 250 000 euro no kopējā budžeta 8 500 000 euro apmērā. (141.rādītājs). Ar veiktajiem iepirkumiem saprotama iepirkumu rezultātā noslēgto līgumu summa konkrētajā brīdī bez PVN.
 - līdz 2026.gada 31.augustam – to sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits, kuriem ir uzlabota infrastruktūra – 40 iestādes (142.rādītājs).

Investīcijas ietvaros ir pieejams finansējums atbalsta sniegšanai 48 sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, bet saskaņā ar darbības kārtību kā kvantitatīvais sasniedzamais rādītājs ir noteikts pabeigti attīstības projekti vismaz 40 sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā situācijas attīstību veselības jomā, ka arī ārstniecības iestāžu iespējas un kapacitāti.  Tai skaitā, ņemts vērā risks, ka atsevišķas ārstniecības iestādes var nebūt ieinteresētas īstenot Atveseļošanas fonda plāna projektu, ņemot vērā īstenošanas ietvaru, t.sk. nosacījumus attiecībā uz valsts atbalsta regulējumu.
Lai nodrošināto investīcijas mērķu rādītāju sasniegšanu, saskaņā ar darbības kārtības 2.pielikumu ir precizēta Padomes Īstenošanas lēmumā noteiktā atskaites punktu, mērķu un attiecīgie rādītāju uzraudzības kārtība un grafiks, attiecīgi noteikti šādi sasniedzamie uzraudzības rādītāji:
- līdz 2022.gada 31.martam – MK apstiprina noteikumus, ar kuriem nosaka sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju atbalsta mehānisma pasākumus (141.1.rādītājs), šis uzraudzības rādītājs netiek noteikts MK noteikumos, jo ir šī uzdevuma - noteikumu projekta apstiprināšana MK - rezultāts.
- līdz 2022.gada 30.jūnijam – izsludināts konkurss sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanas atbalstam (141.2.rādītājs);
- līdz 2023.gada 31.decembrim – budžeta izpildes panākšana, ko mēra kā kopējo iepirkumu projektos, ar kuriem uzlabo sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru un kuri sasniedz vismaz 2 550 000 EUR no kopējā budžeta 8 500 000 EUR apmērā. (141.3.rādītājs); Ar veiktajiem iepirkumiem saprotama iepirkumu rezultātā noslēgto līgumu summa konkrētajā brīdī bez PVN. 
 - līdz 2025.gada 31.decembrim – to sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits, kuriem ir uzlabota infrastruktūra (142.1.rādītājs).
Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu un darbības kārtības 1. un 2.pielikumā noteiktie rādītāji un uzraudzības rādītāji, to uzraudzības kārtība, grafiks un terminoloģija nedrīkst tikt mainīti, tos no angļu valodas tulkojis Valsts valodas centrs. Tie precīzi tiks pārņemti vadības informācijas sistēmā. Lai labāk izprastu to būtību pieņemts:
1. Rādītāja budžeta izpildes panākšana, ko mēra kā kopējo iepirkumu projektos, ar kuriem uzlabo sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru un kuri sasniedz vismaz 4 250 000 euro no kopējā budžeta 8 500 000 euro apmērā – izpildes uzraudzībai pieņemts, ka dati tiek iegūti no vadības informācijas sistēmas finansēšanas plāna,  iepirkuma plāna vai noslēgto līgumu atainotās informācijas. Dokumentācija iekļauj šādus pierādījumus:
a) kopiju no vadības informācijas sistēmas, kas apstiprina apstrādāto iepirkumu kopējo summu;
b) projektu sarakstu un nolīgtās summas (ar šo tiek saprasts konkrētā finansējuma saņēmēja projekta nosaukums un projekta ietvaros noslēgto iepirkumu līgumu summas);
c) izrakstu no nolīgto iepirkumu konkursa specifikācijas attiecīgajām daļām, kas pierāda projektu atbilstību Padomes Īstenošanas lēmuma pielikumā sniegtajam mērķa un investīciju aprakstam, ņemot vērā jo īpaši 1) epidemioloģisko drošību, 2) vides piekļūstamību un 3) integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru.
2. Rādītāja sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits, kuriem ir uzlabota infrastruktūra – izpildes uzraudzībai pieņemts, ka dati tiek iegūti no vadības informācijas sistēmas, kurā iekļauti šādi atskaites dati un dokumentāri pierādījumi – projektu saraksts, un par katru no tiem:
a) īsu darbības aprakstu, kas apliecina atbilstību Padomes Īstenošanas lēmuma pielikumā sniegtajam mērķa un investīciju aprakstam, ņemot vērā jo īpaši 1) epidemioloģisko drošību, 2) vides piekļūstamību un 3) integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru;
b) pierādījumus par darbu pabeigšanu un to, ka infrastruktūra un/vai aprīkojums ir darba kārtībā, piemēram, kopiju projekta virzītāja ziņojumam par projekta pabeigšanu un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras apstiprinājumu par projekta pabeigšanu.
Latvijā vides piekļūstamības prasības ir integrētas būvniecības nozares normatīvajos aktos, tai skaitā Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21, kā arī veselības nozares specifiskajos normatīvajos aktos – piemēram, MK 2009.gada 20.janvāra noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”.
Finansējuma saņēmējs, kuram ir vairākas filiāles, ir tiesīgs stiprināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru jebkurā no tā filiālēm, ievērojot kopējo atbalsta summas ierobežojumu. 

Projekta sagatavošana, vērtēšana.
Pirms līguma par projekta īstenošanas parakstīšanas, projektu vadības informācijas sistēmā vērtē nozares ministrija. Tā kā regulas Nr. 2021/241 prasības, Atveseļošanas fonda plāns un Padomes īstenošanas lēmums par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu ir saistošas dalībvalstij, bet finansējuma saņēmējs ir trešā persona, kurai nav saistošas Atveseļošanas fonda plānā noteiktās darbības, tās tiek definētas noteikuma projektā. Proti, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc uzaicinājuma izsūtīšanas brīža finansējuma saņēmējs sagatavo projektu un iesniedz to vadības informācijas sistēmā, aizpildot definētās projekta sadaļas. Nozares ministrija vērtē projektu atbilstoši normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktajām kompetencēm, t.sk. izvērtē:
- projekta atbalsts paredzēts kā atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā;
- projekts atbilst nosacījumam veikt infrastruktūras attīstības vajadzību nodrošināšanu, atbalstot atjaunošanas, pārbūves būvdarbus un iekārtu un aprīkojuma iegādi: prioritāri epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem (t.sk. atbilstošas ventilācijas nodrošināšanai), fiziskā vides piekļūstamības uzlabošanai (t.sk. lai nodrošinātu piekļuvi personām ar funkcionāliem traucējumiem), infrastruktūras attīstībai integrētu pakalpojumu pieejamībai;
- projekta infrastruktūras uzlabošanas darbības tiek plānotas balstoties uz integrētās aprūpes un epidemioloģiskās drošības pamatprincipiem, kuri noteikti integrētās aprūpes rekomendāciju kopumā un rekomendāciju kopumā epidemioloģisko prasību nodrošināšanai (integrētas aprūpes rekomendācijas jeb vadlīnijas un epidemioloģisko prasību nodrošināšanas rekomendācijas jeb vadlīnijas ir izstrādes procesā un tiklīdz būs izstrādātas – tiks ievietotas Veselības ministrijas tīmekļvietnē, kā arī informācija tiks izsūtīta visiem finansējuma saņēmējiem);
- projekta infrastruktūras uzlabošanas darbības paredz ārstniecības iestāžu infrastruktūras struktūrvienību attīstību atbilstoši ārstniecības iestādes sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un programmām saskaņā ar normatīvo regulējumu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības jomā;
- projektā tiek sniegts komercdarbības atbalsts  saskaņā ar 2022.gada 20.decembra Komisijas lēmumu 2012/21/ES par Līguma par ES darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES);
- projekta darbības ir vērstas uz regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķu sasniegšanu;
- finansējuma saņēmējs neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulā (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136.pantā “Izslēgšanas kritēriji un lēmumi par izslēgšanu” noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;
- finansējuma saņēmējam uz projekta iesniegšanas brīdi saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.

Nozares ministrija divu mēnešu laikā pēc noteikumu stāšanās spēkā izsūta uzaicinājumus finansējuma saņēmējiem iesniegt projektu. Nozares ministrija projekta vērtēšanu organizē tad, kad finansējuma saņēmējs ir ievadījis projekta datus vadības informācijas sistēmā. Projektu vērtēšana un lēmuma pieņemšana provizoriski tiek plānota vismaz trīs mēnešu laikā,  normatīvajos aktos noteiktā kārtībā informējot finansējuma saņēmēju un pagarinot termiņu, ja nepieciešams, ņemot vērā projektu iesniedzēju skaitu un projektu izvērtēšanas ilgstošo un komplicēto procesu. Projekta vērtējums var būt “atbilst”,  “neatbilst, vai “novēršami trūkumi”. Ja projekta vērtējums ir "atbilst" aģentūra mēneša laikā kopš atzinuma saņemšanas slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu.
Ja projekta vērtējums ir “novēršami trūkumi”, finansējuma saņēmējs mēneša laikā no vērtējuma saņemšanas brīža veic precizējumus projektā vadības informācijas sistēmā. Nozares ministrija sniedz atkārtotu vērtējumu viena mēneša laikā. Ja finansējuma saņēmējs neizpilda atzinumā ietvertos nosacījumus, ministrija atkārtoti pieņem vērtējumu “novēršami trūkumi”. Projekts, kas  trešo reizi saņem atzinumu ar vērtējumu “novēršami trūkumi”, tiek noraidīts.
Ja finansējuma saņēmējs neveic projekta precizējumus vai projekta vērtējums ir “neatbilst”,  projekts netiek saskaņots un līgums par projekta īstenošanu netiek slēgts. Nozares ministrija var uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projektu atkārtoti.
Ja finansējuma saņēmējs noteiktajā termiņā nav sagatavojis projektu un iesniedzis to vadības informācijas sistēmā vai no projekta īstenošanas ir atteicies, vai projekts tiek noraidīts - nozares ministrija virza priekšlikumu uz MK par turpmāko rīcību attiecībā uz brīvā finansējuma izmantošanu Atveseļošanas fonda plāna mērķu un rādītāju sasniegšanai. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk – CID) -  Veselības ministrijai ir jāsasniedz konkrēts rādītājs. Ja pēc projektu iesniegumu atlases tiks konstatēts, ka daļa atbalsta saņēmēju ir atteikušies no projektu īstenošanas, Veselības ministrija prioritāri izejot no nosacījuma, ka ir jāsasniedz Latvijas un Eiropas Padomes lēmumā noteiktie rādītāji, lai izmaksas tiktu attiecinātas, izvērtēs situāciju un ar priekšlikumiem vērsīsies MK ar nepieciešamību veikt MK noteikumu grozījumus, piedāvājot skaidru Atveseļošanas fonda finansējuma sadales modeli.

Nozares ministrija projekta vērtēšanu iekļaus iekšējās kontroles sistēmas procedūrā.
Jebkuras izmaiņas līgumā par projekta īstenošanu, kas skar finansējumu, rādītāju  sasniegšanu un termiņus,  finansējuma saņēmējs vadības informācijas sistēmā saskaņo ar nozares ministriju. Nozares ministrija atzinumu sniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā kopš saņemta informācija par izmaiņām projektā no aģentūras.

Investīcijai pieejams atbalsts ir 10 285 000 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums ir 8 500 000 euro, nacionālais finansējums (valsts budžets un privātais finansējums) vismaz 1 785 000 euro, tai skaitā nacionālais valsts budžeta finansējums piešķirts PVN segšanai ne vairāk kā 109 844 euro. Finansējums PVN segšanai tiek aprēķināts 21% apmērā no Atveseļošanas fonda finansējuma - noapaļojot noteikumu anotācijas pielikumā aprēķināto maksimālo PVN summu (109 843,21 euro). 
Atveseļošanas fonda finansējums nesedz PVN izmaksas.

PVN attiecināmība:
Nozares ministrija, izstrādājot Atveseļošanas fonda plāna MK noteikumus par investīcijas ieviešanu attiecībā uz PVN finansēšanu, ievēro MK 2022.gada 22.marta sēdes protokola Nr.17 34.§ “Informatīvais ziņojums “Par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm līdz 2022.gada 1.februārim (pusgada ziņojums)”” 9.punkta nosacījumus.

Attiecīgi atbilstoši šim protokollēmumam investīcijas ietvaros PVN no valsts budžeta būtu sedzams tikai valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par PVN to nevar atgūt. Līdz ar to PVN no valsts budžeta sedzams tām ārstniecības iestādēm, kuras nav PVN maksātāju reģistrā. Uz 17.02.2023. PVN maksātāju reģistrā nav SIA “Ludzas medicīnas centrs”, Pašvaldības SIA “Ventspils poliklīnika”, Līvānu novada domes pašvaldības SIA "Līvānu slimnīca", Pašvaldības aģentūra "Iecavas veselības centrs" un Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centrs "Dagda". Tādejādi finansējuma saņēmējiem, kuri nav PVN maksātāju reģistrā sākotnēji ir saplānota maksimālā PVN daļa (21%), kas atspoguļota anotācijas pielikumā. Uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi tiek vēlreiz pārbaudīta informācija vai ārstniecības iestāde nav reģistrēta kā PVN maksātājs.
Papildus pie projekta iesnieguma pakalpojumu sniedzēji apliecina, ka no valsts segtās PVN izmaksas no VID neatgūs. 

Atbilstoši nozares ministrijas izvērtējumam investīcijas ietvaros atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam un noteiktajām nodokļa likmēm (https://www.vid.gov.lv/lv/pievienotas-vertibas-nodokla-likmes) ietvaros visas atbalstāmās darbības un izmaksu pozīcijas, kas radušās uz darba līguma pamata, iekļauj ar PVN apliekamus darījumus un visi apliekami ar 21% PVN likmi. Nozares ministrija projektu plānošanas brīdī nevar veikt vēl detālāku projekta darbību atbilstības izvērtējumu ar PVN apliekamu vai nepaliekamu projektu darbību īstenošanai, tas vērtējams projektu uzraudzības procesā no aģentūras puses, izvērtējot projekta ietvaros noslēgtos preču piegādes un pakalpojumu līgumus.

Noteikumu anotācijas pielikumā ir noteikts kopējais investīcijas atbalsta finansējums katra finansējuma saņēmēja līmenī, nosakot kopējo projekta summu, Atveseļošanas fonda finansējumu un maksimālo valsts budžeta finansējumu PVN segšanai. Privātā finansējuma ailēs sākotnēji noteikts finansējums 0.00 euro. Gatavojot investīciju projektu finansējuma saņēmējs veic infrastruktūras izmantošanas valsts un maksas pakalpojumu sniegšanai proporcijas aprēķinu, attiecīgi nosakot minimālo privāto līdzfinansējumu. Tādejādi iesniedzot projektu finanšu avotu sadalījums mainās atbilstoši valsts un maksas pakalpojumu sniegšanai proporcijas aprēķinam, sekojoši. Par aprēķināto minimālo valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru samazinās noteiktais maksimālais valsts budžeta finansējuma apmērs. Ja aprēķinātais minimālais privātais līdzfinansējuma aprēķins, pārsniedz noteikto maksimālo valsts budžeta finansējuma apmēru, kurš plānots PVN segšanai 21% apmērā, tad visa PVN summa tiek segta no privātā finansējuma (valsts budžets netiek piešķirts) un projekta kopējā summa palielinās par papildus nepieciešamo privāti finansējuma apjomu, kas nepieciešams atbilstoši valsts un maksas pakalpojumu sniegšanai proporcijas aprēķinam. Tādejādi nozares ministrijas tīmekļvietnē ir ievietota detalizētāka informācija ar piemēriem attiecībā  investīcijas ietvaros attiecināmo finansējumu atbilstoši infrastruktūras izmantošanas valsts un maksas pakalpojumu sniegšanai proporcijas aprēķinam (pieejams: https://www.vm.gov.lv/lv/atbalsts-sekundaro-ambulatoro-pakalpojumu-sniedzeju-veselibas-aprupes-infrastrukturas-stiprinasanai-4113i). 

Lai nodrošinātu dubultā finansējuma novēršanu un nodrošinātu, ka no valsts budžeta attiecinātās PVN izmaksas netiek atgūtas caur priekšnodokli, un lai netiek no valsts budžeta atbalstītas vairāk izmaksas nekā nepieciešamas ar PVN apliekamu projektu darbību segšanai, tiek noteikts:
finansējuma saņēmējs pie katra projekta maksājuma pieprasījuma pievieno apliecinājumu, ka minētās izmaksas nav un netiks atgūtas no valsts budžeta priekšnodokļa veidā;
finansējuma saņēmējam tiek noteikts pienākums nodrošināt projekta izmaksu, t.sk. PVN izmaksu, uzskaiti un nodalīšanu, un noteikts, ka gadījumā, ja sākotnēji plānotais PVN apjoms būs lielāks, nekā faktiski nepieciešamais, finansējuma saņēmējs nodrošina pārmaksātā PVN atgriešanu.
No valsts budžeta piešķirto PVN izmaksu attiecināmības nosacījumus un atgūšanas priekšnodokļa veidā dubultfinansējuma risku uzrauga aģentūra pie katra maksājumu pieprasījuma pārliecinoties par finansējuma saņēmēja iesniegtu apliecinājumu, ka tas PVN izmaksas nav atguvis un neatgūs no valsts budžeta priekšnodokļa veidā. Aģentūra seko līdzi vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai par PVN izmaksām katrai projekta darbībai. Aģentūra seko līdzi projekta ietvaros noslēgtajiem preču piegāžu un pakalpojumu līgumiem, vai tajos norādītā informācija par PVN apliekamām summām atbilst vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai.

Komercdarbības atbalsts. Investīcijas atbalsts infrastruktūras attīstībai tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – VTNP) (turpmāk – Komisijas lēmums Nr.2012/21/ES). VTNP un Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES galvenais deleģētājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs), kurš Veselības ministrijas vārdā slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes VTNP pakalpojumu īstenošanu un nodrošina VTNP un Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES prasību ievērošanu dalībvalstī.
 Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu deleģēšanas līgumu par valsts apmaksātajiem stacionārajiem un ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Par atbalsta piešķiršanas datumu ir uzskatāms nozares ministrijas atzinuma par projekta vērtējumu “atbilst” brīdis.
Komercdarbības atbalsta Komisijas lēmums Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošanas kontroli un uzraudzību nodrošina Nacionālais veselības dienests.
Pilnvarojuma uzlicējam un  finansējuma saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt nozares ministrijai, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.
Investīcijas atbalsts piešķirams tikai infrastruktūras, kurā  tiek nodrošināti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādejādi finansējuma saņēmējam ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, tādejādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot  tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem.
Piemēram, ja atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā ir nepieciešams un tiek piešķirts 100 000 euro apmērā, bet maksas veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvars konkrētajā infrastruktūras vienībā sastāda 50%, tad ārstniecības iestādei izmaksājamā publiskā atbalsta daļa (valsts budžeta investīcijas, ES struktūrfondu un Atveseļošanas fonda investīcijas) sastādītu 50 000 euro, savukārt atlikusī daļa 50 000 euro apmērā būtu jānodrošina no privātā finansējuma. Publiskā atbalsta sniedzējs nodrošina Lēmuma nosacījumu un valsts un maksas pakalpojumu sniegšanas proporcijas aprēķinu uzraudzību.
Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga komercdarbības atbalsta sniedzējs – Veselības ministrija.
Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju iesniedz atbalsta sniedzējam iesniedzot projekta iesniegumu un iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu.
Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, palielinot šo noteikumu noteikto privāto līdzfinansējumu.
Sakarā ar finansējuma pieredzi provizoriski infrastruktūras izmantošanas aprēķinu tiek noteikts pieņēmums, ka maksas pakalpojumu īpatsvars pret valsts apmaksāto pakalpojumu īstenošanu attīstāmajā infrastruktūrā nepārsniedz 5%.  Attiecīgi no valsts budžeta sedzamā PVN daļa būs nosakāma Veselības ministrijas atzinuma par investīcijas projektu saskaņošu brīdī, tādejādi noteikumu projektam pievienots protokollēmums, kurš nosaka, ka Atveseļošanas fonda investīciju maksimālā PVN daļa 109 844 euro apmērā tiks segta no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, nosakot maksimālo valsts budžeta līdzfinansējumu PVN segšanai 21% apmērā no attīstības izmaksām. Pie projektu līgumu slēgšanas PVN daļa 21% apjomā katram finansējuma saņēmējam tiks samazināta atbilstoši faktiskajam maksas pakalpojumu īpatsvaram pret valsts apmaksāto pakalpojumu īstenošanu attīstāmajā infrastruktūrā aprēķinam.
Investīcijas projekta īstenošanas laikā saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu finansējuma saņēmējs var saņemt:
1. avansa maksājumu saskaņā ar projektā noslēgto pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumiem. Aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu un atbilstoši projekta finansēšanas plānam, avansa maksājumu var piešķirt vairākos maksājumos, ievērojot, ka nākamo avansu var saņemt pēc tam, kad iepriekšējais ir apgūts pilnā apmērā;
2. starpposma maksājumus;
3. noslēguma maksājumu, ievērojot investīcijas rādītāja - ārstniecības iestāžu skaits ar uzlabotu infrastruktūru,  sasniegšanu.
Finanšu ministrijas 2022. gada 11.jūlijā apstiprinātās vadlīnijas Nr.1 “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 70.punktā noteikts, ka avansa maksājumu var plānot ne lielāku kā 30% no projektā paredzētā Atveseļošanas fonda plāna finansējuma apmēra, nosakot avansa maksājuma saņemšanas nosacījumus, t.i. sasaistot ar projekta sasniedzamajiem mērķiem un atskaites punktiem.
Aģentūra rādītāja “Budžeta izpildes panākšana, ko mēra kā kopējo iepirkumu projektos, ar kuriem uzlabo sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru un kuri sasniedz vismaz 4 250 000 euro no kopējā budžeta 8 500 000 euro apmērā” sasniegšanu individuāli finansējuma saņēmēju līmenī nosaka brīdī, kad visi finansējuma saņēmēji  ir ievadījuši datus vadības informācijas sistēmā, rādītāju vērtības saskaņo ar nozares ministriju.
Piešķirtā avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no kopējā projekta investīcijas finansējuma.
Investīciju ietvaros ir atbalstāmas infrastruktūras, kurā  tiek nodrošināta valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, attīstības darbības: būvdarbi, tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža un audits vai revīzija.
Atbalstāmās darbības “būvdarbi” ietvaros ir attiecināmas būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas, un būvdarbu izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā, - attiecināmas visas ar būvdarbiem saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu.
Atveseļošanas fonda plāna 2.pielikuma tabulā “T2 Green Digital & Costs” noteikts investīcijas izmaksu aprēķins un pamatojums (investīcijas Zaļās dimensijas intervences lauks: 092 - veselības aprūpes infrastruktūra). Saskaņā ar šo noteikts, kā veidojas izmaksas. Pieejamais finansējums (8 500 000 euro) sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem tika aprēķināts, pamatojoties uz valsts apmaksāto ambulatoro programmu skaitu attiecīgajai iestādei (kritērija svars - 50%) un unikālo pacientu skaitu divos gados (kritērija svars - 50%). Vidējās izmaksas uz kv.m aprēķinātas, pamatojoties un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk -  ERAF) ietvaros īstenotiem līdzīgiem projektiem I.-III.līmeņa slimnīcās, kur atjaunošanas izmaksas sastāda vidēji 565 euro /m² bez PVN, kam papildus klāt tiek rēķināts 20% izmaksu pieaugums (inflācija) un 20%  izmaksas aprīkojuma iegādei. Izmaksas, kur atspoguļotas iepriekš ERAF projektu ietvaros veiktās izmaksas būvniecībai ap 605 euro /m², kā arī atsauces uz informācijas avotu 20% plānotajam izmaksu pieaugumam. 4.1.1.3.investīcijai izmaksu aprēķins veikts, balstoties uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondu) 2014.—2020.gada plānošanas perioda ERAF ietvaros īstenoto projektu izmaksām, līdz ar ko ir veikti šādi aprēķini: Ņemot vērā Atveseļošanas fonda plāna ietvaros pieejamo finansējumu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes (turpmāk - SAVA) pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras attīstībai, plānotais finansējums 656 euro / m²+ 20% izmaksu pieaugums + 20% aprīkojumam (ES fondu 2014.—2020.gada plānošanas perioda 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" (turpmāk - 9.3.2.SAM) I-II kārtas finansējuma saņēmēju projektu proporcija aprīkojuma iegādei), rēķinot vidējo attīstāmo platību katrā no provizoriski plānotajām 48 ārstniecības iestādēm. Līdz ar to kopumā 945 euro uz m² 187,4 m²  x 48 = 8 500 464,00 (provizoriski ~8 500 000 euro kopumā ņemot vērā, ka reālās izmaksas un platības dažādām iestādēm būs atšķirīgas). Iekārtu proporcijas aprēķinam izmantota ES fondu 2014.—2020.gada plānošanas perioda ERAF 2014.-2020.gada plānošanas perioda 9.3.2. SAM I-II kārtas proporcija, kas pamato gan nozares politiku primāri veikt ieguldījumu pamata infrastruktūrā, nodrošinot ārstniecības iestāžu atbilstību epidemioloģisko prasību un vides piekļūstamības nodrošināšanai, gan arī atspoguļo ārstniecības iestāžu iespējas īstenot attīstības projektus atbilstoši šādai pieejai.
Saskaņā ar EK norādījumu, ka netiks “pārskatīta” informācija par izmaksām, kā arī EK nepārbaudīs vai nelūgs dalībvalstis pamatot faktiskās izmaksas ar aplēstajām izmaksām, izmaksu pamatojumā norādītas plānotās izmaksas saskaņā ar plānoto, izmaksas un pozīcijas var mainīties atbilstoši vajadzībai, tehniskajam projektam un iepirkuma nosacījumiem.
Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža” ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes (t.sk. iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas, proti medicīniskās tehnoloģijas, t.sk. iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces, mēbeles, un aprīkojums, cits aprīkojums telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojums (piemēram, datori, printeri, rindu sistēmas u.c.).
Investīciju projektā, attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, ieskaitot PVN, nepieciešams Veselības ministrijas, kā vadošās valsts pārvaldes iestādes veselības jomā, izveidotās tehnoloģiju komisijas saskaņojums.
Nozares ministrija izveido tehnoloģijas skaņošanas darba grupu un nosaka tās kārtību, tostarp par projekta ietvaros iegādājamajām iekārtām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas nepārsniedz 20 000 euro, ieskaitot PVN. Nozares ministrija nosaka, ka tehnoloģiju komisijas sekretariāts nosaka kārtību un formu, kādā katram investīciju projekta finansējuma saņēmējam izsniedzams tehnoloģiju komisijas saskaņojumu apliecinājums.
Pretēji no ierastā tehnoloģiju saskaņojums tiek prasīts pie tehnoloģijas attiecināmības noteikšanas brīža, attiecīgi saskaņojumam nav jābūt iesniegtam pie projekta iesnieguma. Investīcijas ietvaros nav atbalstāma medicīnas tehnoloģiju, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, iegāde, ja nav saņemts pozitīvs  tehnoloģijas komisijas atzinums. 
Atbalstāmās darbības “audits vai revīzija” nodrošinātu, ka zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, starptautiski atzītu profesionālo organizāciju sertificēta ārējā auditora (piemēram, ar Zvērinātu vadības grāmatvežu institūta (CIMA - Chartered Institute of Management Accountant),  Zvērinātu sertificētu grāmatvežu asociācijas (ACCA - The Association of Chartered Certified Accountants Association), Sertificētu profesionālu grāmatvežu (CPA -  Certified Professional Accountants) profesionālās kvalifikācijas apliecinājumu) ziņojumi, kas sagatavoti,
ievērojot Latvijas Republikas Revīzijas pakalpojumu likumā noteikto, un / vai  ņemot vērā Starptautisko Revīzijas standartu prasības, tiktu ņemti vērā kā pietiekami saskaņoto procedūru veikšanas apliecinājumi attiecībā uz
projekta darbības rādītāju “ārstniecības iestāžu skaits ar uzlabotu infrastruktūru”, jo izlases veidā veiktās CFLA vai atbildīgās iestādes (VM) atbilstības uzraudzības pārbaudes nenodrošinātu pietiekošu informāciju par visu saskaņoto procedūru izpildi, kā arī nesniegtu pietiekamus apliecinājumus par noteiktu projekta rādītāju sasniegšanu un  tā veiktspēju.

Nozares ministrija, lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 621 funkciju izpildi - projektu ieviešanas laikā pēc nepieciešamības veic attālinātas vai klātienes pārbaudes vai auditu investīcijas mērķu sasniegšanas uzraudzībai (pēc nepieciešamības piesaistot kompetento institūciju, valsts pārvaldes, kā arī sociālo un sadarbības partneru pārstāvjus).

Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīža. Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdi. Finanšu ministrijas 2022. gada 11.jūlijā apstiprinātās vadlīnijas Nr.1 “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” (pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-1) 32.punkta zemsvītras atsauce paskaidro, ko nozīmē pabeigtas darbības. Proti,  piemēram, pabeigti būvdarbi, kas ir nodoti ekspluatācijā, un regula Nr. 2021/241 preambula (18) “Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontrolēšanas izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Mehānisma neatmaksājamajam finansiālajam atbalstam būtu jāizpaužas sui generis Savienības iemaksas veidā, kas jānosaka, pamatojoties uz katrai dalībvalstij aprēķināto maksimālo finanšu iemaksu un ņemot vērā Atveseļošanas fonda plānā aplēstās kopējās izmaksas, un kas būtu jāizmaksā, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, kuri novērtēti, balstoties uz Atveseļošanas fonda plāna starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem. Tādēļ šāda iemaksa būtu jānosaka saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nozaru noteikumiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046  (“Finanšu regula”) 125. panta 1. punktā paredzētos vienkāršošanas noteikumus attiecībā uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. Tādēļ šajā regulā, ievērojot Finanšu regulā noteiktos vispārējos budžeta pārvaldības principus, būtu jāparedz īpaši noteikumi un procedūra attiecībā uz neatmaksājamā atbalsta piešķiršanu, īstenošanu un kontroli saskaņā ar šo regulu”; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 139.panta 3.punkts “Dotācijas nepiešķir ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtiem pasākumiem” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32018R1046).
Investīcijas demarkācija un papildinātība ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram, ar investīcijām ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu” ietvaros, ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ERAF atbalsta piešķīruma projektiem. Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021.-2027.gadam);
Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).
Visām publiskajām investīcijām veselības jomā ir savstarpēji papildinoša ietekme, proti  Atveseļošanas fonda plāna ietvaros paredzēts finansējums, lai stiprinātu sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru,  nodrošinot visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu, savukārt ES fondu ieguldījumi 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēti pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai veselības jomā.

Īstenošanas nosacījumi:
Finansējuma saņēmējs un aģentūra slēdz līgumu par projekta īstenošanu, kurā nosaka finansēšanas plāna iesniegšanas kārtību, iepirkumu plāna iesniegšanas kārtību, plānoto avansa, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumu iesniegšanas kārtību. Nosaka dokumentu kopumu, kas apliecinās investīcijas mērķa  rādītāju  sasniegšanu. Finansējuma saņēmēja pienākums, tiklīdz ir zināma informācija par iepirkumu izsludināšanas brīdi, iesniegt iepirkumu plānu KPVIS par visiem investīcijas ieviešanai plānotajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot publisko iepirkumu regulējumu – Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumu, Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijām “Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem” vai MK 2017. gada 28. februāra noteikumus Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.
Finansējuma saņēmējs nodrošina normatīvajā aktā par ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību 10.2. apakšpunktā noteiktā pienākuma izpildi, maksājuma pieprasījuma datus, izdevumus un sasniegto rādītāju pamatojošo dokumentāciju uzkrāj un ievada vadības informācijas sistēmā divas reizes gadā.
Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 621 6.4.apakšpunktam Finanšu ministrija sadarbībā ar pārējām šo noteikumu 2. punktā minētajām iestādēm izstrādā jaunas vai pielāgo esošās ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadlīnijas Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības uzdevumu izpildei. Ievērojot minēto Finanšu ministrija ir izstrādājusi dizaina vadlīnijas, kurās cita starpā ir noteiktas prasības komunikācijai un publicitātei Atveseļošanas fonda plāna finansējuma saņēmējiem. Turklāt atbilstoši minēto MK noteikumu prasībām finansējuma saņēmējiem ir jāievēro Atveseļošanas fonda plāna publicitātes prasības. Pienākumu finansējuma saņēmējam ievērot dizaina vadlīniju prasības iekļauj līgumā par projekta īstenošanu.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/241 22.pantam Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka visā projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti normatīvā regulējuma ietvaros regulētie interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, kuriem iestājoties pret finansējuma saņēmēju var tikt piemērotas attiecīgas korektīvās darbības saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 621.
Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka normatīvajā aktā "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" minētajām institūcijām, Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumā minētajām Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas iestādēm ir pieejama ar projekta īstenošanu saistītā dokumentācija.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
1) nodrošina, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes  2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi:
- klimata pārmaiņu mazināšana:
Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?
Ietekme uz SEG emisijām
Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda plāna ietvaros plānota ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība, kam būs nebūtiska ietekme uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka plānots infrastruktūras attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas un iekārtas tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.
Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstības pasākumus, jo tādējādi tiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu
Papildinošas investīcijas digitālajā veselībā, kas samazinās pārvietošanās nepieciešamību (klātienes apmeklējumus) un papīra izmantošanu, ir arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros, paredzot investīcijas e-pakalpojumu attīstībai. 

- pielāgošanās klimata pārmaiņām:
Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?
Ieguldījumi kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes sistēmas gatavībai pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radīto potenciālo risku radīšanu, kā arī uzlabojot novecojošo infrastruktūru, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.

- ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība:
Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.

- pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu:
Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:
projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana;
tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem.

- piesārņojuma novēršana un kontrole:
Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?
Pasākumam, plānojot jau esošo ārstniecības iestāžu attīstību nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības.

- bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana:
Vai paredzams, ka pasākums:
(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?
Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo:
plānots, ka projekti tikt veikti jau esošajā ārstniecības iestāžu teritorijā,
Attiecībā uz jauno būvniecību tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā tiek noteikti un ieviesti ietekmi mazinošie pasākumi.

2) nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
3) nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, dubultfinansējuma riska mazināšanai.
ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;
4) nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja īpašumā, patapinājumā, valdījumā vai ilgtermiņa nomā - vismaz 10 gadi, un tiesībām uz konkrēto objektu vai īpašumu jābūt nostiprinātām valsts Zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām valsts Zemesgrāmatā;
5) nodrošina, ka  gadījumos, kad investīcijas īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, ja vien tas ir iespējams un attiecināms, ņemot vērā attiecīgās investīcijas specifiku, tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajai informācijai par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums. Vienlaikus aicinām izmantot Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai; pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download;  Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums[9]. Ārvalstu prakses apkopojums; pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download);
6) uzkrāj datus atbilstoši regulas Nr. 2021/241 27. pantam par kopīgo rādītāju “Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu jauda”. Saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 27. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046  (“Finanšu regula”) nosacījumiem pienākumi noteikti dalībvalstij, bet attiecīgi saņemot finanšu atbalstu (Atveseļošanas fonda plānā noteiktie atbalsta saņēmēji) tie ar šiem noteikumiem ir piemērojami finansējuma saņēmējam. Datu ievades lauki tiks noteikti vadības informācijas sistēmā.
Investīcijas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31.augustam, ievērojot, ka finansējuma saņēmējs izdevumus var veikt līdz 2026.gada 30.jūnijam un noslēguma maksājumu pieprasījumu iesniedz ne vēlāk kā līdz 2026.gada 15.jūlijam. Savukārt aģentūra projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi veic un noslēguma maksājumu veic līdz 2026.gada 31.augustam.

Aģentūras tiesības un pienākumi:
Aģentūrai ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
1.finansējuma saņēmējs nepilda līguma par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt rādītāju sasniegšanu;
2.finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;
3.citos gadījumos, ko paredz līgums par projekta īstenošanu.
Centrālā un finanšu līgumu aģentūra pēc finansējuma saņēmēja maksājumu pieprasījumu saņemšanas pārbauda, vai tam pievienots apliecinājums, ka finansējuma saņēmējs nav atguvis PVN no valsts budžeta priekšnodokļa veidā.
Aģentūra pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma nodrošina finansējuma pieprasīšanu avansa maksājuma, starpposma maksājuma, noslēguma maksājuma un PVN izmaksu segšanai, ja attiecināms, no valsts budžeta atbilstoši gadskārtējo valsts budžeta likumā noteikto apropriācijas izmaiņu veikšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (atbilstoši MK 2018.gada 17.jūlija noteikumos Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”).
Aģentūra apstiprina projekta mērķa sasniegšanu, pamatojoties uz dokumentu kopumu, kas apliecinās rādītāju  sasniegšanu.

 Aģentūra izlases veidā veic šādas normatīvajos aktos par ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktās pārbaudes:
- pārbaudes par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, un dubultfinansējuma riska pazīmēm;
- pārbaudes projektu īstenošanas vietās;
- projekta ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudes;
- datu ticamības pārbaudes.

Nozares ministrija nodrošina pārbaudes atbilstoši iekšējās kontroles sistēmai, kas izstrādāta atbilstoši MK 2012. gada 8. maija noteikumiem Nr.326 Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs (pieejami: https://likumi.lv/doc.php?id=247746) un atbilstoši MK 2017. gada 17. oktobra noteikumiem Nr. 630 Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/294518-noteikumi-par-ieksejas-kontroles-sistemas-pamatprasibam-korupcijas-un-interesu-konflikta-riska-noversanai-publiskas-personas-institucija) un noteiks pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā.

Projekta realizācijas uzraudzības ietvaros pēc nepieciešamības nozares ministrija veic klātienes vai attālinātas pārbaudes, kontroles un auditus, vajadzības gadījumā piesaistot ekspertus, lai gūtu pārliecību, ka:
projekta izvērtēšanas un īstenošanas laikā ievērotas ES un nacionālo normatīvo aktu prasības, kā arī publicitātes prasības;
projektā un tā ieviešanas gaitā ņemts vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. pantā noteiktais, kā arī regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkts, un ir ticis ievērots vides mērķu sasniegšanas princips “nenodari būtisku kaitējumu”;
projekta ietvaros realizējamā infrastruktūras uzlabošana, atjaunošana, pārbūve, vai arī iekārtu un aprīkojuma iegāde, tikusi plānota un realizēta, ņemot vērā Veselības ministrijas izstrādātās rekomendācijas par integrēto aprūpi vai epidemioloģisko prasību nodrošināšanu;
projekta īstenošanas rezultātā sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja infrastruktūrā ir konstatējams:
integrētu pakalpojumu pieejamības uzlabojums, vai
fiziskās vides piekļūstamības uzlabojums, vai
epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai nepieciešamais infrastruktūras uzlabojums;
projektu īstenošanas rezultātā ir konstatējams uzlabojums attiecībā uz pacientu centrētu, integrētu, ilgtspējīgu un visaptverošu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kā arī infekcijas slimību iespējamās izplatības mazināšanu un epidemioloģisko prasību nodrošināšanu;
finansējuma saņēmējs:
ievērojis attiecināmos komercdarbības atbalsta nosacījumus;
nodrošinājis, ka visā projekta īstenošanas laikā ievērojis normatīvā regulējuma ietvaros regulētos interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus;
uzkrājis datus atbilstoši regulas Nr. 2021/241 27. pantam par kopīgo rādītāju “Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu jauda”;
vadības informācijas sistēmā ievietotā informācija ir ticama;
nodrošināta atskaites punktu un mērķu sasniegšana, datu ticamība un izsekojamība
investīcijas  ietvaros veiktās projekta darbības tieši vērstas uz Atveseļošanas fonda plāna 4.1.1.r reformas punkta “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sniegšanas modeļa attīstība, veicot investīciju stratēģijas izstrādi un izstrādājot rekomendācijas integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai” īstenošanu un ieviešanu.

Attiecībā uz funkciju – pārkāpumi un korektīvas darbības,  - Atveseļošanas fonda plāna koordinējošās iestāde – Finanšu ministrija plāno izstrādāt “Skaidrojumi par pārkāpumu konstatēšanu, ziņošanu un atgūšanu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā” bāzes nosacījumus pārkāpumu konstatēšanai, ziņošanai, atgūšanai ar mērķi informēt Atveseļošanas fonda plāna ieviešanā iesaistītos un veidot vienotu izpratni par prasībām attiecībā uz nepieciešamo dalībvalsts rīcību konstatēto Atveseļošanas fonda pārkāpumu gadījumos, t.sk. korektīvām darbībām, kā arī to piemērošanu un ziņošanu.
Izvērtējot biedrību un nodibinājumu, kas darbojas sabiedriskajam labumam, iesaisti reformu un investīcijas ieviešanā, skaidrojam, ka biedrību un nodibinājumu, kas darbojas sabiedriskajam labumam, iesaiste tiek nodrošināta investīcijas nosacījumu un regulējuma izstrādes brīdī, kā arī tie līdzdarbojas projektos, attiecīgi tiekot piesaistīti  Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā. 
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, veic kā sociāli atbildīgu iepirkumu un atbilstoši ES un Latvijas Republikas iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

Nē

Nē

Tiks sniegts atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai
 

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-