Anotācija (ex-ante)

22-TA-59: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojuma Nr. 210 "Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi"" atzīšanu par spēku zaudējušu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 218. punktu, kas nosaka, ka “lēmumu atzīt Ministru kabineta sēdē doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu un izbeigt tā kontroli pieņem Ministru kabinets”.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi informēt par Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojumā Nr. 210 "Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi"" uzdoto uzdevumu izpildes statusu, VARAM plānotajiem citiem risinājumiem, ierosināt Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par spēku zaudējušu minēto Ministru kabineta rīkojumu un attiecīgi ierosināt izbeigt kontroli Valdības rīcības plāna uzdevumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojumu Nr. 210 tika pieņemts konceptuālais ziņojums "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" (turpmāk - konceptuālais ziņojums). Konceptuālā ziņojuma mērķis bija izvērtēt iespējas palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu komersantiem. 2019. gada 10. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (VSS–18), savukārt 2019. gada 21. martā tika izsludināts likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā"  (VSS– 233).  

Abi izstrādātie likumprojekti netika virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā, ņemot vērā, ka likumprojektu vairākkārtējās saskaņošanas procesā netika panākta konceptuāla vienošanās ar iesaistītajām institūcijām.

Likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (VSS–18) mērķis bija paredzēt nomas līguma ietvaros noteikt iespēju pašvaldībām pārdot nekustamo īpašumu tā nomniekam (komersantam), atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus. Institūciju iebildumi bija saistīti galvenokārt ar to, ka: publiskas personas mantas iznomāšanas normatīvie akti jau šobrīd reglamentē nomnieka ieguldījumu atlīdzināšanas kārtību arī tādos gadījumos, kad pašvaldības nekustamais īpašums tiek atsavināts. Tāpēc atsevišķs normatīvais regulējums nav nepieciešams; publiskai personai jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, t.i., manta atsavināma citai personai par iespējami augstāku cenu; paredzot jaunu izņēmumu – nomniekam tiesības ierosināt iznomātā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī jaunu atsavināšanas veidu, kas ir izņēmums no vispārējās publiskas personas mantas atsavināšanas kārtības, tas jāpamato ar būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanu.

Savukārt likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā"  (VSS – 233) mērķis bija paredzēt iespēju pašvaldībām izsniegt garantijas (maksimālā vienas garantijas summa līdz 50 000 euro) komersantam no pašvaldības budžeta līdzekļu garantiju fonda uzņēmējdarbības atbalsta projekta īstenošanai, iesaistot sadarbības modelī komercbankas un attīstības finanšu institūcijas ALTUM. Institūciju iebildumi bija saistīti galvenokārt ar to, ka: likumprojekta grozījumi varētu radīt finanšu riskus pašvaldībām, jo komersantu finansiālo problēmu gadījumā pašvaldībām būtu jāsedz komersantu saistības un pašvaldībām būtu jāieplāno finanšu resursi pašvaldību budžetā, lai izveidotu garantiju fondu; iespējams palielināts pašvaldības saistību apjoms pret vērtētajiem ieņēmumiem, kas ierobežotu iespējas īstenot investīciju projektus citās pašvaldībai svarīgās jomās, piemēram, izglītības, ceļu, kultūras nozares infrastruktūras atjaunošanā; pašvaldībām uzliktais risks un finansiālās saistības varētu nebūt samērojamas ar sabiedrības interesēm un ieguvumiem no uzņēmējdarbības vides sekmēšanas konkrētajā pašvaldības teritorijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konceptuālajā ziņojumā ietvertie uzdevumi ir zaudējuši savu aktualitāti, attiecīgi Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojumu Nr. 210 "Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi"" un kontroles izbeigšanu Valdības rīcības plāna uzdevumiem, kas izriet no konceptuālā ziņojuma.
Risinājuma apraksts
Ministru kabinets ar 2018. gada 14. maija rīkojumu Nr. 210 ir noteicis konkrētus uzdevumus, kas izriet no konceptuālā ziņojuma. Lai noskaidrotu katra uzdotā uzdevuma izpildes statusu, zemāk ir sniegts izvērtējums. Vienlaikus ir norādīts VARAM plānotais cits risinājums attiecīgā uzdevuma, konceptuālā ziņojuma mērķa "izvērtēt iespējas palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu komersantiem sasniegšanai” un Valdības rīcības plāna 32. punkta “Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt” izpildei.

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto A3 risinājuma variantu un B3 risinājuma variantu. VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019.gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma A3 un B3 risinājumu ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, tai skaitā par grozījumu izdarīšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

Uzdevums nav aktuāls, jo likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (VSS – 18)  izstrādes ietvaros bija plānota konceptuālā ziņojuma A3 risinājuma “Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana nomnieka (uzņēmēja) vajadzībām” un B3 risinājuma “Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma (nomas objekta) iegādei” ietveršana. Tā kā likumprojektam "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (VSS – 18)  nav konceptuāls atbalsts turpmākai virzībai,  A3 risinājums un B3 risinājums praktiski nav izmantojams.

VARAM plānotais cits risinājums uzdevuma, konceptuālā ziņojuma mērķa "izvērtēt iespējas palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu komersantiem sasniegšanai” un Valdības rīcības plāna 32. punkta “Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt” izpildei.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa papildus atbalstu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta un pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, VARAM ir nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumu "Kārtība, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" izstrādi (2022. gada 8. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 112), kas paredz ikgadēju valsts budžeta finansējumu, sākot no 2022. gada – mērķdotāciju pašvaldībām augstas gatavības investīciju projektu īstenošanai.

2. VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju konsultēties ar kompetentajām statistikas iestādēm par konceptuālajā ziņojumā minētā B priekšlikuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Gadījumā, ja šā rīkojuma 2.punktā minēto konsultāciju rezultātā tiek secināts, ka B priekšlikums rada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, VARAM līdz 2019.gada 1.aprīlim izstrādāt kompensējošos mehānismus negatīvās ietekmes novēršanai.

Uzdevums nav aktuāls, jo likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (VSS – 18)  izstrādes ietvaros bija plānota konceptuālā ziņojuma B priekšlikuma “Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma iegādei” ietveršana. Tā kā likumprojektam "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (VSS – 18)  nav konceptuāls atbalsts turpmākai virzībai,  B priekšlikums praktiski nav izmantojams.

VARAM plānotais cits risinājums uzdevuma, konceptuālā ziņojuma mērķa "izvērtēt iespējas palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu komersantiem sasniegšanai” un Valdības rīcības plāna 32. punkta “Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt” izpildei.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa papildus atbalstu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta un pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, VARAM ir nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumu "Kārtība, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" izstrādi (2022. gada 8. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 112), kas paredz ikgadēju valsts budžeta finansējumu, sākot no 2022. gada – mērķdotāciju pašvaldībām augstas gatavības investīciju projektu īstenošanai.

3. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto D3 risinājuma variantu, kas neparedz veikt grozījumus normatīvajos aktos, taču paredz turpināt diskusiju par iespējām izmantot esošos ierobežojumus jeb mērķus pašvaldībām aizņēmumu saņemšanai.

Uzdevums nav aktuāls. Attiecībā par pašvaldību aizņēmumiem ir notikušas diskusijas Ministru kabinetā un Saeimā, kā rezultātā 2021. gadā tika panākta vienošanās par šādu aizņēmumu mērķu noteikšanu, kas izriet no likuma “Par valsts budžetu 2021. gadam”: saglabājot galvenās aizņēmumu prioritātes (aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektiem, aizņēmumi pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošās pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem); ietverot jaunu aizņēmumu mērķi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izglītības funkcijas izpildi (aizņēmumi izglītības iestāžu, tajā skaitā izglītības iestāžu, kas īsteno mākslas, mūzikas vai dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, investīciju projektiem); paplašinot aizņemšanās iespējas COVID seku mazināšanas investīciju projektiem (aizņēmumi COVID seku mazināšanas investīciju projektiem, tajā skaitā būvprojektu izstrādei Eiropas Savienības projektiem); ietverot aizņēmumu vienam prioritāram investīciju projektam, kā arī aizņēmumu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai.

VARAM plānotais cits risinājums uzdevuma, konceptuālā ziņojuma mērķa "izvērtēt iespējas palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu komersantiem sasniegšanai” un Valdības rīcības plāna 32. punkta “Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt” izpildei.

2020., 2021. un 2022. gadā VARAM turpinās nodrošināt pašvaldību investīciju projektu vērtēšanu valsts budžeta aizņēmuma saņemšanai ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību saskaņā ar normatīvo regulējumu:
1) Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 456 “Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību”;
2) Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumi Nr. 104 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai’;
3) Ministru kabineta 2022. gada 22. februāra noteikumi Nr. 143 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā 2022. gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai”.

4. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto E2 risinājuma variantu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019.gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma E2 risinājuma ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, tai skaitā par grozījumu izdarīšanu Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likumā. E2 risinājuma ieviešanai VARAM veikt papildu analīzi par AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” un Ekonomikas ministrijas sniegto atbalstu uzņēmējiem, izvērtējot atbalsta pieejamību un ietekmi uz reģionālo attīstību.

Uzdevums nav aktuāls, jo likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (VSS – 233) izstrādes ietvaros bija plānota konceptuālā ziņojuma E2 risinājuma “Sadarbības modeļa izveidošana starp ALTUM un pašvaldībām, lai izsniegtu garantijas” ietveršana. Tā kā likumprojektam "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (VSS – 233)  nav konceptuāls atbalsts turpmākai virzībai,  E2 risinājums praktiski nav izmantojams.

VARAM plānotais cits risinājums uzdevuma, konceptuālā ziņojuma mērķa "izvērtēt iespējas palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu komersantiem sasniegšanai” un Valdības rīcības plāna 32. punkta “Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt” izpildei.

Ņemot vērā, ka pašvaldībām saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu ir aizliegts izsniegt garantijas, VARAM neplāno virzīt risinājumu, kas būtu vērsts uz sadarbības modeļa izveidošanu starp AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” un pašvaldībām, lai izsniegtu garantijas uzņēmējdarbības projektu īstenošanai.

5. Noteikt Zemkopības ministriju kā līdzatbildīgo normatīvo aktu projektu sagatavošanā, lai nodrošinātu, ka atbalstītie konceptuālā ziņojuma risinājuma varianti attiecas arī uz lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

Uzdevums nav aktuāls, jo abu likumprojektu saskaņošanas procesā nav radusies iniciatīva no Zemkopības ministrijas puses, lai nodrošinātu, ka atbalstītie konceptuālā ziņojuma risinājuma varianti attiektos arī uz lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

VARAM plānotais cits risinājums uzdevuma, konceptuālā ziņojuma mērķa "izvērtēt iespējas palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu komersantiem sasniegšanai” un Valdības rīcības plāna 32. punkta “Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt” izpildei.

VARAM kompetencē neatrodas lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Līdz ar to VARAM neplāno virzīt risinājumu, kas attiektos uz lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

6. Ņemot vērā atbalstītos risinājuma variantus, Zemkopības ministrijai  līdz 2019.gada 1.aprīlim sagatavot likumprojektu par Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumu 24.punkta izslēgšanu, kas nosaka uzdevumu sagatavot likumprojektus par publiskās personas dalību kooperatīvajās sabiedrības.

Uzdevums nav aktuāls, jo abu likumprojektu saskaņošanas procesā nav radusies iniciatīva no Zemkopības ministrijas puses, lai nodrošinātu, ka atbalstītie konceptuālā ziņojuma risinājuma varianti attiektos arī uz lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

VARAM plānotais cits risinājums uzdevuma, konceptuālā ziņojuma mērķa "izvērtēt iespējas palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu komersantiem sasniegšanai” un Valdības rīcības plāna 32. punkta “Panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt” izpildei.

VARAM kompetencē neatrodas lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Līdz ar to VARAM neplāno virzīt risinājumu, kas attiektos uz lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.

Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojumā Nr. 210 visi uzdotie uzdevumi ir zaudējuši aktualitāti un ņemot vērā to, ka VARAM nodrošina darbu pie citiem aktuālākiem uzņēmējdarbības atbalsta risinājumiem pašvaldībām (skatīt aprakstu par VARAM plānotajiem citiem risinājumiem pie konceptuālā ziņojuma 1., 2. un 3. uzdevumu izpildes), attiecīgi ir uzskatāms, ka Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojums Nr. 210 ir zaudējis spēku un ir nepieciešamība izstrādāt Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojuma Nr. 210 "Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi"" atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Līdz ar to VARAM ierosina Ministru kabinetam izbeigt kontroli Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” Valdības rīcības plāna uzdevumiem, kas izriet no konceptuālā ziņojuma:

Uzdevuma numurs – 032, pasākuma numurs – 32.1.
Valdības rīcības plānā dotais uzdevums – panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. Darbības rezultāts – plānošanas reģioniem un pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu (Ministru kabinetā iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā);

Uzdevuma numurs – 032, pasākuma numurs – 32.2.
Valdības rīcības plānā dotais uzdevums – panāksim, ka pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības brīvība to darīt. Darbības rezultāts – pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, sniedzot garantiju uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību attiecīgajā pašvaldībā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību (Ministru kabinetā iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un novēršanas likumā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi