Anotācija (ex-ante)

23-TA-429: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ceļu satiksmes likuma 16. panta septītā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumu Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"" 99.punktu transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar saspiestās dabasgāzes (turpmāk - CNG) barošanas sistēmu, no 2023.gada 1.janvāra jāveic periodiska to balonu un tā sastāvdaļu pārbaude atbilstošā un akreditētā inspicēšanas institūcijā. Lai netiktu liegta transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem) dalība ceļu satiksmē, prasība jāatceļ, ņemot vērā akreditācijas procesa institūciju ierobežoto pieejamību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pēdējos gados pasaulē un Eiropas Savienībā pieaug ar saspiesto dabasgāzi CNG darbināmu automobiļu skaits. Ar CNG darbināmi automobiļi ir ievērojami ekoloģiskāki – to radītie izmeši ir ievērojami zemāki salīdzinājumā ar benzīna un dīzeļdegvielu darbināmiem transportlīdzekļiem. Tomēr jāņem vērā būtiskie riski CNG iekārtām – CNG uzglabāšanas tvertnēs degvielas uzpildes stacijās ir aptuveni 270 bāru spiediens, savukārt automobiļa CNG tvertnē pie pilnas uzpildes spiediens ir aptuveni 200 bāri, uzpildes brīdī savienojumā spiediens ir aptuveni 250 bāri. Salīdzinājumā – sistēmā, kurā kā degvielu izmanto sašķidrināto naftas gāzi (LPG), spiediens ir tikai līdz 10 bāriem.
Ņemot vērā paaugstinātas bīstamības faktoru tieši lielā spiediena dēļ, CNG automobiļiem ir nepieciešamas regulāras un specifiskas pārbaudes. Kārtība, kādā veicamas šādas pārbaudes, ir noteikta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumos Nr. 110 – Vienotie noteikumi par apstiprinājumu: I. Tādu mehānisko transportlīdzekļu atsevišķas sastāvdaļas, kuru spēkiekārtā tiek izmantota saspiesta dabasgāze (CNG) vai sašķidrināta dabasgāze (LNG) II. Apstiprināta tipa atsevišķu sastāvdaļu uzstādīšana transportlīdzekļos, kuru spēkiekārtā izmanto saspiestu dabasgāzi (CNG) vai sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) (turpmāk – ANO noteikumi Nr.110). Ņemot vērā minēto, tika sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" (turpmāk - tehniskās apskates noteikumi), lai pārņemtu minētās prasības, kas spēkā stājās 2022.gada 1.janvārī, taču ar 2022.gada 5.aprīļa grozījumiem Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" (turpmāk - tehniskās apskates noteikumi) minētās prasības ieviešana tika pārcelta uz 2023.gada 1.janvāri.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Prasības, kuras noteiktas ANO noteikumos Nr.110 attiecībā uz transportlīdzekļu, kuri spēkiekārtā izmanto saspiestu dabasgāzi (CNG), pārbaudēm tika pārņemtas ar tehniskās apskates noteikumiem, tādējādi paredzot, ka šādas pārbaudes var veikt atbilstošā inspicēšanas institūcijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību. Šīs pārbaudes tiek veiktas periodiski, ik pēc četriem gadiem, tāpat tajās tiek nodrošināta transportlīdzekļu, kuru spēkiekārtā tiek izmantota CNG, degvielas tvertņu un degvielas sistēmu drošuma un ekspluatācijas drošības kontrole.
ANO noteikumu Nr.110 3.A Pielikuma 4.1.3. un 4.1.4.apakšpunktā atbilstošas prasības ar iepriekš veiktiem grozījumiem tika iekļautas tehniskās apskates noteikumos. Tādējādi transportlīdzekļa tehniskās apskates laikā inspektoram jāpārliecinās par CNG balona derīguma termiņu vai CNG balona periodiskās pārbaudes apliecinājumu, kas tiek ievadīts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. 
Lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļu īpašniekiem, kuru spēkiekārtā tiek izmantota CNG, ir iespēja atbilstošā inspicēšanas institūcijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, minēto periodisko pārbaudi veikt, tehniskās apskates noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 6.1.3. koda A7 daļas trešajā rindkopā un  1. pielikuma II sadaļas 6.1.3. koda tabulas "B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi" vērtēšanas kritērijā B7 ietvertās tiesību normas spēkā stāšanās tika pagarināta līdz 2023.gada 1.janvārim. 
Šobrīd Latvijā nav atbilstošu institūciju visu marku CNG balonu inspicēšanas veikšanai, kas būtu akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību. Valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (Turpmāk – LATAK) ir akreditētas tikai dažas institūcijas, kas var veikt pārbaudes ne vairāk kā trīs transportlīdzekļu markām (SCANIA, VOLKSWAGEN, ŠKODA). Līdz ar to, citu marku transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) nav tiesiska ceļa šādas neatbilstības novēršanai, lai transportlīdzeklim valsts tehniskajā apskatē tiktu dota atļauja dalībai ceļu satiksmē.
Tehniskās apskates noteikumu 99.punktā noteiktais paredz, ka no 2023.gada 1.janvāra transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar saspiestās dabasgāzes (CNG) barošanas sistēmu, ir jāveic periodiska CNG balona pārbaude, par ko tiek ievadīts apliecinājums transportlīdzekļu reģistrā. Ja šāda ieraksta transportlīdzekļu reģistrā nav, tiek piešķirts novērtējumu “3”. Saskaņā ar tehniskās apskates noteikumu 10.3.apakšpunktu šāds novērtējums nozīmē - bīstams trūkums vai bojājums, kas tieši un tūlītēji apdraud ceļu satiksmes drošību vai ietekmē vidi un kura dēļ aizliegts transportlīdzekli izmantot uz koplietošanas ceļiem.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4.panta piekto daļu valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli. CSDD lēmums tehniskās apskates ietvaros ir administratīvs akts, līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 4.panta trešo daļu administratīvajam aktam un iestādes faktiskajai rīcībai jāatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem vispārējiem tiesību principiem. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitajai daļai iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī tiesību norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās piemērošanā.
Ja normatīvajos aktos ir noteikta prasība, kuru personas nevar izpildīt, jo Latvijā nav nodrošināta attiecīgas procedūras veikšana, tad šādā situācijā izdot personai nelabvēlīgu administratīvo aktu būtu pretrunā ar Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem, sevišķi labas pārvaldības principu. Pieprasot personai veikt kādu darbību, no valsts puses ir jābūt nodrošinātai arī iespējai šo prasību izpildīt.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu iespēju visu marku transportlīdzekļu, kuri aprīkoti ar CNG barošanas iekārtu, īpašniekiem (turētājiem, valdītājiem) dalību ceļu satiksmē, prasības CNG balonu inspicēšanas veikšanai būtu atceļamas līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts un pieņemts jauns regulējums attiecībā uz periodisku pārbaužu veikšanu transportlīdzekļiem, kuru spēkiekārtā tiek izmantota CNG.
Tādējādi ar noteikumu projektu tiek atcelta spēkā esošā kārtība, kādā tiek veiktas periodiskas pārbaudes transportlīdzekļiem, kuru spēkiekārtā tiek izmantota CNG, svītrojot tehniskās apskates noteikumu 99.punktu par prasības spēkā stāšanās datumu un 1.pielikuma II sadaļas 6.1.3. koda A7 daļas trešajā un ceturtajā rindkopā ietvertās prasības par transportlīdzekļu saspiestas dabas gāzes balonu periodisku pārbaudi atbilstošā inspicēšanas institūcijā, kā arī šo noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 6.1.3. koda tabulas "B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi" vērtēšanas kritērijā B7 noteiktās prasības par CNG balona periodiskās pārbaudes apliecinājumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.
Ņemot vērā minēto, pēc noteikumu projekta apstiprināšanas tiks vērtēti citi alternatīvie risinājumi (pārbaužu veikšana, institūciju akreditācijas lietderība, pušu atbildības noteikšana u.c.) problēmjautājumam saistībā ar nepieciešamību veikt periodiskas CNG barošanas sistēmas balonu un tā sastāvdaļu pārbaudes.
Satiksmes ministrija 2022.gadā sekoja līdzi nozares uzņēmumu akreditācijas gaitai un 2022.gadā, lai nodrošinātu iespējas plašākam akreditētu institūciju lokam veikt periodiskas CNG balonu pārbaudes, vērsās LATAK, lai kompetences ietvaros tā sniegtu savu izvērtējumu par iespējamajiem risinājumiem. Pēc LATAK sniegtās informācijas Satiksmes ministrijai tiek izvērtēti vairāki risinājumi, kas varētu uzlabot esošo situāciju un līdz ar to šīs pārbaudes būtu iespējams veikt arī citām inspicēšanas institūcijām, kas nav transportlīdzekļu ražotāju pilnvarotie pārstāvji, bet to rīcībā būtu CNG balonu ražotāja pārbaudes metodika, atbilstoša personāla kompetence, kā to nosaka CNG balonu ražotājs un tehniskais nodrošinājumus. Vienlaikus šāda risinājuma ieviešanai ir pirmsšķietami nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kā arī prasību ieviešanai nepieciešams laiks. Ja spēkā esošais regulējums netiktu grozīts, transportlīdzekļiem, kuriem tiek izmantota CNG barošanas sistēma, tiktu liegta dalība ceļu satiksmē (nebūtu iespēja veikt valsts tehnisko apskati) un to īpašniekiem (turētājiem, valdītājiem) iestātos nelabvēlīgas sekas.
Jāņem arī vērā, ka gadījumos, kad normatīvajos aktos ir noteikta prasība, kuru personas nevar izpildīt, jo šajā situācijā uzņēmēji nevēlas iesaistīties uzstādīto CNG barošanas sistēmu pārbaužu procesā, valstij jārisina radusies situācija, meklējot risinājumus piesaistīt atsevišķus privātos uzņēmumus, kas varētu veikt šādas pārbaudes vai piesaistot valsts institūcijas, piemēram, CSDD, kas atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un saviem statūtiem veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli. Tādējādi izvērtējot alternatīvos risinājumus jaunam regulējumam pārbaudēm transportlīdzekļiem, kuru spēkiekārtā tiek izmantota CNG, veicot nepieciešamo akreditāciju, jānodrošina, lai jaunais regulējums neliegtu iespēju ar CNG barošanas sistēmu aprīkotiem transportlīdzekļiem piedalīties ceļu satiksmē, kā arī būtu visas transportlīdzekļu markas aptveroša iespēja veikt nepieciešamās pārbaudes transportlīdzeklī uzstādītiem CNG baloniem vai ar to saistītajām sastāvdaļām.
Tādējādi ir rasts pagaidu risinājums ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" atcelt prasības tehniskās apskates noteikumos veikt pārbaudes transportlīdzekļiem, kuru spēkiekārtā tiek izmantota CNG.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Ņemot vērā normatīvo regulējumu un to, ka atsevišķu marku transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem), kuriem uzstādīta CNG barošanas sistēma, šobrīd CSDD nav tiesiska veida tehniskās apskates noteikumos ietverto prasību par CNG balonu pārbaudēm izpildei, lai šiem transportlīdzekļiem valsts tehniskajā apskatē tiktu dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Lēmums transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē piemērot šādiem transportlīdzekļiem novērtējumu “3” būtu pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 15.panta un arī vispārējo tiesību principu (taisnīgums, tiesiskums, samērīgums un laba pārvaldība) ievērošanu. Attiecīgi, ja tehniskās apskates rezultātā automobilis netiktu pielaists ceļu satiksmei, CSDD būtu pienākums šādu lēmumu atcelt.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Ar saspiestās dabasgāzes (CNG) barošanas sistēmu aprīkotu transportlīdzekļu īpašnieki (turētāji, valdītāji).
Ietekmes apraksts
2023.gada 1.janvārī transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā ir reģistrēti vairāk kā 600 transportlīdzekļu, kuros uzstādīta saspiestās dabasgāzes (CNG) barošanas sistēma.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais regulējums tiek attiecināts uz inspicēšanas institūcijām, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, lai veiktu ar saspiestās dabasgāzes (CNG) barošanas sistēmu aprīkotu transportlīdzekļu pārbaudes saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumu Nr. 110 – Vienotie noteikumi par apstiprinājumu: I. Tādu mehānisko transportlīdzekļu atsevišķas sastāvdaļas, kuru spēkiekārtā tiek izmantota saspiesta dabasgāze (CNG) vai sašķidrināta dabasgāze (LNG) II. Apstiprināta tipa atsevišķu sastāvdaļu uzstādīšana transportlīdzekļos, kuru spēkiekārtā izmanto saspiestu dabasgāzi (CNG) vai sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) prasībām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka regulējums par nepieciešamību veikt saspiestās dabasgāzes (CNG) barošanas sistēmas pārbaudi ir spēkā no 2023.gada 1.janvāra un atsevišķu transportlīdzekļu marku īpašniekiem ir liegta dalība ceļu satiksmē, jo Latvijā nav  akreditētas institūcijas konkrēto transportlīdzekļu marku pārbaužu veikšanai, noteikumu projekts ir jāpieņem steidzamības kārtā.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
  • Valsts policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” un Valsts policijas līdzšinējo funkciju ietvaros, veicot transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa novērtējumu, tiem piedaloties ceļu satiksmē. Tā institūciju cilvēkresursus neietekmēs.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi