Anotācija (ex-ante)

Plāna izstrāde ir finanšu resursus prasoša un laikietilpīga, kā arī prasa būtisku administratīvo resursu ieguldījumu kā no pašvaldības, tā no iesaistītām valsts un pašvaldību iestādēm.

Noteikumu grozījumos tiek paredzēts, ka plānu var izstrādāt laikaposmam, kas nav mazāks par 10 gadiem (pašreiz pieci gadi) un nepārsniedz 20 gadus (pašreiz 15 gadus), kā arī jaunu plānu neizstrādā, ja nav īstenoti plānā paredzētie apsaimniekošanas pasākumi – tādā gadījumā to var pagarināt ne ilgāk kā uz 10 gadiem (pašreiz pieciem gadiem). Plāna pagarināšana attiecas arī uz spēkā esošajiem plāniem, vienlaikus, spēkā esošos plānus kuri jau ir pagarināti par pieciem gadiem var pagarināt vēl par pieciem gadiem, līdz ar to kopējais plāna pagarināšanas termiņš nepārsniedz 10 gadus.
Pagarinot plāna darbības laiku tiek samazināts administratīvais slogs un optimizēti finanšu resursi.
Papildus tam, paaugstinot plāna darbības laiku ilgākā laika periodā tiek sniegta iespēja pašvaldībām un citām ieinteresētām institūcijām pieteikties uz Eiropas Savienības finansētiem dabas aizsardzības pasākumiem, piemēram, saskaņā ar plānā minēto, piemēram, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošana, tūrisma infrastruktūras izbūve.
Ņemot vērā mainīgos dabas procesus, kā arī apsaimniekošanas pasākumus, piemēram, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu apsaimniekošana, tūrisma infrastruktūras attīstība un uzturēšana, netiek apsvērta iespēja ieviest beztermiņa plānu.

Pašreiz Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" (turpmāk - noteikumi) paredz, ka plāna izstrādātājs Dabas aizsardzības pārvaldei iesniedz plānu dažādos formātos.

Noteikumu 6. punkts papildināts ar vārdiem "un informācijas sagatavošanas formātam", kas paredz to, ka Dabas aizsardzības pārvalde plāna izstrādātājam darba uzdevumā var iekļaut prasības ne tikai II nodaļā minētā plāna satura informācijas apjomam un detalizācijas pakāpei, bet arī informācijas sagatavošanas formātam. Līdz ar to plāna izstrādātājs darba uzdevumā saņem norādījumus, kāda veida informācija un kādā veidā ir iesniedzama, tādējādi atvieglojot darbu Dabas aizsardzības pārvaldei un plāna izstrādātājam.

Līdz šim informācija par plānu uzsākšanu, paziņojuma formā tiek ievietota oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības laikrakstā, pašvaldības ēkā un Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē. Papildus tam ir izstrādāts un sabiedrībai pieejams TAPIS portāls, līdz ar to informācija par plānu izstrādi būtu norādāma arī TAPIS, tādējādi paplašinot apziņojamo cilvēku loku.
Saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības sniegto informāciju, tad pašvaldības laikraksts vairs netiek izdots, tā vietā tiek izdots pašvaldības informatīvais izdevums, dažādās pašvaldībās tas tiek izdots ar dažādu regularitāti.

Noteikumu 14. un 29. punkts, papildināts ar vārdiem "un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk - TAPIS)".
Saskaņā ar Ministru  kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumu Nr. 392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi", III. nodaļu “Datu saturs” tiek paredzēts, ka TAPIS iekļauj: 
18.1. visu plānošanas līmeņu normatīvajos aktos noteiktos plānošanas dokumentus un to darba redakcijas;
18.2. ar plānošanas dokumentu izstrādes procesu saistītos dokumentus;
18.3. informāciju par plānošanas dokumenta īstenošanu;
18.4. informāciju par plānošanas procesā iesaistītajām personām;
18.4.1 informāciju par nacionālo interešu teritorijām;
18.4.2 informāciju par pašvaldību kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un pašvaldību pārziņā esošajiem objektiem, kuriem nosaka aizsargjoslu, izņemot datus par pašvaldību izveidotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem inženierkomunikāciju objektiem;
18.5. citu papildinformāciju, kas saistīta ar plānošanu;
18.6. informāciju par līdzdalības budžeta projektiem un to pārvaldību.

TAPIS ir ministrijas pārziņā esoša valsts informācijas sistēma. Informācija TAPIS tiek ievietota pamatojoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādātāja sniegtās un sagatavotās informācijas pamata. Saskaņā ar 2014. gada 8. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi", kur Dabas aizsardzības pārvalde ir noteikta kā procesa virzītājs TAPIS, kas nozīmē ka tikai viņi var publicēt sanāksmēs vai virzīt projektu publiskajai apspriešanai. Valsts pārvaldes institūcijām TAPIS nodrošina piekļuvi aktuāliem, ticamiem datiem nacionālās plānošanas vajadzībām, kā arī elektronisku vidi metodiskai vadībai, administratīvai uzraudzībai un lēmumu izpildes kontrolei. Savukārt iedzīvotāji un komersanti portālā ĢeoLatvija.lv var ērti meklēt un aplūkot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus interaktīvā kartē, uzzināt, kā konkrētu teritoriju atļauts izmantot, un piedalīties plānošanas dokumentu publiskajās apspriešanās, iesniedzot priekšlikumus elektroniski. Tādējādi būtiski uzlabota sabiedrības piekļuve informācijai par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem. TAPIS tiek uzturēts un finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to par informācijas ievietošanu un uzturēšanu Dabas aizsardzības pārvalde sistēmas uzturētājam nemaksā.

Ņemot vārā Latvijas Pašvaldību savienības sniegto informāciju termins "pašvaldības laikraksts" attiecīgajā locījumā visā tekstā tiek nomainīts uz "informatīvais izdevums" attiecīgajā locījumā. Latvijas Pašvaldību savienība tāpat informēja, ka pašvaldības informatīvo izdevumu izdod ar dažādu regularitāti ir pašvaldības, kur tiek izdots reizi mēnesī, ir atsevišķas pašvaldības, kur tiek izdots biežāk vai retāk kā reizi mēnesī, līdz ar to noteikumu projektā uz pašvaldībām neattiecināt prasību izvietot informāciju informatīvajā izdevumā ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš. Plāna izstrādātājs izvieto paziņojumu pašvaldības informatīvajā izdevumā saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā mēnesi pirms plānotās sanāksmes.

Noteikumos minēta novecojusi Latvijas ģeodēzijas koordinātu sistēma LKS - 92, kuru nepieciešams nomainīt uz aktuālo LKS-2020.

2025. gada 1. oktobrī ir stājies spēkā likums “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (https://www.vestnesis.lv/op/2025/185A.2), ar kuru Ģeotelpiskās informācijas likuma pārejas noteikumu 23., 24. un 25. punktā noteikts jauns termiņš pašlaik lietotās Latvijas ģeodēziskās koordinātu sistēmas (turpmāk - LKS-92) aizstāšanai ar Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizāciju - Latvijas koordinātu sistēmu epohā 2020,28 (turpmāk - LKS-2020). Termiņš LKS-2020 ieviešanai ir 2026. gada 1. oktobris. Līdz ar to arī plānu dati iesniedzami LKS - 2020 formātā.

Pašreiz noteikumu 36. punkts paredz, ka plāna izstrādātājs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē plāna eksemplāru papīra formā un elektronisko kopiju kompaktdiskā (CD-R). Kartes noformē .jpg vai .pdf datņu veidā. Kartes atsevišķi ieraksta kompaktdiskā apveiddatņu (shape files) veidā.

Ņemot vērā esošo situāciju un jau esošo praksi, tad tiek precizēts noteikumu 36. punkts, paredzot, ka izstrādātājs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē plānu un tā pielikumus elektroniski. Savukārt ģeotelpiskos datus iesniedz, izmantojot dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" ģeodatubāzes formu.

Ņemot vērā to, ka daļa no spēkā esošajiem plāniem ir pagarināti uz pieciem gadiem - kā to pieļauj pašreizējā tiesību norma, tad šajos noteikumu grozījumos tiek paredzēts jauns punkts, kas pieļauj to, ka vienreiz pagarinātu plānu uz pieciem gadiem var pagarināt otrreiz uz pieciem gadiem, tādējādi kopējais pagarināšanas termiņš nepārsniedz 10 gadus.

Noteikumu projektā iekļauts jauns noslēguma jautājumu punkts, kas paredz, ka plānus, kuri pagarināti vienreiz uz pieciem gadiem, ir pieļaujams pagarināt vēl uz pieciem gadiem, nepārsniedzot kopējo noteikumu 13. punktā noteikto pagarinājuma termiņu 10 gadus. Tādējādi samazinot administratīvo slogu, optimizējot finanšu resursus, retāk izstrādājot jaunu plānu.

Noteikumos minēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" 3. punktam ar 2024. gada 1. jūliju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde dabas aizsardzības jomā. Tāpat noteikumu 24. punktā minēts vārds “administrācija”.

Visā noteikumu tekstā nosaukums "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" attiecīgā locījumā nomainīts uz "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija", kā arī noteikumu 24. punktā svītrots vārds "administrācija", jo saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" Dabas aizsardzības pārvaldei nav šādas struktūrvienības.