Anotācija

25-TA-995: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra rīkojumā Nr. 849 "Par valsts līdzdalības saglabāšanu akciju sabiedrībā "Air Baltic Corporation" un vispārējo stratēģisko mērķi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 1. panta pirmās daļas 14. punkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktā sniegto definīciju vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Akciju sabiedrība “Air Baltic Corporation” (turpmāk- airBaltic) ir privāta kapitālsabiedrība, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta mērķis ir noteikt un aktualizēt stratēģisko mērķi, kas atbilst airBaltic biznesa attīstības virzienam un ilgtspējas plānam, saistībā ar sākotnējā publiskā piedāvājuma virzību un tā īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
airBaltic ir vadošā aviosabiedrība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas veic tiešos lidojumus no visām Baltijas valstu galvaspilsētām.
airBaltic pilda nozīmīgu ekonomikas infrastruktūras atbalsta funkciju, kā arī nodrošina Latvijas savienojamību ar Eiropu un citiem reģioniem, vienlaikus stiprinot Rīgas kā reģionāla aviācijas mezgla pozīcijas, tādēļ investīcijas airBaltic ir tieši saistītas ar Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
airBaltic maršruta tīkls ir balstīts uz tranzīta satiksmi caur Rīgas lidostu, kas Latvijai nodrošina lielāku skaitu ar tiešajiem lidojumiem. Tas nostiprina Latvijas pozīcijas Baltijas aviācijas tirgū un veicina investīcijas. airBaltic ieņem nozīmīgu lomu reģiona aviācijas infrastruktūrā, sekmē ekonomikas izaugsmi un inovāciju attīstību. Ņemot vērā airBaltic tālākās attīstības virzienus un nepieciešamību stiprināt tās pozīcijas investoru vidū, tiek pārskatīts un aktualizēts airBaltic stratēģiskais mērķis.
airBaltic vadība īsteno strauju kapacitātes izaugsmi, kuras ietvaros tiek būtiski paplašināta flote un palielināts pārvadāto pasažieru skaits. 2024. gadā airBaltic pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru (+18% salīdzinot ar 2023. gadu), veicot 73 263 lidojumus (+12% salīdzinot ar 2023. gadu). Tāpat ir uzlabots vidējais sēdvietu aizpildījums līdz 81% (+4,5% salīdzinot ar 2023. gadu). airBaltic ir arī lielākais aviācijas kravu pārvadātājs Rīgas lidostā, 2024. gadā pārvadājot vairāk kā 9.8 miljonus kilogramu kravas (+4,26% salīdzinot ar 2023. gadu), tai skaitā nogādājot vairāk kā 800 000 pasta sūtījumu vidēji gadā. Tomēr airBaltic 2024. gadu pabeidza ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā, pretstatā peļņai gadu iepriekš. Savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro. Ņemot vērā negatīvos finanšu rādītājus, ir nepieciešams precizēt uzņēmuma stratēģisko mērķi, uzsverot nepieciešamību darboties pēc komerciāliem un ilgtspējīgiem principiem.
 
Risinājuma apraksts

Ņemot vērā, ANO skaidrojumam ilgtspējīga attīstība ir tāda, kura apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt to vajadzības. Ilgtspējība kā definīcija ir gan mērķis, stāvoklis, gan princips. Savukārt, ekonomiskā ilgtspēja atbilstoši nosauktai definīcijai ir uzņēmuma spēja uzturēt noteiktu ekonomiskās ražošanas līmeni nenoteiktu laiku, - iekļaujot arī spēju pelnīt un konkurēt brīvā tirgū. Satiksmes ministrijas ieskatā jēdzienā “ilgtspēja”  ir ietverts komerciālās darbības princips, konkurētspēja un pelnītspēja. MK rīkojuma projekts izceļ nepieciešamību airBaltic veikt darbību balstoties uz komerciālās darbības principiem, kas tieši norāda uz akcionāra vēlmi fokusēties uz ekonomiskās ilgtspējas principiem. 
Pamatojoties uz pašreizējo situāciju, tiek noteikts šāds aktualizētais airBaltic vispārējais stratēģiskais mērķis  - “darbojoties pēc komerciāliem un ilgtspējīgiem principiem,  nodrošinot aviosabiedrības konkurētspēju un pelnītspēju, veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību, nodrošinot pasažieru un kravu aviopārvadājumus, tādējādi veicinot Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību”.
Pašreizējās aviosabiedrības stratēģiskās attīstības kontekstā, ņemot vērā tirgus attīstību, ģeopolitiskos riskus, kā arī uzņēmuma gatavošanos kapitāla piesaistei, tiek akcentēta nepieciešamība fokusēties uz uzņēmuma pamatdarbības ilgtspēju, kas ietver rentabilitāti un konkurētspēju. Šī iemesla dēļ no iepriekšējā mērķa tiek svītroti aspekti, kas saistīti ar uzņēmuma stratēģiskās ekspansijas funkciju ārpus Latvijas, lai precīzāk fokusētu akcionāra uzdevumu uzņēmumam uz prioritāriem attīstības virzieniem un uzņēmuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus uzņēmums arī turpmāk saglabās elastību izmantot komerciālas iespējas citos tirgos, piemēram, lidaparātu pilna servisa nomas pakalpojumu attīstība, taču tas vairs netiek definēts kā stratēģisks mērķis valsts līmenī. Savukārt, klimatneitralitātes aspekti Eiropas Savienībā attiecībā pret aviācijas nozari šobrīd ir strikti noteikti ES regulējumā, līdz ar to nav nepieciešams tos atsevišķi uzsvērt nosakot nacionālo stratēģisko mērķi.
Apstiprinot airBaltic vispārējo stratēģisko mērķi, kapitāla daļu turētājs atbilstoši izstrādās akcionāra gaidu vēstuli, kam ir jāveicina uzņēmuma turpmākā ilgtspējīgā attīstība, tai skaitā rentabla pamatdarbība un sekmīga attīstībai nepieciešamā kapitāla piesaiste finanšu tirgos.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota, jo šis projekts nav attīstības plānošanas dokuments. 
Tiesību akta projekts neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas un  neatbilst kritērijiem par attīstības plānošanas procesu un tā mērķiem.
Tādējādi sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. 
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi